AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 12. jūlijā
Klāss Vāvere

Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band

grupas The Beatles astotais albums (LP); pirmizdevuma datums: 26.05.1967.; producents: Džordžs Mārtins (George Martin); izdevējs: Parlophone Records; nosaukums latviski: “Seržanta Pepera vientuļo siržu kluba orķestris”

Saistītie šķirkļi

  • A Hard Day’s Night
  • Abbey Road, albums
  • Beatles for Sale
  • Džordžs Mārtins
  • Help!
  • Let It Be
  • Magical Mystery Tour
  • Please Please Me
  • Revolver
  • Rubber Soul
  • The Beatles
  • The Beatles, albums
  • With the Beatles
  • Yellow Submarine
The Beatles 1967. gada albums Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band.

The Beatles 1967. gada albums Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sesijas
  • 3.
    Koncepts
  • 4.
    Saturs
  • 5.
    Vāka noformējums
  • 6.
    Rezonanse
  • 7.
    Atspoguļojums literatūrā un kino
  • 8.
    Dziesmas
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sesijas
  • 3.
    Koncepts
  • 4.
    Saturs
  • 5.
    Vāka noformējums
  • 6.
    Rezonanse
  • 7.
    Atspoguļojums literatūrā un kino
  • 8.
    Dziesmas
Kopsavilkums

Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band (arī Sgt. Pepper) bieži atzīts par vienu no ievērojamākiem darbiem populārās mūzikas vēsturē un nozīmīgu 20. gs. otrās puses kultūras sasniegumu, kas, sapludinot robežas starp t. s. populāro un augsto kultūru, pagrīdi un meinstrīmu, nostalģisku pagātnes refleksiju un progresīvu izteiksmes veidu, gan atspoguļojis savu laikmetu, gan arī veidojis tā gaisotni un noskaņojumu.

Albumam bija milzīga ietekme uz rokmūzikas attīstību, ieskaņojumu producēšanas tehniku, LP formāta izplatību un vizuālā noformējuma standartiem, un tā iznākšana aizsāka vispārēju attieksmes maiņu pret roku un tā māksliniecisko potenciālu, iezīmējot pavērsiena punktu, kurā šis žanrs no jauniešu izklaides pārtapa plašas sabiedrības, t. sk. mākslas un mūzikas kritiķu, respektētā mākslas parādībā.

Savukārt Beatles iekšējā evolūcijā Sgt. Pepper aizsāka periodu, kurā grupa, atsakoties no koncertdarbības, visu radošo enerģiju veltīja dziesmu sacerēšanai un ieskaņošanai, turklāt muzikālo un idejisko iniciatīvu no Džona Lenona (John Lennon) šajā laikā pārņēma Pols Makartnijs (Paul McCartney).

Sesijas

Albuma lielākā daļa tika ieskaņota studijā Abbey Road Londonā vēl nepieredzēti vērienīgās sesijās (24.11.1966.–21.04.1967. grupa studijā pavadīja gandrīz 700 stundu), kurās Beatles turpināja iepriekšējos albumos aizsākto eksperimentālo jaunrades metodi, izmēģinot daudzus vēlāk bieži praktizētus, bet tobrīd novatoriskus mūzikas aranžēšanas (t. sk. rokgrupas un liela orķestra kombinācija) un ieskaņošanas paņēmienus (t. sk. instrumentu tiešais – bez pastiprinātāja – pieslēgums studijas pultij), kas ļāva radīt muzikāli un tehnoloģiski izsmalcinātu skanējumu.

Mūzikas ierakstīšana Abbey Road notika ar tolaik jau arhaiskiem četrceliņu magnetofoniem (daudzās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) studijās jau izmantoja astoņu celiņu aparātus), taču grupas dalībnieki un producents Dž. Mārtins bieži uzsvēruši, ka tehniskie ierobežojumi veicināja radošo iztēli, sniedzot motivāciju arvien jauniem skaniskiem meklējumiem, kas nereti bija tiešā pretrunā iepriekšpieņemtām studijas darba normām.

Sesijas grupa sāka ar Strawberry Fields Forever – Liverpūlē aizvadītās bērnības atmiņu, sirreālas tēlainības un psihedēlisku skaņu efektu piesātinātu Dž. Lenona sacerējumu (Strawberry Fields – ‘Zemeņu lauki’ – bija Pestīšanas armijas bāreņu patversme netālu no Dž. Lenona pusaudžu gadu mājvietas). Tā ieskaņošanai četru nākamo nedēļu laikā tika veltītas 55 stundas – vairāk nekā jebkurai citai Beatles dziesmai līdz šim. Strawberry Fields Forever vēl nebija pabeigta, kad grupa sāka strādāt ar P. Makartnija bērnības iespaidu inspirētu dziesmu Penny Lane (Penīleina ir iela Liverpūlē) – vēl vienu tehnoloģiski un muzikāli komplicētu ierakstu, kurā cita starpā dzirdams Karaliskās Filharmonijas orķestra (Royal Philharmonic Orchestra) mūziķa Deivida Meisona (David Mason) pikolo trompetes solo. Lai arī sākotnēji abas dziesmas bija paredzētas Beatles nākamajam albumam (tobrīd vēl bez nosaukuma), 13.02.1967. tās iznāca divu A pušu singlā un LP netika iekļautas. Tādēļ daži Beatles pētnieki par Sgt. Pepper sesiju sākumdatumu uzskata 06.12.1966., kad sākās pirmās tajā dzirdamās dziesmas – When I’m Sixty-Four – ieskaņošana.

Koncepts

Sākot albuma ierakstīšanu, grupas iecere bija radīt nosacīti autobiogrāfisku dziesmu ciklu, ko vienotu daudzveidīgas atsauces uz tās dalībnieku bērnības un agrīnās jaunības gadiem Liverpūlē. Sesiju gaitā, izlemjot pirmās Liverpūles tematikas dziesmas Strawberry Fields Forever un Penny Lane atstāt ārpus LP, šī ideja tika nomainīta pret P. Makartnija ierosinājumu iejusties 20. gs. sākuma militārā orķestra lomā – pieņemot P. Makartnija iztēles radīta Seržanta Pepera (pepper – ‘pipars’) vientuļo siržu kluba orķestra identitāti, mūziķi centās distancēties no dažādiem ar Beatles saistītiem stereotipiem un to uzspiestiem stilistiskiem ierobežojumiem. Albumā šis koncepts gan izpaužas tikai tituldziesmā un tās reprīzē, kā arī vāka noformējumā un nosaukumā. Vairumam pārējo dziesmu ar Pepera orķestri nav tiešas tematiskas saistības, arī to stilistika (mūzikhols, psihedēliskais roks, ārtroks un ārtpops, indiešu mūzika), neraugoties uz vienoti izturētu skanējumu, ir visai atšķirīga, tomēr rokmūzikas vēsturē Sgt. Pepper bieži pieminēts kā viens no pirmajiem t. s. konceptalbumiem, kam bijusi ievērojama loma roka intelektualizācijas procesā.

Saturs

Albumu ievadošā tituldziesma ieskaņota kā teatrāls Seržanta Pepera orķestra koncertpriekšnesums, kurā stilizēts 20. gs. sākumperioda orķestra skanējums apvienots ar distorsētām smagā roka elektroģitārām. Skaņdarba beigās tiek pieteikts nākamais izpildītājs – “vienīgais un neatkārtojamais Billijs Šīrss (Billy Shears)” –, un tūlīt pat, bez atdalošas pauzes, sākas Ringo Stāra (Ringo Starr) dziedāta popdziesma With a Little Help from My Friends. Šiem diviem P. Makartnija sacerējumiem seko Dž. Lenona psihedēliskā melodrāma Lucy in the Sky with Diamonds, kuras nosaukums reizēm traktēts kā narkotiskās vielas LSD abreviatūra (šā iemesla dēļ britu sabiedriskā raidstacija BBC tai piemēroja atskaņošana aizliegumu; autors dziesmas saistību ar LSD noliedza). LP stilistisko mērogu paplašina P. Makartnija smeldzīgā balāde She’s Leaving Home, kuras tekstā paustais paaudžu atsvešinātības motīvs tiek dziedāts (nevainojami izjusta P. Makartnija un Dž. Lenona balsu harmonija) uz klasiskās mūzikas stīgu ansambļa pavadījuma fona (Maika Liendera, Mike Leander, aranžējums).

Džordžs Harisons (George Harrison) šajā laikā no Rietumu populārās kultūras pamazām atsvešinājās, arvien vairāk aizraujoties ar indiešu mūziku un garīgajām mācībām. Šīs intereses atspoguļo viņa meditatīvā balāde Within You Without You, kas izpildīta ar indiešu klasiskās mūzikas ansambli (vienīgais Beatles dalībnieks ieskaņojumā ir pats Dž. Harisons).

LP noslēdz psihedēliska fantāzija A Day in the Life, kurā ar grandiozu orķestra pāreju (Dž. Mārtina aranžējums) apvienotas divas sākotnēji nesaistītas Dž. Lenona un P. Makartnija dziesmas. Šis skaņdarbs, kas spilgti apliecina abu autoru talanta savstarpējo sinerģiju, nereti atzīts par vienu no Beatles jaunrades kulminācijām. 

Vāka noformējums

Jau Beatles iepriekšējo albumu Rubber Soul un Revolver vizuālais noformējums tieši sasaucās ar to muzikālo stilistiku, veidojot priekšstatu par albumu kā multimediālu mākslas darbu. Vēl izteiktāk šo tendenci turpina Sgt. Pepper noformējums, ko veidojuši popārta mākslinieki Pīters Bleiks (Peter Blake) un Dženna Havorsa (Jann Haworth) un fotogrāfs Maikls Kūpers (Michael Cooper).

Uz skaņuplates pirmā vāka grupas mūziķi jeb “Seržanta Pepera orķestris” pozē stilizētos 19. gs. militāros tērpos, viņiem līdzās ir Beatles vaska figūras, kas grupu atveido slavas sākumperiodā, bet fonā atrodas kolāža ar vairākiem desmitiem mākslas, izklaides, sporta, politikas u. c. jomu izcilību portretiem. Tajā iekļauti Oskars Vailds (Oscar Wilde), Karlheincs Štokhauzens (Karlheinz Stockhausen), Lūiss Kerols (Lewis Carroll), Alberts Einšteins (Albert Einstein), Marlons Brando (Marlon Brando), Merilina Monro (Marilyn Monroe), Bobs Dilans (Bob Dylan), Beatles agrīnā sastāva mūziķis Stjuarts Satklifs (Stuart Sutcliffe) u. c. grupas dalībnieku un viņu līdzgaitnieku autoritātes, kuru izvēle atspoguļo albuma plašo kultūrietekmju loku. Vāka atvērumā redzams Beatles kvarteta tuvplāns psihedēliski košajos militārajos tērpos, savukārt tā aizmugurē pirmo reizi populārās mūzikas vēsturē publicēti albumā dzirdamo dziesmu teksti (agrāk šāda prakse aprobežojās ar operu libretiem).

Rezonanse

LP sesijās tapušais singls Strawberry Fields Forever / Penny Lane, kas vēlāk bieži atzīts par vienu no 20. gs. 60. gadu mūzikas nozīmīgākajiem sasniegumiem, ierindojās britu topa 2. vietā, nespējot turpināt bezprecedenta 11 Nr. 1 singlu sēriju. Tādēļ 1967. gada pavasarī mūzikas industrijā, presē un melomānu vidū izplatījās viedoklis par grupas slavas un ietekmes norietu. Šīs aizdomas pilnībā izgaisināja Sgt. Pepper, kas, 27 nedēļas noturoties britu albumu topa virsotnē (ASV – 15 nedēļas), atkal apliecināja Beatles kā vienus no populārās kultūras līderiem. LP izpelnījās slavinošas atsauksmes ne tikai mūzikas izdevumos, bet arī sabiedriski politiskajā presē un kļuva par pirmo roka albumu, kas novērtēts ar Grammy balvu kategorijā Gada albums (Album of the Year).

Sgt. Pepper divreiz (2003. un 2012. gadā) ierindots žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta 1. vietā; 2020. gadā tas šajā sarakstā ieņēma 24. vietu.

Atspoguļojums literatūrā un kino

Albumam un tā kultūrvēsturiskajai nozīmei veltītas vairākas grāmatas, t. sk. LP producenta Dž. Mārtina (līdzautorībā ar Viljamu Pīrsonu, William Pearson) “Ar draugu palīdzību: Sgt. Pepper tapšana” (With a Little Help from My Friends: The Making of Sgt. Pepper, 1995).

Pēc Sgt. Pepper un citu Beatles albumu motīviem uzņemta muzikāla spēlfilma “Seržanta Pepera vientuļo kluba orķestris” (rež. Maikls Šulcs, Michael Schultz, 1978) ar grupas The Bee Gees dalībniekiem un Pīteru Fremptonu (Peter Frampton) galvenajās lomās; Beatles dziesmas tajā izpilda arī Aerosmith; Earth, Wind & Fire; Aliss Kūpers (Alice Cooper) u. c. mūziķi. 

Dziesmas

1. puse

 

 

 

Nr. p. k.

Nosaukums

Autors

Galvenā balss

1.

Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

P. Makartnijs

2.

With a Little Help from My Friends

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

R. Stārs

3.

Lucy in the Sky with Diamonds

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

Dž. Lenons

4.

Getting Better

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

P. Makartnijs un Dž. Lenons

5.

Fixing a Hole

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs

6.

She’s Leaving Home

Dž. Lenons / P. Makartnijs

P. Makartnijs un Dž. Lenons

7.

Being for the Benefit of Mr. Kite!

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

Dž. Lenons

2. puse

1.

Within You Without You

Dž. Harisons

Dž. Harisons

2.

When I’m Sixty-Four

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

P. Makartnijs

3.

Lovely Rita

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

P. Makartnijs

4.

Good Morning, Good Morning

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

Dž. Lenons

5.

Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band (Reprise)

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

P. Makartnijs, Dž. Lenons, Dž. Harisons un

R. Stārs

6.

A Day in the Life

Dž. Lenons /

P. Makartnijs

Dž. Lenons un P. Makartnijs

Multivide

The Beatles 1967. gada albums Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band.

The Beatles 1967. gada albums Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

The Beatles 1967. gada albums Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

Saistītie šķirkļi:
  • Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • A Hard Day’s Night
  • Abbey Road, albums
  • Beatles for Sale
  • Džordžs Mārtins
  • Help!
  • Let It Be
  • Magical Mystery Tour
  • Please Please Me
  • Revolver
  • Rubber Soul
  • The Beatles
  • The Beatles, albums
  • With the Beatles
  • Yellow Submarine

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • "The Beatles" tīmekļa vietne
  • DeMain, B., Louder Sound, 11 facts about the Sgt. Pepper cover artwork, 30.03.2021.
  • Higgs, J., The Guardian, Sgt. Pepper at 50, 31.05.2017.
  • Plagenhoef, S., Pitchfork, Sgt. Pepper review, 09.09.2009.

Ieteicamā literatūra

  • Bonner, M., ‘The Beatles. Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band Super Deluxe Edition’, Uncut, July 2017.
  • Collins, A., ‘High Concept. The Making of Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band’, Q, November 2000.
  • Emerick, G. and H. Massey, Here, There and Everywhere: My Life Recording the Music of the Beatles, New York, Gotham Books, 2007.
  • Hammack, J. and Gaar, G. G. (ed.), The Beatles Recording Reference Manual Volume 3. Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band through Magical Mystery Tour (late 1966–1967), Independently published, 2021.
  • Heylin, C., The Act You’ve Known for All These Years. A Year in the Life of Sgt. Pepper and Friends, Edinburgh, New York, Melbourne, Canongate, 2007.
  • Leslie, I., ’A Right Pair’, Mojo, May, 2025.
  • Lewisohn, M., The Beatles Recording Sessions. The Official Abbey Road Studio Session Notes 1962–1970, New York, Harmony Books, 1988.
  • Macdonald, I., Revolution in the Head. The Beatles and the Sixties, 3rd edition, Chicago Review Press, 2007.
  • Martin, G., Hornsby, J., All You Need Is Ears, New York, St. Martin’s Press, 1979.
  • Mojo Special Edition, 1000 Days that Shook the World: The Psychedelic Beatles, Mojo Magazine, 2002.
  • Southall, B., The Beatles: Album by Album. The Band and Their Music by Insiders, Experts & Eyewitnesses, London, Carlton Books, 2020.
  • The Beatles. Anthology, San Francisco, Chronicle Books, 2000.

Klāss Vāvere "Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/143292-Sgt-Pepper%E2%80%99s-Lonely-Hearts-Club-Band (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/143292-Sgt-Pepper%E2%80%99s-Lonely-Hearts-Club-Band

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana