1919. gada pavasarī sāka darboties Padomju Latvijas operā (no 08.1919. Latvijas Nacionālā opera, LNO). Sākumā biežāk izpildīja otrā plāna lomas – Magdalēna itāļu komponista Džuzepes Verdi (Giuseppe Fortunino Francesco Verdi) “Rigoleto” (Rigoletto, 1851), Venera un Ortrūde vācu komponista Riharda Vāgnera (Wilhelm Richard Wagner) “Tanheizers” (Tannhäuser und der Sängerkrieg auf Wartburg, 1845) un “Loengrīns” (Lohengrin, 1850), Maiga Alfrēda Kalniņa “Baņuta” (1920) un citas.
20. gados M. Brehmane-Štengele strauji izvirzījās par vienu no LNO izcilākajiem māksliniekiem un vadošo soprānu. Šajā laikā viņa iestudēja un izpildīja titullomas: Dž. Verdi “Aīda” (Aida, 1872), franču komponista Žorža Bizē (Alexandre César Léopold Bizet) “Karmena” (Carmen, 1875), vācu komponista Riharda Štrausa (Richard Georg Strauss) “Salome” (Salome, 1904), itāļu komponista Džakomo Pučīni (Giacomo Antonio Domenico Michele Secondo Maria Puccini) “Toska” (Tosca, 1900) un citas.

Dziedātāja Milda Brehmane-Štengele titullomā operā "Salome" Nacionālajā operā. Rīga, 1922. gads.
Fotogrāfs Hugo Jakobi (H. Jacoby). Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.
No 20. gadu vidus periodiski devās viesizrādēs uz ārzemēm – Igauniju, Lietuvu, Padomju Savienību (PSRS), Somiju, Vāciju un citām valstīm, kur ar lieliem panākumiem izpildīja titullomas operās “Aīda”, “Karmena”, “Salome”, “Toska” un citas lomas, kā arī piedalījās dažādos koncertos, kuros izpildīja gan operu ārijas, gan arī dažādu komponistu oriģināldziesmas.
1930. gadā, pēc atgriešanās no PSRS, īslaicīgi darbojās Dailes teātrī, kur izpildīja titullomu franču komponista Žaka Ofenbaha (Jacques Offenbach) operetē “Skaistā Helēna” (La Belle Hélène, 1864).
1930. gadā atgriezās LNO operā un turpmākajos gados bija operas vadošais soprāns. Šajā laikā viņa iestudēja un izpildīja gan operu lomas – titullomas franču komponista Žila Masnē (Jules Émile Frédéric Massenet) “Taisa” (Thaïs, 1894), krievu komponista Aleksandra Jurasovska (Александр Иванович Юрасовский) “Trilbi” (Трильби, 1924), Kundri lomu R. Vāgnera “Parsifāls” (Parsifal, 1882) un citas, gan arī piedalījās operešu izrādēs – Rozalinde J. Štrausa operetē “Sikspārnis”, Viktorija ungāru un vācu komponista Paula (Pāla) Abrahama (ungāru Ábrahám Pál, vācu Paul Abraham) operetē “Viktorija un viņas huzārs” (uzvesta ar nosaukumu “Pavasara mīla”, Viktoria und ihr Husar, 1930), titulloma Emeriha (Imres) Kālmāna (Emmerich Kálmán) operetē “Čardaša karaliene” (Die Csárdásfürstin; uzvesta ar nosaukumu “Silva”, 1915) un citās.
04.1924. M. Brehmane-Štengele, kopā ar citiem LNO dziedātājiem, bija viena no Operas solodziedātāju biedrības dibinātājām un darbojās šajā biedrībā līdz 20. gs. 30. gadiem. 04.1939. uzņemta par Latvijas Skatuves darbinieku biedrības goda biedru.