20. gs. 60. un 70. gados S. Vinvuds darbojās grupās The Spencer Davis Group, Traffic un Blind Faith. Vēlāk īstenojis veiksmīgu solokarjeru. Mūziķa pamatinstruments ir elektroērģeles Hammond, taču gan ierakstos, gan koncertos viņš spēlējis arī daudzus citus instrumentus. Sešas desmitgades ilgās profesionālās darbības laikā muzicējis ritmblūza, soula, psihedēliskā, progresīvā un poproka, kā arī popmūzikas žanros.

S. Vinvuda tēvs bija pusprofesionāls džeza mūziķis, tādēļ zēns agrā bērnībā ieinteresējās par tradicionālo džezu un jau pirmskolas vecumā, izrādot lielu muzikālu apdāvinātību, spēlēja ģitāru u. c. instrumentus, kā arī dziedāja baznīcas korī. Astoņu gadu vecumā uzstājās ar tēva džeza grupu, pēc tam ar vecākā brāļa Mafa Vinvuda (Muff Winwood, īstajā vārdā Mērvins Vinvuds, Mervyn Winwood; vēlāk ievērojams ierakstu producents) džeza un blūza grupu. Pusaudža vecumā S. Vinvuds mācījās mūzikas koledžā, no kuras tika izslēgts par rokenrola spēlēšanu deju pasākumos. Šajā laikā jaunais mūziķis apņēmās iemācīties dziedāt kā Rejs Čārlzs (Ray Charles), spēlēt mutes harmonikas kā Litls Volters (Little Walter), ģitāru kā B. B. Kings (B. B. King) un taustiņinstrumentus kā Oskars Pītersons (Oscar Peterson).

1963. gadā 14 gadus vecais S. Vinvuds kļuva par jaundibinātas Birmingemas R&B un blūza grupas Spencer Davis Group galveno vokālistu un elektroērģelnieku; tās basģitārists bija M. Vinvuds. Kaut arī S. Vinvuds bija ievērojami jaunāks par pārējiem mūziķiem, lielāko ievērību grupai nodrošināja tieši viņa neparasti spēcīgais un nobriedušais, ar R. Čārlza dziedājumu bieži salīdzinātais vokāls, kompetentā ērģeļu spēle un muzikalitāte (S. Vinvuds bija arī galvenais aranžētājs), kuras dēļ prese viņu iesauca par “roka brīnumbērnu”. 1965. gadā britu singlu tabulas virsotni sasniedza Spencer Davis Group ieskaņotā Jamaikas regeja mūziķa Džekija Edvardsa (Jackie Edwards) dziesmas Keep on Running kaverversija, bet nākamajā gadā grupa šo panākumu atkārtoja ar vēl vienu Dž. Edvardsa dziesmu – Somebody Help Me.

Paliekošu vietu britu roka vēsturē tai nodrošinājušas divas oriģinālkompozīcijas (S. Vinvuds bija abu līdzautors) – enerģiski, ritmblūzā balstīti roka skaņdarbi Gimme Some Lovin’ (1966) un I’m a Man (1967), kas ļāva iekļūt arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Top 10 (I’m a Man vēlāk bija arī populārās amerikāņu džezroka grupas Blood, Sweat & Tears repertuārā).

Uzskatot, ka grupas ritmblūza stilistika ir izsmēlusi savu māksliniecisko potenciālu un attīstības iespējas, 1967. gadā S. Vinvuds no Spencer Davis Group aizgāja.

1967. gadā S. Vinvuds kļuva par vienu no grupas Traffic dibinātājiem. Arī šajā grupā viņš bija galvenais vokālists un elektroērģelnieks, taču spēlēja arī elektrisko ģitāru, basģitāru un perkusiju instrumentus, turklāt līdz ar bundzinieku un otro vokālistu Džimu Kapaldi (Jim Capaldi, pilnā vārdā Nikola Džeimss Kapaldi, Nicola James Capaldi) un dažreiz arī saksofonistu un flautistu Krisu Vudu (Chris Wood, pilnā vārdā Kristofers Gordons Blendfords Vuds, Christopher Gordon Blandford Wood) sacerēja vairumu tās repertuāra. Sākumā Traffic spēlēja psihedēlisko roku, bet vēlāk mūziku papildināja arī folka, džeza, blūza un progresīvā roka iezīmes un afrokarību ritmi. Savukārt grupas instrumentārijā bez tradicionāli ar rokmūziku saistītiem instrumentiem ietilpa arī klavesīns, melotrons, sitāra, pūšamie u. c. instrumenti; skaņdarbiem bieži piemita pastorāla noskaņa. Traffic debijas albums Mr. Fantasy (1967) ir hrestomātisks britu psihedēliskā roka paraugs un līdz ar psihedēliskiem popsingliem Paper Sun un Hole in My Shoe izpelnījās plašu ievērību Lielbritānijā, bet nākamais albums Traffic (1968) pavēra ceļu arī uz ASV, kur turpmāk grupa (un vēlāk arī S. Vinvuda solokarjera) baudīja lielākus panākumus nekā dzimtenē. Iznākot trešajam albumam Last Exit (1969), tās pastāvēšana jau bija beigusies, jo S. Vinvuds iesaistījās grupā Blind Faith.

1970. gadā S Vinvuds, Dž. Kapaldi un K. Vuds Traffic atjaunoja un tā dažādos sastāvos laida klajā vēl četrus albums, t. sk. savu populārāko darbu John Barleycorn Must Die (1970), kurā apvienots progresīvais un folkroks, kā arī džezroka ietekmēm bagātu albumu The Low Spark of High Heeled Boys (1971), kas, par spīti ASV Top 10 statusam, britu topā neiekļuva, taču cienītāju starpā tiek uzskatīts par vienu no grupas ievērojamākajiem darbiem; tā noturīgo reputāciju īpaši veicinājusi 11 minūtes ilgā titulkompozīcija ar spilgtu S. Vinvuda klavieru un elektroērģeļu improvizāciju.

1974. gadā grupa vēlreiz beidza pastāvēt, bet 1994. gadā atkal apvienojās un veica koncertturneju, kā arī laida klajā albumu Far from Home, kuru gan ieskaņojuši tikai S. Vinvuds un Dž. Kapaldi.

1969. gadā S. Vinvuds ar nesen izjukušās grupas Cream ģitāristu Ēriku Kleptonu (Eric Clapton) un bundzinieku Džindžeru Beikeru (Ginger Baker), kā arī grupas Family basģitāristu Riku Greču (Ric Grech) izveidoja vienu no pirmajām roka supergrupām Blind Faith. Prominento mūziķu apvienošanās piesaistīja milzīgu publikas, preses un mūzikas industrijas uzmanību (Blind Faith debiju bezmaksas koncertā Londonas Haidparkā noskatījās apmēram 100 000 apmeklētāju), taču grupas dalībnieki šo ažiotāžu uztvēra kā psiholoģiski apgrūtinošu jaunrades traucēkli. Tādēļ grupa pastāvēja tikai nepilnu gadu, ieskaņoja vienu albumu un veica vienu koncertturneju. Albumā Blind Faith (1969) cita starpā dzirdamas S. Vinvuda dziesmas Can’t Find My Way Home un Had to Cry Today, ko roka radiostacijas atskaņo arī 21. gs.

Pēc Blind Faith šķiršanās S. Vinvuds īslaicīgi iesaistījās Dž. Beikera jaunajā grupā Ginger Baker’s Air Force, bet pēc tam atjaunoja Traffic; nedaudz vēlāk par tās dalībnieku kļuva arī R. Grečs.

1976. gadā S. Vinvuds muzicēja japāņu komponista un perkusionista Stomu Jamašta (山下勉, Stomu Yamashta) sapulcētā internacionālā progresīvā roka un džezroka supergrupā Go, kurā ietilpa arī vācu taustiņinstrumentālists Klauss Šulce (Klaus Schulze) un divi amerikāņu mūziķi: ģitārists Els Di Meola (Al Di Meola) un grupas Santana bundzinieks Maikls Šrīvs (Michael Shrieve). S. Vinvuds dzirdams šā sastāva debijas albumā Go (1976) un tam sekojušā koncertalbumā Go Live from Paris (1976).

Par S. Vinvuda individuālās darbības ievērojamāko sasniegumu nereti atzīts otrais albums Arc of a Diver (1980) ­– poproka un t. s. zilacainā soula (blue eyed soul, industrijas termins, kas apzīmē baltādaino mūziķu izpildītu soulmūziku) dziesmu kolekcija, ko autors vienatnē, pats spēlējot visus instrumentus, ieskaņojis un producējis mājas studijā. Savukārt negaidītu masu atzinības periodu aizsāka Back in the High Life Again (1986) – ar amerikāņu līdzproducenta Rasa Taitelmena (Russ Titelman) un daudzu sesijmūziķu līdzdalību Ņujorkā (ASV) tapis albums, kurā S. Vinvudam ierastās R&B un soula tendences integrētas uz plašu auditoriju orientētā deju un popmūzikas kontekstā. Kaut arī kritika tam pārmeta pārlieku sterilo, sintezatoru un programmētu bungmašīnu diktēto skanējumu, albums guva lielus panākumus (Nr. 3 ASV, Nr. 8 Lielbritānijā), bet tā skaņdarbs Higher Love kļuva par S. Vinvuda pirmo Nr. 1 singlu ASV. Vēl veiksmīgāks bija līdzīgā stilistikā ieturētais albums Roll with It (1988), kas, tāpat kā tā titulsingls, sasniedza ASV topa virsotni (Lielbritānijā albums ierindojās ceturtajā pozīcijā, bet singls palika ārpus Top 50). Šos sasniegumus lielā mērā veicināja mūzikas televīzija MTV – pateicoties laikmetīgai stilistikai un joprojām jauneklīgiem sejas vaibstiem, S. Vinvuds bija viens no pirmajiem 60. gadu roka klasiķiem, kura videoklipi regulāri tika iekļauti MTV pamatrotācijā.

Pēc 20 gs. 80. gados piedzīvotā karjeras uzplaukuma mūziķis turpinājis aktīvu koncertdarbību, taču ierakstus izdevis reti, parasti tajos saglabājot uzticību R&B, zilacainā soula un poproka tradīcijām, aranžējumos pamazām atsakoties no sintezatoru un programmēto ritmu dominances un atgriežoties pie Hammond ērģelēm kā galvenā instrumenta.

2009. un 2010. gadā roka klasikas cienītāju uzmanību piesaistīja S. Vinvuda koncertturneja ar Ē. Kleptonu – abi Blind Faith veterāni arī laida klajā kopīgu koncertalbumu Live from Madison Square Garden (2009). 2017. gadā atzinīgu vērtējumu izpelnījās retrospektīvs koncertalbums Greatest Hits Live, kurā S. Vinvuds izpilda skaņdarbus no dažādiem savas ilgstošās karjeras periodiem.

Raksturīgais taustiņinstrumentu (īpaši Hammond ērģeļu) skanējums un spēles tehnika S. Vinvudam ļāva kļūt par pieprasītu sesijmūziķi, kurš piedalījies daudzu ievērojamu darbu tapšanā. Rokmūzikas vēsturē bieži pieminēts viņa sniegums Džimija Hendriksa (Jimi Hendrix) slavenās kompozīcijas Voodoo Chile (1968) ieskaņojumā. Viņa spēle dzirdama arī Lū Rīda (Lou Reed) albumā Berlin (1973), Mariannas Feitfulas (Marianne Faithfull) albumā Broken English (1979) un Talk Talk albumā The Colour of Spring (1986), kā arī B. B. Kinga, Haulina Vulfa (Howlin’ Wolf), Džo Kokera (Joe Cocker), Džona Mārtina (John Martyn), Roberta Palmera (Robert Palmer), Sendijas Denijas (Sandy Denny), Kristīnes Makvī (Christine McVie), Džordža Harisona (George Harrison), Deivida Gilmora (David Gilmour), Fila Kolinsa (Phil Collins) u. c. mūziķu ierakstos.

2004. gadā Eiropas deju zālēs un hitu tabulās panākumus (t. sk. piecas nedēļas saglabāta Nr. 1 pozīcija Lielbritānijā un sešas nedēļas Vācijā) guva zviedru dīdžeja Ērika Pridsa (Eric Prydz) hits Call on Me, kas balstīts S. Vinvuda sintpopa dziesmas Valerie (1982) samplā, turklāt autors šim skaņdarbam no jauna ieskaņoja vokālo partiju. Savukārt popzvaigznes Kristīnas Agileras (Christina Aguilera) dziesmā Makes Me Wanna Pray (2008) dzirdama S. Vinvuda klavieru un ērģeļu spēle, kas samplēta no Traffic skaņdarba Glad (1970). S. Vinvuds arī atzīts par Call on Me un Makes Me Wanna Pray līdzautoru.

1990. gadā S. Vinvuda dziesmu Higher Love ieskaņoja Vitnija Hjūstone (Whitney Houston); viņas interpretācija ilgstoši bija izdota tikai Japānā, taču 2019. gadā norvēģu dīdžejs Kaigo (Kygo) to remiksēja hausmūzikas skanējumā, un šī versija kļuva par starptautisku deju mūzikas hitu, sasniedzot Billboard Deju klubu dziesmu (Dance Club Song) tabulas pirmo vietu. 

S. Vinvuds (ar Traffic) uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2004). Mūziķis saņēmis divas Grammy balvas un Britu Dziesmu autoru, komponistu un autoru akadēmijas (British Academy of Songwriters, Composers and Authors) Aivora Novello balvu par Ievērojamu dziesmu kopumu (Ivor Novello Award for Outstdanding Song Collection, 2011). 

Arc of a Diver; Back in the High Life Again; Can’t Find My Way Home*; Dealer**; Dear Mr. Fantasy**; Dirty City•; Dream Gerrard**; Empty Pages**; Freedom Rider**; Gimme Some Lovin’••; Had to Cry Today*; Higher Love; I’m a Man••; John Barleycorn (Must Die)**; Night Train; Paper Sun**; Pearly Queen**; Rainmaker**; Roll with It; Spanish Dancer; Talking Back to the Night; The Low Spark of High Heeled Boys**

* ar Blind Faith

** ar Traffic

• ar Ēriku Kleptonu

•• ar The Spencer Davis Group

Steve Winwood (Island, 1977); Arc of a Diver (Island, 1980); Talking Back to the Night (Island, 1982); Back in the High Life (Island, 1986); Roll with It (Virgin, 1988); Refugees of the Heart (Virgin, 1990); Junction Seven (Virgin, 1997); About Time (Wincraft Music, 2003); Nine Lives (Columbia, 2008); Live from Madison Square Garden* (Reprise, 2009); Greatest Hits Live** (Wincraft Music, 2017)

* koncertieraksti ar Ēriku Kleptonu

** solo koncertieraksti