Daudzveidīgas piecu iepriekšējo desmitgažu populārās mūzikas ietekmes apvienojot ar avangarda mūzikas un elektroniskās mūzikas elementiem, kā arī atsaucēm uz popārta un kino klasiku, Roxy Music radīja sava laika kontekstā eksotiski retrofutūrisku mūziku, kas dažādos grupas darbības periodos klasificēta kā glamroks, ārtroks un poproks, un atstājusi paliekošu iespaidu uz dažādu vēlāko stilistiku mūziķiem.

Roxy Music 1970. gadā Londonā (Anglija) izveidoja dziedātājs Braiens Ferijs (Bryan Ferry) un basģitārists Greiems Simpsons (Graham Simpson). Sākumperiodā pārējie mūziķi vairākkārt mainījās, taču īsi pirms debijas albuma ierakstīšanas 1972. gadā sastāvs nostabilizējās. Bez abiem dibinātājiem tajā ietilpa Endijs Makejs (Andy Mackay, pilnā vārdā Endrū Makejs, Andrew Mackay); Fils Menzenera (Phil Manzanera, īstajā vārdā Filips Džefrijs Tārget-Edamss, Philip Geoffrey Targett-Adams), Braiens Īno (Brian Eno, pilnā vārdā Braiens Pīters Džordžs Īno, Brian Peter George Eno) un Pols Tompsons (Paul Thompson). Vairumam dalībnieku bija tikai minimālas muzikālās iemaņas, taču visiem piemita daudzveidīgas intelektuālas un mākslinieciskas intereses (B. Ferijs bija studējis glezniecību, E. Makejs – mūziku un angļu literatūru, B. Īno – mākslu un eksperimentālo mūziku). Sākumā grupu sauca Roxy (pēc ultramoderna tāda paša nosaukuma kinoteātra, kas 1927. gadā sāka darboties Ņujorkā, Ņujorkas pavalstī, Amerikas Savienotās Valstis, ASV), bet vēlāk – Roxy Music.

Grupas pastāvēšanas pirmajos gados visu dziesmu autors bija B. Ferijs, taču tās māksliniecisko virzību vienlīdz noteica gan viņa aizraušanās ar iepriekšējo paaudžu popmūziku, 50. gadu rokenrolu, arī 60. gadu soulu un The Beatles, gan B. Īno interese par avangarda mūziku un jauno elektronisko tehnoloģiju ģenerētām skaņām; netieša, bet vienojoša un stimulējoša ietekme visiem mūziķiem bija The Velvet Underground avangarda roka eksperimenti.

Pirmie albumi Roxy Music (1972) un For Your Pleasure (1973) apvienoja gan pagātnes kiča, gan aktuālās avangarda un t. s. pagrīdes mūzikas estētiskās nostādnes un apliecināja Roxy Music kā vienu no sava laika spilgtākajām un oriģinālākajām grupām. Tehniskas virtuozitātes trūkumu mūziķi kompensēja ar neparastiem elektronisku un akustisku instrumentu salikumiem, bagātīgi niansētām skaņu faktūrām, atmosfērisku un spontāni svaigu kopskanējumu, kam bija liela ietekme uz vēlākajām pankroka, postpanka un jaunā viļņa stilistikām.

Tikpat neparasta kā mūzika, bija grupas vizuālā identitāte – eleganti un erotiski provokatīvi skaņuplašu vāki, uzsvērti teatrāli, koši eklektiski mūziķu apģērbi, arī kosmētikas pielietojums, kas krasi kontrastēja ar progresīvā roka aprindās iecienītajiem džinsiem un T-krekliem. Tieši spilgtais ārējais iespaids bija galvenais iemesls, kādēļ sākotnēji Roxy Music bieži tika pieskaitīti aktuālajai glamroka estētikai un līdz ar Deividu Boviju (David Bowie) kļuva par tās intelektuālā novirziena līderiem.

Pēc otrā albuma B. Īno Roxy Music atstāja – viņu nomainīja agrākais grupas Curved Air mūziķis Edijs Džobsons (Eddie Jobson, pilnā vārdā Edvīns Džobsons, Edwin Jobson). Savukārt jau pēc debijas albuma iznākšanas Roxy Music veselības problēmu dēļ pameta G. Simpsons – vienīgais basģitārists, kurš bijis tās oficiālajā sastāvā (turpmāk ierakstos un koncertturnejās basģitāru spēlēja pieaicināti mūziķi).

Līdz ar B. Īno aiziešanu un B. Ferija vienpersoniskas idejiskās vadības nostiprināšanos grupas mūzika lielā mērā zaudēja eksperimentālo raksturu, taču ne māksliniecisko individualitāti. Albumi Stranded (1973, grupas pirmais Nr. 1 Anglijā); Country Life (1974) un Siren (1975) guva arvien plašākus panākumus, tika slavēti par muzikālu svaigumu un melodisku eleganci, turklāt divi pēdējie (arī singls Love Is the Drug, 1975) grupai, kura iepriekš tika uzskatīta par izteikti anglisku fenomenu, sagādāja ievērību arī ASV un citās valstīs. Roxy Music šajā laikā bija ne vien starp mākslinieciski interesantākajiem, bet arī populārākajiem angļu rokmūziķiem, turklāt līdzīgus panākumus baudīja arī B. Ferija solokarjera. Tieši viņa individuālā darbība kļuva par galveno iemeslu arvien plašākus panākumus gūstošās grupas pastāvēšanas izbeigšanai 1976. gadā (kaut pārējie mūziķi arī turpmāk piedalījās dziedātāja soloierakstu tapšanā).

1978. gadā Roxy Music atkal apvienojās iepriekšējā sastāvā (atskaitot E. Džobsonu) un ieskaņoja albumu Manifesto (1979), kurā pieaugusi taustiņinstrumentu loma, savukārt stilistiku papildinājušas aktuālās disko, fanka un jaunā viļņa ietekmes. Līdzīgā stilistikā ieturēts arī albums Flesh + Blood (1980) ar populārajiem singliem Oh Yeah; Same Old Scene un Over You. Kaut atsevišķi kritiķi grupai pārmeta kādreizējā novatorisma nomaiņu pret prognozējami komfortablu, radio draudzīgu skanējumu, Flesh + Blood guva lielus komerciālus panākumus (Nr. 1 Anglijā) un pieskaitāms sava laika meinstrīma mūzikas spilgtākajiem ierakstiem. Joprojām augošo Roxy Music popularitāti apliecināja arī albumā neiekļautais skaņdarbs Jealous Guy (1981) – nesen nogalinātā Džona Lenona (John Lennon) dziesmas kaverversija, grupas vienīgais singls, kas sasniedzis Anglijas topa virsotni.

Par grupas darbības radošo kulmināciju nereti atzīts albums Avalon – izsmalcinātu melanholiski romantisku t. s. pieaugušo popmūzikas dziesmu krājums, kurā starp citām augstvērtīgām dziesmām iekļauti divi no Roxy Music populārākajiem hitiem – More Than This un tituldziesma –, kas arī 21. gs. bieži dzirdami daudzu radiostaciju programmās. Trīs nedēļas noturoties Anglijas topa 1. vietā, Avalon kļuva par grupas visveiksmīgāko darbu, tādēļ jo pārsteidzošāka bija tās darbības izbeigšana 1983. gadā, tūlīt pēc albuma koncertturnejas.

2001. gadā B. Ferijs, E. Makejs, F. Menzenera un P. Tompsons kopīgo darbību atjaunoja un devās grupas pastāvēšanas trīsdesmitās jubilejas koncertturnejā. Turpmākajos desmit gados Roxy Music veica vēl vairākas atzinīgi novērtētas turnejas (t. sk. Covid-19 pandēmijas novēlināta grupas dibināšanas piecdesmitgades turneja 2022. gadā) un pat sāka ierakstīt jaunu albumu, aizvadot pirmās sesijas ar B. Īno līdzdalību kopš 1973. gada. Tomēr albums netika pabeigts.

B. Īno pēc šķiršanās no Roxy Music īstenoja veiksmīgu solokarjeru, kļūstot par vairāku paaudžu eksperimentālās rokmūzikas autoritāti, elektroniskās ambientās mūzikas pionieri un pieprasītu producentu, kura vadībā tapuši ievērojami D. Bovija; U2; Talking Heads; Lorijas Andersones (Laurie Anderson) un citu mākslinieku ieraksti.

B. Ferijs solo albumus izdeva gandrīz visas Roxy Music darbības laikā un arī vēlāk turpināja veiksmīgu solokarjeru. 2019. gadā uzsāka lielu turneju, kuras koncerti pamatā veltīti Avalon repertuāram.

F. Menzenera 20. gs. 70. gados darbojies eksperimentālas rokmūzikas grupās 801 (tās dalībnieks bija arī B. Īno) un Quiet Sun. Vēlāk izdevis soloalbumus, muzicējis īslaicīgā grupā The Explorers un kā ģitārists, mūzikas autors un producents sadarbojies ar B. Īno; B. Feriju, Deividu Gilmoru (David Gilmour); Eniju Lenoksu (Annie Lennox); Robertu Vaietu (Robert Wyatt) un citiem mūziķiem.

E. Makejs izdevis soloalbumu, sacerējis kino mūziku, spēlējis grupā Explorers un – kopā ar F. Menzeneru – projektā Manzanera and Mackay.

E. Džobsons pēc Roxy Music muzicējis grupās UK; Jethro Tull, kā arī Frenka Zapas (Frank Zappa) pavadītājsastāvā, izdevis solo ierakstus.

Būdama viena no oriģinālākām grupām 70. gadu 1. pusē, Roxy Music virtuozi apvienoja dažādu laikmetu stilistiskās ietekmes (no 20. gs. 20. un 30. gadu popdziesmām līdz aktuālajam ārtrokam), roka estētiku papildinot ar avangarda mūzikas, aktuālās vizuālās mākslas (popārts) un modes idejām. Grupas pirmais albums nereti minēts starp visu laiku spilgtākiem debijas ierakstiem – profesionālismu kā mūzikas kvalitātes pamatkritēriju aizstājot ar idejisku svaigumu un izpildījuma spontanitāti, tas pārstāvēja jaunu tradīciju, kura jau pēc dažiem gadiem kļuva par nozīmīgu pankroka mūziķu paaudzes iedvesmas avotu. Savukārt Roxy Music vēlākie, profesionāli izsmalcinātie ieraksti veicināja postpanka, jaunā viļņa un jaunā romantisma stilistiku rašanos un attīstību. Grupas radošie meklējumi un daudzveidība iedvesmojusi tādus mūziķus kā D. Bovijs; The Stranglers; The Sex Pistols; Buzzcocks; The Smiths; Ultravox; The Cars; Blondie; Gerijs Ņūmens (Gary Numan); Greisa Džounsa (Grace Jones); Visage; Siouxsie and the Banshees; Duran Duran; Depeche Mode; Bauhaus; Japan; Talk Talk; Joy Division; New Order; The Cure; The Human League; Cabaret Voltaire; Chic; Tears for Fears; a-ha; Alphaville; Suede; U2; INXS; Scissor Sisters un daudzus citus.

Savukārt 21. gs. elektroniskās mūzikas grupa Ladytron savu nosaukumu aizguvusi no Roxy Music debijas albuma dziesmas.

Roxy Music uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2019). For Your Pleasure un Avalon iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko albumu reitingā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

B. Ferijs (vokāls, taustiņinstrumenti, 1970–1983; 2001–2011)

G. Simpsons (basģitāra, 1970–1972; miris 2012)

E. Makejs (oboja, saksofons, 1970–1983; 2001–2011)

B. Īno (sintezators, lenšu manipulācijas, 1970–1973)

P. Tompsons (sitamie instrumenti, 1970–1980; 2001–2011)

Deivids O’Lists (David O’List; ģitāra, 1970–1972)

F. Menzenera (ģitāra, 1972–1983; 2001–2011)

E. Džobsons (sintezators, vijole, 1973–1976)

* pastāvēšanas sākumperiodā grupā īslaicīgi bijuši arī citi dalībnieki, bet vēlāk gan ierakstos, gan koncertturnejās piedalījušies arī oficiālajā sastāvā neietilpstoši papildmūziķi

A Song for Europe; Avalon; Do the Strand; Editions of You; If There Is Something; In Every Dream Home a Heartache; Ladytron; Love is the Drug; More Than This; Mother of Pearl; Oh Yeah; Over You; Pyjamarama; Re-Make/Re-Model; Same Old Scene; Street Life; The Bogus Man; The Space Between; The Thrill of It All; Virginia Plain

Roxy Music (Island/Reprise, 1972); For Your Pleasure (Island/Reprise, 1973); Stranded (Island/Reprise, 1973); Country Life (Island/Reprise, 1974); Siren (Island/Reprise, 1975); Viva!* (Island/Reprise, 1976); Manifesto (Polydor/Reprise, 1979); Flesh + Blood (Polydor/Reprise, 1980); Avalon (Polydor/Reprise, 1982); Heart Still Beating* (Virgin/Reprise, 1990); Live* (Eagle, 2003)

* koncertieraksti