Gredzens ir stilistiska figūra, kura pastāvējusi jau antīkajā retorikā. Gredzens ir viena no vārdu figūrām (latīņu figurae verborum), kuru pamatā ir jebkāda veida atkārtošanās. Sengrieķu valodā gredzens tiek dēvēts par κύκλος, kyklos ‘gredzens, aplis’, προσαπόδοσις, prosapodosis – burtiski ‘atpakaļ atdošana’ un ἐπαναδίπλωσις, epanadiplosos – burtiski ‘pieatkalatkārtojums’. Savukārt latīņu valodā šī figūra iztulkota kā redditio – burtiski ‘atpakaļatdošana’ vai arī kā inclusio – burtiski ‘ieslēgšana’. Tas vērojams, piemēram, Senās Romas dzejnieka Pūblija Vergilija Marona (Publius Vergilius Maro) eposa “Eneīda” (Aeneis, 29.–19. g. p.m.ē.) vienpadsmitajā dziedājumā – ipsum obtestemur veniam quis oremus ab ipsum ‘liksim tam solīties svēti un lūgsim, lai būtu tas žēlīgs’. Bieži vien tulkojumos ir grūti pilnvērtīgi saglabāt gan nozīmi, gan stilistisko figūru.