Temīda ir taisnīguma un likumības dieviete sengrieķu mitoloģijā, viena no 12 titāniem.

Sengrieķu mitoloģijā Temīda neieņem tik nozīmīgu lomu kā, piemēram, Olimpa dievi, taču viņai piemīt būtiska funkcija pasaules kārtības veidošanā kā taisnīguma personifikācijai. Temīda iemieso taisnīgumu, gudrību, viedumu, dievišķo kārtību, likumu un paražas. Viņa tiek dēvēta par likuma sargātāju, viņa spriež taisnu tiesu, taču nav nežēlīgi atriebīga dieviete.

Būdama dievišķā balss orākulos, arī Delfu orākulā, viņa nodeva cilvēcei zināšanas par taisnīgu tiesu un tiesas likumiem, godbijību, viesmīlību, pārvaldību un pietāti pret dieviem.

Temīdas vārds cēlies no sengrieķu sieviešu dzimtes lietvārda θέμις, themis, un tā pirmā nozīme ir ‘tas, kas ir nolikts, pieņemts’, otrā – ‘taisnīgums’ un trešā, parasti daudzskaitļa formā, – ‘orākuli’. Latīņu valodā viņas vārds paliek nemainīgs – Themis.

Temīdu nevajadzētu jaukt ar nereīdu Tetīdu (Θέτις) un titāni Tētiju (Τηθύς).

Sengrieķu mitoloģijā var pielietot hronoloģisku principu, kas veidojas, balstoties uz paaudžu nomaiņu, un šo ģenealoģiju var skatīt vai nu ļoti detalizēti, vai vispārināti. Uzlūkojot sengrieķu mitoloģiju vispārināti, var iedalīt tikai četras paaudzes. Temīda pieder pie otrās paaudzes, jo viņa ir pirmatnējās dievietes Gājas (Γαῖα) un varenā Urāna (Οὐρανός) meita. Gāja Urānam dzemdēja 12 titānus – sešas meitas un sešus dēlus. Šīs meitas bija Tētija, Temīda, Teja (Θεία), Reja (Ῥεία), Mnēmosine (Μνημοσύνη) un Foibe (Φοίβη). Dēli bija Okeāns (Ωκεανός), Japets (Ἰαπετός), Hiperions (Ὑπερίων), Kojs (Κοῖος), Krejs (Κρεῖος) un Krons (Κρόνος). Tas lasāms sengrieķu dzejnieka Hēsioda (Ἡσίοδος) poēmas “Teogonija” (Θεογονία, ap 7. gs. p. m. ē.) 133.–137. rindiņā:

“[..] Okeānu, plūstošo straumi,

Koju, Japetu, Kreju, vēl arī Hiperīonu,

Temīdu, Reju un Teju, tad Mnēmosini pēc viņām,

Foibi zeltainu vainagu galvā un Tētiju mīļo;

Vēlāk pēc pārējiem visiem tā [Gāja] dzemdēja viltprāti Kronu [..].”

(Augusta Ģiezena atdzejojums; Ābrama Feldhūna redakcija)

Šī izcelšanās versija pastāv arī citos antīkajos avotos, taču romiešu autors Gajs Jūlijs Higins (Gaius Julius Hyginus) mītu krājumā “Stāsti” (Fabulae, 1. gs.) norādīja, ka Temīda cēlusies no Gajas un Aitera (Αἰθήρ), pirmatnējā dieva, kurš iemieso gaismu.

Temīdas funkcija ir ieviest un veicināt taisnīgumu, tādējādi veidojot pasaules kārtību. Temīdai piedēvētie notikumi to arī ataino, lai gan viņa nav tieši iesaistīta plaši pazīstamos mītos.

Hēsioda poēmas “Teogonija” 886.–923. rindiņā vēstīts, ka Zevam (Ζεύς) bija septiņas sievas. Pirmā bija okeanīda Metīda (Μῆτις), no kuras Zevs ieguva gudrību, savukārt otrā bija Temīda, un no viņas Zevs ieguva spēju radīt kārtību un spriest taisnīgu tiesu. Kopā ar Temīdu Zevs spēja izveidot civilizācijas pamatus.

Temīda Zevam dzemdēja sešas meitas, un tās visas pildīja funkcijas, kas saistītas ar kārtību vai taisnīgumu. Vispirms Temīdai un Zevam piedzima dievietes horas (Ὧραι) – Einimoja (Εὐνομία), Dike (Δίκη) un Eirēne (Εἰρήνη) –, kuras rūpējas par mirstīgo dzīves likumsakarīgu ritējumu, kā arī gadalaiku maiņu. Viņiem piedzima arī likteņa dievietes moiras (Μοῖραι) – Kloto (Κλωθώ), Lahese (Λάχεσις) un Atropa (Ἄτροπος) –, kuras bija tik ietekmīgas dievietes, ka spēja noteikt paša Zeva likteni.

Šī ģenealoģija vēstīta Hēsioda poēmas “Teogonija” 901.–906. rindiņā:

“Otro Zevs paņēma Temīdu gaišo, kas dzemdēja Horas:

Einomiju un Diki, un arī vēl Eirēni maigo –

Rūpējās tās arvien par mirstīgo cilvēku darbiem –,

Un tad arī vēl Moiras, kam piešķīra lielāko godu

Zevs visgudrais, – tās Kloto un Lahese, Atropa bija;

Mirstīgiem ļaudīm virs zemes tas sadala labu un ļaunu.”

(A. Ģiezena atdzejojums; Ā. Feldhūna redakcija)

Ir avoti, kuros Temīda atspoguļota nevis kā Zeva sieva, bet gan kā viņa padomniece. Zevs varēja lūgt Temīdai sasaukt dievu sapulces Olimpa kalnā un tautas sapulces uz zemes, un viņa vienmēr lūkojās, lai tiktu ievērota kārtība un likumi. Zevam taisnīgas tiesas spriešanā palīdzēja arī hora Dike, kura mita Olimpa kalnā un vēstīja Zevam par tiesnešiem, kuri neievēro dievu noteiktos likumus. Tā kā Temīda saistāma ar lēmumu pieņemšanu, tie, kuriem pieder vara lemt, var tikt dēvēti par θεμιστοπόλοι, themistopoloi, ko varētu skaidrot kā ’likumam kalpojošie’.

Temīda bija tā, kas deva Zevam un Poseidonam (Ποσειδῶν) padomu neiesaistīties mīlas sakaros ar skaisto nereīdu Tetīdu, jo viņai bija lemts dzemdēt dēlu, kas būtu spējīgs gāzt Zevu no troņa. Tāpēc Tetīda apprecēja mirstīgo Pēleju (Πηλεύς) un dzemdēja slaveno varoni Ahilleju (Ἀχιλλεύς).

Temīda deva padomu Trojas kara izraisīšanā. Homēra (Ὅμηρος) eposos “Īliada” (Ἰλιάς, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.) un “Odiseja” (Ὀδύσσεια, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.) tas netiek pieminēts, taču ziņas par Temīdas iesaisti Trojas kara izraisīšanā iespējams gūt pārstāstos no grieķu dzejniekam Stasīnam (Στασῖνος) piedēvētā zudušā eposa “Kiprija” (Κύπρια, ap 7. gs. p. m. ē.). Gāja bija sūdzējusies Zevam par pārāk lielo cilvēku skaitu uz zemes, turklāt tiem nebija piemitusi dievbijība, tāpēc Zevs nolēma izraisīt karus, radīt plūdus un raidīt uz cilvēkiem savas zibens šautras. Nopēluma un ņirgāšanās dievs Moms (Μῶμος) sniedza Zevam ideju izraisīt asinsizliešanu starp Eiropas un Āzijas zemju teritorijām, un tieši ar šo ideju Zevs devās pie Temīdas pēc padoma. Temīda ieteica Tetīdas un Pēleja kāzās izraisīt strīdu starp Hēru (Ἥρα), Atēnu (Ἀθηνᾶ) un Afrodīti (Ἀφροδίτη).

Tetīdas un Pēleja kāzas bija brīnišķīgi skaistas, un uz tām bija ielūgti visi dievi, izņemot strīdu un nesaskaņu dievieti Erīdu (Ἔρις). Nelūgta tā ieradās kāzās un izraisīja ķildu, atstādama uz galda hesperīdu zelta ābolu ar uzrakstu “Visskaistākajai”. Uzreiz izcēlās strīds starp Hēru, Atēnu un Afrodīti, kurai no viņām šis ābols domāts, un dievietes prasīja Zevam šo strīdu izšķirt. Taču Zevs atteicās to darīt un novēla strīda izšķiršanu uz Trojas valdnieka Priama (Πρίαμος) dēla Parida (Πάρις) pleciem. Dievu vēstnesis Hermejs (Ἑρμῆς) un visas trīs dievietes ieradās Idas kalnā pie Parida. Hermejs iedeva ābolu Paridam un teica, lai viņš to pasniedz skaistākajai dievietei. Hēra Paridam solīja varu pār Āziju, Atēna – uzvaras un slavu, bet Afrodīte – par sievu skaistāko no mirstīgajām sievietēm Zeva un Lēdas (Λήδα) meitu Helēnu (Ἑλένη). Parids atdeva ābolu Afrodītei, tā atzīdams to par skaistāko. Afrodīte kļuva par Parida aizbildni, bet Hēra un Atēna sāka nīst gan viņu, gan arī pārējos trojiešus.

Tā kā Temīda tiek uzskatīta par padomdevēju, daļa viņas funkciju izpaužas arī caur orākuliem un pareģojumiem. Gāja, Temīdas māte, tiek uzskatīta par sākotnējo orākulu iedibinātāju un pārstāvi. Sengrieķu traģēdiju rakstnieks Aishils (Αἰσχύλος) darbā “Labvēlīgās” (Εὐμενίδες, 458. gadā p. m. ē.) 1.–8. rindiņā norādīja, ka Gāja nodeva orākulus Temīdas pārziņā, savukārt Temīda – Apollona (Ἀπόλλων) vecmātei Foibei, un tieši caur Foibi orākuli nonāca Apollona rokās. Temīdas un Apollona saistība parādās arī nezināma autora vai autoru kolekcijā “Homēriskās himnas” (Ὁμηρικοὶ ὕμνοι, 7.–6. gs. p. m. ē.), kas veltīta dieviem. Tur vēstīts, ka Temīda piedalījās Apollona dzimšanā Dēlas salā un baroja to ar nektāru un ambroziju.

Temīdas atspoguļojums mākslā laika gaitā pārveidojies. Senākos vāžu gleznojumos no 6.–4. gs. p. m. ē. Temīda parasti attēlota garā hitonā ar kādu atribūtu rokās, piemēram, dzeramo trauku, lauru zaru vai nūju, vai nu viena, vai kopā ar citiem dieviem. Vēlāk Temīdai piemēroti citi atribūti – svaru kauss rokās kā taisnas tiesas simbols, arī pārpilnības rags. Romiešu mākslā Temīda atspoguļota ar zobenu rokā un apsēju uz acīm, kas arī simbolizē taisnu tiesu. Dažādās variācijās – ar svaru kausu, zobenu un/vai apsēju uz acīm – Temīda bieži attēlota tiesu ēkās (statujas, ciļņi, gleznas un sienu gleznojumi).

Rīgā Temīdas skulptūra atrodas Rātslaukumā 1 uz Rātsnama jumta kores – labā roka pacelta, tajā ir zobens, kreisā roka nolaista, turot svaru kausu, un ap acīm apsējs.

Senās Grieķijas teritorijā Temīdai tika veltīti vairāki tempļi, kā arī atsevišķi altāri. Atikā, Ramnas pilsētā, bija templis, kas veltīts Temīdai un atriebības dievietei Nemesei (Νέμεσις), tempļi bija arī Zeva svētnīcā Dodonā, Grieķijas ziemeļu daļā, Ftijas apvidū, kā arī Atēnās netālu no Akropoles. Tēbās atradās Temīdai veltīts templis, kur tika godātas arī moiras un Zevs.