A. Benefelde ir viena no pirmajām profesionālajām latviešu (daļēji vācu izcelsmes) operdziedātājām. Ievērību guvusi ar izcilām vokālām dotībām, viena no spožākajām 1920. gadu Latvijas dziedātājām, ievērojama vokālā pedagoģe.

Dzimusi daiļkrāsotāja Kristofa Heinriha Benefelda un Katrīnas Benefeldes (dzimusi Hoheima, Catharina Hocheim) ģimenē kā otrais bērns. Mācījās Paula Grosa privātajā meiteņu skolā (1892–1900). 15 gadu vecumā sāka mācīties dziedāšanu Rīgā pie vācu operdziedātājas un pedagoģes Gabriēlas Milleres-Lihtenegas (Gabriele Müller-Lichtenegg), Mācījās Šterna konservatorijas Dziedāšanas klasē Berlīnē (1904–1907).

1916. gadā apprecējās ar inženieri Konstantīnu Dzirni.

Studiju laikā Berlīnē A. Benefelde sāka piedalīties teātru izrādēs, sākumā kā koriste, vēlāk izpildīja atsevišķas lomas angļu dramaturga Viljama Šekspīra (William Shakespeare) lugās “Sapnis vasaras naktī” (A Midsummer Night’s Dream, 1604) un “Venēcijas tirgotājs” (The Merchant of Venice, 1605), franču komponista Žaka Ofenbaha (Jacques Offenbach) komiskajā operā “Orfejs pazemē” (Orphée aux enfers, 1858), kā arī citās izrādēs. Pēc konservatorijas pabeigšanas A. Benefelde darbojās operās Heidelbergā (1907–1908) un Āhenē (1909–1911), kur piedalījās austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta (Wolfgangus Amadeus Mozart) “Burvju flauta” (Die Zauberflöte, 1791), iestudēja Džildas un Violetas lomas itāļu komponista Džuzepes Verdi (Giuseppe Fortunino Francesco Verdi) “Rigoleto” (Rigoletto, 1851) un “Traviata” (La Traviata, 1853), kā arī uzstājās citās operu izrādēs.

1910. gadā A. Benefelde uzstājās Rīgas vācu teātrī Anhenas lomā vācu komponista Kārļa Marijas fon Vēbera (Carl Maria Friedrich Ernst von Weber) “Burvju strēlnieks” (Der Freischütz, 1821), taču pastāvīgam darbam šajā teātrī angažēta netika.

1913. gadā A. Benefelde iesaistījās latviešu diriģenta un mūzikas pedagoga Pāvula Jurjāna organizētajā Latviešu operā (darbojās tajā līdz 1915. gadam), kurā uzstājās Grietiņas lomā vācu komponista Engelberta Humperdinka (Engelbert Humperdinck) “Ansītis un Grietiņa” (Hänsel und Gretel, 1893), Mikaelas lomā franču komponista Žorža Bizē (Alexandre César Léopold Bizet) “Karmena” (Carmen, 1875), Antoņidas lomā krievu komponista Mihaila Gļinkas (Михаил Иванович Глинка) “Dzīvību par caru” (Жизнь за царя, 1836), kā arī  citās lomās. Šajā laikā viņa piedalījās arī koncertos un sarīkojumos, kuros izpildīja dažādu komponistu skaņdarbus.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā A. Benefelde devās bēgļu gaitās uz Petrogradu. Turpmāko divu gadu laikā viņa kopā ar citiem latviešu mūziķiem (Jāni Ādolfu Kaktiņu, Paulu Saksu u. c.) regulāri koncertēja Krievijas Impērijas pilsētās (Arhangeļskā, Harkovā, Kazaņā, Maskavā, Odesā, Pleskavā u. c.). Daļa no šiem koncertiem tika organizēti, lai iegūtu līdzekļus ievainoto karavīru ārstēšanai. 1917. gadā A. Benefelde atgriezās Rīgā, kur 1918. gadā iesaistījās Latviešu teātra operešu un operu izrādēs gan kā dziedātāja, gan kā režisore. Šajās izrādēs viņa izpildīja Rozalindes un Safijas lomas austriešu komponista Johana Štrausa, dēla (Johann Strauss, Sohn) operetēs “Sikspārnis” (Die Fledermaus, 1874) un “Čigānu barons” (Der Zigeunerbaron, 1885), titullomu Dž. Verdi operā “Traviata”, titullomu ungāru un austriešu komponista Ferenca Lehāra (ungāru Ferenc Lehár, vācu Franz Lehar) operetē “Jautrā atraitne” (Die lustige Witwe, 1905), kā arī piedalījās citās izrādēs.

1918. gada rudenī A. Benefelde iesaistījās Latvju operā un turpināja tajā darboties arī pēc lielinieku iebrukuma Latvijā. No 1919. gada darbojās Latvijas Nacionālajā operā (LNO) un 20. gs. 20. gados viņa bija viena no vadošajām LNO solistēm. Šajā laikā A. Benefelde uzstājās Grietiņas lomā franču komponista Šarla Guno (Charles Gounod) “Fausts” (Faust, 1859), Mimī lomā itāļu komponista Džakomo Pučīni (Giacomo Antonio Domenico Michele Secondo Maria Puccini) “Bohēma” (La Bohème, 1896), Tamāras lomā krievu komponista Antona Rubinšteina (Антон Григорьевич Рубинштейн) “Dēmons” (Демон, 1875), Olimpija Ž. Ofenbaha, (Jacques Offenbach) “Hofmaņa stāsti” (Les contes d’Hoffmann, 1881), kā arī citās lomās. A. Benefelde piedalījās arī latviešu komponistu operu iestudējumos – Laimdotas un Lienītes lomā Jāņa Mediņa “Uguns un nakts” (1921) un “Sprīdītis” (1927), kā arī Mirdzas lomā Jāzepa Mediņa “Vaidelote” (1927). 1929. gadā A. Benefelde kā režisore LNO iestudēja angļu komponista Sidnija Džonsa (James Sidney Jones) opereti “Geiša” (The Geisha, a story of a tea house, 1896), kurā izpildīja arī titullomu.

A. Benefelde daudz koncertēja. 09.–10.1921. viņa kopā ar P. Saksu devās koncertturnejā pa Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsētām (Bostonu, Filadelfiju, Ņujorku un Vašingtonu), kur izpildīja latviešu komponistu (Alfrēda Kalniņa, Paulas Līcītes, Paula Šūberta, Jāzepa Vītola u. c.) dziesmas, latviešu un lietuviešu tautasdziesmas, kā arī operu ārijas. Viņa koncertējusi arī dažādās Latvijas vietās (Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Vestienā u. c.). 20. gs. 20. gados A. Benefelde piedalījās vairākos mūzikas ierakstos, kuros iedziedāja gan operu ārijas, gan latviešu tautasdziesmas.

04.1924. A. Benefelde bija viena no Operas solodziedātāju biedrības dibinātājiem, vēlākajos gados piedalījās šīs biedrības organizētajos koncertos un pasākumos. 1927.–1928. gadā A. Benefelde iesaistījās Ceļojošās operas darbībā, ar kuru piedalījās izrādēs Daugavpilī, Rēzeknē, Talsos, Valmierā u. c. pilsētās, kur izpildīja Rozīnas lomu itāļu komponista Džoakīno Rosīni (Gioachino Antonio Rossini) “Seviljas bārddzinis” (Il barbiere di Siviglia, 1816). 20. gs. 30. gadu sākumā intrigu rezultātā A. Benefelde vairs netika angažēta LNO un pārtrauca arī regulāru koncertēšanu. 1932. gadā A. Benefelde Liepājas operā kā režisore iestudēja Dž. Pučīni operu “Madama Butterfly” (1904). Turpmākajos gados viņa kā dziedātāja piedalījās tikai atsevišķos pasākumos un pilnībā pievērsās pedagoģiskajam darbam.

A. Benefelde darbojās Latvijas konservatorijā (no 09.1919.); sākumā – dziedāšanas klases vecākā vadītāja, no 09.1929. – vecākā docente, no 04.1930. – profesore. Viņa vadīja dziedāšanas klasi arī Jelgavas tautas konservatorijā (no 09.1933.). 10.1940. A. Benefeldi no darba Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas konservatorijā atlaida.

1941. gadā A. Benefelde izceļoja uz Vāciju un dzīvoja okupētajā Polijā, Pozenē (tagad Poznaņa), Otrā pasaules kara beigās – Berlīnē. Pēc kara līdz mūža beigām viņa dzīvoja Cellē pie Mainas. Pirmajos pēckara gados bija režisore Vircburgas latviešu operas trupā.

Karjeras laikā A. Benefelde iestudējusi desmitiem operu lomu. Viņas repertuārā bija Cerlīna franču komponista Daniela Obēra (Daniel François Esprit Auber) Fra Diavolo (1830); Čo-Čo-Sana Dž. Pučīni Madama Butterfly; Filina franču komponista Ambruāza Tomā (Ambroise Thomas) “Minjona” (Mignon, 1866); Fiordilidži un Konstance V. A. Mocarta “Tā dara visas” (Cosi fan tutte, 1790) un “Bēgšana no seraja” (Die Entführung aus dem Serail, 1782); Grietiņa itāļu komponista Arigo Boito (Enrico Giuseppe Giovanni Boito) “Mefistofelis” (Mefistofele, 1868); Forda kundze vācu komponista Oto Nikolai (Carl Otto Ehrenfried Nicolai) “Jautrās vindzorietes” (Die lustigen Weiber von Windsor, 1849); cariene Gulbe un cariene Volhova krievu komponista Nikolaja Rimska-Korsakova (Николай Андреевич Римский-Корсаков) “Pasaka par caru Saltanu” (Сказка о царе Салтане, 1900) un “Sadko” (Садко, 1897); Lakmē franču komponista Leo Delība (Clément Philibert Léo Delibes) “Lakmē” (Lakmé, 1883); Margarita Valuā vācu komponista Džakomo Meierbēra (Giacomo Meyerbeer, īstajā vārdā Jacob Liebmann Beer) “Hugenoti” (Les Huguenots, 1836); Tatjana krievu komponista Pētera Čaikovska (Пётр Ильич Чайковский) “Jevgeņijs Oņegins” (Евгений Онегин, 1879), kā arī daudz citu lomu.

A. Benefeldes repertuārā bija arī daudz latviešu komponistu (Emīla Dārziņa, Jāņa Mediņa u. c.) un cittautu komponistu (vācu – Ludviga van Bēthovena, Ludwig van Beethoven; somu – Žana Sibēliusa, Johan Julius Christian “Jean” Sibelius; austriešu – Franča Šūberta, Franz Peter Schubert; vācu – Roberta Šūmaņa, Robert Schumann un citu) dziesmu, kā arī latviešu tautasdziesmas.

1926. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķira.