Metodisms Latvijā formāli sācies 1910. gadā, kad Bīskapu metodistu baznīcas Ārzemju misijas padome norīkoja uz Rīgu vācu tautības mācītāju Georgu Durdi (Georg Durdis), kurš 1911. gadā mēģināja sākt metodistu darbību, taču saskārās ar varas iestāžu liktiem šķēršļiem. Viņš bija spiests darboties starpkonfesionālās organizācijas “Zilais krusts” aizsegā. 1912. gadā G. Durdis Rīgu atstāja. Paralēli tajā laikā par metodismu ieinteresējās brāļu draudžu aktīvists Alfrēds Freibergs, kurš uzsāka saraksti ar metodistu vadītājiem ārzemēs. Viņš krievu valodā lasīja metodistu periodisko izdevumu “Kristīgais Aizstāvis” (Христианский Поборник, no 1909. gada iznāca Sanktpēterburgā) un metodisma dibinātāja, angļu protestantisma sludinātāja Džona Veslija (John Wesley) sprediķus. Pirmā pasaules kara laikā A. Freiberga kontakti ar metodistiem pārtrūka, taču atsākās 1919. gadā. 1921. gadā viņa vadītā Liepājas Krusta brāļu draudze tika atzīta par pirmo Latvijas metodistu draudzi. Metodistu Cīrihes bīskapa Džona Lūisa Nūelsena (John Louis Nuelsen) vadībā superintendents Džordžs Saimonss (George A. Simons) šīs draudzes dievkalpojumā 17.04.1921. uzņēma metodismā 125 cilvēkus vecumā no 20 līdz 55 gadiem. Tajā pašā gadā metodisti ieguva ēku Rīgā, Akas ielā 13, kas bija celta 1904. gadā biedrības “Zilais Krusts” vajadzībām. Šajā namā pulcējās Rīgas Pirmā draudze. 1922. gadā metodisti ieguva plašu namu Elizabetes ielā 15, kur izvietoja jauniešu darba pārvaldi, teoloģijas semināru un metodistu baznīcas Baltijas apgabala vispārējo galveno pārvaldi. 1922. gadā latviešu valodā sāka iznākt periodiskais izdevums “Kristīgais Aizstāvis”, kas turpināja iznākt līdz padomju okupācijai 1940. gadā. Šis izdevums bija turpinājums “Patiesības Balsij”, kuru A. Freibergs publicēja Liepājā no 1919. gada. 1924. gadā tika izdota Latvijas metodistu pirmā dziesmu grāmata (“Dziesmu grāmata bīskapu metodistu baznīcai Latvijā”, redaktors Eduards Kaimiņš). Tajā vairums dziesmu bija no vācu, britu un amerikāņu metodistu dziesmu grāmatām, kā arī no Liezēres draudzes mācītāja Johana Lēberehta Ēregota Punšela (Johann Leberecht Ehregott Punschel) luterāņu korāļu grāmatas.

1925. gadā sākās pirmā latviešu celtā metodistu dievnama Mātras būvniecība. Dievkalpojumi Mātrās notika jau no 1921. gada, taču īrētās telpas kļuva par mazām. Jauno ēku būvēja par draudzes locekļu personiskajiem līdzekļiem, kā arī par citu draudžu un privātiem ziedojumiem. Zemi dāvināja kāds vietējais lauksaimnieks.

Laikā no 1930. līdz 1933. gadam pēc arhitekta Jāņa Levana projekta tika celts Rīgas Āgenskalna metodistu draudzes (tagadējās Rīgas Otrās draudzes) dievnams Slokas ielā 6. Kad 1928. gadā, svinot pasaules metodisma 200 gadu jubileju, Latvijā notika Baltijas valstu metodistu draudžu konference, te darbojās 28 šīs konfesijas draudzes ar apmēram 3 tk locekļu. 1931. gadā Latvijas Bīskapu metodistu baznīcas vadītāja (superintendenta) amatā tika apstiprināts pirmais latvietis – Fricis Timbers. Latvijas metodisti piederēja Ziemeļvalstu centrālajai konferencei, kuras daļa bija Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas metodistu baznīcas. 1934. gadā valdība publicēja likumu par metodistu baznīcu.

Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) metodistus uzskatīja par ārvalstīs izveidotu pretvalstisku organizāciju. Metodistu baznīca saglabājās Igaunijā, kur tās vadība daudz aktīvāk iestājās par savas baznīcas statusa saglabāšanu un vairums mācītāju bija palikuši Igaunijā. 1948. gadā, kad Reliģisko kultu lietu padome atteicās atzīt metodistus par neatkarīgu konfesiju, Latvijā bija 3150 metodisti, kuri bija apvienojušies 14 draudzēs. Metodistiem tolaik bija 18 mācītāji un laju sludinātāji, t. sk. sieviete – Olga Geide. Vairāki metodistu dievnami karā bija sagrauti un vēlāk nacionalizēti, tāpēc, piemēram, Aizputes draudze dievkalpojumus noturēja baptistu dievnamā. Metodisti bija spiesti pievienoties luterāņu vai baptistu draudzēm. Citviet dievkalpojumus noturēja privātmājās (Jēkabpils-Biržu draudze). Formāli metodistu draudžu uzņemšana Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB) notika 03.11.1948. ar Baznīcas virsvaldes lēmumu. Vairāki metodistu mācītāji kļuva par luterāņu garīdzniekiem – piemēram, LELB piešķīra palīgmācītāja statusu E. Kaimiņam, kas kalpoja Rīgas Svētā Marka draudzē, kas tika izveidota, apvienojot divas metodistu draudzes (Otro un Trešo), Svētā Marka evaņģēliski luterisko draudzi un Atdzimšanas evaņģēliski luteriskās draudzes daļu. Draudze pulcējās bijušajā metodistu dievnamā Slokas ielā. Rīgas Pirmās draudzes telpās padomju okupācijas vara iekārtoja sporta klubu.

Metodisms atjaunojās, sabrūkot PSRS. 1990. gadā pēc iepazīšanās ar metodistu darbību Igaunijā, kur ikgadējā konferencē Tallinā par novērotāju piedalījās Džems Stūrītis (pirms tam darbojies Vasarsvētku draudzē, no kuras izslēgts), Rīgā sāka pulcēties pirmā metodistu draudze. 1992. gadā Latvijā tika atjaunota metodistu baznīca – Latvijas Apvienotā Metodistu baznīca (LAMB), lai pieskaņotos 1968. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) notikušajai Metodistu un Evaņģēliskās apvienoto brāļu baznīcas apvienošanai, kā rezultātā pasaulē izveidojās jauna denominācija. LAMB uzsāka sarežģītu īpašumu atgūšanas procesu, jo vajadzēja pierādīt, ka atjaunotā baznīca ir pirmskara Bīskapu metodistu baznīcas mantiniece, kā arī trūka līdzekļu īpašumu atjaunošanai. Par pirmo atjaunotās baznīcas superintendentu kļuva bijušais luterāņu mācītājs Ārijs Vīksna. Tiekoties ar latviešu izcelsmes metodistu mācītāju no ASV Frici Harvardu, tika pārrunāti jautājumi par metodistu draudzes dibināšanu. Ā. Vīksnas izšķiršanās par labu metodistiem daļēji saistīta ar viņa piētiskajiem uzskatiem, kuru dēļ viņš, kā raksta savās atmiņās, marginalizēts jau teoloģijas studiju laikā luterāņu seminārā. Starp metodisma atjaunotājiem bija arī nedaudzie vēl dzīvi palikušie cilvēki, kuri bija metodisti pirmskara Latvijā, t. sk. metodistu mācītāja Voldemāra Pļavinska atraitne Agnese, kura padomju okupācijas laikā darbojās luterāņu draudzēs par ērģelnieci un kora diriģenti.

1997. gadā LAMB izdeva dziesmu grāmatu (sastādīta Ā. Vīksnas vadībā). 2000. gadā LAMB atsāka “Kristīgā Aizstāvja” izdošanu. 2007. gadā par superintendenti Ā. Vīksnas vietā kļuva Gita Medne, 2016. gadā – Edgars Šneiders. Vairums metodistu mācītāju Latvijā ir sievietes. Pirmie metodistu garīdznieki pirms tam bija kalpojuši LELB – līdzās Ā. Vīksnam arī Milda Vainovska, kura par metodistu mācītāju kļuva 1992. gadā. Metodismā pārgāja daļa Cēsu Neatkarīgās luterāņu draudzes, kuru 1990. gadā nodibināja M. Vainovska un viņas dēls Andris.

LAMB, tāpat kā metodisti pirmskara Latvijā, pieder Ziemeļvalstu centrālajai konferencei, kuras priekšgalā ir bīskaps. Teoloģiski Latvijas metodistu vairums pieder evaņģelikālisma tradīcijai, ar tai raksturīgo misionārismu, konservatīvismu ētikas jautājumos, ar akcentu uz reliģisku pārdzīvojumu. Kopš LAMB izveides sācies draudžu locekļu izglītošanas darbs, iepazīstinot viņus ar metodistu teoloģiju un praksi. 1994. gadā latviešu valodā tulkota grāmata “Dzīvā ticība”, kas paredzēta draudžu darbiniekiem, un tajā atrodami liturģiski materiāli, Dž. Veslija teksti un vēsturiska informācija. 2009. gadā LAMB izdeva “Apvienotās metodistu baznīcas sociālo principu” (Social principles of the United Methodist Church) tulkojumu.

Tuvākā vieta, kur Latvijas metodistu garīdzniekiem ir iespēja gūt konfesionālu teoloģisko izglītību, ir Baltijas metodistu seminārs Tallinā. Vairāki metodisti mācījušies Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 51. p., metodisti pieder konfesijām, kur garīdznieki var reģistrēt laulību ar juridiskām sekām. LAMB ir arī tiesības izvirzīt savus pārstāvjus kapelāna amatam medicīniskās vai sociālās aprūpes iestādēs, lidostās un cietumos (saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem par kapelānu dienestu, 2002).

1998. gadā LAMB tika iekļauta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu konsultatīvajā padomē, kuras darbā piedalījās dažādas konfesijas. LAMB ir viena no konfesijām, ar kuru valsts noslēgusi līgumu un pieņēmusi atsevišķu likumu (2007).

2015. gadā LAMB bija 13 draudzes (526 locekļi). Garīdznieku skaits – 12. Salīdzinājumā ar 2011. gadu metodistu skaits samazinājies (2011. gadā – 751, 2013. gadā – 502 cilvēki), kas atbilst mūsdienu tendencēm Eiropā. Metodistu draudžu skaits šajā laika posmā palicis nemainīgs (13).

2004. gadā metodisti izveidoja biedrību “Cerību centrs”, kas atbalsta sievietes, kuras izvēlējušās neveikt abortu. 2015. gadā tika izdota jauna dziesmu grāmata, kura no iepriekšējām atšķiras ar daudz plašāku dziesmu spektru – tās ņemtas no metodistu, luterāņu, reformātu, brāļu draudžu, baptistu, Romas katoļu konfesijām un ekumeniskās Tezē kopienas (Communauté de Taizé, Francija). Šajā grāmatā atrodamas arī latviešu metodistu Miervalža Ziemeļa un Mirdzas Graudužes sacerētas dziesmas, kā arī metodistu liturģiju teksti.