Divi vēlākie Cars dalībnieki – ritmģitārists un vokālists Riks Okasiks (Ric Ocasek, īstajā vārdā Ričards Teodors Otkasiks, Richard Theodore Otcasek) un basģitārists un vokālists Bendžamins Ors (Benjamin Orr, īstajā vārdā Bendžamins Ožehovskis, Benjamin Orzechowski) – jau kopš 20. gs. 60. gadu vidus darbojās folkmūzikas duetā Ocasek and Orr, bet pēc tam arī vairākās kopīgi izveidotās grupās, t. sk. vienu albumu izdevušā folkroka trio Milkwood, rokgrupā Richard and the Rabbits, kurā muzicēja arī vēlākais Cars taustiņinstrumentālists Gregs Hokss (Greg Hawkes, pilnā vārdā Gregorijs Hokss, Gregory Hawkes), un poproka grupā Cap’n Swing, kuras ģitārists bija Eliots Īstons (Elliot Easton, īstajā vārdā Eliots Stainbergs, Elliot Steinberg). 1976. gadā četri minētie mūziķi, pieaicinot arī bijušo The Modern Lovers bundzinieku Deividu Robinsonu (David Robinson), izveidoja jaunu, Bostonā (Masačūsetsas pavalsts, ASV) bāzētu grupu, ko nosauca par The Cars (no angļu ‘automašīnas’). Tās sastāvs turpmāk saglabājās nemainīgs, bet radošo virzību visvairāk noteica R. Okasiks – grupas galvenais dziesmu autors, kura muzikālā personība veidojusies 50. gadu rokenrola, kā arī 60. un 70. gadu sākuma popmūzikas un eksperimentālā roka (īpaši The Velvet Underground un Roxy Music) ietekmē.

Par Cars ievērojamāko darbu nereti atzīts debijas albums The Cars (1978), kurā garāžroka un glamroka tradīcijas apvienotas ar eleganti minimālistisku un spontāni dinamisku skanējumu, kura izstrādē nozīmīga loma bija arī producentam Rojam Tomasam Beikeram (Roy Thomas Baker, producējis arī Queen ierakstus). Pateicoties hitsingliem Just What I Needed; My Best Friend’s Girl un Good Times Roll, albums ierindojās ASV Top 20, kļūstot par pirmo līdz tam galvenokārt ar pagrīdes mūzikas vidi saistītās jaunā viļņa stilistikas darbu, kas guvis tik plašu komerciālu rezonansi. Arī nākamajos albumos Candy-O (1979), Panorama (1980) un Shake It Up (1981) pops apvienots ar novatorisku rokmūziku un ironiskiem tekstiem. Šīs mūzikas laikmetīgi svaigie aranžējumi un nemainīgi augstā kvalitāte grupai ļāva nostiprināties starp jaunā viļņa līderiem meinstrīma apritē (visi trīs minētie albumi ierindojās ASV topa pirmajā desmitniekā).

1984. gadā klajā nāca Heartbeat City (1984) – grupas piektais albums, pirmais, kas ieskaņots nevis ar R. T. Beikeru, bet ar Robertu Džonu “Matu” Langu (Robert John “Mutt” Lange), vienu no 80.  un 90. gados pieprasītākajiem producentiem, kurš strādājis arī ar AC/DC, Def Leppard, Foreigner un citiem pazīstamiem mūziķiem. Vēl vairāk nekā Cars iepriekšējiem darbiem, tam raksturīgs augsti tehnoloģisks sintpopa un poproka skanējums un intensīvs jaunāko digitālo sintezatoru, sekvenceru un bungmašīnu izmantojums. Albumā dzirdami četri ASV Top 20 hiti: You Might Think; Magic; Hello Again un Drive – R. Okasika sacerēta un B. Ora dziedāta romantiska popbalāde Heartbeat City arī mūsdienās ir grupas pazīstamākais skaņdarbs. Heartbeat City un uzstāšanās koncertakcijā Live Aid (1985) iezīmēja Cars popularitātes virsotni, taču tās darbību šajā laikā sarežģīja iekšējas nesaskaņas, kā arī R. Okasika nepatika pret koncertturnejām un mūzikas industrijas darba metodēm. R. Okasika producētajam Door to Door (1987), kurā dominē salīdzinoši vienkāršāka un tradicionālāka poproka stilistika, kļūstot par grupas pirmo albumu, kas nespēja sasniegt ASV Top 20, tās darbība tika izbeigta.

2005. gadā Cars veterāni E. Īstons un G. Hokss ar vairākiem citiem mūziķiem (t. sk. producentu, ģitāristu un dziedātāju Todu Randgrēnu, Todd Rundgren) izveidoja grupu The New Cars, kas veica vienu koncertturneju un izdeva tajā ieskaņotu koncertalbumu It’s Alive! (2006) ar Cars klasisko repertuāru un dažām jaunām, studijā ieskaņotām papilddziesmām.

Savukārt 2010. gadā no jauna apvienojās visi četri joprojām dzīvie Cars oriģinālsastāva dalībnieki (B. Ors miris 2000. gadā) un, pieaicinot producentu Džeknaifu Lī (Jacknife Lee, producējis arī U2, R.E.M., Robija Viljamsa, Robbie Williams, u. c. ierakstus), ieskaņoja jaunu R. Okasika dziesmu albumu Move Like This, kam sekoja neliela koncertturneja pa Ziemeļameriku. Move Like This nespēja konkurēt ar Cars 70. un 80. gadu ierakstiem, taču saņēma atzinīgu kritikas vērtējumu un ierindojās ASV Top 10. Vēlāk mūziķi kopīgu darbību nav turpinājuši.

Aktīvākā radošā darbība ārpus grupas bijusi R. Okasikam, kura pirmais soloalbums Beatitude iznāca 1982 gadā. Soloierakstus viņš izdevis arī vēlāk – veiksmīgākais bija This Side of Paradise (1986) ar vairāku Cars dalībnieku, kā arī citu pazīstamu mūziķu (Toms Verlēns, Tom Verlaine, no Television, Rolands Orzabals, Roland Orzabal, no Tears for Fears, Tonijs Levins, Tony Levin, no King Crimson, u. c.) līdzdalību. Sadarbojoties ar vairāku paaudžu pankroka un alternatīvā roka māksliniekiem (t. sk. Suicide, Bad Religion, Guided by Voices, Weezer, Nada Surf, The Cribs), R. Okasiks īstenojis arī panākumiem bagātu producenta karjeru.

Soloalbumus izdevuši arī G. Hokss, B. Ors un E. Īstons.

20. gs. 70. gadu otrajā pusē, kad rokmūzikas vidē valdīja visai krasa šķelšanās starp t. s. klasiskā roka (pirms pankroka ietekmes) cienītājiem un arvien plašāku izplatību gūstošā postpanka un jaunā viļņa piekritējiem, Cars debijas albums bija viens no pirmajiem darbiem, kas piedāvāja sava veida kompromisu. Atsakoties no klasiskajam rokam raksturīgajiem tehniskās virtuozitātes demonstrējumiem un amerikāņu jaunā viļņa griezīgi agresīvā, nereti apzināti primitīvā skanējuma, Cars izstrādāja radio ēteram draudzīgu, profesionāli pārliecinošu un komerciāli jaudīgu jaunā viļņa traktējumu – formā kompaktas, izsmalcināti producētas dziesmas ar lipīgiem piedziedājumiem, lakoniskiem ģitāras akcentiem un atmosfēriskām sintezatoru faktūrām. Grupas iedibinātajai stilistikai (idejiski līdzīgi risinājumi sastopami arī Blondie jaunradē) bijusi plaša ietekme gan uz 80. gadu mūziku, gan daudzām nākamo paaudžu poproka un alternatīvā roka grupām (t. sk. Weezer, No Doubt, The Strokes, The Killers). Cars mūzika sniegusi radošu pamudinājumu arī grāndžroka mūziķiem – Nirvana pēdējais koncerts pirms Kurta Kobeina (Kurt Cobain) nāves 1994. gadā Minhenē (Vācija) sākās ar Cars hita My Best Friend’s Girl izpildījumu, bet Smashing Pumpkins ierakstu antoloģijā The Aeroplane Flies High (1996) dzirdama cita R. Okasika sacerējuma – You’re All I’ve Got Tonight – interpretācija. Savukārt smagā roka un metāla grupas Scorpions albumā Acoustica (2001) iekļauta dziesmas Drive kaverversija.

Cars uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2018), un tās darbi sešas reizes bijuši nominēti dažādās Grammy balvas kategorijās. Par dziesmas You Might Think videoklipu saņēmusi pirmo muzikālās televīzijas MTV balvu kategorijā Gada video (Video of the Year, 1984).

Albums The Cars trīsreiz (2003., 2012. un 2020. gadā) iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time).

R. Okasiks (vokāls, ritmģitāra, taustiņinstrumenti, 1976–1988; 2010–2011, miris 2019)

B. Ors (vokāls, basģitāra, taustiņinstrumenti, 1976–1988; miris 2000)

E. Īstons (ģitāra, fona vokāls, 1976–1988; 2010–2011)

G. Hokss (taustiņinstrumenti, fona vokāls, 1976–1988; 2010–2011)

D. Robinsons (sitamie instrumenti, fona vokāls, 1976–1978; 2010–2011)

All Mixed Up; Drive; Good Times Roll; Heartbeat City; You Might Think; Just What I Needed;  Let’s Go; My Best Friend’s Girl; Moving in Stereo; Panorama; Shake It Up; Since You’re Gone; Touch and Go

The Cars (Elektra, 1978); Candy-O (Elektra, 1979); Panorama (Elektra, 1980); Shake It Up (Elektra, 1981); Heartbeat City (Elektra, 1984); Door to Door (Elektra, 1987); Move Like This (Hear Music, 2011)