AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 21. jūlijā
Daiga Mazvērsīte

“Tip Top”

(arī TT Weekend Band)
latviešu estrādes / popmūzikas grupa

Saistītie šķirkļi

  • populārā mūzika Latvijā
  • Uldis Stabulnieks

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 3.
    Novērtējums
  • 4.
    “Mikrofona” dziesmu aptauja
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 3.
    Novērtējums
  • 4.
    “Mikrofona” dziesmu aptauja
Kopsavilkums

Grupa “Tip Top” sākotnēji bija zināma kā Ulda Stabulnieka vokāli instrumentālais ansamblis. Tā tika dibināta kā dziedātāju Margaritas Vilcānes un Ojāra Grinberga pavadošais sastāvs, darbojās no 1976. līdz 1992. gadam, gūstot ievērojamu popularitāti arī ārpus Latvijas.

Profesionālā un radošā darbība
70. gadi

Pēc tam, kad 1975. gada nogalē beidza pastāvēt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Filharmonijas Rīgas estrādes orķestris, tā solisti M. Vilcāne un O. Grinbergs nolēma turpināt muzikālās gaitas, veidojot jaunu, kompaktāku muzikālo vienību. Tās vadītāja amatam dziedātāji pieaicināja komponistu U. Stabulnieku, tobrīd Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestra pianistu. Viņa pienākumos ietilpa jaunu dziesmu radīšana, repertuāra veidošana, darbs ar mūziķiem un solistiem, iestudējot skaņdarbus, kā arī piedalīšanās koncertos.

LPSR Valsts Filharmonijas U. Stabulnieka vokāli instrumentālā ansambļa pirmajā sastāvā muzicēja Eduards Viņņiks (taustiņinstrumenti), Māris Beļickis (soloģitāra), Harijs Užans (ģitāra, balss), Mihails Haruks (basģitāra, no 1977. – Guntis Brancis), Alise Ozoliņa (vijole), Sandra Ozolīte (balss, vijole), Garijs Makarjans (sitaminstrumenti). U. Stabulnieks ansambļa pirmajai programmai sacerēja ciklu “Meža dziesmas”, repertuārā bija Māra Brieža, Gunāra Šimkus, ansambļa dalībnieka H. Užana un citu sacerējumi, dziedāja M. Vilcāne un O. Grinbergs, arī S. Ozolīte un H. Užans. Koncertuzvedumu veidošanā piedalījās režisors Edmunds Freibergs.

Jaunais kolektīvs guva tūlītēju atzinību publikā, solisti M. Vilcāne un O. Grinbergs jau iepriekš bija klausītāju iecienīti, notika daudz koncertu, dažas dziesmas, tostarp to autora, komponista U. Stabulnieka versijās, ieskaņotas Latvijas Radio studijā, raidītas ēterā. Nākamās koncertprogrammas pamatu veidoja teatralizēts Imanta Kalniņa teātra izrāžu dziesmu uzvedums, Ivara Vīgnera dziesmu cikls LPSR Valsts Leļļu teātra izrādei “Šveiks”, ar šīm dziesmām tapa televīzijas uzvedums (režisore Svetlana Rudzīte), cikla ieraksts izdots mazajā skaņuplatē (“Melodija”, 1976). Ansamblis uzstājās arī Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS, 1976), solisti – M. Vilcāne un O. Grinbergs – U. Stabulnieka pavadībā 1977. gadā koncertēja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Latvijas kultūras dienu programmas ietvaros. 

1978. gadā mainījās ansambļa sastāvs: M. Beļicka vietā ģitāru sāka spēlēt Aivars Hermanis, sitaminstrumentus – Valerijs Tarasovs, par basģitāristu kļuva Juris Širokovs, dziedoņu rindas papildināja no karavīru ansambļa “Zvaigznīte” demobilizētais bundzinieks Imants Vanzovičs. Par taustiņinstrumentālistu kļuva Imants Paura, kas uzņēmās grupas vadību, kad pēc koncertbrauciena uz Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) 1979. gada beigās no ansambļa aizgāja U. Stabulnieks. Viņš turpināja sacerēt dziesmas grupai, kas pieņēma LPSR Kultūras ministra Vladimira Kaupuža rosināto nosaukumu “Tip Top”. Vokālistus papildināja solisti Antra Ozola un Adrians Kukuvass, jaunā sastāva debija notika Latvijas Televīzijas gadumijas pārraidē. Koncertos otrajā daļā dziedāja M. Vilcāne un O. Grinbergs, pirmajā solo numurus izpildīja gados jaunie solisti, par fona vokālistēm kļuva Dzintra Piņķe un Maija Renskumberga (Lūsēna).

80. gadi

Desmitgades sākumā “Tip Top” repertuāru veidoja I. Pauras, grupas dalībnieku skaņdarbi, Raimonda Paula dziesmas (cikls ar Austras Skujiņas dzeju), turpinājās sadarbība ar komponistu U. Stabulnieku. Viņš sacerēja kovboju ciklu “Bils un Mērija” (1980), solistam A. Kukuvasam – dziesmu “Nāk debesis”, A. Ozolai – “Nedrīkst sasteigt”, M. Vilcānei – “Paliec un neaizej”, duetu “Spēles” un citas. 1982. gadā tika sacerēts dziesmu cikls “Četras ironiskas variācijas par retroroka tēmu” (izdots U. Stabulnieka mazajā platē “Joku dziesmas”, Melodija, 1983). 1980. gadā I. Vanzovičs pievienojās grupai “Modo”, viņa vietā pieņēma dziesminieku Haraldu Sīmani. Mainījās bundzinieki – Sergeja Tarasenko vietā sāka spēlēt Oļegs Upenieks.

1980. gada martā bez galvenajiem solistiem kā instrumentālā grupa “Tip Top” pārstāvēja Latviju līdz tam plašākajā Vissavienības populārās mūzikas festivālā “Pavasara ritmi. Tbilisi – 80” (Весенние ритмы. Тбилиси – 80; vienlaikus ar grupu “Sīpoli”), atskaņojot džezroka programmu, vairākas dziesmas dziedāja H. Sīmanis. “Tip Top” ieguva 3. vietu 28 dalībnieku konkurencē, O. Upenieku žūrija atzina par festivāla labāko bundzinieku, sekoja koncerti Baltkrievijā. Turpinājās aktīva koncertdarbība PSRS teritorijā, dažkārt galvenie solisti M. Vilcāne un O. Grinbergs ārzemēs (Kubā, VDR) kā duets uzstājās kopā ar citiem pavadošajiem kolektīviem.

1982. gada beigās “Tip Top” pameta A. Kukuvass, kas izveidoja grupu “Proventus” Ādažos, reizē ar viņu aizgāja A. Ozola. O. Upenieks pievienojās grupai “Opus”. Viņiem sekoja I. Paura, uzņemdamies kolhoza “Lāčplēsis” vokāli instrumentālā ansambļa vadību, kurp dziedāt pārcēlās H. Sīmanis.

Par nākamo “Tip Top” vadītāju (1983) kļuva Alfrēds Madžulis. Tolaik un arī turpmāk galvenie solisti bija M. Vilcāne un O. Grinbergs, 1983. gada koncertprogrammā piedalījās arī dziedātāja Nora Bumbiere. Pavadījumu atskaņoja Igors Novikovs (ģitāra), Mihails Ļitvinovs (basģitāra, no 1984. – Guntis Brancis), Aleksandrs Akimovs (sitaminstrumenti), dziedāja arī Andris Peipiņš un Valsts Rīgas Operetes teātra solists Einārs Vītols.

No estrādes mūzikas 80. gadu vidū “Tip Top” A. Madžuļa vadībā pārorientējās uz rokenrolu, repertuārā bija arī ārzemju dziesmas angļu valodā, lielākoties no Šeikina Stīvensa (Shakin’ Stevens) repertuāra, ko izpildīja E. Vītols. 1985. gada programmas “Dziesmas ceļš” pirmajā daļā skanēja latviešu tautasdziesmas, kam sekoja klasisko rokenrola dziesmu popurijs, A. Madžuļa kompozīcijas. 1986. gadā E. Vītols piedalījās Vissavienības jauno dziedātāju konkursā “Jūrmala ‘86”, kur kā oriģināldarbu izpildīja A. Madžuļa dziesmu “Ļauj palikt vienam” (23. vieta “Mikrofona ‘86” dziesmu aptaujā).

1987. gadā pievienojās dziedātāja Inese Greste, koncertu 1. daļā M. Vilcāne un O. Grinbergs dziedāja Alfrēda Vintera dziesmas, otrajā skanēja rokenrola, blūza un kantri stila dziesmas angļu valodā. Gada nogalē no grupas aizgāja galvenie solisti, mainījās instrumentālistu sastāvs: Arnolds Jass (taustiņi), Andris Bumbieris (bass), Igors Eunapu (ģitāra). 1989. gada maijā notika “Tip Top” koncertbrauciens uz ASV bez A. Madžuļa un bundzinieka – ar bungmašīnu. Grupa uzstājās Ņujorkā, Kalamazū, Čikāgā, Losandželosā “Daugavas Vanagu” globālo dienu rokvakarā, Rietumkrasta dziesmusvētkos, arī pāris klubos – ar nosaukumu “Roknostj”, pārfrazējot aktuālo saukli – “glasnostj” (гласность). Programmā bija rokenrola, blūza un latviešu dziesmas. Pēc atgriešanās “Tip Top” pameta LPSR Valsts Filharmoniju un īslaicīgi iesaistījās Zigmara Liepiņa izveidotā centra Showimpex darbā ar nosaukumu TT Weekend Band.

90. gadi

Sastāvam pievienojās bundzinieks Vilnis Strods, notika vairāki koncerti. Par TT Weekend Band pamatrepertuāru kļuvis rokenrols un kantrimūzika angļu valodā; ar šādu programmu 1990. gadā grupa uzstājās Piknik Country kantrimūzikas festivālā Mrongovo, Polijā, festivālos “Liepājas dzintars” un “Bildes” Latvijā. 1991. gadā TT Weekend Band piedalījās Silkeborgas kantri festivālā Dānijā, notika izmaiņas sastāvā. Paliekot E. Vītolam, I. Grestei, A. Bumbierim un A. Jasam, grupā 90. gadu sākumā spēlēja Aleksandrs Pomozovs (bandžo, ģitāra), Felikss Šeigins (ģitāra), Roberts Opešanskis (bungas), Aleksandrs Prihodčenko (ģitāra), Vladimirs Gereņins (ģitāra), Aleksandrs Akimovs (bungas). 1994. gads ar piedalīšanos festivālā “Bildes” kļuva par pēdējo grupas vēsturē.

Novērtējums

Dibināts kā dziedātāju M. Vilcānes un O. Grinberga pavadošais sastāvs, sākotnēji U. Stabulnieka vadībā šis ansamblis darbojās LPSR Valsts Filharmonijas paspārnē, bija viens no tā dēvētajiem oficiālajiem LPSR vokāli instrumentālajiem ansambļiem ar lielu koncertslodzi un pienākumu rādīt pašmāju estrādes daiļradi aiz Latvijas robežām, lielākoties PSRS teritorijā, sociālisma bloka valstīs, arī ASV un Nepālā, tādējādi “Tip Top” ir uzskatāma par vienu no populārākajām latviešu popmūzikas grupām ārzemēs.

Ansamblis visā savas pastāvēšanas laikā daudz uzstājās ārpus Latvijas, iepazīstinot ar latviešu populāro mūziku, tostarp ar R. Paula kompozīcijām – tieši M. Vilcānes un O. Grinberga sniegumā par lielu hitu Vissavienības mērogā kļuva viņa dziesma “Par pēdējo lapu” (Листья желтые) krievu valodā. Nereti galvenie solisti uzstājās bez pavadošā sastāva, instrumentālistu vidū bija liela kadru mainība. Notika daudz koncertu Latvijā, grupa piedalījās televīzijas pārraidēs Latvijā un citur PSRS.

Grupas repertuārs bija daudzveidīgs, “Tip Top” muzikālajā daiļradē sevišķi nozīmīgs bija pirmā muzikālā vadītāja U. Stabulnieka – komponista, aranžētāja – devums, snieguma augsto kvalitāti nodrošināja režisora E. Freiberga piesaiste 70. gados, veidojot teatralizētus koncertuzvedumus dziesmu cikliem (teātra mūzika, U. Stabulnieka tematiskie cikli). Oriģināldziesmas “Tip Top” sniegumā tika ierakstītas, bieži raidītas radio, tās bija klausītāju iemīļotas, izdotas izlasēs, ansambļa solistu, komponista U. Stabulnieka un ciros albumos.

Grupai bija lieli panākumi, pateicoties jaunās paaudzes solistu – A. Kukuvasa, A. Ozolas, H. Sīmaņa, E. Vītola, I. Grestes un citu – iesaistei, jo tika panākta plaša stilistiskā daudzveidība līdz rokenrolam un kantri angļu valodā. Līdz ar filharmonijas sistēmas sabrukumu līdzīgi pārējiem tā dēvētajiem profesionālajiem ansambļiem (“Opus”, “Eolika”) arī šis ansamblis nespēja atrast sev vietu neatkarīgās Latvijas mūzikas ainā. Daudzo grupas dalībnieku skaitā bija mūziķi, kuri veiksmīgi turpināja muzikālo karjeru arī pēc grupas darbības beigām.

“Mikrofona” dziesmu aptauja

“Belladonna” (solists O. Grinbergs), 8. vieta, 1976.

“Par visu maksāju es dārgi” (S. Ozolīte), 6. vieta, 1978.

“Ilgas” (M. Vilcāne), 8. vieta, 1979.

“Tava puķe” (S. Ozolīte), 9. vieta, 1979.

“Nāk debesis” (A. Kukuvass), 9. vieta, 1980.

“Paliec un neaizej” (M. Vilcāne), 9. vieta, 1981.

“Piezvani man” (A. Kukuvass), 7. vieta, 1982.

Saistītie šķirkļi

  • populārā mūzika Latvijā
  • Uldis Stabulnieks

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Dziesma “Ļauj palikt vienam”
  • Dziesma “Piezvani man”
  • “Joku Dziesmas” (1983)
  • Mazvērsīte, D., ‘“Vajadzētu prast pašiem pasmieties par sevi!” domā jūnija jubilārs Einārs Vītols’, Latvijas Radio 2, 02.07.2022.
  • “Retro popurijs” (1979)

Ieteicamā literatūra

  • Baumanis, A., ‘Einārs Vītols’, Padomju Jaunatne, 25.06.1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Baumanis, A., ‘Optimisti’, Padomju Jaunatne, 29.06.1980.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jukons, D., ‘Dziedāt par spīti (par I. Gresti)’, Cīņa, 17.06.1989.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Martins, B., ‘Amerikā viss iet tiptop!’, Padomju Jaunatne, 07.09.1989.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Mazvērsīte, D., Mirgo, mana Margarita, Latvijas Mediji, 2020.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Mazvērsīte, D., Uldis Stabulnieks. Tik un tā, Latvijas Mediji, 2015.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Daiga Mazvērsīte "“Tip Top”". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/258948-%E2%80%9CTip-Top%E2%80%9D (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/258948-%E2%80%9CTip-Top%E2%80%9D

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana