AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 14. februārī
Klāss Vāvere

Gong

Francijā dibināta rokgrupa ar internacionālu, bieži mainīgu dalībnieku sastāvu

Saistītie šķirkļi

  • progresīvais roks
  • psihedēliskais roks
  • Soft Machine
Grupas Gong koncerts Londonā. Uz skatuves Stīvs Hilidžs, Gillija Smita, Deivids Allens un Maiks Haulets. Lielbritānija, 27.11.2009.

Grupas Gong koncerts Londonā. Uz skatuves Stīvs Hilidžs, Gillija Smita, Deivids Allens un Maiks Haulets. Lielbritānija, 27.11.2009.

Fotogrāfs C. Brandon. Avots: Redferns/Getty Images, 93452548. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Grupas rašanās
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Mākslinieciskā specifika
  • 5.
    Ievērojamākie Gong repertuāra skaņdarbi
  • 6.
    Ievērojamākie albumi
  • 7.
    Dalībnieki
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Grupas rašanās
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Mākslinieciskā specifika
  • 5.
    Ievērojamākie Gong repertuāra skaņdarbi
  • 6.
    Ievērojamākie albumi
  • 7.
    Dalībnieki
Kopsavilkums

Gong raksturīga oriģināla, nereti eksperimentāla jaunrades estētika, kurā avangardiska psihedēliskā un progresīvā roka, džeza un fanka hibrīdstilistika apvienota ar daudzu citu žanru iezīmēm un konceptuālu sižetisko ievirzi. Par grupas nozīmīgākajiem sasniegumiem bieži atzīti 20. gs. 70. gados veiktie ieraksti, kas tapuši tās dibinātāja Deivida Allena (Daevid Allen) vadībā. Vēlāk Gong sastāvs un muzikālā pamatorientācija piedzīvoja dažādas pārmaiņas, tomēr tā ar pārtraukumiem darbojusies vairāk nekā sešas desmitgades, arī 21. gs. saglabājot nelielu, bet uzticīgu nekomerciālās rokmūzikas cienītāju loku.

Grupas rašanās

1966. gadā D. Allens – Austrālijā dzimis ģitārists un vokālists, kurš aizrāvās ar frīdžezu un minimālismu, kā arī dadaisma un bīta literatūru – Kenterberijā (Kentas grāfiste, Anglija) nodibināja ietekmīgo britu grupu Soft Machine, bet 1967. gadā, tai atgriežoties no Francijas koncertturnejas, vīzu režīma pārkāpuma dēļ vairs netika ielaists Apvienotajā Karalistē (AK). Spiests atstāt Soft Machine, mūziķis apmetās Parīzē (Francija), kur sāka kopdzīvi ar anglieti, Parīzes Universitātes (Université de Paris) pasniedzēju un dzejnieci Gilliju Smitu (Gilli Smyth). Abu muzikālie eksperimenti rezultējās ar jaunas grupas Gong (no angļu ‘gongs’) rašanos, taču tā pastāvēja tikai dažus mēnešus, jo pēc dalības 1968. gada Parīzes studentu nemieros D. Allenam un G. Smitai nācās steigšus atstāt Franciju un pārcelties uz Maļorku. Nākamajā gadā atgriezušies, viņi sapulcēja jaunu Gong sastāvu, kurā līdzās citiem dalībniekiem ietilpa arī grupas tālākajā attīstībā nozīmīgais saksofona, flautas un citu pūšaminstrumentu mūziķis Didjē Malērbs (Didier Malherbe) – francūzis, ar kuru D. Allens un G. Smita bija iepazinušies Maļorkā.

Profesionālā darbība
Grupa Gong ap 1974. gadu.

Grupa Gong ap 1974. gadu.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Michael Ochs Archives/Getty Images, 478511930.

Deivids Allens ar grupu New York Gong uzstājas Džordžo Gomelska (Giorgio Gomelsky) Zu festivālā Entermedia teātrī Ņujorkā. ASV, 17.10.1978.

Deivids Allens ar grupu New York Gong uzstājas Džordžo Gomelska (Giorgio Gomelsky) Zu festivālā Entermedia teātrī Ņujorkā. ASV, 17.10.1978.

Fotogrāfs Ebet Roberts. Avots: Getty Images, 538297219.

Deivida Allena Gong
1970. un 1971. gads. Pieteikums

Francijas pagrīdes mūzikas apritē Gong sevi pieteica ar psihedēlisku debijas albumu Magick Brother (1970). Cita starpā tas ievērojams ar kompozīciju Gong Song, kurā, liekot pamatus D. Allena izstrādātajai “Gonga mitoloģijai”, stāstīts par laumiņu podgalvi (no angļu pot head pixie; pothead angļu valodā ir arī marihuānas smēķētāju apzīmējums), kas uz Zemes ieradusies no planētas Gongs.

Ievērojami pilnīgāk un intriģējošāk grupas potenciālu apliecināja Camembert Electrique (1971) – ekscentriski eksperimentāls avangarda rokmūzikas albums, kurā līdzās muzikālai virtuozitātei, idejiskam vērienam un žanru robežu ignorancei spilgti izpaužas arī D. Allena savdabīgā, dadaisma un zinātniskās fantastiskas ietekmētā humora izjūta. Turklāt albumā pirmoreiz pieminēts Gnomu radio (Radio Gnome), kam tāpat bija svarīga loma Gong konceptuālajos darbos. 1971. gadā grupa arī pirmoreiz koncertēja Apvienotajā Karalistē, tostarp otrajā Glastonberijas festivālā (Glastonbury Festival).

1972.–1974. gads. Radio Gnome triloģija. Deivida Allena perioda kulminācija un beigas

20. gs. 70. gadu pirmajā pusē grupas pamatmītne bija pamests mednieku nams mežā Burgundijas-Franškontē reģionā (Francija). Tur mūziķi dzīvoja hipiju komūnā ar dažiem līdzgaitniekiem, lietoja narkotiskas vielas un nodevās garīgiem un mākslinieciskiem meklējumiem, līdz 1974. gadā pēc vairākkārtējiem varasiestāžu reidiem pārcēlās uz citu komunālu mītni Oksfordšīrā (Anglija).

1972. gadā grupa, kuras pirmos ierakstus klajā bija laiduši franču izdevēji, noslēdza līgumu ar angļu uzņēmēja Ričarda Brensona (Richard Branson) jaundibināto ierakstu kompāniju Virgin Records un nākamo albumu Flying Teapot (1973) ieskaņoja Virgin piederošā studijā Manor Oksfordšīrā. Tas kļuva par Virgin otro izdevumu un iznāca reizē ar pirmo: Maika Oldfīlda (Mike Oldfield) albumu Tubular Bells.

Nostiprinot grupas reputāciju britu progresīvās mūzikas aprindās, Flying Teapot izpelnījās ietekmīgā BBC radio dīdžeja Džona Pīla (John Peel) atbalstu. Savukārt Gong diskogrāfijā šis darbs aizsāka tā dēvēto Neredzamo gnomu radio triloģiju (Radio Gnome Invisible). Tajā ietilpst arī albums Angel’s Egg (1973), kas ieskaņots meža mītnē Francijā, un studijā Manor radītais You (1974). Visi trīs ir daļēji improvizētas mūzikas albumi, kurus vieno ne tikai daudzveidīgas žanriskas ietekmes un bagātīgs skaņu efektu pielietojums, bet arī humoristiski mitoloģiska, kvazifilozofiska sižetiskā līnija. Triloģija vēsta par necila Zemes iedzīvotāja Varoņa Nulles (Zerro the Hero) piedzīvojumiem un apziņas transformācijām uz planētas Gongs – pagaidām neredzama debess ķermeņa, kas novērotājiem parādīsies 2032. gadā, izglābjot no bojājejas Zemi. Gongu apdzīvo podgalvu laumiņas – zaļas, miermīlīgas sīkbūtnes ar propellerveidīgām antenām uz galvas (galvassegas ar propelleriem teatralizētajos koncertos valkāja arī grupas mūziķi). Laumiņas ceļo izplatījumā ar lidojošām tējkannām (atsauce uz angļu filozofa Bērtranda Rasela, Bertrand Russell, “kosmisko tējkannu” teoriju), savukārt to eksistences jēgu nodrošina Neredzamā gnomu radio telepātiskie signāli, kas gatavo starpgalaktisku garīgo atmodu.

Triloģijas tapšanas laikā Gong skanējumā prominentāku lomu ieņēma elektroniskie taustiņinstrumenti, bet sastāvā ienāca vairāki nozīmīgi dalībnieki, tostarp trīs angļi – taustiņinstrumentālists Tims Bleiks (Tim Blake), ģitārists un vokālists Stīvs Hilidžs (Steve Hillage), basģitārists Maiks Haulets (Mike Howlett) – un franču bundzinieks Pjērs Morlēns (Pierre Moerlen). Visi bija iniciatīvas bagāti mūziķi, un viņu atšķirīgie kolektīvās attīstības redzējumi izraisīja grupas sašķelšanos divās frakcijās: viena deva priekšroku psihedēliski improvizatoriskai muzicēšanai un kosmiskiem sižetiem, otra – izstrādāti strukturētām džezroka kompozīcijām, Gnomu radio konceptu vērtējot kā frivolu, grupas muzikālās vīzijas realizāciju traucējošu untumu. Par spīti iekšējām domstarpībām un daudzajām dalībnieku maiņām, tieši triloģijas perioda sastāvi Gong cienītāju starpā bieži vērtēti kā paši optimālākie visā pastāvēšanas laikā.

1975. gadā grupu vispirms atstāja T. Bleiks un G. Smita, kuras attiecībās ar D. Allenu nesen bija piedzimis otrais bērns, bet pēc tam, atsaucoties uz mistisku pieredzi, arī D. Allens. Pēc abu dibinātāju zaudējuma no tās aizgāja arī S. Hilidžs, kurš nesen ar citu Gong dalībnieku palīdzību bija ieskaņojis pirmo soloalbumu, britu psihedēliskā roka klasikai pieskaitāmo Fish Rising (1975). Nākamajās desmitgadēs visi minētie mūziķi atkal piedalījušies Gong koncertturnejās un / vai ieskaņojumos.

Pjēra Morlēna Gong

Gong nākamais albums, Pink Floyd bundzinieka Nika Meisona (Nick Mason) producētais Shamal (1976), raksturojams kā pārejas perioda darbs, kurā tā atteikusies no Gnomu radio un planētas Gongs koncepta, kā arī psihedēliskās ievirzes. Neilgi pēc Shamal grupu atstāja arī M. Haulets un D. Malērbs, un turpmāk tā darbojās vienīgā “Gnomu perioda” veterāna P. Morlēna vadībā (kopš 70. gadu beigām arī grupas oficiālais nosaukums bija Pierre Moerlen’s Gong), par pamatidentitāti izvēloties instrumentālu džezroka muzicēšanu ar izsmalcinātu ritmiku, daudzveidīgu perkusiju instrumentu pielietojumu un pasaules mūzikas ietekmēm. Pierre Moerlen’s Gong pastāvīgi dalībnieki bija arī P. Morlēna brālis, vibrofonists Benuā Morlēns (Benoît Moerlen) un amerikāņu basģitārists Hansfords Rovs (Hansford Rowe) – šo trio regulāri papildināja arī citi dažādu instrumentu virtuozi, tostarp džezroka ģitārists Alans Holdsvorts (Allan Holdsworth) albumos Gazeuse! (1976) un Expresso II (1978).

1981. gadā grupa beidza pastāvēt, bet 1986. gadā P. Morlēns to atjaunoja, ieskaņojot albumu Breakthrough, kurā viņa un H. Rova partneri ir zviedru progroka grupas Tribute dalībnieki, savukārt 2002. gadā P. Morlēns ar trim krievu instrumentālistiem Sanktpēterburgā (Krievija) ieskaņoja pēdējo albumu Pentanine (izdots 2004. gadā). Pēc šīs epizodes P. Morlēns savu Gong versiju bija iecerējis turpināt Francijā un ar franču mūziķiem, kuri pēc viņa pēkšņās nāves 53 gadu vecumā (2005) laida klajā savam bijušajam līderim veltītu albumu Tribute (2010).

Deivida Allena un Gillijas Smitas individuālā darbība

D. Allens profesionālo darbību turpināja kā solomūziķis un performanču mākslinieks Francijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un Anglijā, kur ieskaņoja vairākus albumus, kā arī izveidoja neilgi pastāvējušus psihedēliskās un improvizētās mūzikas izpildītājkolektīvus (Planet Gong; Gongmaison; New York Gong; University of Errors; Brainville 3; Magick Brothers; Acid Mothers Gong u. c.), ar kuriem turpināja Gong aizsāktās eksperimentālisma tradīcijas.

G. Smita 1978. gadā izdeva D. Allena producētu soloalbumu Mother, bet pēc tam uzstājās un ierakstījās ar psihedēliskās un tehnomūzikas formējumiem Mother Gong, Goddess Trance (arī Goddess T.) un Gong Matrices, kas, tāpat kā D. Allena daudzie mūziķu grupējumi, bija starptautiski, bieži mainīgu domubiedru kolektīvi un darbojās kā neformālas jaunrades laboratorijas, nevis rokgrupas jēdziena parastajā izpratnē.

G. Smitas un D. Allena personīgās attiecības beidzās 70. gadu beigās, bet profesionālās turpinājās arī vēlāk.

Kopš 1992. gada. Deivida Allena Gong atjaunošana

20. gs. 90. gadu sākumā D. Allens, atkal izmantojot nosaukumu Gong, apvienojās ar grupas bijušajiem dalībniekiem D. Malērbu un bundzinieku Pipu Pailu (Pip Pyle) un ierakstīja albumu Shapeshifter (1992). Turpmāk D. Allens periodiski koncertēja gan ar vairākiem Gong veterāniem, gan citu mūziķu sastāviem, bet pilnvērtīgu Gong atdzimšanu aizsāka ar G. Smitas un M. Hauleta līdzdalību radītais albums Zero to Infinity (2000), kura sižets vēsta par Varoņa Nulles fizisko nāvi un pāreju bezķermeniskā garīgā eksistencē, pamazām transformējoties androīdā sferoīdā Zeroīdā jeb Nulleīdā. Zero to Infinity sekoja vairāki darbi, kuros grupa atgriezās pie citiem ar planētas Gongs mitoloģiju saistītiem tēliem un motīviem; dažos avotos Gong diskogrāfijai pieskaitīts arī G. Smitas, D. Allena un abu dēla Orlando Mandeja Allena (Orlando Monday Allen) kopdarbs I Am Your Egg (2005).

Savu pēdējo Gong albumu, O. M. Allena producēto I See You, D. Allens ieskaņoja 2014. gadā Austrālijā, būdams slims ar cistas vēzi. Epizodiski tajā piedalījās arī G. Smita, taču viņa partneri grupas pamatsastāvā bija jaunāki britu un brazīliešu mūziķi, kas grupas darbību turpina arī pēc D. Allena un G. Smitas nāves 2015. un 2016. gadā. D. Allens nomira 77, G. Smita – 83 gadu vecumā.

Mākslinieciskā specifika

Ilgajā pastāvēšanas laikā Gong radījusi darbu kopumu, kura idejiskajam vērienam un daudzpusībai rokmūzikas vēsturē ir maz līdzinieku. Dažādos periodos grupas repertuārā dominējušas psihedēliskā un progresīvā roka, krautroka, mūzikhola, džeza un džezroka, fanka, folka, elektronikas, ambientās mūzikas, hiphopa un citu žanru kombinācijas.

Tās slavenākie 20. gs. 70. gadu darbi bieži klasificēti kā piederīgi “Kenterberijas skatuvei” (Canterbury scene): britu rokmūzikas novirzienam, kura izveidē nozīmīga loma bija D. Allenam. Kaut arī viņa klātbūtne Kenterberijas mūzikas vidē bija neilga, D. Allena personība un mākslinieciskās intereses iedvesmoja vairākus mūziķu, kas ne vienmēr bija kenterberieši, bet sekojot radniecīgiem jaunrades pamatprincipiem, psihedēlisko un progresīvo roku apvienoja ar džezu un folkmūziku, rotaļīgu izteiksmes veidu, nereti arī absurdu humoru un improvizētu izpildījumu. Šie no 60. un 70. gadu sākumperioda roka pamattendencēm atšķirīgie meklējumi ļāva rasties savdabīgai mūzikas estētikai, kas spilgti iemiesota arī tādos Gong darbos kā Camembert Electrique un Gnomu radio triloģija.

Raksturīgas Gong mūzikas iezīmes ir D. Allena glisando ģitārspēles tehnika un G. Smitas suģestējoši rečitējošais vokāls, dēvēts par kosmosa čukstiem, arī sinkopēta ritmiskā pulsācija un – līdz ar arvien intensīvāku elektronisko taustiņinstrumentu izmantojumu – atmosfēriski niansētas skaņu faktūras garos kosmiskas tematikas skaņdarbos, kas to līdz ar Tangerine Dream, Pink Floyd, Hawkwind un vēl dažām 70. gadu britu un vācu grupām ļauj pieskaitīt arī kosmiskā roka (space rock) pamatlicējiem un nākamo paaudžu postroka mūziķu priekštečiem.

Ievērojamākie Gong repertuāra skaņdarbi

A Sprinkling of Clouds; Flying Teapot; Fohat Digs Holes in Space; I Never Glid Before; You Can’t Kill Me; Inner Temple; Magick Mother Invocation; Master Builder; Oily Way; Other Side of the Sky; Prostitute Poem; Radio Gnome Invisible; Selene; The Isle of Everywhere; Tropical Fish: Slene; Zero The Hero and the Witch’s Spell 

Ievērojamākie albumi

Nosaukums

Izdevējs

Pirmizdevuma gads

Magick Brother

BYG Actuel

1970

Camembert Electrique

BYG Actuel

1971

Continental Circus*

Philips

1972

Flying Teapot

Virgin

1973

Angel’s Egg

Virgin

1973

You

Virgin

1974

Shamal

Virgin

1976

Gazeuse!

Virgin

1976

Gong Live Etc.**

Virgin

1977

Expresso II

Virgin

1978

Downwind•

Arista

1979

Time Is the Key•

Arista

1979

Leave It Open•

Arista

1981

Breakthrough•

ARC Music

1986

Second Wind•

Line

1988

Shapeshifter

Celluloid

1992

25th Birthday Party**

Voiceprint

1995

Zero to Infinity

One Eyed Salmon

2000

Live 2 Infinitea**

Snapper

2000

Pentanine•

Musea

2004

Acid Motherhood

Mister E

2004

2032

G-Wave

2009

Live in Brazil**

Voiceprint

2009

I See You

Snapper

2014

Rejoice! I’m Dead!

Madfish

2016

The Universe Also Collapses

Kscope

2019

Pulsing Signals**

Kscope

2022

Unending Ascending

Kscope

2023

Bright Spirit

Kscope

2026

 

 

* mūzika tāda paša nosaukuma dokumentālai filmai

** koncertieraksti

• Pierre Moerlen’s Gong

Dalībnieki

D. Allens*

ģitāra, vokāls, basģitāra

1967–1968; 1969–1975; 1977; 1990; 1992–2015

miris 2015. gadā

G. Smita

vokāls

1967–1968; 1969–1974; 1977; 1990; 1994–2001; 2004–2013

mirusi 2016. gadā

D. Malērbs

flauta, klarnete, saksofons, taustiņinstrumenti

1969–1976; 1977; 1990; 1992–2001; 2006

Kirstians Tritšs (Christian Tristch)

basģitāra, ģitāra

1969–1973

Rašids Huari (Rachid Houari)

sitamie instrumenti

1969–1971; 1973

miris 1973. gadā

P. Pails

sitamie instrumenti

1971; 1990; 1992–1997

miris 2006. gadā

Lorijs Allans (Laurie Allan)

sitamie instrumenti

1972–1974

T. Bleiks

sintezatori, vokāls

1972–1975; 1977; 1994; 2006

Frānsiss Mozs (Francis Moze)

basģitāra

1972–1973

P. Morlēns

sitamie instrumenti

1973–1977; 1997–1999

miris 2005. gadā

S. Hilidžs

ģitāra, vokāls

1973–1975; 1977; 2006; 2008–2012

M. Haulets

basģitāra, vokāls

1973–1976; 1977; 1994–2001; 2006–2009

Miketa Žirodī (Miquette Giraudy)

sintezatori, vokāls

1974–1975; 1977; 2006–2012

Kriss Teilors (Chris Taylor)

sitamie instrumenti

1999–2001; 2006–2012

Teo Treviss (Theo Travis)

saksofons, flauta, taustiņinstrumenti

1999–2001; 2006–2010

Hovards Skars (Howard Scarr)

sintezatori, vokāls

2000–2001

Fabio Golfeti (Fabio Golfetti)

ģitāra, vokāls

2007; kopš 2012. gada

Deivs Sturts (Dave Sturt)

basģitāra, vokāls

kopš 2009. gada

Iens Īsts (Ian East)

saksofons, flauta

kopš 2009. gada

Kavuss Torabi (Kavus Torabi)

vokāls, ģitāra

kopš 2014. gada

Čebs Netlzs (Cheb Nettles)

sitamie instrumenti, vokāls

kopš 2014. gada

* minēti tikai ilglaicīgākie Gong dalībnieki ar nozīmīgu ieguldījumu grupas jaunradē; nav minēti Pierre Moerlen’s Gong dalībnieki

Multivide

Grupas Gong koncerts Londonā. Uz skatuves Stīvs Hilidžs, Gillija Smita, Deivids Allens un Maiks Haulets. Lielbritānija, 27.11.2009.

Grupas Gong koncerts Londonā. Uz skatuves Stīvs Hilidžs, Gillija Smita, Deivids Allens un Maiks Haulets. Lielbritānija, 27.11.2009.

Fotogrāfs C. Brandon. Avots: Redferns/Getty Images, 93452548. 

Grupa Gong ap 1974. gadu.

Grupa Gong ap 1974. gadu.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Michael Ochs Archives/Getty Images, 478511930.

Deivids Allens ar grupu New York Gong uzstājas Džordžo Gomelska (Giorgio Gomelsky) Zu festivālā Entermedia teātrī Ņujorkā. ASV, 17.10.1978.

Deivids Allens ar grupu New York Gong uzstājas Džordžo Gomelska (Giorgio Gomelsky) Zu festivālā Entermedia teātrī Ņujorkā. ASV, 17.10.1978.

Fotogrāfs Ebet Roberts. Avots: Getty Images, 538297219.

Gong koncertā Londonā. Gillija Smita un Deivids Allens. Lielbritānija, 11.09.2010.

Gong koncertā Londonā. Gillija Smita un Deivids Allens. Lielbritānija, 11.09.2010.

Fotogrāfs Brian Rasic. Avots: Getty Images, 566854805.

Gong uzstāšanās Londonā. No kreisās: Miketa Žirodī, Stīvs Hilidžs, Gillija Smita, Maiks Haulets, Deivids Allens un Teo Treviss. Lielbritānija, 27.11.2009.

Gong uzstāšanās Londonā. No kreisās: Miketa Žirodī, Stīvs Hilidžs, Gillija Smita, Maiks Haulets, Deivids Allens un Teo Treviss. Lielbritānija, 27.11.2009.

Fotogrāfs C. Brandon. Avots: Redferns/Getty Images, 93520351. 

Grupas Gong koncerts Londonā. Uz skatuves Stīvs Hilidžs, Gillija Smita, Deivids Allens un Maiks Haulets. Lielbritānija, 27.11.2009.

Fotogrāfs C. Brandon. Avots: Redferns/Getty Images, 93452548. 

Saistītie šķirkļi:
  • Gong
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • progresīvais roks
  • psihedēliskais roks
  • Soft Machine

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Gong tīmekļa vietne
  • Deivida Allena (Daevid Allen) tīmekļa vietne
  • Gillijas Smitas (Gilli Smyth) tīmekļa vietne
  • Gong fanu tīmekļa vietne Planet Gong

Ieteicamā literatūra

  • Allen, D., Gong Dreaming 1: From Soft Machine to the Birth of Gong, Pinner, SAF Publishing, 2006.
  • Allen, D., Gong Dreaming 2: The Histories and Mysteries of Gong from 1969–1979, Pinner, SAF Publishing, 2009.
  • Furbank, K., On Track... Gong. Every Album, Every Song, Tewkesbury, Sonic Bond Publishing, 2021.
  • Harrison, I., ‘November 1971... Kevin Ayers meets Gong, uptown’, Mojo, December 2023, pp. 118–119.
  • Pinnock, T., ‘Gong. Love from the Planet Gong: The Virgin Years 1973–75’, Uncut, November 2019, pp. 34–37.
  • Reynolds, S., ‘Flying teapots and electric Camembert: the story of Gong, prog’s trippiest band’, The Guardian, 18.11.2019.
    Skatīt resursu internetā
  • Richards, S., ‘An Audience with Steve Hillage’, Uncut, September 2022, pp. 13–14.
  • Wirth, J., ‘Gong. Magick Brother’, Uncut, February 2023, pp. 42–43.

Klāss Vāvere "Gong". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Gong (skatīts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Gong

Šobrīd enciklopēdijā ir 5583 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana