Dž. Baeza ir viena no laikmetīgās folkmūzikas lielākajām autoritātēm. Sešas desmitgades ilgās profesionālās darbības laikā muzicējusi arī kantri, gospeļa, popa, roka un citās stilistikās; darbības nozīmīgākais periods saistīts ar 20. gs. 60. gadiem, kad bija ievērojama t. s. protesta dziesmu tradīcijas pārstāve un aktīva ASV pilsoņtiesību kustības dalībniece.

Dž. Baezas māte dzimusi Skotijā, tēvs – Meksikā. Tēva – fiziķa, izgudrotāja un mācībspēka – darba dēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietas, t. sk. dzīvoja arī vairākās Eiropas un Tuvo Austrumu valstīs. Pusaudzes vecumā Dž. Baeza sāka spēlēt ukuleli (havajiešu ģitāru) un akustisko ģitāru, iedvesmojās no folka dziesminieka Pīta Sīgera (Pete Seeger) politiski orientētā repertuāra un aizrāvās ar pilsoņtiesību kustības līdera Mārtina Lutera Kinga jaunākā (Martin Luther King Jr.) darbību, īpaši viņa propagandēto nevardarbīgās pretošanās ideju. 17 gadu vecumā, ar ģimeni dzīvojot Bostonā (Masačūsetsas pavalstī, ASV), sāka uzstāties apkaimes klubos. 1959. gadā kā dziedātāja Boba Gibsona (Bob Gibson) viešņa piedalījās pirmajā Ņūportas folkfestivālā (Newport Folk Festival), kur izpelnījās tūlītēju ievērību.

Dziedātājas agrīnajos albumos Joan Baez (1960) un Joan Baez, Vol. 2 (1961) dzirdamas senas folkdziesmas pašas Dž. Baezas spēlētas ģitāras pavadījumā. Šie darbi, tāpat kā koncertalbums Joan Baez in Concert (1962), pieteica spilgtu interpretācijas talantu ar dzidru un ļoti izteiksmīgu soprāna vokālu, kā arī guva folka ierakstiem neraksturīgus komercpanākumus, izvirzot Dž. Baezu par jaunā folkmūzikas atdzimšanas viļņa slavenāko mākslinieci. 1962. gadā viņa kļuva par vienu no pirmajiem mūziķiem, kura attēls publicēts uz žurnāla Time vāka.

Dž. Baeza bija arī starp pirmajiem slavenajiem mūziķiem, kuri izpildīja Boba Dilana (Bob Dylan) dziesmas. 1963. gadā viņa joprojām mazpazīstamo dziesminieku stādīja priekšā par folkmūzikas prestižāko forumu kļuvušā Ņūportas festivāla publikai, bet nedaudz vēlāk B. Dilans piebiedrojās Dž. Baezas koncertturnejai, kurā abi muzicēja gan kopā, gan atsevišķi. 1963. gadā Dž. Baeza un B. Dilans dziedāja 250 tk lielai auditorijai cilvēktiesību kustības Vašingtonas maršā pirms M. L. Kinga jaunākā slavenās runas “Man ir sapnis” (I Have a Dream) un arī turpmāk regulāri iesaistījās kustības akcijās, izpelnoties folkmūzikas un protesta dziesmu karaļa un karalienes titulu. Mūziķu starpā pastāvēja ne vien radošas, bet arī romantiskas attiecības, un B. Dilana ietekmē Dž. Baezas repertuāru papildināja arī citu gados jaunu autoru (Fils Okss, Phil Ochs; Tims Hārdins, Tim Hardin; Ričards Farinja, Richard Fariña, u. c.) sacerējumi ar sabiedriski aktuālu, nereti kritisku ievirzi.

Abu mākslinieku ciešākās tuvības periods ilga līdz 60. gadu vidum, kad B. Dilans aizrāvās ar rokmūziku un no protesta tematikas novērsās, savukārt Dž. Baeza kļuva arvien aktīvāka un motivētāka gan muzikālajā, gan sabiedriskajā darbībā. Tomēr viņa arī turpmāk bija ievērojama B. Dilana dziesmu interpretētāja un piedalījās dziesminieka koncertturnejā Rolling Thunder Revue (1975–1976), kā arī tajā uzņemtā spēlfilmā “Rinaldo un Klāra” (Renaldo & Clara, režisors B. Dilans, 1978). 1972. gadā sacerētā dziesmā To Bobby Dž. Baeza kādreizējo partneri mudina atjaunot sabiedrisko aktivitāti, lai ar savu talantu un autoritāti palīdzētu mazināt pasaulē valdošās netaisnības.

60. gadu 2. pusē Dž. Baeza strādāja Našvilā, kur ar vietējiem mūziķiem ieskaņoja vairākus kantri stilistikā ieturētus darbus (t. sk. dubulatalbumu ar B. Dilana dziesmām Any Day Now, 1968), kā arī organizēja un piedalījās daudzās miera cīņas, rasu un dzimumu līdztiesības un vārda brīvības atbalsta akcijās, kļūstot par vienu no t. s. hipiju kustības ideoloģiskām iedvesmotājām.

1965. gadā Dž. Baeza Karmela ielejā (Kalifornijas pavalstī, ASV) nodibināja izglītojošu iestādi Nevardarbības studiju institūts (Institute for the Study on Nonviolence), bet 1967. gadā kopā ar citiem aktīvistiem tika divreiz arestēta un izcieta vairāku nedēļu ieslodzījumu par ASV armijas iesaukšanas punkta bloķēšanu. 1969. gadā dziedātāja, būdama bērna gaidībās, uzstājās Vudstokas festivālā, kur uzrunāja publiku ar kaismīgu monologu par sava nesen apcietinātā (par atteikumu dienēt bruņotajos spēkos) dzīvesbiedra Deivida Herisa (David Harris) likteni un aicinājumu boikotēt iesaukumu, kā arī pieprasīt karadarbības izbeigšanu Vjetnamā.

Dažādojot repertuāru, kā arī piemērojoties aktuālajam mūzikas kontekstam Dž. Baeza izpildīja arvien vairāk popa un roka autoru skaņdarbu, parasti to interpretācijām piešķirot folkmūzikas identitāti. 1971. gadā dziedātāja veica vienu no saviem vispopulārākajiem ieskaņojumiem – grupas The Band dziesmas The Night They Drove Old Dixie Down kaverversiju. Šajā laikā viņa kopā ar ievērojamo itāļu komponistu Ennio Morikoni (Ennio Morricone) arī sarakstīja vairākas dziesmas politiskai kinodrāmai “Sako un Vanceti” (Sacco e Vanzetti, rež. Džuljāno Montaldo, Giuliano Montaldo, 1971). Savukārt 1975. gadā klajā nāca Dž. Baezas slavenākais albums Diamonds & Rust, kurā līdzās B. Dilana; Stīvija Vondera (Stevie Wonder); Džeksona Brauna (Jackson Brown) u. c. autoru skaņdarbiem, iekļauti arī daži no pazīstamākiem viņas pašas sacerējumiem, t. sk. Children and All That Jazz; Dida (duets ar Džoniju Mičelu, Joni Mitchell) un Diamonds & Rust (veltījums autores attiecībām ar B. Dilanu).

1978. gada vasarā Dž. Baeza pēc padomju puses iniciatīvas ieradās Ļeņingradā (Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, PSRS, mūsdienās Sanktpēterburga, Krievijas Federācija), lai kopā ar The Beach Boys un Santana sniegtu pirmo šāda mēroga Rietumu folka un roka mūziķu uzstāšanos PSRS; varasiestādes koncertu pēdējā brīdī atcēla, tomēr mūziķe, apejot oficiālās struktūras, tikās ar Andreju Saharovu (Андрей Дмитриевич Сахаров), Jeļenu Bonneri (Елена Георгиевна Боннэр) un citiem padomju disidentiem.

Arī turpmāk Dž. Baeza apvienoja muzikālo un sabiedrisko darbību, tostarp 1979. gadā nodibinot cilvēktiesību aizstāvības organizāciju Humanitas International Human Rights Committee, kā arī veicot humanitāru misiju genocīda pārņemtajā Kampučijas Tautas Republikā (mūsdienās Kambodža). Politisku krīžu brīžos viņa apmeklējusi arī Ziemeļvjetnamu, Ziemeļīriju, Polijas Tautas Republiku (mūsdienās Polijas Republika), Bosniju un Hercogovinu, kā arī Vidējo Austrumu reģionus. Dziesminiece iestājusies par kodolbruņojuma starptautisko iesaldēšanu, seksuālo minoritāšu tiesībām, nāvessoda atcelšanu, dažādu vides un ekoloģijas problēmu risinājumiem, kā arī citām sabiedriski nozīmīgām iniciatīvām.

1981. gadā vietējās varasiestādes politisku iemeslu dēļ aizliedza Dž. Baezas koncertturneju Argentīnā, Brazīlijā un Čīlē (dziedātāja izdevusi arī vairākus albumus spāņu valodā), bet 80. gadu nogalē viņa izraisīja politisku incidentu Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā (mūsdienās Čehijas Republika un Slovākijas Republika), uzstāšanās laikā paužot atbalstu vietējai disidentu organizācijai “Harta 77” (Charta 77).

Arī gadsimtu mijas periodā un pēc tā Dž. Baeza daudz koncertējusi, kā arī sporādiski izdevusi albumus, kuros interpretēti mūsdienu folka un roka dziesminieku (Raiens Adamss, Ryan Adams; Stīvs Ērls, Steve Earle; Natālija Merčante, Natalie Merchant; Toms Veitss, Tom Waits, u. c.) skaņdarbi.

2018. gadā pēc desmit gadu pārtraukuma iznāca jauns studijas albums Whistle Down the Wind, kas, tāpat kā viņas iepriekšējais studijas darbs Day After Tomorrow (2008), tika izvirzīts Grammy balvai kategorijā Labākais folka albums (Best Folk Album). 2018. gadā dziedātāja arī uzsāka turneju, ko pieteica kā atvadas no patstāvīgas koncertdarbības.

Mākslinieciski augstvērtīgus ieskaņojumus Dž. Baeza laidusi klajā visas radošās darbības laikā, taču viņas lielākie nopelni saistīti ar folkmūzikas un dziesminieku tradīcijas popularizēšanu 20. gs. 60. gadu sākumā, kā arī jaunatnes kultūras sociālpolitiskās apziņas veicināšanu un dažādu politisku nostādņu aktualizēšanu Rietumu sabiedrībā.

Dž. Baezas agrīnie ieraksti folkmūzikai piesaistīja daudzu rokmūziķu interesi – smagā roka klasiķi Led Zeppelin sava debijas albuma skaņdarbu Babe, I’m Gonna Leave You aizguva no viņas repertuāra, bet smagā metāla grupa Judas Priest ieskaņojusi dziesmas Diamonds and Rust kaverversiju; Dž. Baezas ietekmi atzinuši arī The Byrds; Grateful Dead; Fairport Convention u. c. grupu dalībnieki. Būdama pirmā mūziķe ar tik plašu radošo un sabiedrisko rezonansi, viņa ievērojami veicinājusi radoši neatkarīgu sieviešu pieplūdumu populārās mūzikas apritē. Savukārt Dž. Baezas dziedāšanas maniere un jaunrades eksperimenti, folka tradīcijas apvienojot ar citām stilistikām, atstājusi lielu ietekmi uz tādām vēlāk ievērojamām mūziķēm kā Dž. Mičela, Džūdija Kolinsa (Judy Collins); Melānija (Melanie); Emilū Herisa (Emmylou Harris); Anija di Franko (Ani DiFranco); Indigo Girls; Bonija Raita (Bonnie Raitt), Ieva Akuratere; Marianna Feitfula (Marianne Faithfull); Žanna Bičevska (Жанна Владимировна Бичевская); Treisija Čepmena (Tracy Chapman) un citi.

Dž. Baeza saņēmusi Grammy balvu par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 2007) un uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2017).

Dziedātājas sabiedriskā darbība izpelnījusies vairāku valstu un dažādu humanitāru organizāciju apbalvojumus, t. sk. Francijas prezidenta piešķirto Goda Leģiona ordeni kavaliera pakāpē (Legion d’Honneur, Chevalier, 1983); Spānijas Ordeni mākslā un literatūrā (Orden de las Artes y las Letras de España, 2010) un cilvēktiesību organizācijas Amnesty International Sirdsapziņas vēstnieka balvu (Ambassador of Conscience Award, 2015).

Amnesty International par izcilu un iedvesmojošu ieguldījumu vispasaules cilvēktiesību cīņā kopš 2011. gada piešķir gadskārtēju Džoanas Baezas balvu (Joan Baez Award).

A Hard Rain’s A-Gonna Fall; Amazing Grace; Children and All That Jazz; Colours; Copper Kettle; Diamonds & Rust; Dida; Don’t Think Twice, It’s Alright; Donna Donna; Eleanor Rigby; Farewell, Angelina; Geordie; God Is God; Gracias a la Vida; Help Me Make It Through the Night; In the Quiet Morning; Jesse; Last Leaf; Love Is Just a Four-Letter Word; Love Song to a Stranger; Please Come to Boston; Simple Twist of Fate; The Night They Drove Old Dixie Down; Three But For Fortune; Whistle Down the Wind

Joan Baez (Vanguard, 1960); Joan Baez, Vol. 2 (Vanguard, 1961); Joan Baez in Concert* (Vanguard, 1962); Joan Baez in Concert, Part 2* (Vanguard, 1963); Joan Baez/5 (Vanguard, 1964); Farewell, Angelina (Vanguard, 1965); Noël (Vanguard, 1966); Joan (Vanguard, 1967); Baptism: A Journey Through Our Time (Vanguard, 1968); Any Day Now (Vanguard, 1968); David’s Album (Vanguard, 1969); One Day at a Time (Vanguard, 1970); Blessed Are... (Vanguard, 1971); Come from the Shadows (A&M, 1972); Where Are You Now, My Son? (A&M, 1973); Gracias a la Vida (A&M, 1974); Diamonds & Rust (A&M, 1975); From Every Stage* (A&M, 1976); Gulf Winds (A&M, 1976); Blowin’ Away (CBS, 1977); Honest Lullaby (CBS, 1979); Live Europe 1983* (Ariola/Gamma, 1984); Recently (Gold Castle, 1987); Diamonds & Rust in the Bullring* (Gold Castle, 1988); Speaking of Dreams (Gold Castle, 1989); Play Me Backwards (Virgin, 1992); Ring Them Bells* (Guardian, 1995); Gone from Danger (Guardian, 1997); Dark Chords on a Big Guitar (Koch, 2003); Bowery Songs* (Proper, 2005); Day After Tomorrow (Proper, 2008); 75th Birthday Celebration* (Razor & Tie, 2016); Whistle Down the Wind (Proper, 2018)

* koncertieraksti