Grupa “Ornaments” veidojās kā tautas mūzikas grupa, daudz koncertējot arī ārpus Latvijas. Pakāpeniski paplašinot repertuāru, lielākā popularitāte tai tika sasniegta 20. gs. 80. gados. 

Grupas sākotnējais kodols bija brāļi Bruno un Romualds Ostrovski. Viņi pašmācības ceļā, klausoties ārzemju grupu ierakstus, apguva ģitārspēli, iesaistījās Voldemāra Putniņa izveidotajā kolhoza “Lāčplēsis” latviešu populārās mūzikas ansamblī. Obligātajā karadienestā PSRS bruņotajos spēkos B. Ostrovskis iepazinās ar Viktoru Macko, un, muzicējot karavīru ansamblī “Zvaigznīte”, radās ideja dibināt pašiem savu grupu. Pēc obligātā karadienesta brāļi Ostrovski (Bruno – basģitāra, Romualds – ģitāra, cītara, bandžo) kopā ar V. Macko (flauta, stabules, mandolīna, bandžo, mutes harmonijas, dūdas) spēlēja dejas Ogres parka estrādē; 1975. gadā pēc V. Macko iniciatīvas ansamblis pievērsās latviešu tautasdziesmu apdarēm, par solisti tika pieņemta Mudīte Jaungaile (dzimusi Oša, 1975–1978), vijoli spēlēja Guntis Balodis, sitaminstrumentus, akordeonu – Alberts Vilcāns.  Mūziķi ar šo programmu startēja Latvijas PSR pašdarbības ansambļu skatē Liepājā, atrada mēģinājumu telpas, finansiālu atbalstu Ikšķiles kultūras namā.

Kad režisore Marga Tetere Ikšķiles tautas teātrī iestudēja Ādolfa Alunāna dziesmuspēli “Mucenieks un muceniece” ar Raimonda Paula mūziku, to izpildīt uzvedumā viņa uzaicināja ansambļa dalībniekus. Notika apmēram 70 izrādes visā Latvijā, sekoja koncertbrauciens uz Ukrainu – festivālu Odesā, kur tika iegūts laureāta diploms. Sastāvam, kurā vairums mūziķu arī dziedāja, pievienojās Uģis Pētersons (vijole, klavieres, akordeons) un Aivars Grundmanis (tuba, akordeons, bungas). Mūziķi uzstājās stilizētos tautastērpos, skaņu režijas darbu veica Fēlikss Staņevičs, mūzika visiem bija vaļasprieks.

1978. gadā ansamblis atrada mājvietu Ogres rajona kultūras namā, piedalījās republikas lauku kapelu skatē, tika pieņemts nosaukums “Ornaments”. Turpmākajos gados notika koncertbraucieni uz Gruziju, Armēniju, Krieviju, grupa piedalījās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Dzintara atslēga”, kur pirmatskaņoja dziesmu “Puiši, puiši”. “Mikrofona ’81” dziesmu aptaujā tā ierindojās 13. vietā.

1981. gada 8. martā visas Latvijas mūzikas mīlētāji “Ornamentu” pamanīja LTV muzikālajā parodiju pārraidē “Ielūdz Raimonds Pauls”. Togad grupa devās braucienā uz Spāniju, kur kopā ar tautasdeju ansambli “Gauja” parādīja uzvedumu “Latviešu kāzas”. Repertuāru papildināja spāņu dziesmas, gadu vēlāk, pēc viesošanās Irākā un Jordānijā – arābu tautas mūzika. “Ornamenta” programmas neatņemama daļa bija joki, humors, ar ko šie mūziķi atšķīrās no kolēģiem, līdz ar to īsā laikā ansamblis kļuva populārs Latvijā. Koncertus vadīja V. Macko. Īpaša daiļrades iezīme bija sadarbība ar tautas deju ansambļiem, dejotāju grupām, pāriem, kas, pārstāvot Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) kultūru, piedalījās ārzemju braucienos. 1981. gadā grupas koncertos piedalījās aktieris Aivars Pūcītis (dzeja, parodijas), arī turpmāk notika sadarbība ar aktieriem.

1982. gadā grupai pievienojās Latvijas Valsts konservatorijas (mūsdienās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) absolvents Ingus Feldmanis (balss, ģitāra, mežrags, bandžo), kurš kļuva par muzikālo vadītāju, no grupas aizgāja A. Grundmanis. Līdzšinējo latviešu un citu tautasdziesmu repertuāru papildināja I. Feldmaņa, U. Pētersona oriģināldziesmas, viņi bija galvenie aranžējumu autori.

1982. gadā grupa “Ornaments” piedalījās latviešu spēlfilmā “Īsa pamācība mīlēšanā” ar R. Paula mūziku. Šīs dziesmas ar Rūdolfa Blaumaņa vārdiem tika iekļautas programmā, sekoja liels popularitātes vilnis. Grupa sniedza koncertus Rīgas Valsts operetes teātrī, Rīgas Sporta pilī, muzicēja valstiskas nozīmes koncertos, piemēram, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības (ĻKJS) XXII kongresa svinīgajā koncertā, uzstājās daudzmiljonu auditorijai Maskavas centrālās televīzijas pārraidē “Smieklu lokā” (Вокруг смеха) un “Plašāku loku” (Шире круг). Viņu koncerti bija spilgti, krāšņi, ar parodijām un pārģērbšanos. 1982. gadā grupa “Ornaments” Ogres estrādē kopā ar R. Paulu, Arnoldu Liniņu, tautas deju ansambli “Vektors” sasniedza apmeklētības rekordu, klātesot 20 000 klausītāju. Togad uzņemta LTV koncertfilma “Puiši no Ornamenta”, kurā skanēja tautasdziesmu apdares Suntažu gadatirgus atmosfērā.

Tika apceļotas dažādas Latvijas apdzīvotas vietas, dažās notikuši vairāki koncerti pēc kārtas. 1983. gadā notika brauciens uz Somiju, tā gada rudenī izdota “Ornamenta” mazā skaņuplate “Dimdari, damdari” ar četrām tautasdziesmu apdarēm, kam gadu vēlāk sekoja skaņuplate “Pie Dzintara jūras”. 1984. gada nogalē “Ornaments” pārstāvēja Latviju Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) kultūras dienās Vjetnamā, kur kopā ar Ādažu tautas deju ansambli “Sprigulītis” piedalījās 14 koncertos, par ko grupa apbalvota ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas medaļu “Draudzība”, 1985. gadā  – ar LPSR Augstākās Padomes prezidija Goda rakstu.

80. gadu vidū un otrajā pusē tika sniegti no 10 līdz 20 koncertiem mēnesī; tos, pateicoties programmas daudzveidībai un dzīvespriekam, apmeklēja dažādu vecumu publika. 1985. gadā koncerta 1. daļai tika sagatavota dziesmu spēle “Kas jauns, tas uz preci kārs”, kurā bija iesaistīta V. Macko vadīta lelle cilvēka augumā. Repertuāru papildināja aktuālo estrādes un popdziesmu parodijas, ansamblis pakāpeniski attālinājās no tautasdziesmas, pievēršoties kantri žanram. Programmā tika iekļautas 20. gs. 20. un 30. gados populāras latviešu ziņģes un kuplejas, arī Alfrēda Vintera sacerējumi, dziesmas no brāļu Laivinieku repertuāra, tās apdarinot aktuālā skanējumā, veidoti popūriji, iestudētas tautasdziesmas par godu Krišjāņa Barona 150. jubilejai (1985). 1986. gadā sastāvu papildināja folkloriste, dziedātāja, komponiste Silvija Silava. Togad Liepājas pašdarbības ansambļu skatē tika iegūta 2. vieta; “Ornaments” kopā ar tautas deju ansambli “Liesma” piedalījās PSRS kultūras programmā Kanādā, izstādē “Expo – 86”, togad grupa ar tautasdziesmu popūriju pārstāvēja Latviju telefonkoncertā, kas savienoja Eiropu, Āziju, Ameriku, Austrāliju. 

1987. gadā ansambli pieņēma darbā kolhozā “Ropaži”, mūziķi sagatavoja jaunu programmu, grupa devās koncertbraucienā uz Poliju, uz Altaja novadu Krievijā un citur.

1988. gadā grupai īslaicīgi pievienojās Andrejs Marders (bandžo, ģitāra), turpinājās koncertdarbība, ieskaitot skolas, uzņēmumus, dažādus tematiskus sarīkojumus, “Ornaments” piedalījās pasaules izrādes “Expo – 88” kultūras programmā Brisbenā, Austrālijā, uzstājās trimdas latviešu publikai Sidnejā, Melburnā; koncertus filmēja operators Ansis Epners.

Ar programmu, kurā piedalījās S. Silava, 1989. gadā notika koncertturneja trimdas latviešu kopienām Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Kanādā. Pirmajā daļā “Ornamenta” vīri izpildīja latviešu tautas deju mūziku, I. Feldmaņa dziesmas “Sanākam kopā”, “Jūra, tu mums viss” un citas. S. Silavas repertuārā, pašai spēlējot ģitāras pavadījumu, bija pašas kompozīcijas, kā arī “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” un citas patriotiskas noskaņas dziesmas; koncertu otrā daļa bija atvēlēta ziņģēm un deju mūzikai. Turnejas ietvaros S. Silava solo atskaņoja arī īpašu programmu bērniem.

Līdz ar politiskās situācijas un valsts iekārtas maiņu “Ornaments” zaudēja savas daiļrades “latviešu padomju kultūras suvenīra” funkciju, koncertdarbības apjomi krasi saruka. 1991. gadā grupa piedalījās barikāžu laika koncertos, 1992. gadā otrreiz apmeklēja ASV, kur piedalījās XII Rietumu krasta Latviešu dziesmu svētkos, tādējādi pieliekot punktu koncertdarbībai.

1994. gadā tika izdota dziesmu izlase “Skaista ir dzīve”, tobrīt bija saskaitīts, ka ansamblis uzstājies 2000 reižu. 1995. gada 18. augustā Rīgā, Jāņa sētā, kā “Mikrofona TV vakars” tika sarīkots “Ornamenta” 20. jubilejas koncerts.

2009. gadā “Ornaments” sapulcējās oriģinālajā sastāvā, lai uzstātos kinopilsētiņas “Cinevilla” sezonas atklāšanas pasākumā. 2010. gadā grupa piedalījās divos Latvijas Radio piecpadsmit gadu jubilejas koncertos. 2011. gadā tika izdots albums izlase “Ornaments”, no jauna ieskaņojot dziesmu “Puiši, puiši”.  

Latviešu populārās mūzikas ansambļa “Ornaments” galvenais nopelns bija latviešu tautasdziesmas popularizēšana padomju okupētajā Latvijā un aiz Latvijas robežām, piedaloties no 200 līdz 300 koncertos gadā, ieskaitot priekšnesumus dzimtenē. Pārstāvot Latvijas PSR mūziku, folkloru kultūras dienu ietvaros, ar dažādu draudzības biedrību starpniecību grupa uzstājusies vairāk nekā 20 valstīs.

Pašmāju mūzikas kontekstā “Ornaments” atšķīrās ar savam laikam moderniem meklējumiem tautas mūzikas apdarēs, izmantojot dažādus instrumentus: ģitāru, mandolīnu, dūdas, stabules, bandžo, mutes harmonijas, cītaru, kokli, tubu, akordeonu, grupas skaņu režisora F. Staņeviča konstruētu sintezatoru un citus.

Ņemot vērā savdabīgo aranžējumu stilu, izpildījuma manieri, “Ornamentu” var saukt par latviskās kantrimūzikas pamatlicējiem. Eklektiskajās koncertprogrammās, kuru kopsaucējs bija humors un dzīvesprieks, skanēja dažādu tautu dziesmas, citu autoru skaņdarbu stilizācijas un parodijas, ansambļa dalībnieku oriģinālkompozīcijas, veidoti teatralizēti uzvedumi, būtiska nozīme bija sadarbībai ar tautas deju ansambļiem, dejotājiem, aktieriem.

1981. gads – 13. vieta “Puiši, puiši”

1984. gads – 9. vieta “Vēja māte”

1986. gads – 22. vieta “Mana sieva Rīgā brauca”

MP*, “Dimdari, damdari”, Melodija, 1983.

LP**, “Pie dzintara jūras”, Melodija, 1984.

LP, “Pie Ventas ziedu laikā”, Melodija, 1989.

MC***, “Skaista ir dzīve”, Mikrofona Ieraksti, 1994.

CD****, “Ornaments”, Baltic Records Group, 2011.

* mazā skaņuplate

** vinila skaņuplate

*** magnētiskā kasete

**** kompaktdisks