AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 17. jūlijā
Ēriks Jēkabsons

Kārlis Bojārs

(08.04.1890. Gaujienas pagasta Adzeles Jaunāmuižā–29.01.1946. Minhenē, Vācijā. Apbedīts Perlahas kapos (Friedhof Perlach) Minhenē), arī Kārlis Bajārs
Latvijas armijas pulkvedis, 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris (01.11.1919.–10.03.1922.), 7. Siguldas kājnieku pulka komandieris (09.08.1935.–01.10.1936.), 11. Dobeles kājnieku pulka komandieris (01.10.1936.–18.08.1938.)

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas armija, 1919.–1940. gads

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 4.
    Apbalvojumi
  • 5.
    Piemiņas saglabāšana
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 4.
    Apbalvojumi
  • 5.
    Piemiņas saglabāšana
Kopsavilkums

Viens no redzamākajiem Latvijas Neatkarības kara laika posma Latvijas armijas ierindas virsniekiem – kājnieku pulku komandieriem ar Pirmā pasaules kara kauju pieredzi. Starpkaru periodā – bataljona komandieris, pulka komandiera palīgs, pulka komandieris.

Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene

Dzimis zemnieka, mājas rentnieka Jāņa un Kristīnes (dzimušas Priedes) Bojāru ģimenē, kristīts Gaujienas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Beidzis Valkas pilsētas skolu. 23.10.1922.–22.09.1923. mācījies un beidzis Latvijas armijas virsnieku kursus, 30.11.1928.–04.08.1929. bataljonu komandieru kursus, 05.–06.1934. virsnieku strēlniecības kursus, 05.10.1937.–30.07.1938. pulku komandieru kursus.

1916. gadā precējies ar Paulīni Vanderi, dēls Kārlis Imants, Latvijas armijas leitnants, 14.01.1941. arestēts, 02.02.1943. miris cietumā Astrahaņā (Krievijā, Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, PSRS). 

Svarīgākie militārās karjeras posmi

Pēc pilsētas skolas beigšanas strādājis par darbvedi notāra birojā Valkā, pēc tam Valkas apriņķa policijas valdē. 11.1911. iestājies obligātajā karadienestā Krievijas armijā, 145. kājnieku Novočerkaskas pulkā Pēterburgā. 1912. gadā beidza pulka mācību komandas apmācības kursu, jefreitors (08.1913.), jaunākais unteroficieris (05.1914.). Sākoties Pirmajam pasaules karam, mobilizācijas gaitā 31.07.1914. iedalīts Pēterhofā jaunformējamajā 293. kājnieku Ižoras pulkā, vecākais unteroficieris (02.08.1914.), pulka sastāvā ieradās frontē Galīcijā, iesaistījās kaujās ar Austroungārijas armiju. Feldfēbelis (10.1914.), podpraporščiks (01.1915.). 15.03. pēc rotas komandiera un citu virsnieku krišanas vai ievainošanas kaujas laikā pirmo reizi uzņēmies rotas komandēšanu. Praporščiks (virsnieks; 16.04.1915.; par kaujas nopelniem). No 03.06.1915. rotas komandiera vietas izpildītājs, no 26.10.1915. – rotas komandieris. 04.09.1915. ievainots sejā (ar šautenes lodi labā vaigā), 27.12.1915. – ar šautenes lodēm labā plecā un labā kājā. Podporučiks (01.05.1916.). 10.05.1916. pārvietots uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonu (no 03.11.1916. pulks), 21.05. ieradās, 2. rotas jaunākais virsnieks, no 26.06.1916. bija 2. rotas komandieris. Piedalījās Ziemassvētku kaujās, 05.01.1917. bataljona sastāvā izlauzās cauri pretinieka nocietinājumiem, pēc tam ložmetēju ugunī vadīja uzbrukumu blokhauzam, to iznīcinot ar rokas granātām (par to apbalvots ar Svētā Jura zobenu). Poručiks (21.04.1917.), štābkapteinis (11.05.1917.). 22.07.–04.08. bija 1. bataljona komandiera vietas izpildītājs, pēc tam 2. rotas jaunākais virsnieks. 06.08.1917. pārvietots uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku Vidzemē, 4. bataljona komandieris. Pēc lielinieku apvērsuma 01.1918. ievēlēts iepriekšējā amatā – par 4. bataljona komandieri. Ienākot Vācijas armijai 02.1918., palika Vidzemē, vācu okupācijas laikā dzīvoja Lugažu pagastā.

27.02.1919. Valkā mobilizēts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis), dienējis 1. (no 07.08.1919. – 4.) Valmieras kājnieku pulkā, ieradies 05.03., 5. rotas, no 15.03. – 2. bataljona komandieris, no 21.04. pulka komandiera palīgs. No 31.03. piedalījās kaujās ar Padomju Latvijas armiju. Pulkvedis-leitnants (31.10.1919.; par kaujas nopelniem 06.1919. Cēsu kaujās). 01.11.1919. iecelts par pulka komandieri, vadīja pulku kaujās ar Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) armiju, 12.11. ar pulku forsēja Daugavu, uzbrūkot no Doles salas līdz Jaunjelgavai, nākamajā naktī atbrīvoja Mercendorfu, Baldoni un Vecmuižu, 14.11. – Lieliecavu, 17.11. – Bausku, 18.11. – Mežotni, izcīnīja kaujas pie Emburgas un Staļģenes, 21.11. forsēja Lielupi pie Grāvendāles un vajāja pretinieku līdz Lietuvas robežai (par to vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni), pēc tam pulks apsargāja pierobežu ar Lietuvu, 09.01.1920. sākās pulka pārvietošana uz Latgales fronti, no 19.01. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Ziemeļlatgales sektorā. 04.1920. ar 2. numuru kandidēja Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanās no Latvju demokrātu savienības saraksta, ievēlēts. 02.–19.05.1920. komandējumā no frontes Rīgā, Latvijas Satversmes sapulces sēdēs, nolika mandātu. 18.06.1920. izteikta Vidzemes divīzijas komandiera pateicība par “izlūkošanas organizēšanu un spožu izvešanu dzīvē”. Pēc Latvijas Neatkarības kara noslēguma no 24.10.1920. pulks novietots Rīgā. 10.03.1922. ar apsardzības ministra pavēli atcelts no pulka komandiera amata, ieceļot par tā paša pulka 2. bataljona komandieri. Pēc virsnieku kursu beigšanas 28.09.1923. pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku Rēzeknē, 1. bataljona komandieris, no 16.01.1925. – pulka saimniecības priekšnieks, no 01.07.1928. – 2. bataljona komandieris. 12.1925. un atkārtoti 05.1926. (Senāta lēmums par rezultātu anulēšanu saistībā ar vēlēšanu komisijas rīcību, neatļaujot vēlēt karavīriem) kandidējis Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanās no Latviešu vēlētāju saraksta, ievēlēts. 03.1931. ar 1. numuru kandidējis Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanās no Karavīru un latviešu pilsoņu bloka saraksta, ievēlēts. 28.08.1933. pārvietots uz 3. Jelgavas kājnieku pulku Jelgavā, pulka komandiera palīgs, no 07.06.1935. tādā pašā amatā 8. Daugavpils kājnieku pulkā Cēsīs. 09.08.1935. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka komandieri Alūksnē, 01.10.1936. – par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri Daugavpilī. Darbojās Latvijas brīvības cīnītāju biedrībā “Ziemeļnieki”. 18.08.1938. pēc paša vēlēšanās atvaļināts. Dzīvoja sev piešķirtajā jaunsaimniecībā Lugažu pagasta Ezerkalnos, nodarbojās ar lauksaimniecību. 02.1940. kopā ar dzīvesbiedri un dēlu iesniedza Iekšlietu ministrijā lūgumu mainīt uzvārdu uz “Bajārs” (līdz padomju okupācijas sākumam nav paspēts nomainīt).

Nacistiskās Vācijas okupācijas perioda beigās, tuvojoties Sarkanajai armijai, kopā ar dzīvesbiedri atstāja mājas. 09.1944. devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja Minhenē, Loengrīna ielas (Lohengrinstrasse) nometnē.

Apbalvojumi

Par nopelniem Pirmā pasaules kara kaujās K. Bojārs apbalvots ar Krievijas Svētā Jura krustu (III šķira; IV šķira), Svētā Jura zobenu, Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”). Par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira), Igaunijas Brīvības krustu (III šķira), Igaunijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi.

Piemiņas saglabāšana

20. gs. 50. gadu sākumā organizācijas “Daugavas Vanagi” Minhenes nodaļa izsludināja ziedojumu vākšanu K. Bojāra kapa piemineklim, tā notika Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Austrālijā u. c. Par saziedotajiem līdzekļiem izgatavots kapa piemineklis un 11.1953. atklāts Perlahas kapos Minhenē.

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas armija, 1919.–1940. gads

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Jēkabsons, Ē. un Šiliņš, J. (sast.), Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos: 2. daļa, 1919. gada 16. aprīlis – 10. jūlijs, Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2019.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jēkabsons, Ē. un Šiliņš, J. (sast.), Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos: 3. daļa, 1919. gada 10. jūlijs – decembra sākums, Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jēkabsons, Ē. (sast.), Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos: 4. daļa, 1919. gada decembra sākums – 1920. gada rudens, Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2023.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jēkabsons, Ē. un Ščerbinskis, V. (sast.), Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940. Biogrāfiska vārdnīca, Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Nordik, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kļaviņš, R. u. c., Valmieras kājnieku pulka vēsture: 1919–1929, Rīga, Valmieras kājnieku pulks, 1929.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ēriks Jēkabsons "Kārlis Bojārs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/265010-K%C4%81rlis-Boj%C4%81rs (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/265010-K%C4%81rlis-Boj%C4%81rs

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana