J. Brāmsa jaunrade ir labi dokumentēta un mūsdienās dzīvo gan koncertrepertuārā, gan pedagoģiskajā praksē, gan skaņierakstu industrijā. Tieši tās saglabāšanā un popularizēšanā būtiska nozīme ir starptautisko J. Brāmsa biedrību darbībai, kuru aizsāka Vīnes Mūzikas draugu biedrība (Gesellschaft der Musikfreunde in Wien, Musikverein, 1885). To skaits īpaši pieauga kopš 20. gs. otrās puses. Viena no tām – Hamburgas Johannes-Brahms-Gesellschaft Hamburg (1969), kas ierīkojusi arī komponista piemiņas vietu un muzeju (Brahms-Museum, 1971). Sekoja Bādenbādenes Brāmsa biedrība (Brahmsgesellschaft Baden-Baden, 1966), Japānas Brāmsa biedrība (Japan Brahms Society, 1973), Amerikas Brāmsa biedrība (American Brahms Society, 1983), Vīsbādenes-Reingavas Brāmsa biedrība (Brahms-Gesellschaft Wiesbaden-Rheingau, 1986), Šlēsvigas-Holšteinas Brāmsa biedrība (Brahms-Gesellschaft Schleswig-Holstein, 1987), Lībekas Brāmsa institūts (Brahms-Institut Lübeck, 1991), vēl dažas citas.
J. Brāmsa kopotie darbi 26 sējumos Johannes Brahms: Sämtliche Werke iznāca Vīnes mūzikas draugu biedrības aprūpē (izdevējs Breitkopf & Härtel, Vīsbādene, 1926–1927). Mūsdienās (kopš 1996. gada) aizsākts jauns vēsturiski kritisks izdevums Johannes Brahms Gesamtausgabe 65 sējumos. To pārrauga Ķīles Universitātes Brāmsa pētniecības centrs (Brahms-Forschungsstelle der Universität Kiel; kopš 2011. gada ir vēl otrs tā atzars Vīnē, izdevējs G. Henle Verlag, Minhene).
Komponista vārdā nosauktas vairākas ielas un laukumi Vācijā (Berlīnē, Ķelnē, Hamburgā, Hannoverē, Bonnā, Bādenbādenē, Karlsrūē, Koblencā), Austrijā (Vīnē) un Francijā (Parīzē).
Muzeji Hamburgā (Brahms-Museum Hamburg, 1971) un Mirccušlāgā, Austrijā (Brahms-Museum Mürzzuschlag, 2015), vairākas piemiņas vietas un memoriālās telpas.
1818 Brahms ir asteroīds (1939), Brahms ir krāteris (859) uz Merkura (1979).