Viena no oriģinālrokmūzikas pamatlicējām Latvijā. Grupa darbojās 20. gs. 60.–70. gadu mijā.

Iesaukts obligātajā karadienestā robežsardzē, 1964. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) kompozīcijas nodaļas students, Ventspils mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas nodaļas absolvents, Vilnis Šmīdbergs (taustiņinstrumenti, vokāls) tur iepazinās ar Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kompozīcijas nodaļas audzēkni Gunāru Šimku (ģitāra, vokāls). Viņš beidza vijoles klasi bērnu Dobeles mūzikas skolā, šai laikā sāka komponēt, armijas pašdarbībā spēlēja ģitāru. Abi bija kolēģi armijas pašdarbības ansamblī. Par trešo viņu biedru kļuva lietuvietis Aļģirds (Aļģis) Utira (Algirdas Utyra; bass, vokāls), un trijotne nolēma pēc dienesta dibināt paši savu rokgrupu. Ideju par tās nosaukumu “Katedrāle” guva no metaforas franču rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupéry) grāmatas "Kara lidotājs".

Pēc armijas 1967. gadā V.  Šmīdbergs augstskolu pameta, kopā ar draugiem klausījās rietumu rokgrupu ierakstus, galvenokārt The Beatles, kuru dziesmu melodijas un instrumentāciju pierakstīja pēc dzirdes un kopēja saviem spēkiem.

Jaunieši apmetās padomju saimniecībā "Bauska" Ceraukstē. Viņiem piešķīra dzīvokli, V. Šmīdbergs strādāja bērnudārzā par muzikālo audzinātāju, G. Šimkus bija vietējā kluba vadītājs, A. Utira no Ukmerģes Lietuvā pārcēlās uz Bausku un strādāja tipogrāfijā. Nopelnītais tika ieguldīts instrumentos, aparatūrā, kā kluba grupai bija jānospēlē dažās ballēs. Mūziķi aktīvi vingrinājās trīsbalsīgā dziedāšanā, kas bija viņu pirmo paškomponēto dziesmu pamats. Ar savu oriģinālrepertuāru "Katedrāle" uzstājās tikai vienā koncertā.

1968. gada rudenī grupai bija pirmā publiskā uzstāšanās vietējā klubā Bauskā. Pēc nesaskaņām ar vietējo varu, pusgadu V. Šmīdbergs un G. Šimkus uzturējās Dobelē, pie G. Šimkus vecākiem, nedēļas nogalē uzstājās Ozolniekos, arī Jelgavā un citur. 1968. gadā grupa pārcēlās uz Asariem Jūrmalā, kur darbojās neapkurinātas pionieru nometnes "Cīņa" bēņinu telpās. A. Utiram šādi apstākļi nebija pieņemami un viņš pameta Latviju. 1969. gada sākumā grupai pievienojās vēstures students un restorānu muzikants basģitārists Ingvars Leitis un viņa dzīvoklī norisinājās grupas mēģinājumi. 

1969. gada sākumā trijotnei pievienojās arī I. Leiša draugs, viens no Latvijas tolaik labākajiem bundziniekiem Einārs Raibais (“Eolika”, “Zvaigznīte”), Tallinas džeza festivāla laureāts (1968), kurš pacēla “Katedrāles” darbību nopietnā, profesionālā līmenī. Pirmais kopīgais koncerts notika 19.04.1969. Tukuma rajona kolhozā “Dzimtene”. Šādā sastāvā, ar pašu dziesmām, kas ieturētas lielākoties progresīvā roka stilā, grupa izcēlās ar spēcīgu dzeju un izstrādātiem aranžējumiem, notika virkne koncertu Latvijā, vasarā galvenokārt Asaru Jaunatnes parkā. Par “Katedrāles” cienītājiem kļuva radošās jaunatnes pārstāvji, hipiji, brīvdomātāji, kuri saviem elkiem sekoja no koncerta uz koncertu. Tie tika ieskaņoti magnetafona lentēs, taču neviena nav saglabājusies, līdz ar to nav dokumentālu liecību par grupas skanējumu, arī oriģinālo nošu nav. Oficiāla “saimnieka” grupai nebija, tā piedalījās obligātajās pašdarbnieku skatēs, piereģistrējās Jūrmalas orķestru birojā, daži koncerti tika aizliegti birokrātisku iemeslu dēļ.

Grupu atstāja I. Leitis, bet atgriezās A. Utira. 1970. gadā V. Šmīdbergs no jauna iestājās LVK, kur mācījās vienā kursā ar Mārtiņu Braunu. E. Raibo bundzinieka amatā nomainīja viņa audzēknis Vladimirs Smirnovs. Studiju dēļ V. Šmīdbergs arvien mazāk laika varēja atvēlēt darbam rokgrupā, 1971. gadā “Katedrāle” beidza pastāvēt.

70. gadu sākumā ansamblim tika izteikts priekšlikums kļūt par Latvijas PSR Valsts Filharmonijas grupu, ko mūziķi noraidīja. 1972. gadā G. Šimkus un V. Smirnovs kļuva par dalībniekiem Raimonda Paula jaundibinātajā ansamblī “Studija” (vēlāk “Modo”). “Modo” repertuārā iekļautas vairākas “Katedrāles” laika dziesmas jaunos, no oriģināla atšķirīgos aranžējumos “Pa sapņiem” (Valdis Grēviņš), “Dzeltenām laimītēm nobārstītas ceļmalas” (Laima Līvena), "Birst ābelei balti ziedi” (Arvīds Skalbe), “Nedz lādēs, nedz rijās” (Jānis Peters), "Nabagu deja (pēc Andreja Jurjāna)” (Herberts Dorbe, G. Šimkus), “Vēja dziesma” (Imants Ziedonis, V. Šmīdbergs) – tās izdotas skaņuplatē “Nora un Viktors” (Melodija, 1975). G. Šimkus dziesmu “Es nāku tev pretī” Ulda Stabulnieka vadītā vokāli instrumentālā ansambļa programmā dziedāja Margarita Vilcāne. Vēlāk G. Šimkus spēlēja ģitāru Rīgas cirka orķestrī, kā Estrādes orķestru biroja lektors vadīja ģitārspēles tehnikas pilnveidošanas nodarbības, 70. gadu beigās kļuva par lauksaimnieku. V. Smirnovs emigrēja uz Izraēlu, vēlāk uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), A. Utira atgriezās Bauskā. V. Šmīdbergs izveidoja grupu Tukumā, kas vēlāk M. Brauna vadībā darbojās kā “Sīpoli”.

10.10.2021. Lielajā ģildē orķestris “Rīga” Valda Butāna vadībā ar solistiem Ati Zviedri un Ati Ieviņu atskaņoja desmit “Katedrāles” dziesmas (“Lūgšana” (Aleksandrs Čaks), “Viens labs vīrs Bieriņos” (J. Peters), “Tās puķītes” (I. Ziedonis), “Mierinājums” (Knuts Skujenieks) u. c.) V. Šmīdberga un G. Šimkus aranžējumos koncertā “Katedrāle un roks” festivāla Windstream ietvaros.

“Katedrāles” daiļrade ir unikāla, jo šī bija pirmā nacionālā rokgrupa, kas strādāja pēc rokam tradicionālā kolektīvās daiļrades principa – visi komponēja, iesaistījās aranžēšanā, priekšnesuma iestudēšanā, bija iespējas improvizācijai. Pretēji Rīgas rokgrupu vairumam, kas kopēja rietumu rokmūziku, “Katedrāle” radīja paši savas dziesmas, kuras izpildīja latviešu valodā. Par viņu uzticamiem klausītājiem kļuva vienaudži lielākoties no inteliģences aprindām, koncerti izvērtās par domubiedru salidojumiem, nozīmīgu nacionālās identitātes vienotības apliecinājumu. Atteikšanās repertuārā iekļaut estrādes mūziku, atskaņot šlāgerus radīja ap "Katedrāli" dumpinieciskuma un nepakļaušanās atmosfēru. “Katedrāle” 60.–70. gadu mijā bija viena no nozīmīgākajām rokgrupām Latvijā.

Sākotnēji kopējot rietumu rokmūzikas paraugus, “Katedrāles” dalībnieki izstrādāja oriģinālu daiļrades rokrakstu, par kura “firmas” zīmi kļuva trīsbalsīga dziedāšana, kas pārņemta no The Beatles. Zināmas ietekmes nākušas no The Rolling Stones. “Katedrāle” tiek uzskatīta arī par smagā roka aizsācējiem Latvijā, uz V. Šmīdbergu ļoti lielu iespaidu 60. gadu beigās atstāja Pink Floyd mūzika. V. Šmīdbergs komponējis ar Armanda Melnalkšņa (“Polka ceriņu laikā”), Friča Bārdas (“Mazā putniņa bēres”), I. Leiša (“Mijkrēšļa putns”), Ināras Eglītes (“Toms”) u. c. autoru dzejas vārdiem. Divas G. Šimkus dziesmas “Avots” un “Kavalieru gads” restaurētas 1969. gada oriģinālam maksimāli tuvā skanējumā Latvijas rokmūzikas vēsturei veltītās dokumentālās filmas "Savējie sapratīs” pirmajā daļā “Savējie sapratīs. Sešdesmitie. Sākums" (režisori Kristians Luhaers, Mareks Bērents, Igors Linga, 2015) ietvaros.