Bībeles tulkojumiem nacionālajās valodās ir ne tikai reliģiska, bet arī kultūrvēsturiska nozīme, jo tie būtiski veicina literārās valodas attīstību. Tas pilnā mērā attiecas arī uz Bībeles tulkošanu latviešu valodā.

16. gs. publicēti vairāki Tēvreizes teksti, kā arī evaņģēliju un vēstuļu lasījumi. Tulkotāji bijuši ne tikai luterāņi, bet arī katoļi. Bībeles fragmentu tulkojumi latviešu valodā ievietoti “Latviešu rokasgrāmatā” (1586–1587). Jezuīta Georga Elgera (Georg Elger) tulkotie evaņģēliju fragmenti 1672. gadā apkopoti grāmatā Evangelia toto anno singulis Dominicis et festis diebus juxta antiquam Ecclesiae consuetudinem in Livonia Lothavis praelegi solita (“Evaņģēliji visām gada svētdienām un svētku dienām, kurus saskaņā ar veco baznīcas ieražu ir parasts lasīt priekšā Livonijas latviešiem”).

Dažas Bībeles daļas 17. gs. 60. un 70. gados tulkojis mācītājs Jānis Reiters. 1662. gadā Rīgā J. Reitera sakopojumā tika izdots tēvreižu krājums 40 valodās (otrais izdevums 1675). 1664. gadā nāca klajā J. Reitera tulkotais Mateja evaņģēlijs. Pēc tam, kad tajā pašā gadā Vidzemes sinode lēma uzsākt Bībeles tulkojumu latviešu valodā un 10 mācītāji tika aicināti iesniegt tulkojuma paraugus, J. Reiters 1675. gadā publicēja savu paraugtulkojumu (10 baušļus un Jēzus Kalna svētrunu), kas ilgu laiku bija pazudis un atkal atrasts 1974. gadā Upsālas Universitātes (Uppsala universitet) bibliotēkā. J. Reiteru tomēr neaicināja tulkot Bībeli.

Pirmā latviešu Bībele tika izdota ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI (Karl XI) un viņa 1673. gadā aicinātā Vidzemes ģenerālsuperintendenta Johana Fišera (vācu Johann Fischer, latīņu Johannes Fischerus) atbalstu. Kārlis XI piešķīra 7500 dālderu latviešu Bībeles tulkošanai un izdošanai. Alūksnes mācītājs, prāvests Ernsts Gliks (Johann Ernst Glück) sāka darbu pie jaunā tulkojuma 1680. gadā. Vēlākos gadu desmitos īpaši izcelts E. Glika individuālā tulkotāja sniegums, lai gan zināms, ka viņam palīdzēja arī citi tulkotāji. No 1682. gada tehniskais sekretārs bija students, vēlākais mācītājs Kristiāns Bartolomejs Vitens (Christian Bartholomeus Witten). Tulkošanas procesā bija arī grūtības, jo 1683. gadā Kurzemes mācītāju konference tulkojumu noraidīja un apmēram pusotra gada laikā Jaunās Derības teksts tika pārstrādāts. E. Gliks Bībeli tulkoja no tās oriģinālvalodām – ebreju un grieķu. Šis tulkojums tapis Mārtiņa Lutera (Martin Luther) Bībeles ietekmē. 1685. gadā tika iespiesta Jaunā Derība. E. Gliks balstījās savu priekšgājēju tekstos un izmantoja galvenokārt Georga Manceļa (vācu Georg Mancelius, Menzel, latīņu Georgius Mancelius) un Kristofora Fīrekera (vācu Christoph Fürecker, latīņu Cristophorus Füreccerus) tulkojumus. Toties lielāka daļa Vecās Derības tekstu un apokrifu latviešu valodā tika tulkoti pirmoreiz. Kārlis XI visas Bībeles izplatīšanas atļauju parakstīja 1694. gadā, kad arī pirmā Bībele latviešu valodā tika izdota 1500 eksemplāru (no tiem 250 tika izplatīti bez maksas) lielā tirāžā.

E. Glika tulkotā Bībele ir pamats visiem pārējiem Bībeles revidētajiem izdevumiem līdz 20. gs. sākumam. Līdzās E. Glika tulkojuma revīzijai bijuši mēģinājumi uzsākt jaunu tulkojumu. 19. gs. šāda iecere bija E. Glika Bībeles piektā izdevuma (1854) virsredaktoram, vēlākajam bīskapam Karlam Kristiānam Ulmanim (Karl Christian Ulmann; “Vēstules romiešiem” tulkojis gan Juris Neikens, gan Augusts Bīlenšteins, August Johann Gottfried Bielenstein), taču tā netika īstenota.

Darbs pie jauna Bībeles izdevuma latviešu valodā notika Latvijas starpkaru perioda laikā. Pētniecībā nav vienprātības, vai tas uzskatāms par jaunu tulkojumu. 1928. gadā luterāņu mācītāju konferencē tika ievēlēta Jaunās Derības emendācijas komisija, kuras darba rezultāts – četru evaņģēliju tulkojums – iznāca 1932. gadā. Visu Jauno Derību Britu un ārzemju Bībeles biedrība (BĀBB) izdeva 1937. gadā, pirmajos astoņos mēnešos tika pārdoti 15 tūkstoši eksemplāru. Komisijas sastāvā atspoguļojās teoloģisko uzskatu daudzveidība Latvijas luterismā – līdzās liberālajam Kārlim Kundziņam darbojās salīdzinoši konservatīvais Ādams Mačulāns. Latviešu valodas jautājumos komisiju konsultēja pazīstamais valodnieks Jānis Endzelīns. Līdztekus šim projektam 20. gs. 30. gados baptistu mācītājs Kārlis Zingers kopā ar palīgiem tulkoja Jāņa evaņģēliju, kura izdošanu atbalstīja Trinitāriešu Bībeles biedrība.

Latgaliešu rakstu valodā visa Bībele nav tulkota, bet tikai tās daļas. 1753. gadā Viļņā iespiesta Evangelia toto anno.. (“Evaņģēliji visam gadam..”), kas, visticamāk, ir kolektīvs darbs. 1905. gadā Cēsīs izdota nākamā latgaliešu politiķa Franča Kempa tulkotā katoļu garīdznieka Ignaca Šustera “Swāta wēsture aba Vaca un Jauna Testamenta stosti”, kas bija paredzēta kā rokasgrāmata bērniem. Pirms Pirmā pasaules kara izdoti arī citi līdzīgi Bībeles stāstu pārstāstījumi. Garīdznieks Andrīvs Kantinieks 20. gs. sākumā iztulkoja latgaliski četrus evaņģēlijus, taču tie tā arī netika iespiesti un manuskripts pazuda. Pēc Pirmā pasaules kara latgaliski Jaunās Derības tulkojumu no grieķu valodas veica Aloizs Broks (1933. gadā izdota pirmā daļa, 1937. gadā – otrā). 1924. gadā četrus evaņģēlijus latgaliski izdeva Britu un ārzemju Bībeles biedrība (BĀBB), kurai bija pārstāvniecība Rīgā. Pie tulkojumiem no poļu, krievu un latviešu valodas strādāja latgaliešu kultūras darbinieks Eduards Kozlovskis, kurš bija katolis, taču šis projekts radīja konfliktus ar katoļu garīdzniecību, kas neatzina tolaik protestantiskās BĀBB tulkojumus.

19. un 20. gs. tapuši arī Bībeles daļu izdevumi lībiešu valodā – 1863. gadā atsevišķos sējumos austrumlībiešu un rietumlībiešu izloksnē Londonā iznāca Mateja evaņģēlijs, kura pirmo variantu tulkojis Kolkas evaņģēliski luteriskās draudzes ķesteris skolotājs Nika Polmanis, bet otro – Jānis Princis ar dēliem Pēteri un Jāni. Par abu izdevumu redaktoru minēts valodnieks Ferdinands Vīdemanis, kurš abiem izdevumiem bija atradis izdevēju – Londonā trimdā dzīvojošo Napoleona I (Napoléon I^er) brāļadēlu Luiju Lisjēnu Bonapartu (Louis Lucien Bonaparte). 1880. gadā F. Vīdemaņa redakcijā iznāca Mateja evaņģēlija trešais izdevums, kura iespiešanu finansēja BĀBB. Starpkaru laikā par reliģisku tekstu izdošanu lībiešu valodā rūpējās Somijas Kristīgā biedrība “Modinātājbiedrība”. Lībiešu draugu biedrībai Latvijā bija pat iecere tulkot lībiešu valodā visu Bībeli, taču tā netika īstenota. 1937. gadā nodrukāja Jaunās Derības pirmo daļu 15 tūkstošu eksemplāru tirāžā – četrus evaņģēlijus un Apustuļu darbus (Kārļa Staltes tulkojums), 1942. gadā – otro daļu 1000 eksemplāru tirāžā. Grāmatas iesiešana turpinājās vēl 1944. gadā. Ilgus gadus tapušo projektu bija atbalstījuši tūkstošiem somu luterāņu. 2002. gadā Somijas Bībeles tulkošanas institūts izdeva psalmu krājumu lībiešu valodā.

1947. gadā trimdā tika izdota prelāta Vincenta Strelēvica no latīņu valodas tulkotā Jaunā Derība. Šis izdevums, kam bija vairāki atkārtoti iespiedumi, kļuva par katoļu baznīcas oficiāli atzīto tekstu latviešu valodā. 1961. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) iznāca prāvesta Staņislava Mozgas no latīņu valodas tulkotie psalmi.

1960. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) izdeva Jauno Derību un psalmus. Prasīto 10 tūkstošu eksemplāru vietā tika izdoti 1500. Baznīca sāka pārrunas par šo grāmatu ar varas iestādēm jau 1955. gadā, taču tikai pēc neatlaidīgiem lūgumiem izdevās saņemt atļauju. Atzīmējot E. Glika tulkotās Bībeles 300 gadu jubileju, 1988. gadā LELB izdeva Jauno Derību un psalmus 43 tūkstošu eksemplāru tirāžā. Lielu daļu Mateja evaņģēlija teksta bija rediģējis arhibīskaps Jānis Matulis.

1965. gadā BĀBB piecu tūkstošu eksemplāru tirāžā izdeva no oriģinālvalodas tulkoto Bībeli. Šī izdevuma pamatā ir pirms Otrā pasaules kara izdotās Jaunas Derības rediģētais teksts un pēc kara iztulkotais Vecās Derības teksts. Šis izdevums iznāca, pateicoties Latvijas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa plašajiem kontaktiem ar BĀBB un baznīcām Lielbritānijā. BĀBB piešķirto stipendiju Vecās Derības tulkošanai saņēma Felikss Treijs. Dzīvodams ASV, viņš veica darbu apmēram divus gadus (1953–1954). Vecās Derības tulkošanā bija iesaistīti arī Ā. Mačulāns, Voldemārs Bernhards, K. Kundziņš, Aleksandrs Mitulis, Eduards Zicāns, Elmārs Lange. Teksta rediģēšanai tika izveidota komisija, kuru vadīja K. Kundziņš. Komisijas darbs bija mazefektīvs, jo tās locekļi dzīvoja tālu cits no cita un bija aizņemti ar citiem pienākumiem. Redaktora pienākumus praktiski pildīja Ernests Blese.

20. gs. 70.–80. gados trimdā radās ideja par jaunu Bībeles tulkojumu. 1985. gadā LELBA (Latviešu evaņģēliski luteriski baznīca ASV) izdeva Lūkas evaņģēlija tulkojumu. Pie tā līdzdarbojās jauna tulkotāju paaudze (arhibīskaps Arnolds Lūsis, prāvests Artūrs Voitkus, mācītāji Juris Cālītis, E. Lange, Kārlis Kuškevics, Lauma Lagzdiņa-Zušēvica, rakstnieks Nikolajs Kalniņš). Kā nākamo LELBA Bībeles tulkošanas kolēģija publicēja Marka evaņģēliju, rediģējot mācītāja E. Langes tulkojumu. Kopā ar E. Langes komentāriem to publicēja mēnešraksts “Ceļa Biedrs”. 2000. gadā šis teksts J. Cālīša redakcijā Latvijā tika izdots atsevišķā grāmatā.

Pēc tam kad 1989. gada beigās tika izveidota Latvijas Bībeles biedrība, sākās darbs pie 1965. gada Bībeles tulkojuma revīzijas (komisijas koordinators mācītājs Guntis Kalme). Šis tulkojums tika pabeigts 1997. gadā. Nozīmīga bija arī Bībeles teksta digitalizācija, ko veica Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iznāca vairāku Bībeles daļu autortulkojumi – dzejnieki Uldis Bērziņš un Knuts Skujenieks. Vēl pirms revidētā teksta iznākšanas sākās jaunā Bībeles tulkojuma projekts (1995). Sākumā to vadīja G. Kalme, vēlāk J. Cālītis. Projektu galvenokārt finansēja Zviedrijas Bībeles biedrība. Šis ir pirmais ekumeniskais Bībeles tulkojums latviešu valodā. Tulkošanas procesā un teksta apspriešanā piedalījās gan konfesijām piederoši, gan nepiederoši cilvēki. Ieteikumus sūtīja gan lielāko, gan nelielo konfesiju pārstāvji. Kopš 1974. gadā ASV izdotā latviešu Bībeles pirmizdevuma atkārtotā izdevumā tika iztulkoti Vecās Derības apokrifi, daži no tiem pirmo reizi (3. Ezras, 3.–4. Makabeju, 151. psalms). Projekta gaitā tika izdoti atsevišķu tulkojuma daļu paraugizdevumi, pilns tulkojums izdots 2012. gadā. 2020. gadā Jehovas liecinieki Latvijā izdeva savu Bībeles tulkojumu latviešu valodā.

Ja sākotnēji izdevējs mēģināja panākt kompromisu starp Latvijā un trimdā lietotām pareizrakstības normām, atsakoties no “ch” lietojuma, bet saglabājot mīksto “ŗ”, tad beigās atteicās arī no tā. Par pamattekstu Jaunās Derības tulkošanā tika izmantots Apvienoto Bībeles biedrību aprobētais Nestles-Alanda Jaunās Derības (grieķu valodā) 27. izdevums; par pamattekstu Vecās Derības tulkošanā – “Štutgartes ebreju Bībeles” (Biblia Hebraica Stuttgartensia, pirmizdevums 1977. gadā) izdevums.

Veco Derību tulkojuši U. Bērziņš, Laila Čakare, Enoks Neilands, K. Skujenieks, Ilmārs Zvirgzds; Jauno Derību – Aleksandrs Bite, Dainis Zeps; apokrifus – A. Bite, Jānis Priede, Ināra Ķemere, Māra Poļakova, Ilze Rūmniece, D. Zeps.