Modernās populārās mūzikas attīstība Meksikā sākās 20. gs. vidū un bija cieši saistīta ar mūzikas žanriem, kas radušies un evolucionējuši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Lielbritānijā, bieži tos papildinot ar Latīņamerikas mūzikas stiliem, ritmiem un instrumentiem. Laika gaitā šo procesu tieši ietekmēja politiskā, ekonomiskā un sociālā vide un tās pārmaiņas.

Viens no galvenajiem iemesliem, kas veicināja ASV populārās kultūras tendenču ātru migrāciju uz Meksiku, bija abu valstu ciešā ģeogrāfiskā, ekonomiskā un sociālkulturālā saikne. 20. gs. 50. gados ASV kļuva populārs dūvaps un rokenrols. Elvisa Preslija (Elvis Presley) slavas iespaidā Meksikas lielākajās pilsētās radās pirmie amatieru ansambļi, kuru koncerti visbiežāk notika skolās un nelielās ballītēs, bet repertuārs pārsvarā sastāvēja no populārāko rokenrola dziesmu atdarinājumiem un tulkojumiem spāņu valodā. Tomēr šī ietekme nebija pilnīgi vienpusēja, jo amerikāņu rokenrola attīstībā noteiktu lomu spēlēja arī ASV dzimuši meksikāņu izcelsmes mūziķi (tā dēvētā čikano roka kustība, chicano rock) un meksikāņu mūzika. Spilgts piemērs ir La Bamba – meksikāņu tautasdziesma, kas 50. gados kļuva pazīstama ASV meksikāņu ģimenē dzimušā Ričija Valensa (Ritchie Valens) rokenrola versijā (80. gados tā starptautisku aktualitāti iemantoja vēlreiz – populārās čikano grupas Los Lobos izpildījumā).

1958. gadā Meksikas televīzijā (TV) tika pārraidīta ansambļa Locos del Ritmo uzstāšanās, kam sekoja strauja rokenrola izplatība un jaunu grupu rašanās. Starp spilgtākajiem meksikāņu rokenrola pārstāvjiem jāmin Locos del Ritmo; Los Hooligans; Los Rebeldes del Rock; Los Hitters; Sēzars Kosta (Cesar Costa); Enrike Gusmans (Enrique Guzman) un Los Teen Tops, kuri izpelnījās ievērojamu popularitāti arī Spānijā un vairākās Dienvidamerikas valstīs.

Par rokenrola zelta periodu tiek uzskatīts laika posms no 1960. līdz 1967. gadam, kad šīs mūzikas izpildītāji dominēja Meksikas radioviļņos; 1963. gadā desmit populārāko dziesmu aptaujā rokenrola skaņdarbi ieņēma astoņas pozīcijas.

Rokenrola zelta perioda beigās arvien vairāk melomānu klausījās arī hipiju subkultūras un jaunās rokmūzikas izpildītājus The Beatles; The Rolling Stones; The Doors un citus, kas rokenrolu nereti bija nomainījuši pret amerikāņu folkmūziku, blūzu un psihedēlisko roku; šajā laikā Meksikā koncertēja The Doors; The Animals un The Byrds. Par angloamerikāniskās mūzikas vietējiem ekvivalentiem uzskatāmi Los Yaki; Los Ovnis; Three Souls in My Mind; Havjers Batiss (Javier Batiz) un La Revolucion de Emilio Zapata, ar kuriem tiek saistīta meksikāņu rokmūzikas rašanās.

Būtisku impulsu rokmūzikas progresam šajā stadijā sniedza Karloss Santana (Carlos Santana) – lai arī viņa profesionālā darbība noritēja ASV, mūziķis bija dzimis Meksikā un kļuva par pirmo pasaulē plaši pazīstamo meksikāņu rokzvaigzni, tā dēvēta latīņu roka (latino rock) popularizētāju. 

20. gs. 60. gadu beigās Meksikā notika divi nozīmīgi sporta pasākumi – vasaras olimpiskās spēles (1968) un Pasaules kausa izcīņa futbolā (1970) – ar kuru palīdzību Meksikas valdība vēlējās radīt pozitīvas un modernas valsts iespaidu starptautiskā mērogā. Paralēli šiem notikumiem pie varas esošā Institucionālā revolūcijas partija (Partido Revolucionario Institucional, PRI) veica nežēlīgi vardarbīgas studentu protestu apspiešanas, starp kurām īpaši pieminams “Tlatelolko slaktiņš” (Matanza de Tlatelolco, 1968) un “Kristus miesas slaktiņš” (Matanza del Jueves de Corpus, 1971) Mehiko, kas mūsdienās ir oficiāli atzīti par toreizējās valdības teroraktiem.

Uz šo notikumu fona 1971. gada septembrī Meksikā notika Avandaro mūzikas festivāls (Festival de Avandaro), kas tika pielīdzināts Vudstokas festivālam (Woodstock Music & Art Fair). Avandaro uzstājās 18 meksikāņu grupas un izpildītāji; dažādi avoti ziņo, ka festivālu apmeklēja no 150 000 līdz 500 000 cilvēku. Lai gan festivāls tika pārraidīts radio, vairāki izpildītāji to izmantoja, lai paustu kritisku nostāju pret valdības vardarbību un represijām. Pēc festivāla PRI uzsāka plašu tā nomelnošanas kampaņu plašsaziņas līdzekļos un aizliedza gan rokmūzikas translāciju radio, gan rokkoncertus, liekot rokmūzikai pilnībā pāriet pagrīdes vidē, kas tika dēvēta par “ojo fonki” (hoyo fonky), jeb nelegālām neregulāru koncertu norises vietām, visbiežāk dzīvokļos, pagrabos un noliktavās.

20. gs. 70. gadu sākumā aizsākās pirmais popmūzikas vilnis – stilistiski šī mūzika bija pielīdzināma estrādes mūzikai Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Starp veiksmīgākajiem pirmā viļņa popmūzikas izpildītājiem bija Hosē Hosē (Jose Jose), Huans Gabriels (Juan Gabriel), Rodrigo Tovars (Rodrigo Tovar) un Emanuels (Emmanuel). Šie mākslinieki nesaskārās ar problēmām no valsts kontrolēto mediju puses un desmitgades turpinājumā aizpildīja mūzikai atvēlēto TV un radio laiku, kā arī pārdotāko ierakstu sarakstus.

20. gs. 80. gadu sākumā nelegālie rokkoncerti kļuva par normu, un atkarībā no norises vietas un izpildītāja varēja sapulcināt no pāris desmitiem līdz vairākiem tūkstošiem cilvēku. 80. gadu sākumā Meksikā ienāca pankroka, jaunā viļņa un sintpopa vēsmas. Par šo žanru pionieriem ir uzskatāmi Syntoma; Ritmo Peligroso; Casino Shanghai; Silueta Palida; Decada 2; Rebel d’Punk un Size, kas 1980. gadā būtu iesildījusi The Police koncertu Mehiko, ja vien ģērbtuvē pirms došanās uz skatuvi nesaņemtu mūziķu arodbiedrības aizliegumu, jo nevienam no grupas dalībniekiem nebija oficiālas mūzikas izglītības.

Plašu popularitāti ieguva grupa Chac Mool – sākotnēji progresīvā roka izpildītāji, kas darbības pēdējos gados pievērsās jaunā viļņa mūzikai; spilgts šīs transformācijas piemērs ir grupas oriģinālsastāva pēdējais un komerciāli veiksmīgākais albums Caricia digital (1984). 1981. gadā Chac Mool piedzīvoja neveiksmi kā potenciāli grupas Queen koncerta iesildītāji Pueblas pilsētā – dienu pirms uzstāšanās koncerta rīkotāji (arī meksikāņi) no mūziķiem par šo iespēju pieprasīja pārlieku lielu naudas summu.

80. gados PRI politiskajām represijām pret rokmūziku atslābstot, šī žanra izpildītāji atkal sāka parādīties TV pārraidēs un tika atskaņoti radio. Daļēji šīs pārmaiņas bija saistītas ar neoliberālās ekonomikas politikas uzsākšanu, kas nozīmēja gan transnacionālu uzņēmumu ienākšanu Meksikā, tostarp arī mūzikas industrijas jomā, gan arī neskaitāmas ekonomiskās krīzes un strauju ienākumu nevienlīdzības paaugstināšanos sabiedrībā. Uz šī sociālekonomiskā fona plašu popularitāti, par spīti niecīgai klātbūtnei plašsaziņas līdzekļos, ieguva urbānais roks, kas visbiežāk balstījās uz rokenrola, smagā roka un blūza kanoniem, dziesmu tekstos atspoguļojot skaudro realitāti, ko lielākā daļa Meksikas sabiedrības piedzīvoja pilsētvidē. Pazīstamākie šī žanra pārstāvji bija El Tri; Banda Bostik; Lira N’Roll; Tex Tex; El Haragan; Interpuesto un Čārlijs Montana (Charlie Monttana). Pulcējot simtiem un pat tūkstošiem apmeklētāju (galvenokārt jauniešus no strādnieku šķiras un zemākajiem sociālekonomiskajiem slāņiem), šo izpildītāju koncerti visbiežāk noritēja uz improvizētām skatuvēm noliktavās vai arī brīvdabas laukumos un rodeo arēnās Mehiko perifērijā vai ārpus galvaspilsētas.

80. gadu sākumā attīstījās “alu kustība” (movimiento rupestre). Ar to saistītā mūzika gan stilistiski, gan tematiski bija līdzīga urbānajam rokam, taču taupības nolūkos tika izpildīta ar akustiskiem instrumentiem, bieži aprobežojoties ar akustisko ģitāru un mutes harmonikām. Kustības spilgtākie pārstāvji bija Nina Galindo (Nina Galindo), Rafaēls Katana (Rafael Catana) un Rodrigo Gonsaless (Rodrigo Gonzalez), mūzikas presē dēvēts par “meksikāņu Bobu Dilanu” (Bob Dylan).

Šajā laikposmā Mehiko izveidojās neformāls Čopo mūzikas tirgus (Tianguis del Chopo), kas kļuva par galveno mūzikas ierakstu un aksesuāru tirdzniecības un apmaiņas vietu. Sākumā pastāvējis Čopo Universitātes muzejā (Museo Universitario del Chopo) un vēlāk arī citās galvaspilsētas vietās, kopš 1987. gada tas darbojas centra rajona nomalē, kur funkcionē vēl mūsdienās. 20. gs. 90. gados Čopo kļuva arī par regulāru koncertu norises vietu gan labi zināmām, gan jaunām grupām.

Plašā apritē ienākot sintezatoriem un elektroniskajai mūzikai, 20. gs. 80. gadi Meksikas populārajā mūzikā ir zīmīgi ar tā dēvēto popmūzikas “otro vilni”, kuru izpildītāji ar jautru un “lipīgu” dziesmu melodijām un tekstiem ieguva lielu popularitāti vidējo un augstāko sociālo slāņu jauniešu vidū. Par popmūzikas fenomeniem kļuva Timbiriche un Flans, kā arī solo izpildītājs Luiss Migels (Luis Miguel), kuru ieraksti iznāca miljonu tirāžās un ieguva lielu popularitāti arī citās Latīņamerikas valstīs. Plašu atzinību iemantoja arī Gloria Trevi (Gloria Trevi) un Alehandra Gusmana (Alejandra Guzman). Popmūzikas izpildītāji joprojām dominēja gan radio, gan valsts ideoloģiski kontrolētajā mediju konglomerātā Televisa, kas bieži arī uzņēmās popmūziķu producenta lomu.

Paralēli jaunam popmūzikas uzplaukumam 80. gadu vidū radās pirmās hārdkora panka un smagā metāla grupas. Par abu žanru vadošo ierakstu izdevniecību kļuva Mehiko bāzētā Discos y Cintas Denver, ar kuru sadarbojās arī lielākā daļa urbānā roka mūziķu. Par pazīstamākajām hārdkora panka grupām kļuva Massacre 68, Especimen un Atoxxxico; smagā metāla nišā ievērību izpelnījās Luzbel un Leprosy, kā arī Transmetal, kuras albums El infierno de Dante (1993) tika ierakstīts leģendārajā Morrisound studijā Floridā (ASV), ekstrēmā metāla vidē plaši pazīstamā grupu Cannibal Corpse, Deicide un Morbid Angel producenta Skota Bērnsa (Scott Burns) vadībā; El infierno de Dante tika izdots vairāk nekā simts tūkstošu tirāžā.

1985. gada septembrī Mehiko satricināja spēcīga un postoša zemestrīce, kurā gāja bojā arī R. Gonsaless. Zemestrīces sociālās sekas atstāja lielu iespaidu uz sabiedrību, veicinot arī vairāku jaunu grupu rašanos. Iezīmējot rokmūzikas oficiāla aizlieguma beigas, jauno izpildītāju popularizēšanai un ierakstu tirgus paplašināšanai Meksikā un citās Latīņamerikas valstīs tika uzsākta plašsaziņas līdzekļu kampaņa “Roks tavā valodā” (Rock en tu idioma), kas drīzumā kļuva par galveno rokmūzikas industrijas dzinējspēku. Radās vairākas ļoti populāras rokgrupas kā Santa Sabina; Los Amantes de Lola; Mana; Kenny y Los Electricos; Maldita Vecindad; Fobia un Caifanes, kura ātri kļuva par nacionālu fenomenu ar ierakstu tirāžām, kas pārsniedza miljons kopiju. Caifanes komerciāli veiksmīgākais albums El silencio (1992) tika producēts ar ievērojamā amerikāņu mūziķa, bijušā King Crimson ģitārista, Talking Heads un vēlāk arī Nine Inch Nails sadarbības partnera Eidriena Beljū (Adrian Belew) palīdzību.

1994. gada 1. janvārī stājās spēkā Meksikas valdības parakstītais Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums (Tratado de Libre Comercio de America del Norte) ar ASV un Kanādu, kam bija dažādas sociālās un ekonomiskās sekas. Meksikas ekonomika piedzīvoja smagu krīzi, no jauna strauji paaugstinoties ienākumu nevienlīdzībai. No otras puses, valstī ieplūda vairāk starptautisko investīciju un notika dažādu, uz ārvalstu kapitālu balstītu komerciālo un rūpniecības nozaru attīstība, kas veicināja arī mūzikas industrijas profesionalizāciju.

Meksikā ienāca vairāki starptautiskie mediji, tostarp mūzikas televīzijas MTV Latīņamerikas versija, pēc kuras piemēra Televisa izveidoja savu mūzikas kanālu Telehit, kā arī profesionāli koncertu organizēšanas uzņēmumi kā Operadora De Centro De Espectaculos (OCESA), kas rīkoja ievērojamu ārvalstu popmūziķu un rokgrupu koncertus, ko visbiežāk iesildīja stilistiski radniecīgi vietējie izpildītāji. Valstī radās vairākas jaunas rokmūzikas koncertzāles.

1994. gada sākums Meksikas vēsturē bija nozīmīgs arī ar sapatistu kustības (movimiento zapatista) darbību valsts dienvidu Čjapasas pavalstī. Sapatisti protestēja pret valdības (joprojām PRI) korumpētību, vardarbību, etnisko grupu sociālekonomisko marginalizāciju un apspiešanu, kā arī pret parakstīto tirdzniecības līgumu, kas praktiski izraisītu vēl izteiktāku laukstrādnieku turpmāku grimšanu nabadzībā. Rezultātā Sapatistu Nacionālās atbrīvošanas armija (Ejercito Zapatista de Liberacion Nacional) pieteica valdībai karu un veica bruņotu sacelšanos, uz divām nedēļām valsti novedot aktīva pilsoņu kara situācijā. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību notikumiem valsts dienvidos, Sapatistu kustību atbalstīja arī nozīmīgākās rokgrupas. Vairākās universitātēs Mehiko, bieži uz improvizētām skatuvēm (piemēram, uz autobusu jumtiem), risinājās lieli koncertmītiņi, tika izdotas tematiskas vairāku grupu izlases. PRI prognozēja studentu protestus, tomēr, atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, plaša studentu apspiešana nesekoja. Rokmūzika piedzīvoja vēl nepieredzētu popularitāti, kas vairākām grupām ļāva ierakstīt MTV akustiskās sesijas (MTV Unplugged).

90. gados strauju publikas atzinību iemantoja viena no vēlāk ievērojamākajām vietējām rokgrupām Cafe Tacvba, kas dažādus rokmūzikas novirzienus kombinēja ar meksikāņu tradicionālo mūziku, kā arī Maldita Vecindad, kas meksikāņu tradicionālo mūziku apvienoja ar ska, veicinot tā dēvētā “trešā viļņa ska” popularitāti jauniešu vidū. Radās arī citas nozīmīgas ska grupas kā Panteon Rococo; Tijuana No!; Secta Core!; Los Estramboticos un Victimas del Doctor Cerebro (agrīnajā periodā).

Vērā ņemamu attīstību piedzīvoja arī hiphops, par kura spilgtākajiem pārstāvjiem kļuva Control Machete un Cartel de Santa, un reproks. Lielu rezonansi jauniešu vidū izraisīja bieži vien kontroversālie reproka izpildītāji Molotov, kas turpmāk, pateicoties koncertturnejām ASV, Dienvidamerikā, Eiropā un Āzijas valstīs, kļuva par starptautiski pazīstamāko meksikāņu grupu. Darbību sāka arī gotiskā roka pionieri Hueco un Las Animas del Cuarto Oscuro, kā arī un industriālās mūzikas celmlauži Hocico. Pagrīdes mūzikas vidē par populārām kļuva arī garāžroka grupas El Intestino Grueso un ar kontroversāliem dziesmu tekstiem ievērojamā Las Ultrasonicas – pirmā meksikāņu rokgrupa, kuras sastāvā ir tikai sievietes.

“Trešo vilni”, šoreiz jau daudz profesionālākā mūzikas industrijas vidē, piedzīvoja popmūzika. Populārākais un komerciāli veiksmīgākais popmūzikas izpildītājs joprojām bija L. Migels, vairāku MTV mūzikas video balvu (MTV Music Video Awards) un Grammy balvas laureāts kategorijā “Latīņu popmūzika” (Latin Pop). Ļoti veiksmīgas gan Meksikā, gan starptautiski bija jaunās popzvaigznes Paulina Rubio (Paulina Rubio), Talia (Thalia) un Hulieta Venegasa (Julieta Venegas). 

Pateicoties dažādām tradicionālās populārās mūzikas izpausmēm – tostarp rančera (ranchera), balādes jeb korrido (corrido), orķestru mūzika (música de Banda), mariači (mariachi) un citi novirzieni, kuru izcelsme bieži saistīta ar tautas mūziku – stabilu popularitāti gandrīz visa 20. gs. laikā baudīja tā dēvētā meksikāņu reģionālā mūzika (música regional mexicana). Gadsimta nogalē vairāku jaunu novirzienu attīstība tai nodrošināja vēl plašāku ievērību, pamudinot Televisa izveidot tikai reģionālajai mūzikai paredzētu TV kanālu Bandamax.

21. gs. sākumā par vienu no pazīstamākiem šī žanra novirzieniem kļuva narkobalādes (narcocorridos), kurās apdziedāta narkokarteļu darbība. Arī to izpildītāji bieži ir ekonomiski saistīti ar šiem karteļiem un nereti gājuši bojā vardarbīgā nāvē. Narkobalādes kļuva plaši populāras laikā, kad prezidents Felipe Kalderons (Felipe Calderon) uzsāka cīņu ar karteļiem, novedot Meksiku līdz vēl nepieredzēta līmeņa vardarbībai. Reģionālā mūzika kļuva par vienu no iecienītākajiem mūzikas žanriem gan pilsētās, gan laukos, turklāt dažādu vecumu publikā.

21. gs. pirmajā desmitgadē uzplauka mūzikas izplatīšana internetā, kā arī digitālo mūzikas ierakstīšanas tehnoloģiju dominance, kas ekonomiski atviegloja šos iepriekš dārgos un sarežģītos procesus, veicinot no lielajām mūzikas kompānijām neatkarīgu izpildītāju un grupu rašanos; tāpat radās arī neatkarīgi mūzikas izdevēji: Noiselab, Intolerancia un Nuevos Ricos. Populāri kļuva elektrokleša un sintpanka izpildītāji Mikijs Guadamūrs (Miki Guadamur) un Silverio (Silverio), kā arī indīroka grupas Jessy Bulbo, Le Butcherettes, Los Dynamite, Los Fancy Free un Zoe, kas kļuva par jauno meksikāņu rokmūzikas fenomenu, koncerttūrēs pulcējot pilnus stadionus; plašu atzinibu iemantoja arī grupas Kinky, Plastilina Mosh un Zurdok. Ikgadējais festivāls Vive Latino nostiprinājās kā lielākais mūzikas forums Latīņamerikā, un pulcēja gan meksikāņu mūziķus, gan arī starptautiski atzītus citvalstu izpildītājus. Plaši apmeklēti festivāli bija arī Hipnosis, NRMAL, Tecate Pa’l Norte un Corona Capital.

Par vienu no nozīmīgākajiem neatkarīgās mūzikas producentiem kļuva Karloss Navarete (Carlos Navarrete, pazīstams kā Bona, Bona) kurš savā studijā Mehiko ir ierakstījis vairākus simtus dažādu izpildītāju albumus un, atsaucoties uz leģendāro angļu kompānijas Factory Records producentu, tiek dēvēts par meksikāņu Mārtinu Hannetu (Martin Hannett). Notika arī postpanka atdzimšana ar tādiem pārstāvjiem kā Le Baron; Soledad; Los Robotes; Red Ulalume un Hoffen, kā arī psihedēliskā roka renesanse, ko īpaši veicināja grupa Sonido Gallo Negro, kas psihedēliju papildināja ar kumbijas (cumbia) žanra elementiem. Šajā laikā attīstījās arī tā saucamais etnoroks ar epicentru Čjapasas pavalstī, kur izveidojās desmitiem jaunu rokmūzikas ansambļu. Pārsvarā tajos muzicē tsotsilu (tsotsil) etniskās grupas jaunieši, kas dzied tsotsilu valodā un rokmūziku kombinē ar dažādiem savas kultūras elementiem. Par pazīstamākajām etnoroka grupām kļuva Sak Tzevul; Lumaltok; Vayijel un Yibel Jmetik Banamil.

Jauniešu vidū iecienītas ir arī popgrupas Bellanova; RBD; Belinda un Reik, kā arī regetona izpildītāji un narkobalāžu stilistiskais novirziens “guļus stāvokļa balādes” (corridos tumbados), kurā, izmantojot trapa (trap, hiphopa novirziens) elementus, apdzied gan narkokarteļus, gan romantiskas tēmas – šis novirziens starp pašiem klausītākajiem izpildītājiem Meksikā ļāvis izvirzīties tādiem mūziķiem kā Peso Plumu (Peso Pluma) un Natanaelu Kano (Natanael Cano).

• Los Teen Tops, albums Teen Tops (1960)

Rokenrola grupas debijas albums, kas izpelnījās augstu popularitāti Meksikā, kā arī Spānijā un vairākās Latīņamerikas valstīs, nodrošinot veiksmīgu solokarjeru grupas solistam E. Gusmanam.

• Juan Gabriel, albums El Alma Joven (1971)

Viens no populārākajiem pirmā popmūzikas viļņa albumiem, kura oficiālā tirāža pārsniedza miljonu kopiju.

• La Revolución de Emiliano Zapata, albums La Revolución de Emiliano Zapata (1971)

Grupas debijas albums, kas mūzikas presē tiek dēvēts par pirmo kontrkultūras un psihedēliskā roka ierakstu Meksikā.

• Los Tigres del Norte, albums Contrabando y Traición (1975)

Bieži dēvēts par pirmo īsti populāro narkobalāžu ierakstu, kas licis pamatus šī “reģionālās mūzikas” novirziena turpmākai attīstībai un popularitātei.

• Three Souls in My Mind, albums Chavo de onda (1976)

Tiek uzskatīts par pirmo urbānā roka albumu, kas iezīmējis šī rokmūzikas novirziena tālāko attīstību.

• Chac Mool, albums Caricia Digital (1984)

Pirmais jaunā viļņa un rokmūzikas albums, kas guva ievērojamus komerciālus panākumus rokmūzikas aizlieguma periodā, padarot Chac Mool par vienu no pirmajām rokgrupām, kas uzstājusies TV un aizsākot ceļu uz rokmūzikas oficiālu atzīšanu.

• Timbiriche, albums Timbiriche VII ( 1987)

Popmūzikas otrā viļņa albums satur grupas pazīstamākās dziesmas un ir pārdots vairāku miljonu tirāžā.

• Maldita Vecindad, albums El circo (1991)

Meksikāņu ska pionieru albums, kas ievērojami veicinājis žanra popularitāti vietējā publikā.

• Paulina Rubio, albums La chica dorada (1992)

Popmūzikas “trešā viļņa” albums, kas ierindojies starp pirktākajiem ierakstiem ASV žurnāla Billboard tabulā Latin Pop Albums.

• Caifanes, albums El silencio (1992)

Grupas pazīstamākais albums gan Meksikā, gan ārpus tās piedāvā grupas slavenākās dziesmas, kurās rokmūzika veiksmīgi apvienota ar dažādiem Latīņamerikas tradicionālās mūzikas elementiem.

• Luis Miguel, albums Aries (1993)

Popmūzikas “otrā viļņa” albums, kas ieņēmis pirmo vietu Billboard latīņu popalbumu tabulā (Latin Pop Albums) un kļuvis par Grammy laureātu kategorijā “Latīņu popmūzika” kategorijā.

• Café Tacvba, albums Re (1994)

Café Tacvba otrais albums nostiprināja grupas popularitāti Meksikā; žurnāls Rolling Stone to atzinis par visu laiku labāko Latīņamerikas roka ierakstu.

• Control Machete, albums Mucho barato (1996)

Pirmais meksikāņu hiphopa ieraksts, kura pārdošanas rezultāti sasniedza platīna statusu, tiek uzskatīts par žanra celmlauzi Meksikā.

• Molotov, albums ¿Dónde jugarán las niñas? (1997)

Mūzikas presē uzskatīts par pirmo meksikāņu reproka albumu, kā arī par vienu no kontroversālākajiem gan dziesmu tekstu, gan arī albuma noformējuma dēļ.

• Backup. Expediente Tecno Pop 1980–1989 (2005)

Izlase, kas apkopo 20. gs. 80. gadu meksikāņu jaunā viļņa un sintpopa grupas, kuru ieraksti atkārtoti nav izdoti.

• Julieta Venegas, albums Limón y sal (2006)

Albums, ar kuru H. Venegasa kļuva par populārāko popmūzikas izpildītāju Meksikā, triumfējot arī vairāku Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas un Eiropas pirktāko mūzikas ierakstu sarakstos.

• Silverio, albums Silverio (2006)

Meksikā pazīstamākais elektrokleša un sintpanka ieraksts, kas savas autoram nodrošināja veiksmīgu karjeras turpinājumu gan Meksikā, gan Spānijā un ASV.

• Zoé, albums Reptilectric (2008)

Ieraksts, pēc kura Zoé kļyva par jauno meksikāņu rokmūzikas fenomenu, koncerttūrēs pulcējot pilnus stadionus, ieņemot vadošās vietas ierakstu pārdošanas un dziesmu atskaņošanas sarakstos, kā arī sasniedzot platīna diska statusu.

• Lumaltok, albums Vukub Ja´Vil Ta (2016)

Viens no pazīstamākajiem etnoroka albumiem, kas pēc vairāku mūzikas preses izdevumu viedokļa pauž šī stila esenci.

Nozīmīgākie interneta portāli un žurnāli, kas ziņo par jaunumiem populārās mūzikas jomā Meksikā un ārvalstīs, gaidāmajiem koncertiem un publicē jaunāko ierakstu recenzijas ir Indie Rocks! (kopš 2006), Marvin (kopš 2001), Me hace ruido (kopš 2008) un žurnāla Rolling Stone versija spāņu valodā Meksikas tirgum (kopš 2002).