Norvēģu metodistu mācītājs Tomass Barats (Thomas Ball Barratt) ar pentakostisma idejām saskārās braucienā pa ASV. Pēc tam, kad 1906. gada decembrī atgriezās Eiropā, viņš sekmēja Vasarsvētku draudžu veidošanos Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Vācijā, Francijā un Anglijā. T. Barata iespaidā pentakostismu sāka sludināt zviedru baptistu mācītājs L. Petruss. Pentakostu idejas sasniedza arī Krievijas Impēriju (ieskaitot Baltiju), kur darbojās gan unitārie pentakosti (krievu единственники), gan “klasiskie” pentakosti. Pentakostismam simpatizēja latviešu baptistu mācītājs Viljams Fetlers, kurš pirms Pirmā pasaules kara darbojās krievu baptistu draudzē Pēterburgā. Pateicoties spāņu izcelsmes amerikāņiem, kuri darbojās Azusa ielas draudzē, Vasarsvētku draudzes izplatījās Meksikā, Puertoriko un vēlāk citviet Latīņamerikā. 1907. gadā pentakostu misionāri ieradās Dienvidāfrikā. Par vienu no pentakostisma dibinātājiem Anglijā uzskatāms anglikāņu mācītājs Aleksandrs Bodijs (Alexander Alfred Boddy), kurš kustības idejām pievērsās T. Barata ietekmē. Viņš pats palika anglikānismā un vēlējās, lai pentakostisms būtu starpkonfesionāla atjaunotnes kustība. 1909. gadā pirmā Vasarsvētku draudze tika izveidota Austrālijā. Tā ir liecība sieviešu ievērojamai lomai agrīnajā pentakostismā, jo draudzes dibinātāja bija sieviete – evaņģēliste Sāra Lankāstere (Sarah Jane Lancaster), kura brauca sludināt visā Austrālijā. Azusa ielas draudze ASV tika kritizēta par to, ka tajā ļauts sludināt sievietēm. Vienu no pentakostu denominācijām – Četrstūra draudzi (Foursquare Church) – 1923. gadā dibināja sieviete, Kanādā dzimusī evaņģēliste Eimija Makfērsone (Aimee Elizabeth Semple McPherson). Vasarsvētku kustībai pārņemot sabiedrībā valdošās patriarhālās vērtības, sieviešu loma tika ierobežota. Mūsdienās daudzās Vasarsvētku draudzēs atkal ir sievietes mācītājas (nereti kopā ar vīriem mācītājiem). Vasarsvētku draudžu vairākums ir pret homoseksuālu attiecību praktizēšanu, kas gan nav visu pentakostu viedoklis. Metropoles kopienas draudžu (Metropolitan Community Churches) dibinātājs (1968. gadā) Trojs Perijs (Troy Deroy Perry) bija Vasarsvētku draudzes mācītājs ASV. Šī teoloģiski un liturģiski daudzveidīgā protestantu denominācija par savu misiju uzskata kalpot LGBT kopienai. 2011. gadā Pjū foruma (Pew Forum) pētījumā teikts, ka pasaulē ir aptuveni 279 miljoni “klasisko” pentakostu. To lielais vairums dzīvo Āfrikā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā. ASV ir vairāk nekā 20 miljoni pentakostu. Mūsdienās pasaulē pastāv aptuveni 740 pentakostu denominācijas. Lielākā no tām ir Dieva asamblejas – 2020. gadā tām piederēja 55 500 000 locekļu pasaulē. Pentakostisms ir pasaulē skaitliski augošs kristietības novirziens. Precīzu statistiku grūti iegūt, ņemot vērā draudžu fragmentāciju un to, ka neopentakosti bieži sevi sauc vienkārši par kristiešiem. Jāņem arī vērā, ka daudzi Rietumu pentakosti sinkrētisma dēļ neatzīst daļu Āfrikas pentakostu draudžu. Vasarsvētku kustībai attīstoties, tā zaudēja kontrkultūras raksturu un vairāk sāka sadarboties ar citiem kristietības novirzieniem. Tā daudzviet atteicās no striktajām sadzīves normām (piemēram, kosmētikas lietošanas nolieguma, negatīvas attieksmes pret dejošanu utt.), kļuva pozitīvāka pret akadēmisko teoloģiju, vietām integrējoties tās mācību un pētniecības iestādēs. Daļa pentakostu iesaistījās ekumenismā – 1961. gadā Pasaules baznīcu padomē uzņēma divas Čīles Vasarsvētku draudžu savienības. Tām vēlāk sekoja arī vairākas citas. 1947. gadā Cīrihē (Šveicē) notika pirmā pentakostu pasaules konference. Tās regulāri sanāca arī vēlāk un ir viens no veidiem, kā konsolidēt ļoti fragmentēto Vasarsvētku kustību. Šo sanāksmju organizētāja ir Pentakostu pasaules sadraudzība (Pentecostal World Fellowship), pie kuras pieder Vasarsvētku draudžu organizācijas 34 valstīs. Pentakostu kopdarbam ir senāka priekšvēsture – 1939. gadā Stokholmā notika Eiropas pentakostu konference. Vēl pirms tam – 1921. gadā – Dieva asamblejas pieņēma rezolūciju par starptautisku sadarbību, kuras rezultātā vairāku nāciju Vasarsvētku draudžu vadītāji piedalījās Dieva asambleju ģenerālās padomes sēdē Memfisā (ASV) 1937. gadā. Ciešākas sadarbības centieni vērojami arī amerikāņu pentakostismā – 1948. gadā tika dibināta Ziemeļamerikas Pentakostu sadraudzība (Pentecostal Fellowship of North America). Līdz 90. gadiem, kad šī organizācija sāka izrādīt lielāku apņēmību sadarboties ar melnādainajiem pentakostiem, tā lielākoties apvienoja eiropiešu izcelsmes pentakostus. 1994. gadā tika izveidota jauna organizācija, kurā iekļāvās arī afroamerikāņu pentakostu draudzes.