1993. gadā dziedātājs izveidoja rokmūzikas trio, kurā bez viņa ietilpa basģitārists Miks Grendāls (Mick Grøndahl) un bundzinieks Mets Džonsons (Matt Johnson), un sāka ieskaņot Grace (tā tapšanas laikā grupai pievienojās arī ģitārists Maikls Taijs, Michael Tighe; divos skaņdarbos dzirdama arī G. Lukasa ģitārspēle), kas kļuva par viņa vienīgo pilnībā pabeigto studijas albumu.
Grace nāca klajā 1994. gada vasarā, un sākotnēji tika uzņemts visai atturīgi. Taču, pateicoties intensīvai Dž. Baklija koncertdarbībai (gan ar grupu, gan individuāli) un slavinošām roka autoritāšu atsauksmēm (Grace cienītāji bija Deivids Bovijs, David Bowie; Džimijs Peidžs, Jimmy Page; Roberts Plānts, Robert Plant; Petija Smita, Patti Smith, Morisijs, Morrissey, u. c.), tas pamazām iemantoja desmitgades klasikas statusu un arī 21. gs. tiek minēts labāko debijas albumu reitingos, kā arī aptaujās par visu laiku ievērojamākiem populārās mūzikas darbiem. Laikā, kad rokmūzikā dominēja grāndža estētikai piemītošā pašnicinājuma un sociālās neiecietības mentalitāte, Grace izcēlās ar romantiski jutīgu grāndža, smagā roka un folkroka balādismu, saliedētu un spontānu rokgrupas spēli, emocionāli iespaidīgu un tehniski virtuozu plaša diapazona vokālu. Līdzās oriģinālkompozīcijām Dž. Baklija muzikālo interešu un izpildītājtalanta daudzpusību apliecina arī albumā iekļautās interpretācijas: viduslaiku baznīcas korālis Corpus Christi Carol 20. gs. klasiskās mūzikas komponista Bendžamina Britena (Benjamin Britten) apdarē, t. s. ilgošanās dziesmu (torch songs) tradīcijai pieskaitāmā Lilac Wine, kas aizgūta no Ninas Simones (Nina Simone) repertuāra, un Leonarda Koena (Leonard Cohen) balāde Hallelujah.

Džefa Baklija uzstāšanās Londonā. Lielbritānija, 01.09.1994.
Fotogrāfs Martyn Goodacre. Avots: Getty Images, 452755087.