20. gs. 80. gadu 1. pusē bija viena no populārākām grupām pasaulē. Vēlāk darbība ritējusi ar mainīgām sekmēm, taču atzinīgi novērtētus ierakstus laidusi klajā arī 21. gadsimtā.

Duran Duran 1978. gadā Birmingemā (Anglija) nodibināja sintezatoru spēlētājs Niks Rodss (Nick Rhodes, īstajā vārdā Nikolass Džeimss Beitss, Nicholas James Bates) un Džons Teilors (John Taylor, pilnā vārdā Naidžels Džons Teilors, Nigel John Taylor), kurš sākumā bija soloģitārists, bet vēlāk pārkvalificējās par basģitāristu. 1979. gadā par grupas bundzinieku kļuva Rodžers Teilors (Roger Taylor, pilnā vārdā Rodžers Endrū Teilors, Roger Andrew Taylor), savukārt nākamajā gadā sastāvā ienāca ģitārists Endijs Teilors (Andy Taylor, pilnā vārdā Endrū Arturs Teilors, Andrew Arthur Taylor) – turpmāk tajā muzicēja trīs radniecības nesaistīti dalībnieki ar uzvārdu “Teilors”. Duran Duran pirmais dziedātājs bija vēlāk pazīstamais dziesmu autors un grupas The Lillac Time dalībnieks Stīvens Dafijs (Stephen Duffy, pilnā vārdā Stīvens Entonijs Džeimss Dafijs, Stephen Anthony James Duffy). Īslaicīgi grupā bijuši arī citi vokālisti, bet 1980. gadā, par dziedātāju kļūstot aktiermākslas studentam Saimonam Lebonam (Simon Le Bon, pilnā vārdā Saimons Džons Čārlzs Lebons, Simon John Charles Le Bon), izveidojās sastāvs, kas ieskaņoja tās ievērojamākos darbus. Grupa bāzējās Birmingemas naktsklubā Rum Runner, kura īpašnieki brāļi Pols Berovs (Paul Berrow) un Maikls Berovs (Michael Berrow) kļuva par tās menedžeriem. 

Nosaukums Duran Duran ir aizguvums no zinātniskās fantastikas filmas “Barbarella” (Barbarella, režisors Rožē Vadims, Roger Vadim, 1968) varoņa Djurana Djurana vārda.

Jau 1981. gadā klajā laistais debijas albums, enerģiskā fankpopa stilistikā ieturētais Duran Duran ar veiksmīgiem singliem Planet Earth un Girls on Film grupu izvirzīja nesen radušās sintpopa stilistikas un t. s. jaunā romantisma kustības līderos.

Globālu slavu grupa iemantoja ar hitiem bagāto otro albumu Rio (1982, hitsingli Hungry Like a Wolf; Save a Prayer un Rio), kas daudzās valstīs aizsāka pusaudžu vidū izplatītu Duran Duran “māniju”, nodrošinot tai preses dotu apzīmējumu “lieliskais piecinieks” (pēc analoģijas ar The Beatles bieži veltīto “lieliskais četrinieks”). Īpaša uzmanība šoreiz tika pievērsta Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tirgum, kur albums tika izdots atšķirīgā miksējumā un sasniedza topa sesto pozīciju, pavisam Billboard 200 tabulā noturoties ilgāk nekā divus gadus. Arī mūsdienas Rio joprojām nereti vērtēts kā grupas spilgtākais darbs.

Grupas slava kulminēja 1983. gadā, kad Is There Something I Should Know? kļuva par tās pirmo singlu, kas izvirzījies Lielbritānijas topa virsotnē; nedaudz vēlāk šādu sasniegumu guva arī albums Seven and the Ragged Tiger, kurā līdzās tādiem hitiem kā Union of the Snake un New Moon on Monday iekļauta panākumiem bagātākā Duran Duran dziesma The Reflex (Nr. 1 Lielbritānijā, ASV un citur).

1984. gadā, noslēdzot pasaules turneju (tajā ieskaņots koncertalbums Arena, 1984), grupā valdīja straujo panākumu veicināts psiholoģisks nogurums, tādēļ mūziķi samazināja kopdarbības intensitāti un uzsāka blakusprojektus The Power Station un Arcadia.

Duran Duran augsto statusu joprojām apliecināja dalība britu mūzikas prominenču labdarības singlā Do They Know It’s Christmas? (1984), kā arī slepenā aģenta Džeimsa Bonda (James Bond) piedzīvojumiem veltītās filmas “Skats uz slepkavību” (A View to a Kill, režisors Džons Glens, John Glen, 1985) tituldziesmas panākumi (grupas otrais Nr. 1 hits ASV), taču uzstāšanās labdarības koncertakcijā Live Aid Filadelfijā (Pensilvānijas pavalsts, ASV) 1985. gada vasarā kļuva par “lieliskā piecinieka” pēdējo iznācienu. Pēc Live Aid no grupas aizgāja R. Teilors, kuru turpmāk aizstāja sesijmūziķi, līdz 1989. gadā par oficiālu Duran Duran dalībnieku kļuva amerikāņu bundzinieks Sterlings Kempbels (Sterling Campbell).

Spītējot daudzu rokmūzikas cienītāju aizspriedumiem un kritiķu pārmetumiem par izdabāšanu neizvēlīgu pusaudžu auditorijai, 80. gadu 1. pusē Duran Duran bija pati veiksmīgākā grupa Lielbritānijas singlu tabulā; 1981.–1985. gadā 10 tās hiti sasniedza Top 10, savukārt divi no tiem ierindojās pirmajā vietā.

1986. gadā Duran Duran pēc trīs gadu pārtraukuma laida klajā studijas albumu Notorious. Tā tapšanas laikā grupu pameta E. Teilors; daļu ģitāras partiju pēc viņa aiziešanas ieskaņoja amerikāņu mūziķis Vorens Kukjurollo (Warren Cuccurullo, kopš 1989. gada oficiāls Duran Duran dalībnieks) un Nails Rodžers (Nile Rodgers) – bijušais diskofanka grupas Chic līderis, kurš kopā ar Duran Duran pildīja arī producenta funkcijas. N. Rodžersa ietekmē Notorious dziesmās vairāk akcentētas R&B ietekmes, taču albums nespēja tuvoties agrākajiem popularitātes rādītājiem, aizsākot karjeras apsīkuma periodu, kas sakrita ar vispārēju sintpopa popularitātes mazināšanos.

1993. gadā grupa izdeva ļoti pārliecinošu darbu Duran Duran (uz vāka redzamo mūziķu vecāku kāzu foto dēļ tas bieži dēvēts par The Wedding Album – “Precību albumu”), ko kritika vērtēja kā negaidītu radošā brieduma apliecinājumu. Albuma romantiskie singli Ordinary World un Come Undone ļāva atgriezties daudzu valstu radio apritē, tomēr šī atdzimšana izrādījās neilga. Jau nākamais albums Thank You (1995), kurā grupa interpretējusi sev nozīmīgu mākslinieku (Bobs Dilans, Bob Dylan; Lū Rīds, Lou Reed; Elviss Kostello, Elvis Costello; Led Zeppelin; Sly and the Family Stone u. c.) skaņdarbus, saņēma iznīcinošas atsauksmes, turklāt, beidzot tā ieskaņošanu, Duran Duran pameta Dž. Teilors. Savukārt trijatā (N. Rodss, S. Lebons un V. Kukjurollo) radīto albumu Medazzaland (1997) ierakstu kompānija EMI Records atzina par komerciāli neperspektīvu, tādēļ tas izdots tikai ASV un vēl dažās valstīs, bet ne Eiropā; desmitgades izskaņā ilggadējā sadarbība ar EMI tika beigta.

2001. gadā plašu ievērību piesaistīja Duran Duran 80. gadu sastāva atjaunošana. 2004. gadā klajā laistais Astronaut – “lieliskā piecinieka” pirmais studijas darbs kopš 1983. gada – guva neviennozīmīgu kritikas vērtējumu, taču izpelnījās sen nebaudītu publikas atsaucību (Top 10 Lielbritānijā, Top 20 ASV), apliecinot grupas aktualitāti arī laikā, kad meinstrīma tendences lielā mērā noteica Savage Garden; The Killers; Scissor Sisters; No Doubt; Goldfrapp; Daft Punk un citi mūziķi, kuri auguši Duran Duran ietekmē.

Nākamā albuma Reportage iznākšana bija plānota 2006. gadā. Preses rakstīja par tā sesijās aizsāktu sadarbību ar hiphopa un R&B producentu Timbelendu (Timbaland) un dziedātāju Džastinu Timberleiku (Justin Timberlake), taču neilgi pirms albuma pabeigšanas Duran Duran dažādu domstarpību dēļ vēlreiz pameta E. Teilors un atlikušie dalībnieki izlēma Reportage neizdot.

Kaut turpmāk grupas ierakstos un koncertos pastāvīgi spēlējis ģitārists Dominiks Brauns (Dominic Brown), Duran Duran oficiālajā sastāvā pēc šķiršanās no E. Teilora bijuši tikai četri 80. gadu veterāni. Arī šajā laikā tā strādājusi ar pieprasītiem producentiem (Timbelends; N. Rodžerss; Marks Ronsons, Mark Ronson, u. c.), laižot klajā vairākus albumus, kuros ierastā jaunā viļņa un sintpopa stilistika papildināta ar deju mūzikas un alternatīvā roka iezīmēm. Atzinīgāko kritikas vērtējumu un lielākos komercpanākumus (Top 10 gan Lielbritānijā, gan ASV) no tiem guvis Paper Gods (2015), kurā dzirdamas arī dziedātājas Dženella Monē (Janelle Monáe) un Kaiza (Kiesza), Red Hot Chili Peppers ģitārists Džons Frušante (John Frusciante) u. c. mūziķi.

1984. gadā E. Teilors un Dž. Teilors paralēli darbībai Duran Duran sastāvā sāka muzicēt supergrupā The Power Station ar dziedātāju Robertu Palmeru (Robert Palmer) un Chic bundzinieku Toniju Tompsonu (Tony Thompson). Grupa izdevusi rokmūzikas albumus The Power Station (1985) un Living In Fear (1996), kurā Dž. Teiloru nomainījis Chic basģitārists un abu albumu producents Bernards Edvardss (Bernard Edwards).

1985. gadā trīs pārējie “lieliskā piecinieka” mūziķi – S. Lebons, R. Teilors un N. Rodss – ar nosaukumu Arcadia ieskaņoja albumu So Red the Rose, kurā piedalījušies arī Stings (Sting); Greisa Džounsa (Grace Jones); Deivids Gilmors (David Gilmour) un citi viesmūziķi.

N. Rodss darbojies projektos The Devils (ar Duran Duran pirmo vokālistu S. Dafiju) un TV Mania (ar V. Kukjurollo); bijis jaunā viļņa grupas Kajagoogoo albuma White Feathers (1983) un tā hitsingla Too Shy līdzproducents. Dž. Teilors darbojies kā solomākslinieks un 90. gadu vidū iesaistījies supergrupā Neurotic Outsiders – tās pārējie dalībnieki bija kādreizējais The Sex Pistols mūziķis Stīvs Džonss (Steve Jones), Mets Sorums (Matt Sorum) un Dafs Makkagans (Duff McKagan) no Guns N’Roses. E. Teilors izdevis soloierakstus, kā dziesmu autors, producents un sesijmūziķis strādājis ar Rodu Stjuartu (Rod Stewart); Belindu Kārlailu (Belinda Carlisle), R. Palmeru un citiem izpildītājiem.

Deivida Bovija (David Bowie); Roxy Music; Kraftwerk; Sly and the Family Stone; Chic; Blondie; Japan un citu 70. gadu mūziķu ietekmes apvienojot ar 80. gadu tehnoloģiju noteiktu skanējumu, Duran Duran izstrādāja savdabīgu stilistiku, kurā saplūdušas roka, fanka, soula, disko un elektroniskās mūzikas estētikas.

Turklāt grupas popularitāti veicināja gan deju zālēs iederīgais repertuārs, gan dalībnieku jauneklīgi izskatīgā āriene, kas tika intensīvi demonstrēta grupas videoklipos – labvēlīgs faktors bija mūzikas televīzijas MTV darbības uzsākšana (sākotnēji tikai ASV kabeļtelevīzijas tirgū) reizē ar grupas pirmo singlu iznākšanu. Šī sakritība Duran Duran ļāva ierindoties starp pirmajiem mūziķiem, kuri, vizuālo identitāti padarot par tikpat nozīmīgu jaunrades izpausmi kā mūzika, prata efektīvi izmantot videoformāta sniegtās iespējas plašas auditorijas uzrunāšanā. Iespaidīgi krāšņiem, materiāli pārticīgu un hedonisku dzīvesveidu (jahtas, elegants apģērbs, moderni interjeri un tehnoloģijas, eksotiski krāšņas dabas ainavas, erotiski motīvi) atspoguļojošiem videoklipiem grupas darbībā bija liela nozīme arī vēlāk – ilggadējs tās sadarbības partneris un daudzu klipu autors bijis austrāliešu režisors Rasels Malkehijs (Russell Mulcahy). Zīmīgi, ka arī ievērojamākās mūzikas industrijas godalgas grupa saņēmusi tieši par videoformāta darbiem – t. sk. videosinglu Girls on Film/Hungry Like the Wolf, kas novērtēts ar Grammy balvu kategorijā Labākais īsās formas mūzikas video (Best Short Form Music Video, 1983) un klipu izlasi Duran Duran, kas izpelnījusies Grammy kategorijā Labākais videoalbums (Best Video Album, 1983).

Duran Duran uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2022), saņēmusi divas Grammy balvas, divas Britu balvas (Brit Award, t. sk. par Izcilu ieguldījumu mūzikā, Outstanding Contribution to Music, 2004) un trīs Aivora Novello balvas (Ivor Novello Award, t. sk. par Izcilu ieguldījumu mūzikā, 2005). Grupai piešķirta arī MTV Mūža sasniegumu balva (Lifetime Achievement Award, 2003) un Video vizionāru balva (Video Visionary Award, 2015).

1996. gadā izdotā veltījumalbumā The Duran Duran Tribute Album grupas dziesmas izpilda Deftones; Reel Big Fish; Less Than Jake; Björn Again un citi mūziķi.

N. Rodss (taustiņinstrumenti, fona vokāls, kopš 1978)

Dž. Teilors (ģitāra, basģitāra, fona vokāls, kopš 1978)

S. Dafijs (vokāls, 1978–1979)

Saimons Kollijs (Simon Colley; basģitāra, 1978–1979)

Endijs Vikets (Andy Wickett; vokāls, 1979–1980)

R. Teilors (sitamie instrumenti, 1979–1985; kopš 2001)

E. Teilors (ģitāra, fona vokāls, 1980–1986; 2001–2006)

Džefs Tomass (Jeff Thomas; vokāls, 1980)

S. Lebons (vokāls, kopš 1980)

S. Kempbels (sitamie instrumenti, 1989–1991)

V. Kukjurollo (ģitāra, basģitāra, fona vokāls 1989–2001)

A View to a Kill; Come Undone; Hungry Like the Wolf; Late Bar; New Moon on Monday; Ordinary World; Planet Earth; Save a Prayer; Skin Trade; The Reflex; Union of the Snake

Duran Duran (EMI, 1981); Rio (EMI, 1982); Seven and the Ragged Tiger (EMI, 1983); Arena* (EMI, 1984); Notorious (EMI, 1986); Big Thing (EMI, 1988); Liberty (EMI, 1990); Duran Duran (EMI, 1993); Thank You (EMI, 1995); Medazzaland (Capitol, 1997); Pop Trash (Hollywood, 2000); Astronaut (Epic, 2004); Live from London* (Epic, 2005); Red Carpet Massacre (Epic, 2007); Live at Hammersmith ’82!* (EMI, 2009); All You Need Is Love (Tapemodern, 2010); A Diamond in the Mind: Live 2011* (Eagle, 2012); Paper Gods (Warner Bros., 2015); Future Past (BMG, 2021); Danse Macabre (BMG, 2023)

* koncertieraksti