ProfesionÄlÄ darbÄ«ba teÄtrÄ«, nozÄ«mÄ«gÄkÄs režijas 1944. gadÄ A. Burovs sÄka strÄdÄt par mÄkslinieku Leļļu teÄtrÄ«. PirmÄ izrÄde, kurÄ viÅÅ” debitÄja kÄ dekorators sadarbÄ«bÄ ar savu draugu skulptoru Albertu Terpilovski, bija Alekseja Tolstoja (ŠŠ»ŠµŠŗŃŠµŠ¹ ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°ŠµŠ²ŠøŃ Š¢Š¾Š»ŃŃŠ¾Š¹) āBuratino piedzÄ«vojumiā (ŠŠ¾Š»Š¾ŃŠ¾Š¹ ŠŗŠ»ŃŃŠøŠŗ, ŠøŠ»Šø ŠæŃŠøŠŗŠ»ŃŃŠµŠ½ŠøŃ ŠŃŃŠ°ŃŠøŠ½Š¾, 1946, rež. JÄnis Žīgurs). DekorÄcijÄs valdÄ«ja spilgta, dzÄ«vespriecÄ«ga krÄsainÄ«ba un lÄ«ksmas krÄsu rotaļas. Jau Å”ajÄ izrÄdÄ A. Burovs radÄ«ja novatorisku skatuves iekÄrtojumu, izveidojot proscÄniju un sadalot skatuvi vairÄkos plÄnos, tÄdÄjÄdi panÄkot raitu darbÄ«bas risinÄjumu un neatslÄbstoÅ”u kÄpinÄjumu. VÄrienÄ«gu dekorÄciju A. Burovs kopÄ ar A. Terpilovski radÄ«ja arÄ« Daniela Defo (Daniel Defoe) āRobinsonÄā (Robinson Crusoe, 1948, rež. J. Žīgurs). DrÄ«z A. Burovs sÄka veidot izrÄdes kÄ režisors ā pirmie darbi bija ArkÄdija Gaidara (ŠŃŠŗŠ°Š“ŠøŠ¹ ŠŠµŃŃŠ¾Š²ŠøŃ ŠŠ°Š¹Š“Š°Ń) āTimurs un viÅa komandaā (Š¢ŠøŠ¼ŃŃ Šø ŠµŠ³Š¾ ŠŗŠ¾Š¼Š°Š½Š“Š°, 1950), kÄ arÄ« kursadarbs režijÄ Å
inas Gernetas (ŠŠøŠ½Š° ŠŠ»Š°Š“ŠøŠ¼ŠøŃŠ¾Š²Š½Š° ŠŠµŃŠ½ŠµŃ) āAladina brÄ«numlampaā (ŠŠ¾Š»ŃŠµŠ±Š½Š°Ń Š»Š°Š¼ŠæŠ° ŠŠ»Š°Š“Š“ŠøŠ½Š°, 1951), ko A. Burovs veidoja kopÄ ar mÄkslinieku PÄvilu Å Änhofu un skulptoru A. Terpilovski. No 1944. lÄ«dz 1950. gadam A. Burovs bija teÄtra galvenais mÄkslinieks, bet 1951. gadÄ tika iecelts par Leļļu teÄtra galveno režisoru.
1954. gadÄ A. Burovs sÄka strÄdÄt par režisoru Valsts MuzikÄlÄs komÄdijas teÄtrÄ«. Tur viÅÅ” iestudÄja savu diplomdarbu ā ErvÄ (HervĆ©, Louis-Auguste Florimond Ronger) opereti āM-lle NituÅ”aā (Mamāzelle Nitouche, 1953). Režisora radoÅ”Ä izdoma izpaudÄs arÄ« Jurija Miļutina (Š®ŃŠøŠ¹ (ŠŠµŠ¾ŃŠ³ŠøŠ¹) Š”ŠµŃŠ³ŠµŠµŠ²ŠøŃ ŠŠøŠ»ŃŃŠøŠ½) operetÄ āÄanitas skÅ«pstsā (ŠŠ¾ŃŠµŠ»ŃŠ¹ Š§Š°Š½ŠøŃŃ, 1957) un Ferenca LehÄra (ungÄru Ferenc LehĆ”r, vÄcu Franz Lehar) operetÄ āGrÄfs Luksemburgsā (Der Graf von Luxemburg, 1958), kur darbÄ«bu paspilgtinÄja asprÄtÄ«gs karnevÄla masku izmantojums. MuzikÄlÄs komÄdijas teÄtrÄ« A. Burovs nostrÄdÄja lÄ«dz 1959. gadam, kad atgriezÄs Leļļu teÄtrÄ«, kur bija galvenais režisors lÄ«dz 1964. gadam.
A. Burovs izprata lelli kÄ mÄkslas priekÅ”metu un bija pÄrliecinÄts par tÄs spÄju parÄdÄ«t tÄla Ä«paŔības vispÄrinÄtÄ veidÄ. Novatorisks sasniegums režijÄ bija Annas Brigaderes lugas āSprÄ«dÄ«tisā iestudÄjums (1957) ā tajÄ piedalÄ«jÄs ne tikai lelles, bet arÄ« aktieri, kuri izteiksmÄ«gi darbojÄs groteska balagÄna teÄtra manierÄ, atveidojot ļaunos mÄ«tiskos spÄkus (Milzi, Nelabo), un kuriem galvas sedza maskas. DrosmÄ«ga iecere bija kopÄ ar scenogrÄfu P. Å Änhofu lÄ«dz askÄtismam novestÄ nosacÄ«tÄ«bÄ, melnbaltÄ tonalitÄtÄ veidotÄ Bertolta Brehta (Eugen Bertolt Friedrich Brecht) un Kurta Veila (Kurt Julian Weill) āTrÄ«sgraÅ”u operaā (Die Dreigroschenoper, 1960), kurÄ aktieri paÅ”i dziedÄja K. Veila songus.
A. Burova uzvedumos aktieriem vienmÄr vajadzÄja bÅ«t gataviem veikt neierastus uzdevumus. Režisors allaž uzsvÄra aktiera un lelles, formas un satura organisko vienotÄ«bu, arÄ« aktierspÄles stilam bija jÄizaug no lelles skulpturÄlÄs formas. Ä»oti veiksmÄ«gs iestudÄjums bija ValentÄ«na AndrijeviÄa (ŠŠ°Š»ŠµŠ½ŃŠøŠ½ ŠŠ°Š»ŠµŠ½ŃŠøŠ½Š¾Š²ŠøŃ ŠŠ½Š“ŃŠøŠµŠ²ŠøŃ) un Sofjas Prokofjevas (Š”Š¾ŃŃŃ ŠŠµŠ¾Š½ŠøŠ“Š¾Š²Š½Š° ŠŃŠ¾ŠŗŠ¾ŃŃŠµŠ²Š°) āSaslauku vecisā (ŠŃŠ“Ń ŠŃŃŠ¾Ń, 1962), kuram A. Burovs bija gan režisors, gan mÄkslinieks. TajÄ spilgti izpaudÄs režisora fantÄzija, un nedzÄ«vo lietu pasaule ieguva konkrÄtÄ«bu. Drazu lavÄ«na tiecÄs piepildÄ«t visu apkÄrtni, izrÄdÄ darbojÄs sadriskÄti cimdi, novalkÄts zÄbaks, siļķes skelets, tukÅ”a konservu kÄrba. IzrÄdei mÅ«ziku komponÄja Raimonds Pauls. A. Burovs iestudÄja Å”o izrÄdi arÄ« Å Äecinas leļļu teÄtrÄ« Pleciuga (1963). PaÅÄmienu, ka vienlaikus uz skatuves ir redzamas gan lelles, gan aktieri, režisors izmantoja arÄ« Bruno SaulÄ«Å”a mÅ«sdienÄ«gajÄ variantÄ par brÄļu Grimmu (BrĆ¼der Grimm) pasaku āÄetri muzikantiā (1963). Aktieri ar lelli rokÄs dzÄ«voja lÄ«dzÄs tÄlotÄjiem ar maskÄm, kuras brīžiem tika noÅemtas, atklÄjot aktiera seju un tÄdÄjÄdi savienojot maskas nosacÄ«tÄ«bu ar aktieru emocijÄm. SkatÄ«tÄji varÄja redzÄt to, ko leļļu izrÄdÄs parasti slÄpj aizslietnis ā aktieru darboÅ”anos ar lellÄm.
A. Burovs nostrÄdÄja Leļļu teÄtrÄ« gandrÄ«z 20 gadus, darbojoties kÄ dekorators vai režisors vairÄk nekÄ 50 izrÄdÄs. Å ajÄ darbÄ viÅÅ” apkopoja gan savu izkopto muzikalitÄti, gan dÄrza arhitektÅ«ras studijÄs apgÅ«to telpisko domÄÅ”anu, gan prasmi ar savÄm rokÄm just materiÄla pakļÄvÄ«gumu.
A. Burovam bija jau gandrÄ«z 50 gadu, kad 1964. gadÄ viÅÅ” ieradÄs RÄ«gas kinostudijÄ kopÄ ar nelielu domubiedru grupu, kurÄ bija arÄ« leļļu vadÄ«tÄjs, Leļļu teÄtra aktieris ArvÄ«ds NoriÅÅ”, Leļļu teÄtra uzvedumu daļas vadÄ«tÄjs ValentÄ«ns Jakobsons, leļļu skulptore Anna Nollendorfa un operators PÄteris Trups. Lai labÄk iepazÄ«tu kino tapÅ”anu, A. Burovs strÄdÄja par režisora Rolanda KalniÅa asistenta darbÄ pie filmas āEs visu atceros, RiÄard!ā (1966). RÄ«gas kinostudijas pirmÄ leļļu un A. Burova debijas filma bija āKi-ke-ri-gÅ«!ā (1966), kurai A. Burovs bija scenÄrija autors, režisors un mÄkslinieks. Filmas operators bija P. Trups, skulptore A. Nollendorfa, direktors V. Jakobsons, lelles vadÄ«ja A. NoriÅÅ” un Brigita KrastiÅa. Å is radoÅ”Äs komandas pamatkodols saglabÄjÄs ilgi. Starp A. Burova nozÄ«mÄ«gÄkajÄm filmÄm jÄmin filozofiskÄ groteska par mÄkslinieka meklÄjumiem āPigmalionsā (1967), kÄ arÄ« vairÄkas leļļu filmas, kas tapa pÄc latvieÅ”u autoru darbu motÄ«viem: āDullais Daukaā (pÄc Sudrabu Edžus stÄsta, 1968), kurÄ sapni par plaÅ”o pasauli izsapÅo Dauka ar platÄm, ziliem ziediem lÄ«dzÄ«gÄm acÄ«m; āPuÄ·u Ansisā (1968), kurÄ galvenais varonis kopÄ ar runci dodas ceļÄ, ar ziediem un stabules skaÅÄm izdaiļojot laukus un cilvÄku sirdis; āPasaka par vÄrdiÅuā (pÄc KÄrļa Skalbes pasakas, 1969), kurÄ pirtnieka AnÅ”a dvÄsele noveco no alku pÄrÅemta jaunekļa lÄ«dz mantkÄres pÄrÅemtam graustam; āUmurkumursā (pÄc Aleksandra Äaka darbiem, 1976), kas stÄsta par nabaga bez darba palikuÅ”o, nevienam nevajadzÄ«go skroderzelli Johannesu; āVanadziÅÅ”ā (pÄc Viļa LÄÄa stÄsta, 1978), kurÄ puisÄns veltÄ«gi gaida mÄjÄs jÅ«rÄ aizgÄjuÅ”o tÄvu.
A. Burova filmas raksturo kadra dziļuma izjÅ«ta, spilgta krÄsainÄ«ba un tÄlainÄ«ba. TajÄs valda fantÄzija, izdoma un plÅ«stoÅ”s plastiskums. Režisors atsacÄ«jÄs no dialoga, tÄ vietÄ izmantojot aizkadra tekstu, kÄ arÄ« rÅ«pÄ«gi izstrÄdÄja mÅ«zikas un trokÅ”Åu partitÅ«ru. A. Burova leļļu filmÄm mÅ«ziku rakstÄ«juÅ”i komponisti R. Pauls, Imants KalniÅÅ”, Pauls Dambis, PÄteris Plakidis, MÄrtiÅÅ” Brauns, Ivars VÄ«gners un citi. Režisors pÄrvaldÄ«ja prasmi veidot vidi, laikmetu, atmosfÄru un ļoti lielu uzmanÄ«bu pievÄrsa detaļu daudznozÄ«mÄ«bai. LellÄm nav mÄ«mikas, un A. Burova filmÄs tÄlu sejas ir nekustÄ«gas, tajÄs rakstura vaibsti ieskicÄti lakoniski. Režisora vismīļÄkÄ bÄrnu filma bija āSarkanÄs kurpÄ«tesā (De rĆøde sko, pÄc Hansa Kristiana Andersena, Hans Christian Andersen, pasakas, 1971). Daudzas no A. Burova nozÄ«mÄ«gÄkajÄm filmÄm tapuÅ”as sadarbÄ«bÄ ar dzejnieku JÄni Rokpelni: āUmurkumursā, āKozeteā (pÄc Viktora Igo, Victor-Marie Hugo, romÄna, 1977), āVanadziÅÅ”ā, kÄ arÄ« filozofiskÄ lÄ«dzÄ«ba āBiminiā (Bimini, pÄc Heinriha Heines, Christian Johann Heinrich Heine, poÄmas, 1981), kurÄ ilgas pÄc brÄ«numsalas, kurÄ atgÅ«t zaudÄto, I. KalniÅa mÅ«zikÄ izdzied āMenuetsā ar solisti Inesi PabÄrzu. KopÄ ar JÄni Peteru tapa scenÄrijs filmai āSi-si-draā (1977), kurÄ sivÄns mÄca nevīžīgajam PÄcim labas manieres.
A. Burovs daudz smÄlÄs iedvesmu latvieÅ”u tautas pasakÄs, dainÄs, anekdotÄs, un viÅa darbos ir daudz folkloras motÄ«vu. TÄdas ir viÅa filmas āKÄpÄc pelÄ«tei nenÄca miegsā (1979) un āPat zirgam jÄsmejasā (1980), kurÄm mÄksliniece ir FranÄeska Kirke. Spilgta triloÄ£ija āÄapliniÄnaā, kurÄ darbojas ÄÄrlijs Äaplins kÄ klaidonis Sopijs, veidota pÄc O. Henri (William Sydney Porter) stÄstu motÄ«viem: āSapnisā (The Dream, 1983), āPÄdÄjÄ lapaā (The Last Leaf, 1984), āPrincese un pumaā (The Princess and the Puma, 1986).
SavdabÄ«gi sajauktÄ Å¾anrÄ ir uzÅemta dokumentÄlÄ pasaka āRagainais mÄlsā (1971), kurÄ saplÅ«st aktierfilmas un dokumentÄlÄ kino elementi. FilmÄ darbojas Latgales meistara Antona Å mulÄna tÄlaini plastiskie mÄla velni, tiek iemūžinÄts arÄ« pats A. Å mulÄns pie podnieka virpas un Velnu spÄlÄ Ävalds Valters.
A. Burovs ir uzÅÄmis ap 40 leļļu filmÄm.
