Kallimaha dzimšanas un miršanas dati ir aptuveni, datu interpretācijas var izteikti atšķirties (pat vairāk par desmitgadi).

Kallimahs tiek uzskatīts par nozīmīgāko hellēnisma laika dzejnieku. Viņa lielais darba ražīgums (pamatā dzeja un pētnieciska rakstura proza) raisa apbrīnu. Kallimahs ieguldīja ievērojamu darbu gan literatūras sistēmiskā pētīšanā, gan arī, meklējot jaunus literāros paņēmienus, izkopa un attīstīja pats savu literāro stilu. Darbojās Aleksandrijas bibliotēkā (Βιβλιοθήκη τῆς Ἀλεξάνδρειας).

Kallimahs, kā norādīts Bizantijas laika Sudas leksikonā (Σοῦδα, šķirkļa numurs Adler K227, ap 10. gs.), dzīvoja valdnieka Ptolemaja II Filadelfa (Πτολεμαίος Β΄ Φιλάδελφος) laikā.

Kallimaha dzimtajai Kirēnes pilsētai, kas dibināta 7. gs. p. m. ē., bija būtiska loma viņa identitātes novērtējumā. Kallimahs tika uzskatīts par augstdzimušu cilvēku. Sudas leksikonā norādīts, ka Kallimahs bija Bata (Βάττος) un Mesatmas (Μεσάτμα) dēls, tomēr, ņemot vērā, ka Kirēnes pilsētas dibinātāja un pirmā valdnieka vārds arī ir Bats, šī informācija teorētiski var būt dažādi interpretējama (tostarp Bata vārds var būt vērtējams kā norāde par to, ka Kallimahs piederēja senai kirēniešu dzimtai). Zīmīgi, ka Bats (precīzāk, Bata dēls, kas labi pārzināja dziesmu, tātad, kā noprotams, bija dzejnieks) pieminēts Kallimaha 35. epigrammā (“Palatīnas antoloģija”, Antologia Palatina, 7.415), kas sarakstīta kapu uzraksta jeb epitāfijas formā. Savukārt Kallimaha 21. epigrammā (“Palatīnas antoloģija”, 7.525), kas arī sacerēta kā epitāfija, tiek teikts, ka dzejnieka tēva (tātad vectēva) vārds arī bija Kallimahs, turklāt viņš bija karavadonis. Kirēnes inskripcijās ir atrodami Kallimaha vīriešu kārtas radinieku, kas bija augsta statusa cilvēki, vārdi.

Kallimahs saņēma labu izglītību, kas nodrošināja viņa iederēšanos Ptolemaju dinastijas valdīšanas laika Aleksandrijas izglītotajā vidē. Bizantijas laika autors Joannis Dzedzis (Ἰωάννης Τζέτζης) Kallimahu nodēvēja par galma jaunekli (νεανίσκος τῆς αὐλῆς). Tas ļauj izteikt pieņēmumu, ka jau Kallimaha tēvs bija Ptolemaja I Sotēra (Πτολεμαίος Α΄ Σωτήρ) galmam pietuvināta persona un pavadīja kādu laiku galmā.

Sudas leksikonā minēts, ka pirms saistībām ar valdnieku Kallimahs mācīja gramatiku nelielā Aleksandrijas ciematā, tomēr šo ziņu patiesums var būt arī apšaubīts.

Pretēji agrāk pastāvējušam viedoklim, balstoties Oksirinhas papirusā (Oxyrhynchus Papyri, 1241), tiek secināts, ka Kallimahs nebija Aleksandrijas bibliotēkas vadītājs. Tomēr tas nemaina apstākli, ka Aleksandrijai un Aleksandrijas bibliotēkai, kur viņš strādāja, bija nozīmīga loma Kallimaha profesionālajā darbībā. Lai gan pastāv arī uzskats, ka Kallimahs no Aleksandrijas nebija devies prom, viņa biogrāfijā iespējams saskatīt sasaistes posmu ar Atēnām. Atēnu inskripcija, kas datējama ar aptuveni 248./247. gadu p. m. ē., satur sarakstu ar personu vārdiem, kas finansiāli atbalstīja Atēnas. Šajā sarakstā pieminēts kāds Kallimahs (bez norādes par profesionālo darbību), iespējams, ka tas bija Kallimahs no Kirēnes. Ja dzejnieks Kallimahs devās uz Atēnām, tas varētu būt noticis neilgi pirms Ptolemaja III Eurgeta (Πτολεμαίος Γ΄ Ευεργέτης) nākšanas pie varas. Pastāv iespēja, ka Kallimahs Atēnās satika arī kirēnieti Eratostenu (Ἐρατοσθένης), kas tika uzskatīts par viņa skolnieku. Par Kallimaha skolnieku tika dēvēts arī Rodas Apollonijs (Ἀπολλώνιος Ῥόδιος).

Kallimaham veltītajā Sudas leksikona šķirklī minēts, ka viņš bija ļoti daudzu prozas darbu autors, norādot arī aptuveno skaitu – saskaņā ar leksikonu Kallimahs sarakstīja vairāk nekā 800 grāmatu –, kas ir teju neticams apjoms. Līdz mūsdienām ir saglabājušies atsevišķu prozas darbu nelieli fragmenti. Kallimaha darbs “Tabulas” (Πίνακες, 3. gs. p. m. ē., burtiski ’tāfelītes’, ’saraksti’) tiek uzskatīts par viņa ievērojamāko pētniecisko veikumu un bibliogrāfisku meistardarbu, kurā, pielietojot zinātnisku pieeju, viņš izveidoja katalogu 120 grāmatās, tajās apkopojot ziņas par izcilākajiem autoriem un viņu darbiem. Lai gan arī šis Kallimaha darbs nav saglabājies, saskaņā ar norādēm vēlāku autoru tekstos, secināms, ka “Tabulās” bija veikts rūpīgs kataloģizēšanas darbs – Kallimahs ņēma vērā tekstu žanru, autorus pa žanriem uzskaitīja alfabētiski, minēja darbu nosaukumus, veidoja apakškategorijas, sniedza ziņas par autoru biogrāfijām, norādīja aplūkoto darbu ievadus un rindu skaitu. Savam laikam tas bija vērienīga mēroga darbs, kas piedāvāja noteiktu sistēmu un kurā bija kataloģizēti teksti.

Kallimaha dzejā arī uzskatāmi novērojama viņa pētnieciskā pieeja, kas kopumā raksturo aleksandriešu tā dēvētos mācītos dzejniekus. Sudas leksikonā pieminēts, ka Kallimahs rakstīja dzeju katrā pantmērā, kas arī liecina par viņa interešu un literāro spēju daudzveidību. Kallimaha dzeja, lai gan arī tā lielā mērā ir gājusi zudībā, ir saglabājusies labāk par pētnieciskā rakstura prozas darbiem.

• Etioloģiska satura poēma “Cēloņi” (Αἴτια, apmēram 3. gs.) sakārtota 4 grāmatās. Poēma ir elēģiskajā distihā sarakstīts dzejas darbs, kur poētiskā formā skaidrota dažādu rituālu, tradīciju un citu nemateriālā mantojuma elementu izcelšanās (poēmā vēstīts par rašanās cēloņiem, kas kalpo par vienotu saturisko vadmotīvu). Katrā grāmatā varēja būt aptuveni 1000–1500 dzejas rindu, taču līdz mūsdienām no poēmas saglabājušās aptuveni 1000 rindas, kas bijušas pierakstītas vairāk nekā 200 atsevišķos papirusu fragmentos. Poēmas vārsmās, kas saglabājušās, ir daudz iztrūkumu un līdz ar to neskaidrību. Viens no zināmākajiem poēmas fragmentiem, kas, lai gan nepilnīgā veidā, tomēr nonācis līdz mūsdienām, ir veltīts mītam par Akontiju (Ἀκόντιος) un Kīdipi (Κυδίππη). Līdz mūsdienām stipri bojātā veidā nonācis poēmas fragments par Berenikes (Βερενίκη) matu sprogu, taču mūsdienu lasītājam pieejams šī teksta pārcēlums latīņu valodā, ko 1. gs. p. m. ē. veica romiešu dzejnieks Katulls – “Berenikes mati” (Coma Berenices, iekļauts pēcnāves krājumā “Veronas Katulla grāmatas” (Catulli veronensis liber) ar numuru 66.).
• Dažāda satura epigrammas, no kurām saglabājušās apmēram 63, kā arī epigrammu fragmenti.
• Epīlijs jeb neliela apjoma episkā poēma “Hekale” (Ἑκάλη), kuras oriģinālais apjoms varēja būt aptuveni 1000–1200 dzejas rindu. Epīlija saturs grūti rekonstruējams, teksts saglabājies nelielos fragmentos. Šajā poēmā Kallimahs pievērsies Atikas reģionam aktuālai tematikai un vēstī par Tēseju (Θησεύς), kurš dodas ceļā, lai cīnītos ar Maratonas vērsi. Pa ceļam Tēsejs viesojas pie atraitnes vārdā Hekale (Ἑκάλη).
• Līdz mūsdienām nonākušas sešas Kallimaha himnas, kas saglabājās, jo, visticamāk, tika apkopotas un pierakstītas līdzās homēriskajām, orfiskajām un Prokla (Πρόκλος) himnām. Pirmā Kallimaha himna veltīta Zevam (Ζεύς, himnas nosaukums latīņu valodā In Iovem (Jupiteram), 96 vārsmas), otrā – Apollonam (Ἀπόλλων, himnas nosaukums latīņu valodā In Apollinem (Apollonam), 113 vārsmas), trešā – Artemīdai (Ἄρτεμις, himnas nosaukums latīņu valodā In Artemin (Artemīdai), 268 vārsmas), ceturtā – Dēlai (Δῆλος, himnas nosaukums latīņu valodā In Delon (Dēlai) 326 rindas), piektā – Atēnai (Ἀθηνᾶ), bet himna parasti zināma ar nosaukumu “Pallādas pelde” (Λουτρὰ τῆς Παλλάδος, himnas nosaukums latīņu valodā In Lavacrum Palladis (Par Pallādas peldi), 142 rindas), bet sestā – Dēmetrai (Δημήτηρ, himnas nosaukums latīņu valodā In Cererem (Cererai), 138 rindas). 1.–4., kā arī 6. himna ir sarakstītas daktilu heksametros, bet 5. himna – elēģiskajā distihā.
• Cita fragmentāri saglabājusies dzeja, piemēram, dzejas krājums “Jambi” (Ἴαμβοι), kā arī atsevišķi dzejas teksti.

Sudas leksikonā Kallimaham piedēvētas vēl citas poēmas, satiru lugas, komēdijas un traģēdijas, taču par šiem tekstiem pietrūkst informācijas.

Sudas leksikonā pieminēts arī kāds neskaidra satura Kallimaha dzejas teksts, kurā Kallimahs vērsies pret kādu ienaidnieku. Leksikonā norādīts, ka šis ienaidnieks bija Apollonijs, kas sarakstījis “Argonautiku” (Ἀργοναυτικά). Šis aspekts Sudas leksikona ierakstā zinātntnē ticis interpretēts arī Kallimaha un Rodas Apollonija iespējamā konflikta, kas tiek arī apšaubīts, kontekstā.

Kallimaha personība un daiļrade savdabīgā veidā apvieno seno grieķu un romiešu literāro mantojumu: Kallimahs kataloģizēja seno grieķu tekstus, pats meklēja novatoro un sacerēja dzeju, kā arī atstāja vērā ņemamu iespaidu uz daudziem izciliem romiešu autoriem, piemēram, Ovidiju (Ovidius), kura poēmās “Pārvērtības” (Metamorphoses, ap 8. gadu) un “Fasti” (Fasti, arī “Romiešu kalendārs“, ap 1.–2. gadu) saskatāmas līdzības ar Kallimaha poētiskajiem risinājumiem un literārajām vērtībām, tāpat arī uz Katullu, Properciju (Propertius), Vergiliju (Vergilius) un citiem. 

Būtiski ir tas, ka Kallimahs rakstīja dzeju, ko atzīst par rakstīšanas vērtu Aleksandrijas kultūrtelpā, kurā valdīja intelektuāla gaisotne. Tas ir laiks, kad liekas, ka jau ir tik daudz pateiktā, ko vairs nav lietderīgi atkārtot gan formas, gan satura ziņā. Tādējādi dzejnieks novērsās no Homēra (Ὅμηρος) laikam (apmēram 8. gs. p. m. ē.) raksturīgā eposa vēriena un vērtīgo meklēja nelielā, bet izteiksmē noslīpētā formā. Tā, piemēram, jau antīkajā pasaulē iecienītas bija Kallimaha epigrammas, kur nedaudzās vārsmās radīti tik daudzveidīgi konteksti. Turklāt, spriežot pēc 2.–3. gs. sengrieķu retorikas pārzinātāja un gramatiķa Atēnaja (Ἀθήναιος) teiktā, Kallimaha epigrammas bija iekļautas arī skolu mācību materiālos.

Lai gan mūsdienās daudzi Kallimaha teksti ir zuduši, antīkās pasaules vēlīnajā posmā viņš bija citētāko autoru skaitā. Galvenokārt Kallimaha tekstus satur liels papirusu skaits, kas arī apliecina, ka viņa teksti bija iecienīti. Mūsdienu zinātnē sastopams Kallimaha nozīmīguma salīdzinājums ar 4. gs. p. m. ē. sengrieķu filozofu Aristoteli (Ἀριστοτέλης) – Kallimahs līdzīgi Aristotelim deva ievērojamu ieguldījumu klasifikācijas un definēšānas jautājumos. Kallimahs bija nozīmīgs medijs daudzu mitoloģisko sižetu tiešai vai pastarpinātai izplatībai.

Kallimaha portreti tipoloģizēta dzejnieka tēla veidolā pieejami vēlāku laiku (aptuveni no 1500. gada līdz mūsdienām) drukātajos izdevumos.

Kallimaha daiļradē sastopamie sižeti vai ar tiem pastarpināti saistītā tematika ieraugāma mākslā, piemēram, glezniecībā aktuāls mīta par Akontiju un Kīdipi atainojums.