Karjeras sākums un Pirmā pasaules kara laiks Jaunībā J. Niedra strādāja par frizieri. Bija aktieris, kora iestudētājs, kora vadītājs un klavieru pavadītājs Rīgas akciju sabiedrības “Textil” strādnieku un darbinieku trupas teātrī (08.1909.–06.1911.), Jaunajā Rīgas teātrī (1911–1912), kur Krīva lomā uzstājās Ādolfa Alunāna lugā “Mūsu senči” (1905), Advokāta lomā Ļeva Tolstoja (Лев Николаевич Толстой) “Dzīvais mironis” (Живой труп, 1911), kā arī citās lomās. Šajā laikā viņš dziedāja arī Izglītības biedrības korī.
09.1912. J. Niedra iesaistījās latviešu diriģenta un mūzikas pedagoga P. Jurjāna organizētajā Latviešu operā, piedalījās šīs operas pirmizrādē (27.12.1912./09.01.1913.), izpildot Gremina lomu Pētera Čaikovska (Пётр Ильич Чайковский) operā “Jevgeņijs Oņegins” (Евгений Онегин, 1879). Turpmākajos Latviešu operas darbības gados J. Niedra bija arī, piemēram, Gudals Antona Rubinšteina (Антон Григорьевич Рубинштейн) “Dēmonā” (Демон, 1875), Cuniga Žorža Bizē (Alexandre César Léopold Bizet) “Karmenā” (Carmen, 1875). Darbojās Latviešu operā līdz 06.1915.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā J. Niedra devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur darbojās Marijas teātra (Государственный академический Мариинский театр) korī (11.1915.–08.1918.). 1917. gada vasarā J. Niedra atgriezās Rīgā, koncertēja strēlnieku sarīkojumos; kad Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, viņš devās uz Novgorodu, tad atkal uz Petrogradu.
1918. gadā J. Niedra iesaistījās Jāzepa Vītola un Andreja Frīdenberga organizētajā Latvju operā un kopā ar to atgriezās Rīgā. 15.10.1918. piedalījās šīs operas atklāšanas izrādē Dālanda lomā Riharda Vāgnera (Wilhelm Richard Wagner) operā “Klīstošais holandietis” (tā laika repertuārā – “Skrejošais holandietis”; Der fliegende Holländer, 1843). Turpināja operā darboties arī pēc lielinieku iebrukuma.
Latvijas neatkarības laiks
1919.–1944. gadā J. Niedra bija Latvijas Nacionālās operas (LNO; 1940.–1941. – LPSR Valsts operas un baleta teātris; 1941.–1944. – Rīgas opera) solists un ilgus gadus – operas vadošais bass. LNO uzstājās Falstafa lomā Oto Nikolai (Carl Otto Ehrenfried Nicolai) “Jautrajās vindzorietēs” (Die lustigen Weiber von Windsor, 1849), Leporello lomā Volfganga Amadeja Mocarta (Wolfgangus Amadeus Mozart) “Donā Žuanā” (Don Giovanni, 1787), Pognera lomā R. Vāgnera “Nirnbergas meistardziedoņos” (Die Meistersinger von Nürnberg, 1868), titullomā Nikolaja Rimska-Korsakova (Николай Андреевич Римский-Корсаков) “Pasakā par caru Saltanu” (Сказка о царе Салтане, 1900), kā arī daudzās citās lomās.
J. Niedra piedalījās arī latviešu komponistu operu iestudējumos – Valgudis Alfrēda Kalniņa “Baņutā” (1920) un Tulznis “Saliniekos” (1926), Melnais bruņinieks Jāņa Mediņa “Ugunī un naktī” (1921) un Ramzess II “Dievos un cilvēkos” (1922), Ķēniņš Jāņa Kalniņa “Lolitas brīnumputnā” (1934) un Frišvagars “Ugunī” (1937).
20. gados J. Niedra vairākkārt piedalījās Jelgavas latviešu teātra uzvedumos, uzstājoties Jelles lomā holandiešu dramaturga Hermana Heijermansa (Herman Heijermans) lugā “Cerība uz svētību” (Op Hoop van Zegen, 1900), tiesas pristava lomā franču dramaturga Aleksandra Bisona (Alexandre Bisson) lugā “Nezināmā” (La Femme X, 1908), Krīva lomā Ā. Alunāna lugā “Mūsu senči” (1905), kā arī citās izrādēs. Savukārt 30. gados viņš piedalījās Liepājas operas izrādēs – Gremins P. Čaikovska “Jevgeņijs Oņegins”, Mefistofelis Šarla Guno (Charles François Gounod) “Faustā” (Faust, 1859), kā arī dons Bazilio Džoakīno Rosīni (Gioachino Antonio Rossini) “Seviljas bārddzinī” (Il barbiere di Siviglia, 1816). Bez tam 20.–30. gados J. Niedra bieži koncertēja gan Latvijas pilsētās (Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Smiltenē, Ventspilī un citur), gan uzstājās Eiropas operteātros (Barselonā, Belgradā, Berlīnē, Kauņā, Leipcigā, Londonā, Parīzē u. c. pilsētās).

Jānis Niedra dona Bazilio lomā operā "Seviļjas bārddzinis". Rīga, 20. gs. 20./30. gadi.
Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.
J. Niedra bieži uzstājās Latvijas radiofonā, kā arī radioraidījumos citu valstu pilsētās (Kauņā, Helsinkos, Tallinā, Varšavā un citur). Piedalījās arī mūzikas ierakstos, kuros iedziedāja gan dažādu komponistu oriģināldziesmas, gan operu ārijas, gan latviešu tautasdziesmas.
J. Niedra darbojās Operas solodziedātāju biedrībā (01.1925.–11.1930.; 03.1937.–1939.).