Jehovas liecinieki ir antitrinitārs vēlīnā protestantisma novirziens, kas ir milenārs (tic tūkstošgadu valstij zemes virsū pastarā laikā). 19. gs. tas izveidojās no Čārlza Rasela (Charles Russell) dibinātās Bībeles pētnieku kustības (Bible Student movement) ASV.

Nosaukuma ieviešanu kongresā Kolumbusā (Ohaio pavalstī, ASV) rosināja Džozefs Raterfords (Joseph Rutherford), balstoties Jesajas 43:10 izteikumā – ““Jūs mani liecinieki,” saka Kungs” (Bībeles 2012. gada tulkojums).

Jehovas lieciniekiem raksturīgs strikts biblicisms, taču viņi noliedz, ka ir fundamentālisti, jo ne visus Bībeles tekstus saprot burtiski, neatzīst daudzu kristīgo fundamentālistu aizstāvēto kreacionismu (pasaules radīšanu sešās dienās) un neiesaistās politikā. Jehovas lieciniekiem būtisks ir uzskats, ka Dievam ir personvārds, kurā viņu piesaukt. Vecajā Derībā tas attēlots ar četriem līdzskaņiem – tetragrammu (יהוה) –, kas mūsdienās visbiežāk tiek attēloti kā YHWH vai JHVH. Ebrejiem vārds ir pārāk svēts, lai to izrunātu skaļi. Jehovas liecinieki izrunā to kā “Jehova”. Viņi ir ieinteresēti eshatoloģijā un tic, ka pasaule dzīvo tās beigu laikā. Jehovas liecinieku pārliecība ir, ka Jēzus Kristus 1914. gadā sāka valdīt debesīs un kļuva par Dieva valstības ķēniņu. Šis gadskaitlis balstīts viņu Bībeles pravietojumu interpretācijā. Atklāsmes grāmatas 16. nodaļā minēto Armagedona kauju viņi skaidro kā pēdējo cīņu starp cilvēku valdībām un Dievu. Jehovas liecinieki neuzskata, ka šajā kaujā tiks iznīcināta cilvēce vai pasaule (zemeslode), jo tic, ka tā būs cilvēces mājvieta uz mūžīgiem laikiem. Ļaunajiem cilvēkiem pienāks gals.

Jehovas liecinieku dievkalpojumi (saukti par sapulcēm) notiek divas reizes nedēļā. Tie ir pieejami visiem. Sapulces sākas un beidzas ar dziesmu un lūgšanu, tajās nenotiek naudas vākšana. Sapulču vietas sauc par Valstības zālēm (Kingdom Hall). Šo nosaukumu pirmo reizi ieviesa Dž. Raterfords 1935. gadā, ar to apzīmējot ēku Havaju salās. Valstības zāļu iekārtojums ir funkcionāls un interjera ziņā vienkāršs. Savā veidolā zāles turpina daudzu vēlīno protestantu tradīcijas: dievnamos netiek izmantoti attēli vai citi reliģiski simboli, nav altāra ar svecēm vai līdzīgu objektu. Sapulču telpa ir iekārtota kā mācību auditorija, jo sapulcēs būtiskākais ir sludināšana un Bībeles pētniecība, iesaistot klātesošos.

Jehovas lieciniekiem nav garīdznieku. Jebkurš viņu draudzes loceklis ir sludinātājs, kurš brīvprātīgi sludināšanai velta noteiktu stundu skaitu. Īpaša kategorija ir pilnas slodzes pionieri, kuri kalpošanai velta vairāk laika. Divas nedēļas viņus apmāca pionieru kalpošanas skolā. Līdzās pionieriem ir arī palīgpionieri, kurus ieceļ vismaz uz mēnesi, bet var iecelt arī uz ilgāku laiku. Speciālos pionierus parasti izraugās no pionieriem, kuri ir apliecinājuši savas prasmes sludināšanā. Viņiem ir jābūt gataviem kalpot vietās, uz kurām konkrētā filiāle viņus nosūta (bieži vien tās ir vietas, kur plāno veidot jaunu draudzi).

Katru draudzi pārrauga vecākie. Aptuveni divdesmit draudzes veido vienu rajonu. Draudzes regulāri apmeklē ceļojoši vecākie, kurus sauc par rajona pārraugiem. Jehovas liecinieku darbību pasaulē kontrolē Vadošā padome (Governing Body), kas ir izveidojusi sešas komitejas: Izdevējdarbības komiteju (atbild par literatūras izdošanu un piegādi draudzēm, sapulču namu, tulkošanas biroju un filiāļu ēku būvniecību), Kalpošanas komiteju (pārrauga sludināšanu), Koordinatoru komiteju (nodarbojas ar juridiskiem jautājumiem un organizē palīdzību dabas katastrofu, vajāšanu un līdzīgos gadījumos), Literatūras komiteju (pārrauga Bībelē balstītu materiālu sagatavošanu un atbild par tulkošanu), Mācību komiteju (pārrauga iespiestu, kā arī audio un video materiālu sagatavošanu sapulcēm un kursiem), Personāla komiteju (risina jautājumus, kas saistīti ar kalpošanu Bētelē).

Filiāle, no kuras tiek vadīta Jehovas liecinieku darbība kādā valstī vai teritorijā, tiek saukta par Bēteli (tulkojumā ‘Dieva nams’). Tajā dzīvojošie sagatavo Bībeli skaidrojošu literatūru, to tulko, izdod un izplata, kā arī nodarbojas ar citām Jehovas liecinieku draudzēm svarīgām aktivitātēm. Katrā filiālē ir komiteja, kas pārrauga darbu zemēs, par kurām tā atbildīga.

Jehovas liecinieki praktizē kristību pagremdējot. Citu kristietības novirzienu locekļi, kuri pāriet pie viņiem, tiek kristīti no jauna. Atšķirībā no atmodas kustībām, kurām raksturīga liela emocionalitāte reliģijas praktizēšanā, Jehovas lieciniekiem lēmums pievienoties netiek saistīts ar kādu emocionālu pārdzīvojumu, bet racionālu izvēli par labu šai mācībai.

Jehovas liecinieku dzīve un darbība tiek stingri regulēta. Bībeles pētniecība notiek atbilstoši organizācijas izdotajiem materiāliem. Viņi noraida smēķēšanu, narkotiku lietošanu un ārlaulības sakarus. Organizācija ir patriarhāla. Vadošos amatus draudzēs ieņem tikai vīrieši. Ja tomēr sievietei nākas vadīt sapulces vai mājas Bībeles studiju, kurā piedalās vīrieši, un ja starp viņiem nav neviena kristīta vīrieša, kurš to varētu vadīt, viņai jāvalkā galvassega.

Jehovas liecinieki ir piedzīvojuši vairākas šķelšanās. Kad 1917. gadā Dž. Raterfordu ievēlēja par prezidentu, daļa ticīgo viņa autoritāti apšaubīja. Izveidojās vairākas neatkarīgas grupas, piemēram, Laju misionāru kustība mājās (Laymen’s Home Missionary Movement). To 1920. gadā dibināja Pols Džonsons (Paul Johnson), kurš bija luterāņu mācītājs un vēlāk Č. Rasela tuvs līdzgaitnieks. Mūsdienās kustība darbojas daudzās valstīs, un kopš 2005. gada tās nosaukums ir “Bībeles standarta kalpošanas” (Bible Standard Ministries). Krievijā kustība ir pazīstama ar nosaukumu “Laicīgā misionārā kustība “Epifānija”” (Светское миссионерское движение “Епифания”). Vēlāk, kad Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS), Rumānijā un dažās citās valstīs Jehovas liecinieki, būdami spiesti darboties pagrīdē, bija šķirti no saviem ticības līdzgaitniekiem citur pasaulē, daļa izvēlējās palikt neatkarīgi. Viņi, piemēram, nepieņēma izmaiņas tajā, kā Jehovas liecinieku materiālos no 1962. gada skaidroti Jaunās Derības teksti par paklausību augstākām varām (Romiešiem 13), proti, kā pakļautība valsts varai. Atrodoties pagrīdē, viņiem šāda interpretācija likās kā kompromiss ar bezdievīgu varu.

Jehovas liecinieki neatzīst tradicionālo mācību par trīsvienību, jo uzskata to par nebiblisku. Šajā ziņā viņi turpina agrāku tradīciju, jo trinitārismu noraidīja daļa radikālās reformācijas sekotāju, no kuru loka izveidojās unitārisms. Jehovas lieciniekiem Jēzus ir Dieva dēls, bet Viņš nav vienlīdzīgs ar Jehovu. Svētais Gars ir Dieva spēks, kas izpaužas darbībā.

Bībeles pētnieku kustības dibinātājs Č. Rasels sludināja “nosacīto nemirstību”, ko turpināja mācīt Jehovas liecinieki, – dvēsele ir mirstīga, bet nemirstība ir Dieva dāvana, kas paredzēta tikai uzticīgiem kristiešiem. Līdz ar to nepastāv arī mūžīgā elle. Tas būtu pret Dieva dabu. Šīs idejas 19. gs. bija populāras britu un amerikāņu evaņģelikālismā.

Jehovas liecinieki nesvin ne dzimšanas un vārda dienas, ne tradicionālos baznīcas svētkus, jo uzskata tos par pagāniskiem. Reizi gadā Jehovas liecinieki piemin Jēzus nāvi, rīkojot Atceres vakaru, kurā izskan dziesmas, lūgšana, uzruna, kurā tiek akcentēta Jēzus nāves nozīme. Vakarā tiek pasniegta neraudzēta maize un vīns, ko bauda tie, kuriem ir iekšēja pārliecība, ka viņi ir daļa no Atklāsmes grāmatas 7. un 14. nodaļā minētajiem 144 000, kuri laiku beigu tūkstošgadu miera valstī valdīs kopā ar Jēzu.

Jehovas liecinieki izmanto savu Bībeles tulkojumu (New World Translation of the Holy Scriptures) – Jaunā Derība angļu valodā publicēta 1950. gadā, visa Bībele – 1961. gadā. Tajā sekots tradicionālajam protestantu kanonam (66 grāmatas). Līdz tam angliski runājošās zemēs Jehovas liecinieki pamatā lietoja Karaļa Džeimsa Bībeli (King James Bible). Šobrīd viņu Bībeles izdevums tulkots vairāk nekā 185 valodās. 2011. gadā latviski iznāca Jaunās Derības tulkojums, 2020. gadā – visa Bībele. Tulkojumi balstīti angļu izdevumā.

Jehovas liecinieki praktizē atturēšanos no komunikācijas ar izslēgtiem draudzes locekļiem. Šī attieksme balstīta tādos Jaunās Derības tekstos kā 1. Korintiešiem 5:11 – “Es jums rakstīju nesaieties ar tādu, kas gan saucas brālis, bet ir netikls vai alkatīgs, tāds, kas kalpo elkiem, kas runā rupjības, ir dzērājs vai laupītājs, – ar tādu pat neēdiet kopā” (Bībeles 2012. gada tulkojums). Šādu praksi pēc Reformācijas piekopa arī daļa anabaptistu. To vēl aizvien ievēro atsevišķas ultraortodoksālo jūdaistu grupas. No 2024. gada šo praksi Jehovas liecinieku vadība ir mīkstinājusi.

Atšķirīgo uzskatu dēļ vairums kristietības novirzienu Jehovas lieciniekus neatzīst par kristiešiem. Savukārt Jehovas liecinieki uzskata citus kristietības novirzienus par maldīgiem un nepiedalās ekumeniskajā kustībā. 

Č. Rasels bija prezbiterietis, kurš vēlāk pieslējās kongregacionālistiem. Viņš nāca pie pārliecības, ka kristīgās denominācijas ir atkāpušās no patiesības un uzņēmušas sevī daudz pagānisku elementu. Šajā ziņā viņa vēlāk vadītais novirziens līdzās pēdējo dienu svētajiem (mormoņiem), katoliski apustuliskajai draudzei un dažiem citiem strāvojumiem iederas restauracionistu (Restorationism) kustībā. Garīgo meklējumu laikā Č. Rasels iepazinās ar adventistu kustības idejām un pārņēma viņu mācību par drīzu Kristus otro atnākšanu. Šīs idejas viņš tālāk izvērta Bībeles pētnieku kustībā. Č. Rasels nonāca pie secinājuma, ka Kristus atgriezīsies neredzamā veidolā. 1881. gadā tika izveidota Ciānas Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrība (Zion’s Watch Tower Bible & Tract Society), kas vēlāk atvēra biroju Londonā. 1914. gadā tā reģistrēta kā Starptautiskā Bībeles pētnieku biedrība (International Bible Students Association). 

1910. gadā aptuveni 50 000 cilvēku visā pasaulē piederēja Bībeles pētnieku kustībai. Draudzes tolaik bija autonomas, tās veidojās arī Eiropā un Krievijas Impērijā. Jau 1887. gadā žurnāls Zion’s Watch Tower ziņoja, ka tā numuri sasnieguši Krieviju. 19. gs. beigās kustība izplatījās Ukrainā. Č. Rasels nomira 1916. gadā, un pēc viņa par organizācijas prezidentu kļuva Dž. Raterfords. Viņa darbi izdoti daudzās valodās, un latviski daļu no tiem tulkoja rakstnieks Aleksandrs Grīns. Dž. Raterfords pārveidoja kustību par centralizētu, hierarhisku organizāciju (viņa vārdiem – teokrātisku). Jehovas liecinieku skaits nākamā prezidenta Neitena Knorra (Nathan Knorr) laikā 1976. gadā sasniedza vairāk nekā divus miljonus. 

Vadošā padome – no 2023. gada tajā ir deviņi locekļi, kuri netiek vēlēti, bet tos ieceļ esošie locekļi. Priekšsēdētāja vietu katru gadu alfabētiskā rotācijas kārtībā ieņem kāds no padomes locekļiem; Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrība (Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania) – galvenā Jehovas liecinieku juridiskā struktūra, kas atrodas Vorvikā, Ņujorkā. Tā dibināta 1881. gadā un vairākkārt mainījusi nosaukumus, mātes organizācija vairākām citām Jehovas liecinieku struktūrām (piemēram, Ņujorkas Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrībai, Watch Tower Bible and Tract Society of New York); Sargtorņa Gileādas Bībeles skola (Watch Tower Bible School of Gilead) – gatavo misionārus darbībai ārzemēs. Izveidi 1942. gadā rosināja N. Knorrs. Mācības sākās 1943. gadā, un pēc pieciem mēnešiem pirmie absolventi jau devās uz ārvalstīm (Latīņameriku). 

Sabiedrībā nereti neizpratni un asu pretreakciju ir izraisījusi Jehovas liecinieku nostāšanās pret asinspārliešanu, militāro dienestu, valsts karoga godināšanu, nacionālo himnu dziedāšanu. Jehovas lieciniekiem kopumā nav iebildumu pret mūsdienu medicīnu, viņi neatzīst netradicionālās medicīnas metodes. Burtiski sekojot Bībeles norādījumam (piemēram, Apustuļu darbi 15:20), viņi noraida asinspārliešanu, tās vietā izmantojot asins aizstājējus un atbalstot bezasins ķirurģiju. Jehovas liecinieku bezkompromisu iestāšanās par savu pārliecību attiecībās ar valsti nereti ir bijis vajāšanu iemesls, it īpaši totalitārās un autoritārās valstīs. Viņi vajāti gan PSRS, gan nacistiskajā Vācijā, gan PSRS satelītvalstī Vācijas Demokrātiskajā Republikā. 1951. gadā PSRS operācijā “Ziemeļi” (Операция “Север”) tika izsūtīti vairāk nekā 9000 Jehovas liecinieku. Mūsdienās viņu darbība aizliegta Ķīnā un Krievijā. Ar tiesību ierobežojumiem Jehovas liecinieki saskārušies arī demokrātiskās valstīs. ASV Dž. Raterfordu 1918. gadā apsūdzēja pretvalstiskā sazvērestībā, taču tiesa viņu attaisnoja. 2002. gadā ASV Augstākā tiesa (Supreme Court of the United States) atcēla Jehovas lieciniekiem nelabvēlīgos zemākās instances tiesas lēmumus par aizliegumu apmeklēt cilvēkus mājās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (European Court of Human Rights) nereti spriedumos ir lēmusi par labu Jehovas lieciniekiem, piemēram, 2011. gadā lietā pret Armēniju (Bayatyan v. Armenia) par tiesībām atteikties dienēt armijā.

Jehovas liecinieki savā darbībā izmanto jaunākās tehnoloģijas. 1924. gadā Ņujorkā sāka darboties Sargtorņa biedrības radio raidītājs WBBR. Vēlāk tika izveidots starptautisks radiotīkls, kas raidīja daudzās pasaules vietās, līdz 1934. gadam arī Igaunijā (no turienes krievu valodā raidījumi sasniedza Krieviju). Mūsdienās plaši piedāvā materiālus tiešsaistē. 

2023. gadā pasaulē bija aptuveni 8,6 miljoni Jehovas liecinieku, kas iesaistīti misionārismā (tas ir, sniedz regulārus ziņojumus par to draudzei). Aptuveni 20,5 miljoni apmeklēja ikgadējo Atceres vakaru. Visvairāk Jehovas liecinieku dzīvo ASV un Meksikā, šīm valstīm skaita ziņā seko Brazīlija, Nigērija un Itālija. 

Watchtower – starptautisks ilustrēts žurnāls, ko izdod Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrība. Tas iznāk daudzās valodās (arī latviski). To ar nosaukumu Zion’s Watch Tower and Herald of Christ’s Presence sāka publicēt Č. Rasels 1879. gadā; Awake! – starptautisks ilustrēts žurnāls, ko izdod Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrība daudzās valodās. To ar nosaukumu The Golden Age sāka publicēt 1919. gadā. 

Frederiks Francs (Frederick Franz) – Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrības prezidents pēc N. Knorra. Viņa laikā Jehovas liecinieki atkal varēja brīvi darboties Austrumeiropā un bijušajā PSRS; Miltons Henšels (Milton Henschel) – Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrības prezidents no 1992. līdz 2000. gadam. Viņa laikā notika būtiska reorganizācija un Vadošā padome tika nodalīta no Direktoru padomes, tāpēc M. Henšels 2000. gadā atkāpās no prezidenta amata un palika par Vadošās padomes locekli; N. Knorrs – Sargtorņa biedrības prezidents no 1942. līdz 1977. gadam. Viņa laikā attīstīts izglītības darbs, lai veicinātu Bībeles studijas un misionāru kalpošanas prasmes; Č. Rasels – Bībeles pētnieku kustības dibinātājs, Sargtorņa biedrības prezidents no 1884. līdz 1916. gadam; Dž. Raterfords – Sargtorņa biedrības prezidents no 1917. līdz 1942 gadam. Viņš ierosināja sludināt mājās un dzīvokļos un piedāvāt Jehovas liecinieku literatūru.