Laimja Rācenāja repertuārs ir ļoti plašs: no džeza līdz dažādu tautu dziesmām vairāk nekā 20 valodās. L. Rācenājs ir brīvmākslinieks, 20. gs. 80.–90. gados aktīvi darbojies Igaunijā.

Vecāki Oļģerts un Inese – izglītības darbinieki, ģimene no Dobeles pārcēlās uz Kuldīgu, kur līdztekus Kuldīgas 2. vidusskolai (kopš 1997. gada Viļa Plūdoņa Kuldīgas valsts ģimnāzija) L. Rācenājs apmeklēja Kuldīgas Bērnu mūzikas skolu (1965–1968). Mūzikas skolā izmēģināja čella, obojas, mežraga spēli.

Pēc vidusskolas 1975. gadā iestājās Ventspils mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļā, viņu iesauca obligātajā karadienestā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) bruņotajos spēkos. To L. Rācenājs pildīja Rīgā, karavīru ansamblī “Zvaigznīte” (1976–1978), kuru vadīja komponists un pianists Zigmars Liepiņš. Pēc armijas apguvis bungu un ģitāras spēli, L. Rācenājs iestājās Liepājas mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļā, kā arī 1979. gadā pievienojās grupai “Līvi”. Vispirms L. Rācenājs spēlēja bungas, līdz 1980. gadā, atgriežoties Ērikam Ķiģelim, par bundzinieku kļuva Vilnis Krieviņš, pēc tam L. Rācenājs dziedāja – līdz 1981. gadam ar “Līviem” notika koncerti Latvijas, kā arī Igaunijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (PSR) un PSRS Tālajos Austrumos.

L. Rācenājs ar ģimeni pārcēlās uz Tallinu, Igauniju, iestājās Georga Otsa mūzikas skolā (Georg Otsa nimeline Tallinna Muusikakool) kordiriģēšanas un estrādes dziedāšanas specialitātēs (1981–1985). Studiju laikā viņš dziedāja Tallinas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāles (Püha Aleksander Nevski katedraal) korī, arī varietē grupā, kas uzstājās arī Maskavā un Ļeņingradā (mūsdienās Sanktpēterburga). Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas no 1985. līdz 1989. gadam strādāja Igaunijas radio korī (Eesti Raadio koor).

1989.–1991. gadā L. Rācenājs dziedāja grupā igauņu Modern Fox, kura atskaņoja 20. gs. 30.–40. gadu deju mūziku un izdeva pirmo kompaktdisku visā toreizējā PSRS, koncerti notika Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, grupa piedalījās šo valstu televīzijas šovos.

90. gadu sākumā L. Rācenājs arvien vairāk sāka interesēties par džezu, attīstīja individuālo vokālo stilu. Viņš dziedāja igauņu grupā New Murphy Band (1990–1992). Tās repertuārā bija 20. gs. 60.–70. gadu amerikāņu hiti. Ar New Murphy Band viņš piedalījās festivālā “Liepājas dzintars” (1992), kopš 1992. gada viņš dzīvoja Latvijā, bet turpināja daudz uzstāties ārzemēs. 90. gados viņš vairākas sezonas aizvadīja uz kruīza kuģiem Viking Line un Silja Line, dziedot daudzveidīgu repertuāru.

1993. gadā L. Rācenājs nodibināja barbershop stila vokālo vīru a capella kvartetu, ar kuru uzstājās mūzikas un mākslas festivālā “Bildes” (1993). Grupa turpināja darbību ar nosaukumu Harmony 4 Riga. Apmeties Rīgā (1994), dziedātājs uzstājās kopā ar pianistu Hariju Bašu. Turpmāk L. Rācenājs muzicējis ar daudziem ievērojamiem Latvijas džeza mūziķiem – Aivaru Hermani, Gunāru Rozenbergu, Raimondu Raubiško, Māri Briežkalnu u. c., kā arī Latvijas radio bigbendu, bigbendiem Volo, Retro, grupu Time After Time. Viņš strādāja arī par mūzikas skolotāju Rīgas Centra rajona daiļamatniecības pamatskolā, lasīja lekcijas par mūziku, 1994. gadā Radio SWH vadīja autorprogrammu Déjà vu.

90. otrajā pusē L. Rācenājs vairākkārt sadarbojās ar komponistu un pianistu Raimondu Paulu, piedalījās viņa rīkotajā koncertā Latvijas Nacionālajā operā (kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets) par godu Džordža Gēršvina (George Gershwin) simtgadei (1997), R. Paula ziemassvētku koncertā operā (1998) un citos pasākumos. Ieskaņota un publicēta pirmā solodziesma latviešu valodā – Ulda Marhileviča “Kate” (1997). Dziedātājs rīkoja solokoncertus, kuros pavadījumu atskaņoja Ivars Hermanis (ģitāra), kā arī Rolands Beļevičs (taustiņinstrumenti), Ivars Bajaruns (saksofons) un citi mūziķi. Pats L. Rācenājs priekšnesumos spēlēja ģitāru, ukuleli un citus mūzikas instrumentus.

Līdztekus solokoncertiem L. Rācenājs turpināja sadarbību ar R. Paulu, uzstājās viņa 70 gadu jubilejas koncertā, piedalījās “Paulovīzijā” (2005), izpildot dziesmu “Mērkaķītis” un “Vectētiņš un vecmāmiņa” (duetā ar Aiju Vītoliņu). Dziedātājs bija dalībnieku vidū šovā Viva La Bomba (2005).

Arvien lielāku nozīmi dziedātāja dzīvē ieņēma ceļojumi. Braucienos viņš ieguva dažādu tautu mūzikas materiālus, papildinot koncertu repertuāru. Pakāpeniski radošās intereses virzījās folkloras un 20. gs. retro mūzikas virzienā. Līdztekus izveidojās pastāvīga sadarbība ar Gunāra Rozenberga (vēlāk Laura Amantova) vadīto Mirāžas džeza orķestri (Mirage Jazz Orchestra), izpildot džeza klasiku, mūsdienu skaņdarbus.

2011. gadā mūziķis cieta avārijā Romā, Itālijā. Notika līdzekļu vākšana repatriācijai un rehabilitācijai. Jau 2012. gadā L. Rācenājs atgriezās radošajā darbā, ar meiteņu vokālo ansambli “Neaizmirstulītes” ieskaņojot R. Paula rokenrolu “Kur tu biji?!”. Notika vairāki kopīgi priekšnesumi. Bieži dziedātājs uzstājies Vecrīgas klubā “Austrumu robeža” ar programmām “Padomju kino dziesmas” (2013), Bessame Mucho (2015), “Balādes par vīnu, mīlu un raganām”(2019). L. Rācenājam raksturīgi nerīkot plašas koncertturnejas, tāpat dziedātājs reti darbojies ierakstu studijā.

2018. gadā notika viņa 60 gadu jubilejas koncerts “Manas 60 pieturas” VEF kultūras pilī. Koncertā piedalījās “Neaizmirstulītes” un Mariachi Baltica, jo L. Rācenāja muzikālo interešu lokā pēc ceļojuma uz Kubu (2007) nonāca Latīņamerika. Koncertu pavadīja ceļojumu fotogrāfiju izstāde, to autors bija pats dziedātājs.

2022. gadā sagatavota koncertprogramma Senza fine kopā ar Ilzi un Andri Gruntēm, Ievu Nīmani, tajā iekļaujot itāļu, gruzīnu, Latīņamerikas u. c. dziesmas. Dziedātāja plašais repertuārs balstās uz populārām dziesmām vācu, franču, spāņu, itāļu, zviedru, igauņu, krievu, grieķu, portugāļu, japāņu, serbu un citās valodās (kopā ap 20), galveno uzmanību veltot džeza mūzikas standartiem. Ilgstoši L. Rācenājs koncertējis ar ģitāristu un komponistu A. Hermani, izpildot melodijas liriska džeza stilā.

Savdabīgais un daudzpusīgais dziedātājs un mūziķis L. Rācenājs popmūzikas jomā darbojies jau kopš 15 gadu vecuma. Viņš ieguvis nopietnu profesionālo sagatavotību Tallinas mūzikas vidusskolā, pēc tam attīstījis individuālu vokālo un skatuvisko manieri. Ceļojis pa dažādām zemēm, dziedātājs savā repertuārā aptvēris plašu repertuāru: to veido gan džeza klasika, gan latviešu estrādes dziesmas, pasaules popmūzikas hiti, dažādu tautu dziesmas,

Savu talantu L. Rācenājs apliecinājis dažādos žanros, stilos un sastāvos, muzicējis ar daudziem ievērojamiem Latvijas un Igaunijas džeza mūziķiem, uzstājies ar Igaunijas, Latvijas radio bigbendu, Igaunijas Radio kori, Latvijas Radio kori, Liepājas simfonisko orķestri, Mirāžas džeza orķestri, Raita Ašmaņa bigbendu un citiem orķestriem un ansambļiem, piedalījies koncertos, televīzijas šovos, festivālos. Viņš ar dažādiem sastāviem koncertējis Lielbritānijā, Francijā, Ungārijā, Brazīlijā, Lietuvā, Ukrainā, Krievijā, Šveicē un citur.

Latvijā L. Rācenājs darbojies daudz un dažādos projektos, sniedzis solokoncertus, par galveno uzskatot klātienes priekšnesumu, nevis darbu ierakstu studijā. Ieskaņotas dažas R. Paula dziesmas. Atsevišķi solista ieskaņojumi izdoti Ainara Kneša kompozīciju diskā “Ar zvaigžņu gaismu” (2007), Māra Muktupāvela un draugu albumā “Sventava” (2013). Viņa oriģinālais dziedājuma veids, unikālais balss tembrs un skatuviskais sniegums radis daudz cienītāju, taču nav izdots neviens L. Rācenāja soloalbums, arī tā akcentējot mākslinieka oriģinalitāti.