20. gs. 1. pusē tika radīti izcili darbi visos bērnu literatūras veidos un žanros: dzejā (Fricis Bārda, Kārlis Skalbe, Vilis Plūdons, Aspazija, Rainis u. c.), bērnības atmiņu žanrā (Jānis Jaunsudrabiņš, Anna Brigadere u. c.), reālo dzīvi tēlojošajā prozā (Ernests Birznieks-Upītis u. c.), literārās pasakas žanrā prozā (K. Skalbe), pasaku lugu žanrā (A. Brigadere). Bērnu literatūras tapšanu sekmēja Andreja Jesena periodiskie izdevumi “Jaunības Tekas” (1910–15, 1920–1931), “Mazās Jaunības Tekas” (1924–1934), “Mazo Teciņas” (1930), tika izdots žurnāls “Cīrulītis” (1923–1940).
Pēc Otrā pasaules kara latviešu bērnu literatūra tapa gan padomju okupētajā Latvijā, gan trimdā. Padomju Latvijā vairāk tika radīti stāsti un romāni par reālo dzīvi. Zenta Ērgle, Dzidra Rinkule-Zemzare, Ilze Indrāne u. c. rakstnieki centās grāmatas padarīt vairāk piemērotas bērnu vecumam un interesēm. Novatoriskākais latviešu bērnu literatūras veids ir dzeja (Ojārs Vācietis, Māris Čaklais, Vitauts Ļūdēns un citi). 20. gs. 70.–80. gados iezīmējās virzība uz nopietnu vērtību aktualizāciju. Īpaši rosinoši strādāja Imants Ziedonis (“Krāsainas pasakas”, 1973, un citi), mudinot apzināties bērnu literatūras lomu personības tapšanas procesā. Jānis Baltvilks akcentēja cilvēka un dabas vienotības domu (“Brālis ozols, māsa liepa”, 1985; “Vilki velk malku”, 2003, u. c.). Periodiskie izdevumi bērniem un jauniešiem: avīze “Pionieris” (1946–1990), žurnāli “Bērnība” (vēlāk “Draugs”, 1945–1997), “Zīlīte” (1958–2016), “Ezis” (1991–2016) un kalendāri (“Divpadsmit Mēneši”, 1967–1991, un citi).
Trimdā (1945–1990) latviešu bērnu literatūras rosinošs centrs ir žurnāls “Mazputniņš” (1959–1994). Visplašāk pārstāvēta proza: literārās pasakas (Jānis Širmanis u. c.), stāsti un romāni par reālo dzīvi (Nikolajs Kalniņš, Jānis Klīdzējs un citi).
20. gs. ievērojami bagātinās bilžu grāmatu māksla (Indriķis Zeberiņš, Alberts Kronenbergs, Margarita Kovaļevska, Margarita Stāraste, Gunārs Krollis, Ilona Ceipe, Anita Paegle un citi).