Nozīmīgākie radošie sasniegumi saistīti ar darbību ārtroka un poproka grupā Roxy Music 20. gs. 70. un 80. gados. Ievērojams arī ar ilgu un panākumiem bagātu solokarjeru.

B. Ferijs dzimis strādnieku ģimenē. Agrīnā pusaudža vecumā Luksemburgas Radio (Radio Luxembourg) konkursā laimēja iespēju apmeklēt rokenrola mūziķa Bila Heilija (Bill Haley) koncertu, kas uz zēnu atstāja neizdzēšamu iespaidu. Vēlāk aizrāvās ar kino, džeza un populārās mūzikas klasiku, arī aktuālo soulmūziku, Boba Dilana (Bob Dylan) un The Beatles ierakstiem. 19 gadu vecumā sāka mākslas studijas Ņūkāslas Universitātē (University of Newcastle) – glezniecības kursu universitātē pasniedza popārta mākslinieks Ričards Hamiltons (Richard Hamilton), kuru B. Ferijs vairākkārt atzinis par vienu no nozīmīgākiem cilvēkiem savā dzīvē un radošajā darbībā. Studiju laikā arī muzicēja vairākās grupās, bet 1968. gadā pārcēlās uz Londonu, kur strādāja par zīmēšanas un keramikas skolotāju. 1970. gadā pretendēja uz dziedātāja vietu progresīvā roka grupā King Crimson, bet pēc atteikuma saņemšanas nodibināja Roxy Music, kurā bija galvenais dziesmu autors, pianists un vokālists.

Retrofutūriskā mūzika, kurā apvienotas roka, elektronikas un 20. gs. 30. gadu populārās mūzikas iezīmes, Roxy Music ļāva strauji izvirzīties starp oriģinālākajām un populārākajām britu ārtroka vienībām. Sākotnēji tās māksliniecisko virzību noteica B. Ferijs un taustiņinstrumentālists Braiens Īno (Brian Eno), bet, B. Īno grupu atstājot (1973), par vienpersonisku līderi kļuva B. Ferijs. Viņa vadībā Roxy Music zaudēja agrāko avangardismu, saglabājot muzikālu smalkumu un individuālu skanējumu, kas ļāva gūt kritikas atzinību un ievērojamus komerciālus panākumus (trīs albumi sasniedza Lielbritānijas topa 1. vietu). Grupa beidza pastāvēt 1983. gadā, taču tās dalībnieki arī vēlāk piedalījušies B. Ferija ierakstos.

Pirmo soloalbumu – 20. gs. 30. gadu populārās mūzikas hitu, kā arī 50. un 60. gadu rokenrola, soula un roka dziesmu kolekciju These Foolish Things – B. Ferijs izdeva 1973. gadā. Tas guva ievērojamus panākumus un arī turpmāk mūziķis paralēli darbībai Roxy Music sastāvā laida klajā individuāli ieskaņotus albumus, kuros izpildīja gan populārus pagātnes skaņdarbus, gan savus sacerējumus; albumā Let’s Stick Together (1976) līdzās citu autoru kompozīcijām (t. sk. tituldziesmai – Vilberta Herisona, Wilbert Harrison, ritmblūza skaņdarbam, kas kļuva par vienu no B. Ferija pazīstamākiem hitiem) no jauna ierakstītas vairākas Roxy Music dziesmas.

Panākumiem bagātāko darbu, britu topa 1. vietu sasniegušo Boys and Girls (hiti Slave to Love un Don’t Stop the Dance), B. Ferijs laida klajā 1985. gadā, jau pēc Roxy Music pastāvēšanas beigām. Albums, kas tapis ar daudzu prominentu mūziķu līdzdalību (Marks Nopflers, Mark Knopfler; Deivids Gilmors, David Gilmour; Nails Rodžerss, Nile Rodgers, u. c.), pieteica sintezatoru un ģitāru skanējumā balstītu melanholiski nostalģisku poproka stilistiku, kurai B. Ferijs palicis uzticīgs visas turpmākās darbības laikā. 1985. gadā dziedātājs arī piedalījās mūzikas slavenību labdarības koncertakcijā Live Aid.

Karjeras turpinājumā B. Ferijs periodiski radījis ierakstus, kas ļāvuši saglabāt viņa vienmēr elegantajam, Holivudas “zelta laikmeta” aktieru Hamfrija Bogarta (Humphrey Bogart) un Kerija Grānta (Cary Grant) inspirētajam vizuālajam veidolam atbilstošu rokmūzikas romantiskā dendija tēlu. Starp spilgtākajiem darbiem minams kaverversiju albums Taxi (1993); Frantic (2002), kurā B. Ferijs sadarbojies ar līdzautoru, bijušo Eurythmics mūziķi Deividu A. Stjuartu (David A. Stewart); Olympia (2010), kas sākotnēji bija plānots kā Roxy Music ieraksts un tapa sadarbībā ar dažādu paaudžu mūziķiem: B. Īno; Groove Armada; Scissor Sisters, Džoniju Grīnvudu (Johnny Greenwood) u. c..

Arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs mūziķis turpinājis aktīvu koncertdarbību – 2007. gadā uzstājās arī Latvijā (Rīgā).

Kaut B. Ferijs kopš profesionālās darbības sākuma pazīstams kā dziesmu autors, viņa solodebijas albums These Foolish Things atklāja arī spilgtu stilista un interpretētāja talantu. Šādi kaverversiju albumi roka kontekstā tolaik vēl bija retums (gandrīz vienlaicīgi līdzīgas ievirzes skaņuplati Pin Ups izdeva arī Deivids Bovijs, David Bowie) un daudziem kritiķiem šķita nesavienojami ar priekšstatu par roku kā oriģinālmūzikas žanru, taču B. Ferijs populārās mūzikas klasiku izpildījis arī visas turpmākās karjeras laikā.

Dziedātāja pirmais solohits 1973. gadā bija B. Dilana dziesma A Hard Rain’s a-Gonna Fall un arī vēlāk viņš amerikāņu dziesminieka sacerējumus interpretējis regulāri – albums Dilanesque (2007) tiem veltīts pilnībā. Daudzkārt B. Ferijs atgriezies arī pie 20. gs. 20., 30. un 40. gadu populārās mūzikas jeb Lielās amerikāņu dziesmu grāmatas repertuāra, kam veltīts albums As Time Goes By (1999). Šo interesi apliecina arī retrodžeza orķestra The Bryan Ferry Orchestra albums The Jazz Age (2012), kurā Roxy Music un B. Ferija (mūziķis pats ierakstā nepiedalās) solorepertuāra skaņdarbi dzirdami tradicionālā džeza aranžējumos. Līdzīgā stilistikā, taču šoreiz vokāli instrumentālā izpildījumā ar autora līdzdalību, ieturēts albums Bitter-Sweet (2018); vairākus tradicionālā džeza skaņdarbus mūziķis izpilda arī 30. gadu Vācijas norisēm veltītā televīzijas seriālā “Babilona Berlīne” (Babylon Berlin, 2017).

B. Ferijs un Roxy Music ievērojami paplašinājuši rokmūzikas estētiskās, idejiskās un intelektuālās robežas. Dažādu laikmetu mūzikas tendences apvienojot ar eksperimentāliem meklējumiem, grupa radīja revolucionāru mūziku, savukārt tās debijas albums reizēm dēvēts par roka pirmo postmoderno darbu. Īpašu savdabību Roxy Music un B. Ferija individuālajiem ierakstiem piešķīra dziedājums, kurā t. s. krūneru (crooners, pirmsrokenrola ēras tradicionālo popbalāžu izpildītāji) vokālā tradīcija apvienota ar rokmūziķiem raksturīgu izpildījuma manieri. Savukārt B. Ferija mākslas izglītība, aizraušanās ar popārtu, konceptuālismu, art deco estētiku un kino vēsturi guvusi izpausmi gan Roxy Music, gan viņa paša ārējā veidolā, koncertu un skaņuplašu noformējumā un dziesmu tekstos, ļaujot konsekventi iemiesot estētiskas vienotības konceptu, kurā muzikālā jaunrade nav nošķirama no tās autora publiskās personības.

B. Ferijs un Roxy Music uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2019).

Dziedātāja ieguldījums britu mūzikas industrijā novērtēts ar Britu Impērijas Izcilības ordeni komandiera pakāpē (Commander of the Most Excellent Order of the British Empire, CBE, 2011), viņam piešķirts arī Francijas Mākslas un literatūras ordenis virsnieka pakāpē (Officer de l’ordre des Arts et des Lettres, 2012).

A Hard Rain’s a-Gonna Fall; Alphaville; As Time Goes By; Don’t Stop the Dance; Fool for Love; I Put a Spell on You; Johnny and Mary; Kiss and Tell; Let’s Stick Together; Slave to Love; Smoke Gets in Your Eyes; Song to the Siren; The ‘In’ Crowd; These Foolish Things

These Foolish Things (Island, 1973); Another Time, Another Place (Island, 1974); Let’s Stick Together (E.G., 1976); In Your Mind (E.G., 1977); The Bride Stripped Bare (E.G., 1978); Boys and Girls (Virgin, 1985); Bête Noire (Virgin, 1987); Taxi (Virgin, 1993); Mamouna (Virgin, 1994); As Time Goes By (Virgin, 1999); Frantic (Virgin, 2002); Dylanesque (Virgin, 2007); Olympia (Virgin, 2010); The Jazz Age* (BMG, 2012); Avonmore (BMG, 2014); Bitter-Sweet** (BMG, 2018)

* izpilda Bryan Ferry Orchestra

** izpilda B. Ferijs ar Bryan Ferry Orchestra