Sākotnēji jaunās dziesmas I. Kalniņš bija iecerējis grupai “Pērkons”, taču nolēma veidot pats savu ansambli. Par tā dalībniekiem kļuva ģitārists un dziedātājs Alberts Bartaševičs (“Menuets”), basģitārists Edmunds Pumpurs (“Salve”), dziedātājas Indra Karlsone (“Akcents”) un Mārīte Veisberga, piebalsis dziedāja arī I. Kalniņš. Bungu partiju atskaņoja ritma mašīna RX-5.
Būdams akadēmiski izglītots skaņradis, I. Kalniņš savu dziesmu aranžējumus veidoja saskaņā ar klasiskiem principiem, bez improvizācijas iespējām, kas “Turaidas Rozes” mūziku padarīja nedaudz sausnēju, tālu no 80. gadu vidus populārās mūzikas modes tendencēm (jaunais vilnis, sintpops un citi). Žanriski pirmā programma ar svinīgām balādēm tikai nosacīti pieskaitāma rokmūzikai. Sevišķi neiederīgas bija operas stila vokālās partijas, līdz ar to domas par “Turaidas Rozes” daiļradi dalījās diametrāli pretēji: I. Kalniņa talanta cienītāji jauno ansambli uzņēma ar gavilēm, kamēr roka cienītāji vīlās savās cerībās, sagaidīt “2xBBM” stila ekspresiju.
Grupas pirmie mēģinājumi notika komponista dzīvoklī Rīgā, turpmāk “Turaidas Roze” bāzējās Krimuldas kultūras namā. Pēc Krimuldas Zinātniski pētnieciskās stacijas direktora Jāņa Lucāna ieteikuma grupa ieguva nosaukumu “Turaidas Roze”.
12.06.1985. notika programmas pieņemšanas koncerts Krimuldas Zinātniski pētnieciskās stacijas klubā komisijas klātbūtnē. Koncertu 1. daļā izpildīja ciklus ar Ojāra Vācieša un Māras Zālītes vārdiem, 2. daļā – dziesmas ar Laimas Līvenas, Sarodžini Naidu (Sarojini Naidu) un citiem vārdiem. Pēc tam I. Kalniņa kolektīvs ieguva tiesības uzstāties publiskos koncertos. 1985. gada vasarā notika aktīva koncertdarbība (Saulkrastos, Krimuldā, Ropažos, Siguldā, Ādažos, Baldonē, Salaspilī un citur), reizumis rīkoti pat divi koncerti dienā. Līdz 03.1986. šis sastāvs bija uzstājies apmēram 80 reižu visā Latvijas teritorijā. Par šā sastāva lielākajiem hitiem kļuva dziesmas “Kā akmens”, “Notikums”. Jau tolaik “Turaidas Rozes” repertuārā bija vēlāk lielus panākumus guvušās I. Kalniņa kompozīcijas “Apvij rokas”, “Mežā”, “Kas dzīvo tanī pusē” un citas. Tikai neliela daļa toreizējo priekšnesumu ir ieskaņotas studijā, skatuves priekšnesumā mūziķi tiecās pēc akadēmiskas nopietnības.