Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) nosaukums kopš 1932. gada ticis vairākkārt mainīts: Latvijas Nacionālās operas baletskola (1932–1940), Latvijas PSR Operas un baleta teātra baletskola (1940–1941), Rīgas operas baletskola (1941–1945), Latvijas PSR Operas un baleta teātra baleta studija (1945–1948), Rīgas Horeogrāfijas vidusskola (1948–1993), Rīgas Horeogrāfijas skola (1993–2002), Rīgas Horeogrāfijas vidusskola (2002–2017), Profesionālās izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skola (kopš 2020). No 2023. gada 1. janvāra skolas nosaukums ir Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skola.

20. gs. sākumā profesionālo baleta mākslinieku izglītošana Latvijā saistījās ar privātajām baleta studijām. 1919. gadā tika nodibināta Latvijas Nacionālā opera (LNO), kurā sāka darboties arī baleta trupa. Baleta izrādes kļuva par vienu no galvenajām LNO repertuāra daļām. Tika iestudētas lielformāta klasiskie baleti, kur tika pieprasīti augsti kvalificēti profesionāli klasiskā baleta mākslinieki. Līdz ar baleta trupu dzima arī ideja par valsts uzturētas, augsti profesionālas baleta skolas dibināšanu.

Sarunas par profesionālas baleta skolas nepieciešamību aizsākās līdz ar Aleksandras Fjodorovas (Александра Александровна Фёдорова), Sanktpēterburgas Marijas Teātra (Мариинский театр) primabalerīnas ierašanos Latvijā (1925). Daudz spēka un pūļu skolas dibināšanas procesā ieguldīja LNO premjers Harijs Plūcis. Tieši viņš 1931. gadā izstrādāja skolas darbības projektu un uzsāka sarunas ar LNO par skolas izveidi. 02.09.1932. gadā LNO baletskola uzsāka patstāvīgu darbību. Par tās pirmo direktoru kļuva LNO baletmeistars Anatols Vilzaks (1932–1933). Jau decembrī notika pirmais audzēkņu koncerts. 22.05.1933. skolas pirmajiem absolventiem Mirdzai Kārkliņai, Mirdzai Griķei, Jānim Graudam, Pēterim Komisāram un tās audzēkņiem tika iestudēts Pētera Ludviga Hertela (Peter Ludwig Hertel) balets “Veltīgā uzmanība” (La Fille mal gardée). Audzēkņus izrādei sagatavoja LNO vadošie baleta mākslinieki un pedagogi Osvalds Lēmanis, Sira Jurgense, H. Plūcis, Helēna Tangijeva-Birzniece.

1933.–1940. un 1941.–1944. gadā skolas vadību uzņēmās H. Plūcis. Mācību process pilnveidojās – mācīja klasisko un raksturdeju, aktieru meistarību, grimu, baleta vēsturi, tika atvērta skolas bibliotēka, šūti jauni tērpi uzvedumiem. Audzēkņi aktīvi piedalījās LNO baleta izrādēs. Strauji attīstījās skolas profesionālais līmenis. 1937. gadā LNO baletskolu absolvēja Anna Priede – viena no izcilākajām latviešu baletdejotājām. Līdz 1940. gadam LNO darbu uzsāka baletskolas absolventi: Arvīds Liepiņš, Angelika Grimze, Jevgeņija Geidāne, Irēna Strode, Tamāra Vītiņa, Jevgēņijs Čanga un citi. Viņu ieguldījums Latvijas kultūrā un baleta attīstībā jūtams arī mūsdienās. Gadsimta vidū, laikmeta notikumu ietekmē, pārmaiņas skāra arī baletskolu. 1940. gada vasarā LNO pārdēvēja par LPSR Valsts Operas un baleta teātri. Baletskola turpināja savu darbību tās pakļautībā. 1940.–1941. gadā par baletskolas māksliniecisko vadītāju kļuva H. Tangijeva-Birzniece. 1941. gadā vasarā atkal mainījās varas un skolas nosaukums – Rīgas operteātris. Baletskolas vadība atkal nonāca H. Plūča pārziņā. Mācības notika ne tikai teātra 3. balkona zālē un “pirtiņā” – telpā pie kurtuves sienas, kas bija arī “kora māja”, bet arī nelielā senatnīgā namiņā Mazajā Smilšu ielā 8. Baletskolas audzēkņu pavasara koncerts 1943. gadā bija pēdējais H. Plūča vadībā. 1944. gadā viņš devās viesizrādēs un Latvijā vairs neatgriezās; turpmākos gadus strādāja par pedagogu Anglijā, Šveicē, Austrijā.

Pēc Otrā pasaules kara, 1945.–1948. gadā skolai tika piešķirts LPSR Valsts Operas un baleta teātra baleta studijas nosaukums un mākslinieciskās vadītājas amatā atgriezās H. Tangijeva-Birzniece. Pedagoģisko darbu uzsāka I. Strode, T. Vītiņa, Boļeslavs Miļevičs un citi. Liela uzmanība tika pievērsta mācību programmas satura profesionālai pilnveidei. Nodarbības notika Mazajā Smilšu ielā 8, bet vispārizglītojošos priekšmetus audzēkņi apguva katrs savā vidusskolā.

Daudz darba skolas patstāvības iegūšanā paveica H. Tangijeva-Birzniece, un 1948. gadā skola ieguva patstāvīgu valsts mācību iestādes statusu. Šajā gadā skolu absolvēja Velta Vilciņa. Skolai tika piešķirtas telpas arī Mārstaļu ielā 2/4, kur vēsturiski bija darbojusies deju studija Mārtiņa Kauliņa vadībā. Mācību ilgums sākotnēji bija seši gadi, bet kopš 1950. gada – deviņi gadi. Arī vispārizglītojošos priekšmetus visi audzēkņi apguva kopā ar Emīla Dārziņa vidusskolas audzēkņiem Latvijas Konservatorijas telpās. Par skolas direktoru tika iecelts Rūdolfs Ozoliņš. Savas darbības laikā 1948.–1957. gadā R. Ozoliņš nostiprināja profesionālu pedagoģisko kolektīvu, kurš skolas darbam veltīja daudzus gadu desmitus. Pedagoģisko sastāvu papildināja Natālija Ļeontjeva (Наталия Петровна Леонтьева), Marina Sizova (Марина Сизова) un pedagoģe Ņina Gavrilova (Нина Феликсовна Гаврилова), kura pildīja arī mācību daļas vadītāja uzdevumus. Pedagogu vidū bija Maskavas horeogrāfijas skolas absolventi Valentīns Bļinovs, Vladimirs Cukanovs un Palmīra Ziediņa. Daudz uzmanības tika veltīts vispusīgam audzēkņu panākumu novērtējumam, vēršot uzmanību trim svarīgākiem panākumu komponentiem – fiziskajām dotībām, panākumiem mācībās un centībai. Šajā laikā skolā mācījās daudzi Latvijas baleta vēsturē izcili dejotāji: Haralds Ritenbergs, Artūrs Ēķis, Māris Liepa, Uldis Žagata, Alfrēds Spura, Aija Baumane, Ināra Gintere, Ingrīda Saulīte un citi.

1957.–1964. gads

1957.–1964. gadā RHV turpināja veiksmīgi pilnveidoties un attīstīties direktores Olgas Aināres vadībā. Skolas profesionalitāte spilgti atspoguļojās ikgadējos koncertos LPSR Operas un baleta teātrī. Ar katru gadu tie kļuva arvien profesionālāki un arī pieprasītāki. Audzēkņi izcēlās ar spilgtu individualitāti un personību. Skolas absolventiem bija iestudētas dažādas oriģinālhoreogrāfijas un ainas no klasiskiem baletiem. 1958. gadā skolā mācības uzsāka nākamie premjeri Mihails Barišņikovs (Михаил Николаевич Барышников) un Aleksandrs Godunovs (Александр Борисович Годунов).

1964.–1968. gads

1964.–1968. gadā skolas vadību pārņēma Aleksandrs Lembergs. Viņa vadībā rūpīgi tika saglabātas, koptas un tālāk nodotas RHV tradīcijas. Dejotāju aktiermeistarību, individualitāti un spožu dejas tehniku apliecināja Sarmīte Jakse-Graudiņa, Larisa Tuisova, Jānis Bīviņš, Džons Markovskis, Modris Cers, Aleksandrs Martinovs un citi. Skolas absolventi papildināja ne tikai LPSR Operas un baleta teātra baleta sastāvu, bet arī Valsts deju ansambļa “Daile” un Valsts Rīgas Operetes teātra māksliniecisko kolektīvu ar augsti profesionāliem dejotājiem. RHV absolventi tika pieprasīti arī Igaunijā, Tallinas Operas un baleta teātrī (Rahvusooper Estonia), kā arī Tartu Vanemuines teātrī (Teater Vanemuine).

1968.–1978. gads

1968.–1978. gadā par RHV direktori kļuva ilggadējā pedagoģe T. Vītiņa. RHV un E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas audzēkņi ieguva jaunas telpas Pārdaugavā, Kalnciema ielā 10/12 (1973). Skolai bija plašas baleta zāles un sava koncertzāle ar skatuvi un 300 vietām skatītājiem. Skolas kompleksā bija dienesta viesnīca, kas ļāva uzņemt audzēkņus no visas Latvijas. Šajā laikā RHV absolvēja Zita Errs, Lita Beiris, Alla Saharova, Genadijs Gorbaņovs, Aleksandrs Kolbins, Vladimirs Ponomarjovs, Gunta Bāliņa, Tatjana Repina, Aleksandrs Rumjancevs, Regīna Kaupuža, Inese Dumpe, Zane Lieldidža, Aivars Leimanis, Viesturs Jansons un citi. Pirmās godalgas starptautiskajā baleta konkursā Varnā (International Ballet Competition – Varna) ieguva G. Gorbaņovs un Z. Errs (1972), A. Martinovs un T. Jeršova (1973), I. Dumpe (1976) un L. Beiris (1980).

1978.–2017. gads

1978.–2008. gadā skolas direktors un mākslinieciskais vadītājs bija H. Ritenbergs. Viens no izcilākajiem Latvijas baleta solistiem, kura vārds līdz ar V. Vilciņu izskanējis visā pasaulē. Viņa darbībai raksturīga stabilitāte, kvalitāte un  tradīciju pārmantojamība. 

Līdzās vecmeistariem I. Strodei, P. Dzērvei, V. Bļinovam, Ludmilai Turajevai, Valērijai Kutenai, Laimonim Šmitam, Jurim Kaprālim 80.–90. gados skolā ienāca jauna pedagogu paaudze – Modris Cers, Maruta Grosberga-Taubere, Valērijs Vikanovs, A. Saharova, R. Kaupuža, Z. Lieldidža-Kolbina, Aleksandrs Kolbins, Indra Lapšina, Ludmila Vikanova, V. Ponamarjovs, Jānis Žerdiņš, S. Jakse-Graudiņa. LNO baletdejotāju rindas papildināja jauna profesionāli sagatavota baleta solistu un dejotāju paaudze – Andrejs Rumjancevs, Marians Butkevičs, Erlends Ziemiņš, Erlends un Dīns Ritenbergi, Gints Krūmiņš, Artūrs Bluks, Inita Kosarenoka, Jūlija Gurviča, Viktorija Jansone, Margarita Demjanoka, Diāna Mancēviča, Agnese Andersone, Dace Radiņa Viktorija Izotova un citi.

Sākot ar 2000. gadu pedagogu sastāvu papildināja Rita Harlapa, Sergejs Neikšins, M. Butkevičs, J. Gurviča, D. Manceviča, Iļja Vlasenko, A. Andersone, Rita Lukaševica, Jana Tīsa, Dmitrijs Gaitjukevičs. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, daudz plašāki kļuva starptautiskie sakari. Arvien pārliecinošāk skolas repertuārā ienāca modernā un laikmetīgā deja, ko pārstāvēja Olga Žitluhina. 1996. gadā M. Liepas bērni baletdejotāji Ilze un Andris Liepas nodibināja “Māra Liepas fondu”, kas katru gadu piešķīra  stipendijas trīs izciliem RHV audzēkņiem. Atbalsta programmas pastāvēšanas laikā no 1997. līdz  2008. gadam fonda stipendijas saņēmuši 39 RHV audzēkņi.

Jaunā gadsimta sākums deva impulsu jaunam pavērsienam RHV radošajā darbībā. Skolas audzēkņiem paralēli gadskārtējiem izlaiduma koncertiem tika iestudēti baleti un dejas izrādes: 19. gs. baleta šedevrs – Hermana Levenskolda (Herman (Severin) Løvenskiold) balets “Silfīda” (R. Kaupužas, S. Jakses-Graudiņas, J. Žērdiņa, I. Ančāna, Z. Lieldidžas-Kolbinas iestudējums, 2001), Andra Vilcāna dejas izrāde “Alise” (O. Žitluhinas horeogrāfija, 2002), Gunnera Mellera Pedersena (Gunner Møller Pedersen) “Tauriņi” (2001) un Uģa Prauliņa “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši“ (R. Kaupužas horeogrāfija, 2005), Rikardo Drigo (Riccardo Drigo), Leo Delība (Léo Delibes), Ludviga Minkusa (Ludwig Minkus) “Meitene ar sērkociņiem” un Žila Masnē (Jules Massenet) “Gane un Skursteņslauķis” (I. Lapšinas horeogrāfija, 2005), Bruno Skultes “Koklētājs un velns” (A. Andersones un R. Kaupužas horeogrāfija, 2011), Friderika Šopēna mūzika “Vilinošās tāles”, (Milanas Komarovas horeogrāfija, 2021), Sapņa aina no L. Minkusa baleta “Dons Kihots” (M. Petipā horeogrāfija, L.Vikanovas iestudējums 2022), “Tango pasāžas” (I. Lapšinas, Ksenijas Drovņikovas un Iļjas Vlasenko horeogrāfija, 2022), Reiņa Sējāna baleta viencēliens “BAL(e)TS” ( E. Leimanes horeogrāfija, 2023).

Laikmetīgās dejas iestudējumi: “Putni, kas nemigrē” (D. Gaitjukēviča horeogrāfija, 2022), “Viss ir savā vietā” (Alises Putniņas horeogrāfija, 2022), “Upe” (Marijas Saveiko horeogrāfija, 2023), “Der/Fit” (Annas Novikovas horeogrāfija, 2024), “Tehno mežs” ( A. Novikovas un D. Gaitjukēviča horeogrāfija, 2024),  “Leļļu nams” ( Poļinas Fiļipovas horeogrāfija, 2024); “AND WE WILL NEVER BE BORED AGAIN” (Ramonas Levanes horeogrāfija, 2025).

RHV pedagogu augstā profesionalitāte desmitiem gadu ritumā nodrošinājusi Rīgas baletam arvien jaunu talantu pieplūdumu. Arī mūsdienās joprojām ar vislielākās pateicības vārdiem tiek pieminēta H. Tangijeva-Birzniece, kura prata saskatīt jaunajos dejotājos arī pedagoga dzirksti.

Par nopelniem baleta un dejas mākslas pedagoģijā, Latvijas valsts augstākos apbalvojumus IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (TZO) ir saņēmuši RHV pedagogi: H. Ritenbergs (1999), A. Leimanis (2003), J. Kaprālis (2005), I. Karule ( 2005); G. Bāliņa (2013), R. Kaupuža (2014), M. Demjanoka-Skuteļska (2015), J. Gurviča (2016), S. Neikšins (2016), A. Kolbins (2018), B. Kokina (2019), Z. Lieldidža-Kolbina (2021), Z. Kirilko (2022); V šķiras – TZO S. Jakse-Graudiņa (2013), I. Lapšina ( 2018); TZO – atzinības krustu I. Strode  (2008), O. Žitluhina, (2010), I. Mažāne (2018), L. Vikanova ( 2019); TZO Zelta goda zīmi: M. Cers (2003).  

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iedibināto Cimzes balvu izcilākajiem skolotājiem kultūrizglītības nozarē 2017. gadā saņēma R. Kaupuža; Ata Kronvalda prēmiju  I. Lapšina (2002).

Alberta Kozlovska balvu (Latviešu Akadēmiskā organizācija Zviedrijā, LAOZ) – J. Žerdiņš (2003), G. Bāliņa (2011), Sofija Beļkina (2021), Apolinārija Kartavceva (Аполлинария Картавцева, 2022),  Adelīna Balode (2023).

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) atzinības raksti: S. Jaksei (1998, 1999); R. Harlapam (2007, 2009, 2010, 2014, 2015, 2017, 2022, 2024), A. Andersonei (2013), L. Vikanova (1994, 2008, 2010, 2012,  2013, 2014, 2022), Z. Lieldidžai-Kolbinai (2013, 2022, 2024); I. Lapšinai (2014, 2022, 2024), R. Kaupužai (2014, 2022, 2024), Valērijam Vikānovam, Tatjanai Ježovai (2017/2018), Evijai Urbanovičai, Initai Saleniecei-Purmalei (2018/2019), Larisai Šarašidzei (2019/2020), Diānai Mancēvičai (2024), Janai Tīsai (2024), Jūlijai Gurvičai (2024), Zanei Teikmanei (2024).

H. Tangijevas-Birznieces balvu – augstāko apbalvojumu dejas mākslā un pedagoģijā saņēmuši RHV pedagogi: J. Kaprālis (2004), J. Gurviča (2005), S. Jakse-Graudiņa (2010), V. Cukanovs (2012), M. Cers (2013), H. Ritenbergs (2014), P. Dzērve (2016), Z. Lieldidža-Kolbina (2018), Maruta Dinga Grosberga-Taubere (2019), Inta Karule-Teikmane (2020), R. Kaupuža (2021), L. Vikanova (2023), I. Lapšina (2024). 

2008.–2017. gadā RHV direktora vietas izpildītāja bija ilggadējā RHV direktora vietniece izglītības jomā Inese Apine-Ritenberga, bet mākslinieciskā vadītāja pienākumus turpināja pildīt H. Ritenbergs. 2017. gadā skola piedzīvoja jaunas pārmaiņas, pievienojoties Profesionālās Izglītības Kompetences centram “Nacionālā Mākslu vidusskola” direktora Jāņa Ziņģīša vadībā. ”Nacionālā Mākslu vidusskola” apvieno Rīgas Horeogrāfijas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas skolu, Jaņa Rozentāla mākslas skolu un Rīgas Doma kora skolu. Saglabājot skolas vēsturisko nosaukumu, izglītības programmas, zīmolu un tradīcijas, struktūrvienības vadība nodota baletdejotājas un Rīgas Horeogrāfijas skolas pedagoģes A. Andersones pārraudzībā. 

Rīgas Horeogrāfijas skola, turpinot 20. gs. tradīcijas, nopietnu vērību velta arī pasaules baleta tendenču izziņai. Tiek modernizēta mācību vide, visās skolas zālēs uzstādot profesionālu grīdas segumu. Īpaši tiek attīstīta audzēkņu profesionālā kvalitāte. Mūsdienu apmācības procesā būtiska uzmanība pievērsta dejotāja fiziskajam ķermenim. Skolā strādā fizioterapeits, savukārt vingrošanas stundu saturs tiek kardināli mainīts, pievēršot arvien lielāku nozīmi dziļās muskulatūras nostiprināšanai un attīstīšanai. Kopš 2019. gada, laikmeta tendencēm līdzi ejot, skola īsteno Profesionālās vidējās izglītības programmu “Laikmetīgā deja”. Klasiskās dejas izglītības programma tiek papildināta ar neoklasiku, džeza deju un improvizāciju.

Sadarbībā ar Lietuvas Nacionālā M. Čurļoņa Mākslas skolu (Nacionalinė Mikalojaus Konstantino Čiurlionio menų mokykla), Tallinas baletskolu (Tallinna Balletikooli), LNOB un Tautas deju ansambli “Teiksma” tika īstenots Latvijas simtgadei veltītais lielkoncerts “Lieliskais baleta gadsimts” Roberta Rubīna režijā, kas no jauna ļāva ieraudzīt Latvijas baletmeistaru darbus (2019).

Audzēkņu kvalitātes attīstība tiek papildināta, iegūstot profesionālu starptautisku pieredzi Erasmus+ projektu ietvaros. Audzēkņu sociālas atvērtības veicināšana notiek Radošās partnerības programmas (Ra Pa Pro) projektos. 

21. gs. skola turpina attīstīt un paplašināt starptautisko sadarbību. Daudzi tās absolventi dejo ārvalstu operas un baleta teātros, kā arī piedalās starptautiskos baleta konkursos pasaulē, iegūstot godalgotas vietas. Kopš 1996. gada RHV audzēkņi piedalījušies 26 Starptautiskos baleta  konkursos, kuros saņēmuši 43 godalgotas vietas. Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vadošo solistu un dejotāju vidū ir RHV absolventi: Viktors Seiko, Arturs Sokolovs, Raimonds Martinovs, Zigmārs Kirilko, Elza Leimane, Sabīne Guravska, Aleksandrs Osadčijs, Iljana Puhova, Jolanta Lubēja, Alise Prudāne, Jūlija Brauere, Annija Kopštāle, Marta Ozoliņa, Evelīna Godunova, kā arī paši jaunākie, Kārlis Cīrulis, Justīna Teličena, Krista Štrausa un citi. Kopš 2013. gada RHV sadarbībā ar Latvijas baleta un dejas ģildi, rīko Starptautisko Baltijas baleta konkursu, kas notiek regulāri ik pēc diviem gadiem. Konkursa kvalitāte ir starptautiski augstu novērtēta un 2017. gadā tas tika iekļauts Starptautiskā Baleta Konkursu Federācijas sastāvā (International Federation of Ballet Competition), kurā apvienojas pasaules spēcīgākie konkursi. Jubilejas koncertā, atzīmējot RHV 70 gadu jubileju (2002), kas notika LNO, piedalījās arī viesi no Vācijas, Lietuvas, Ungārijas, Igaunijas un Krievijas vadošajām baleta skolām. Starptautiski sadarbības koncerti un izrādes Rīgā tika īstenotas ar Budapeštas baleta akadēmiju (2001), Telavivas baleta skolu (2007), Berlīnes valsts baleta skolu (2015; 2017).   Starptautiskos festivālos un viesizrādēs ar izrādēm un koncertprogrammām RHV audzēkņi viesojušies Spānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Ungārijā, Dānijā, Igaunijā, Izraēlā, Norvēģijā, Nīderlandē, Krievijā, Horvātijā.

A. Andersone, uzņemoties atbildību par Rīgas Baleta skolas attīstību, rūpējas par starptautiskas sadarbības iespējām skolas izglītojamajiem un pedagogiem. Stiprinot starptautiskus sakarus, vada meistarklases un veic darbu baleta konkursu žūrijās – Starptautiskajā Baltijas Baleta konkursā Rīgā (2021), Hungarian Grand Prix Ungārijā (2023), VIBE Korea Seulā, Dienvidkorejā (2024), Kusu Starptautiskajā deju festivālā (Kyushu International Dance Competition, 九州国際ダンスコンペティション), Japānā (2025).

Kopš 2020. gada Rīgas Baleta skola paplašina starptautisko sadarbību un aktīvi piedalās dažādos projektos kā, piemēram, Erasmus +, Nord Plus. Sadarbības valstis līdz 2025. gadam ir Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Spānija, Somija, Islande. Katru mācību gadu Rīgas Baleta skolas pedagogi un izglītojamie dodas mobilitātēs uz Eiropas deju skolām, kā arī tiek piesaistīti ārvalstu eksperti / dejas nozares profesionāļi, kuri regulāri pasniedz meistarklases RBS izglītojamajiem.

Svinot RBS 90 gadus, 2022./2023. mācību gadā tika izveidots meistarklašu cikls RBS izglītojamajiem “Meistarklases pie Rīgas Baleta skolas absolventiem”. Meistarklases pasniedza: Aelita Kluša Roze, Larisa un Vladimirs Gelvāni, Dace Radiņa, Anna Laudere, Evelīna Godunova, Viesturs Jansons, Andrejs Martinovs, Kirils Burlovs.

Kopš 2019. gada RBS absolventi saņem Latvijas Simtgades stipendijas: Krista Štrausa (2019), Nikola Anna Bloma (2020), Oļesja Čudakova (2021), Marta Emīlija Reinika (2022), Terēze Zabarovska (2023), Gundega Guna Reinika (2024).