Žanriski daudzveidīgu (pops, roks, souls, fanks, sintpops, pasaules mūzika u. c.) dziesmu autors, izpildītājs un interpretētājs, arī īslaicīgi pastāvējušas supergrupas The Power Station vokālists. Panākumiem bagātākais darbības periods bija 20. gs. 80. gados.

Liela daļa R. Palmera bērnības aizritēja Maltā, kur viņa tēvs bija britu Karaliskās flotes izlūkdienesta virsnieks. Pateicoties Amerikas Savienoto Valstu (ASV) bruņoto spēku radiostaciju pārraidēm, zēns iepazina dažādu žanru – džeza, blūza, kalipso, soula u. c. – mūziku, savukārt netālās Tunisijas radioraidījumi ļāva iemīlēt arī arābu mūziku. Pēc ģimenes atgriešanās Anglijā, joprojām mācīdamies vidusskolā, viņš iesaistījās grupā The Mandrakes, kuras lielākais sasniegums bija The Who; The Jimi Hendrix Experience; Traffic u. c. pazīstamu mūziķu koncertu iesildītāju statuss. Plašāku ievērību R. Palmers izpelnījas 60. gadu nogalē, īslaicīgi dziedot psihedēliskā džeza un blūza grupā The Alan Bown!, bet 1970. gadā viņš kļuva par džezroka orķestra Dada dalībnieku.

1971.–1974. gadā R. Palmers dziedāja un spēlēja ģitāru grupā Vinegar Joe, ko bija izveidojis ar bijušo Dada līderi un ģitāristu Pītu Geidžu (Pete Gage) un vokālisti Elkī Bruksu (Elkie Brooks). Roka vēsturē Vinegar Joe visbiežāk pieminēta R. Palmera un E. Bruksas vēlāko sasniegumu dēļ, bet savā laikā bija britu mūzikas vidē respektēta blūzroka grupa un ieskaņoja trīs albumus, ko izdeva ierakstu kompānija Island Records.

Pēc Vinegar Joe izjukšanas Island īpašnieks Kriss Blekvels (Chris Blackwell), novērtējot T. Palmera muzikālo inteliģenci un vokālās spējas, dziedātāju mudināja uzsākt individuālu darbību un nodrošināja iespēju strādāt ar augsti profesionāliem dažādu žanru instrumentālistiem un producentiem.

Jau R. Palmera pirmais soloalbums Sneakin’ Sally Through the Alley (1974), kas lielākoties ieskaņots Ņūorleānā (Luiziānas pavalsts, ASV) ar vietējām prominencēm (Alēns Tosons, Allen Toussaint; The Meters u. c.), iezīmēja no britu mūzikas pamattendencēm atšķirīgu, popmūziku, fanku, ritmblūzu un soulu apvienojošu repertuāra ievirzi. 

Nākamo albumu Pressure Drop (1975) un Some People Can Do What They Like (1976) muzikālo pirmavotu loku papildināja arī Karību mūzikas – Jamaikas regeja un Trinidadas kalipso – paraugi, bet stilistisku viendabību nodrošināja amerikāņu fankroka grupas Little Feat instrumentālistu sniegums.

Vēl daudzveidīgāks (R&B, fanks, Karību mūzika, disko un roks) bija albums Double Fun (1978). Tā singls Every Kinda People – britu grupas Free bijušā mūziķa Endija Freizera (Andy Fraser) sacerējums, kas aranžēts kā Karību soula skaņdarbs, kļuva par R. Palmera pirmo ASV Top 20 hitu, līdz tam galvenokārt profesionāļu vidū zināmo dziedātāju padarot pazīstamu plašākai publikai. Savukārt albumā Secrets (1979) iekļautā Mūna Mārtina (Moon Martin) dziesmas Bad Case of Loving You (Doctor, Doctor) kaverversija ļāva nopelnīt pirmo Grammy balvas nomināciju kategorijā Labākais roka vokālais izpildījums (Best Rock Vocal Performance) – arī 21. gs. šo dziesma R. Palmera izpildījumā atskaņo daudzas roka radiostacijas.

R. Palmera jaunrades veiksmīgāko periodu ievadīja albums Clues (1980), kura muzikālās robežas sniedzas diapazonā no tobrīd jau vairāk nekā 15 gadus senas The Beatles dziesmas Not a Second Time līdz nupat tapušam Gerija Ņūmena (Gary Numan) jaunā viļņa skaņdarbam I Dream of Wires (autora izpildījumā tā dzirdama albumā Telekon, kas iznāca nedēļu pēc Clues). Tajā iekļauta arī dziesma Found You Now, ko R. Palmers sacerējis ar G. Ņūmenu, un par sintpopa klasiku kļuvusī Johnny and Mary (vēlāk to izpildījuši arī citu žanru pārstāvji: Status Quo; Tīna Tērnere, Tina Turner; Placebo; Tods Terje, Todd Terje, ar Braienu Feriju, Bryan Ferry, u. c.).

Albumā Pride (1983) atkal kļuvušas izteiktākas fanka, kā arī t. s. deju popa kontekstā integrētas Karību un Rietumāfrikas mūzikas ietekmes, bet tā avangardiskākais skaņdarbs The Silver Gun ieskaņots urdu valodā.

Popularitātes virsotni dziedātājs sasniedza ar albumu Riptide (1985) un tajā iekļauto singlu Addicted to Love – enerģisku fankroka dziesmu, kas bija iecerēta kā duets ar R&B vokālisti Čaku Kānu (Chaka Khan), bet pēc viņas menedžmenta iebildumiem tika izdota R. Palmera soloizpildījumā. Addicted to Love sasniedza ASV singlu tabulas līderpozīciju un kļuva par dziedātāja pirmo Top 10 hitu Lielbritānijā, turklāt ilgstoši bija arī T. Tērneres koncertrepertuārā (to izpildījuši arī Culture Club; Van Halen; Sonic Youth dalībnieku projekts Ciccone Youth; Florence + The Machine u. c.). Šos sasniegumus veicināja atraktīvs videoklips (režisors Terenss Donovans, Terence Donovan), kurā līdzās dziedātājam redzama meiteņu grupa, kas ar dziesmas teksta erotisko kaisli kontrastējoši demonstratīvā vienaldzībā imitē muzicēšanu. Addicted to Love video u. c. tam sekojušie T. Donovana klipi (I Did Not Mean to Turn You On un Simply Irresistible) ar līdzīgu sižetisko un estētisko ievirzi kļuva par spilgtiem un bieži citētiem 80. gadu populārās kultūras artefaktiem, akcentējot R. Palmeram raksturīgo dzīves baudītāja tēlu, kā arī padarot viņu par mūzikas televīzijas MTV un tās auditorijas iecienītu mākslinieku.

Ievērojami albumi ir arī Heavy Nova (1988), kurā rokdziesmas mijas ar bosanovas tradīcijās ieturētiem skaņdarbiem, un Don’t Explain (1990) – vēl viens ierasti eklektisks darbs, kurā laikmetīgas roka un deju popa kompozīcijas papildina soula un džeza klasika.

80. gados R. Palmers darbojās arī kā producents – viņa vadībā ieskaņoti regeja veterāna Desmonda Dekera (Desmond Dekker), elektroniskās mūzikas grupas Tangerine Dream bijušā dalībnieka Pētera Baumana (Peter Baumann) u. c. mūziķu ieraksti, tāpat viņam bija nozīmīga loma ar Island Records saistītā folkroka dziesminieka Džona Mārtina (John Martyn) albuma Sapphire (1984) tapšanā.

Kaut R. Palmeram vairs neizdevās saglabāt mūzikas kādreizējo oriģinalitāti un popularitāti, viņš arī turpmāk radīja augstvērtīgus džeza, soula, popa, blūza un ritmblūza ierakstus. Viens no vēlīnā perioda nozīmīgākajiem darbiem ir Woke Up Laughing (1998), kurā jau agrāk pazīstami R. Palmera repertuāra skaņdarbi dzirdami jaunās versijās un aranžējumos, kas atspoguļo viņa ilggadējo interesi par Latīņamerikas, Karību un Āfrikas mūziku.

Dziedātājs nomira pēkšņas sirdslēkmes rezultātā 54 gadu vecumā; kopš 1993. gada viņš bija Šveices pilsonis.

1984. gadā R. Palmers iesaistījās vienā no pazīstamākajām 80. gadu mūzikas supergrupām The Power Station, kurā muzicēja arī angļu jaunā viļņa grupas Duran Duran ģitārists Endijs Teilors (Andy Taylor) un basģitārists Džons Teilors (John Taylor), kā arī amerikāņu diskofanka grupas Chic bundzinieks Tonijs Tompsons (Tomy Thompson); 1985. gadā ieskaņotā albuma The Power Station producents bija vēl viens Chic mūziķis – basģitārists Bernards Edvardss (Bernard Edwards). Albums guva pārsvarā atzinīgus vērtējumus un ievērojamus komercpanākumus, taču pēc tā iznākšanas R. Palmers atsāka solokarjeru un no dalības Power Station koncertturnejā  – un līdz ar to arī labdarības akcijā Live Aid – atteicās. Ar bijušajiem grupas dalībniekiem un B. Edvardsu dziedātājs sadarbojies arī vēlāk, tostarp, ieskaņojot savu veiksmīgāko albumu Riptide un singlu Addicted to Love.

1996. gadā R. Palmers un Power Station ierakstīja vēl vienu albumu – Living in Fear.

R. Palmers arī pats sacerējis daudz populāru dziesmu, taču nozīmīga viņa izpildītājampluā šķautne saistīta ar citu autoru skaņdarbu interpretācijām. Plašā muzikālā erudīcija un stilizācijas prasme viņam ļāva veiksmīgi iejusties dažādu laikmetu un žanru mūzikā, t. sk. 20. gs. 20.–30. gadu džeza un Lielās amerikāņu dziesmu grāmatas (Great American Songbook) standartos, 60.–70. gadu roka, fanka, regeja un kalipso klasikā un 80. gadu jaunajā viļņa kompozīcijās, turklāt R. Palmera izpildījums šim repertuāram bieži sniedzis jaunus muzikālus vaibstus. Spilgts piemērs ir viņa Some Guys Have All the Luck ieskaņojums (1982), kas aranžēts jaunā viļņa stilistikā un no oriģinālversijas atšķiras ar mainītu melodiju, ritmu un tekstu – sākumā R. Palmers pat uzskatīja, ka šī dziesma ir viņa paša sacerējums, bet ieraksta laikā pārliecinājās, ka to neapzināti balstījis tāda paša nosaukuma skaņdarbā, ko jau 1973. gadā izpildījusi amerikāņu R&B grupa The Persuaders. 1984. gadā atšķirīgu Some Guys Have All the Luck versiju laida klajā arī Rods Stjuarts (Rod Stewart), kurš pēc R. Palmera nāves to mēdza izpildīt viņa aranžējumā, nereti papildinot ar vairākiem Addicted to Love pantiem.

Plaši pazīstama arī R. Palmera adaptētā Boba Dilana (Bob Dylan) kantrīfolka dziesma I’ll Be Your Baby Tonight, kas ieskaņota ar regeja grupu UB40, un 1990. gadā tā kļuva par vienu no viņa pēdējiem lielajiem hitiem. Tā dzirdama albumā Don’t Explain, kurā iekļautas arī veiksmīgas Otisa Redinga (Otis Redding) un Mārvina Geja (Marvin Gaye) soula skaņdarbu interpretācijas, kā arī džeza standarti. Džeza un Lielās amerikāņu dziesmu grāmatas repertuāram pilnībā veltīts arī ar ievērojamo džeza producentu Teo Masero (Teo Macero) ieskaņotais albums Ridin’ High (1992). Savukārt pēdējā albumā Drive (2003) R. Palmers iedziedājis dažādu paaudžu blūza klasiku.

Nozīmīga loma R. Palmera radošās personības izveidē bija Maltā pavadītajai bērnībai, Vidusjūras reģiona dabas ainavām, maigajam klimatam un pieejamās mūzikas daudzveidībai. Šie iespaidi zēnā atmodināja estētiskas intereses, kas būtiski atšķīrās no dzimtās Anglijas mūzikas tendencēm, un ļāva kļūt par ievērojamu R&B un soula vokālistu un vienu no pirmajiem britu mūziķiem, kas, apvienojot dažādu laikmetu un tautu mūzikas tradīcijas, konsekventi eksperimentēja ar fanka, regeja, soula, kalipso un roka sintēzi. Turklāt, arī īstenojot neierastus muzikālus risinājumus, R. Palmeram bieži izdevās saglabāt viegli uztveramu skaņdarba formu, melodisku pievilcību un popmūzikai raksturīgu demokrātismu.

Mūzikas smalko un atšķirīgo eleganci veiksmīgi papildināja R. Palmera ārējais veidols un hēdoniskā dendija tēls (pievilcīgi, vīrišķīgi sejas vaibsti un eleganti uzvalki – dziedātājs atzina, ka viņa ģērbšanās manieri ietekmējušas tēva u. c. flotes virsnieku izskatīgās uniformas), kas bieži uzsvērts gan viņa skaņuplašu noformējumā, gan videoklipos.

Par dziesmām Addicted to Love un Simply Irresistible R. Palmers saņēmis Grammy balvu kategorijā Labākais roka vokālais izpildījums (Best Rock Vocal Performance, 1987. un 1989. gadā).

Addicted to Love; Aeroplane; Bad Case of Loving You (Doctor, Doctor); Between Us; Don’t Explain; Every Kinda People; Flesh Wound; Give Me an Inch; Housework; How Much Fun; I’ll Be Your Baby Tonight; Johnny and Mary; Looking for Clues; Mercy Mercy Me / I Want You; Pressure Drop; Pride; She Makes My Day; Simply Irresistible; Sneakin’ Sally Through the Alley; Some Guys Have All the Luck; The Silver Gun; Style Kills

Sneakin’ Sally Through the Alley (Island, 1974); Pressure Drop (Island, 1975); Some People Can Do What They Like (Island, 1976); Double Fun (Island, 1978); Secrets (Island, 1979); Clues (Island, 1980); Pride (Island, 1983); Riptide (Island, 1985); Heavy Nova (EMI, 1988); Don’t Explain (EMI, 1990); Ridin’ High (EMI, 1992); Honey (EMI, 1994); Rhythm & Blues (Eagle, 1998); Woke Up Laughing* (Metro Blue, 1998); Live at the Apollo** (Eagle, 2001); Drive (Compendia, 2003)

* iepriekš izdoti skaņdarbi jaunās versijās

** koncertieraksti