Festivāls “Bildes” Rīgā notiek katra gada nogalē, tā programma ietver koncertus un izstādi. Festivāla “Bildes” pirmsākumi rodami dziedātāja, dziesmu autora, dzejnieka Igo idejā rosināt mūziķus radīt mākslas darbus un veidot to izstādi 1985. gada vasarā. Pirmajām divām izstādēm Grobiņas pilsdrupās un Liepājas tipogrāfijas “sarkanajā” stūrītī (padomju aģitācijai atvēlēta telpa vai telpas daļa) tika sarīkota izstāde Rīgā, Rīgas Politehniskā Institūta (RPI) studentu klubā, kas darbojās Anglikāņu baznīcā; kluba vadītāja bija Tija Auziņa. Nosaukuma “Bildes” autors ir dziesminieks Kaspars Dimiters.

Pirmajā izstādē RPI studentu kluba telpās trīs dienas bija aplūkojami 37 darbi – gleznas, kuru autori bija Latvijā zināmi popa, roka, akadēmiskā stila mūziķi (K. Dimiters, Raimonds Bartaševičs, Imants Vanzovičs, Hermanis Kaminskis, Imants Zemzaris, Jānis Grodums, Guntars Račs u. c.), kā arī Gunta Veita darināts gobelēns. Izstādes laikā muzikālus priekšnesumus sniedza profesionāli mākslinieki (Jānis Anmanis, Uldis Baltutis, Ainars Mielavs, Raimonds Gabaliņš u. c., arī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti), pasākumu vadīja mākslas zinātnieks Pēteris Bankovskis, uzstājās profesionāli mūziķi Mirdza Zīvere, I. Vanzovičs, Zigmars Liepiņš, K. Dimiters, Aivars Hermanis, I. Zemzaris, Inga Suta un citi. Tika aizsākta tradīcija eksponēt mākslinieku muzikālās prasmes un mūziķu mākslinieciskos talantus.

1986. gadā “Bildes” oktobra nogalē izvērtās par festivālu septiņu dienu garumā RPI lielajā zālē un RPI studentu klubā. Izstādē gleznošanai un zīmēšanai pievienojās sarežģītākas tehnikas – tamborēšana, veidošana, grebšana. Izstādē piedalījās dziedātāji, komponisti, mūziķi: R. Bartaševičs, J. Grodums, Igo, Ieva Akuratere, Renē Salaks, Sergejs Martinovs, Uldis Marhilevičs, Ingus Baušķenieks un citi. Darbus vērtēja mākslas profesionāļi, par labāko atzīstot K. Dimitera skulptūru “Zaļā dzejniece ar sarkanajām peldbiksēm”, I. Baušķenieka, G. Rača darbus. Koncertos uzstājās salonmūzikas ansamblis “Optimisti”, I. Akuratere, K. Dimiters, Harijs Užans, Sandra Ozolīte, populārās grupas “Remix”, “Jumprava”, “Tip Top”, arī “Elpa”, igauņu mūziķi: vokālais kvartets Barbershop un Ivo Linna (Ivo Linna) ar grupu Rock Hotel. Koncerti “Bildēs” plašākai publikai pirmoreiz demonstrēja “Dzelteno pastnieku” un Pita Andersona daiļradi, tādējādi sākot tradīciju – oriģinālu, neformālu mūziķu priekšāstādīšanu. Festivālā pirmo lielo koncertu sniedza nesen darbu sākusī grupa “Opus Pro”, arī turpmāk “Bildes” kļuva par starta platformu daudziem jauniem kolektīviem. Šajos gados dalībnieki koncertos nereti atskaņoja pilnu programmu – apmēram 40 minūtes, sniedzot sava veida gada radošo atskaiti kolēģiem un klausītājiem.

1987. gadā festivālā, kas notika oktobra beigās, pirmoreiz izpildīta turpmāk oficiālā, U. Marhilēviča un G. Rača sacerētā “Bilžu” himna “Tikai tā”, piesakot apvienības “Liepājas brāļi” dibināšanu. Izstādē darbus eksponēja gan klasiskās, gan modernās mūzikas autori, Ilmārs Puriņš tika atzīts par lielākās gleznas autoru. Atsevišķu koncertu sniedza mākslinieki (gleznotāji, tēlnieki, arhitekti). “Bildēs” pirmoreiz tik lielas auditorijas priekšā uzstājās kameransamblis “Marana” un džeza trio “Diskomforts”, Rīgas radošās jaunatnes kamerkoris “Sindi Putnu dārzs”. Piedalījās viesi no Igaunijas – Silvija Vraita (Silvi Vrait) un Jāks Johansons (Jaak Johanson), džeza stilā muzicēja arī pianiste Ilga Bērziņa, Rīgas džeza sekstets un citi. Pasākuma vadītājs P. Bankovskis sniedza ekspresīvu priekšnesumu kopā ar Liepājas blūza trio, kuru izveidoja mākslinieks U. Baltutis, festivāla “Bildes” emblēmu autors. Dalībnieku vidū bija Latvijas roka un popmūzikas grandi – “Pērkons”, “Sīpoli”, “Odis”, karavīru ansamblis “Zvaigznīte”, “Neptūns”, “K. Remonts”, pasākumā ar pompozu akustisko priekšnesumu no sava līdzšinējā saimnieka Latvijas radio atvadījās grupa “Remix”.

1988. gada izstādē bija aplūkojami 33 mūziķu darbi, pirmoreiz festivālā uzstājās Latvijas teātru apvienotais aktieru koris, strēlnieku dziesmu ansamblis “Liepavots”, mediju apvienība “Zvaigznīšu brīdis”, folkgrupa “Akcents”, piedalījās mūziķi no Igaunijas: Ērihs Krīgers (Erich Krieger), J. Johansons un citi. 

Pakāpeniski “Bildēs” izveidojās tradīcija – dalīt koncertus pa žanriem. 1989. gadā pusi nedēļas aizpildīja folkmūzika Arņa Miltiņa, A. Hermaņa, K. Dimitera, brāļu Ziemeļu u. c. izpildījumā. Togad pirmo koncertu “Bildēs” sniedza grupas “Vecās mājas”, “Aurora”, “Linga”, “Parks”, “Salamandra”, “Stikls”, “Kaija”, “Jaunais laiks”. Jaunums bija Latvijas Radio pārraižu “Dzirkstele” un “Mikrofons” veidotāju priekšnesumi, grafiķu akordeonistu ansamblis, Zigfrīda Račiņa vārdā nosauktais duets un citi. Izstādē pirmoreiz bija apskatāmi trimdas latviešu mūziķu – grupu “Akacis”, “Robis un latvieši” dalībnieku – darbi. Latvijas mākslinieku savienības jauno mākslinieku klubs izdeva retrospektīvu festivāla “Bildes” albumu. 

Ar 1990. gadu festivāla “Bildes” organizētāja T. Auziņa latviešu mūziķus, žurnālistus, māksliniekus pulcināja ne tikai rudeņos, bet arī vasarās, rīkojot vasaras nometni; 1990. gadā tā notika Silmačos pie Mūsiņa ezera, kur tika darināti pūķi. Koncertos novembra vidū, nedēļas garumā, līdztekus pilnmetrāžas koncertu programmām (“Credo”, “Eolika”, “Pērkons”) skanēja festivālam īpaši gatavoti priekšnesumi, demonstrējot negaidītus mūziķu ansambļus – “Vidēji zilās zvaigznītes”, “Kaķu nams”, “Nika trio” –, priekšnesumam “Bildēs” atkal apvienojās 70. gadu sākuma grupa “Mazie brāļi” un citi. Debitantu vidū bija skaņu režisora Tāļa Timrota grupa “Ģenerālis Burts”, “Bruģis”, TT Weekend Band un Einārs Vītols, “Zig Zag”, “Lādezers”, “Ansamblis Ansamblis”, “Pastors”, “Lietussargi” un citi. Mākslas pasauli koncertā pārstāvēja U. Baltutis, Guntars Ošenieks, Aivars Vilipsons, Kristaps Gulbis, mākslas zinātniece Sarmīte Sīle vērtēja izstādei iesniegtos darbus.

1991. gadā festivāla dalībnieku bija tika daudz, ka koncerti novembra sākumā notika arī Lielajā ģildē. Kopā ar nedēļas žurnālu “Pilsēta” tika izdota “Bilžu” avīze, līdzīgi izdevumi klajā nākuši vairākos festivāla darbības gados. Šī gada debitantu vidū bija grupas Whiskey Band, Rebel, “Rīgas Viļņi”, “Nejautā”, “Siena”, “Nelaimīga dzimšanas diena” u. c., priekšnesumus sniedza televīzijas raidījuma “Pirmā prognoze” radošā komanda (Anda Linuža, Andris Freidenfelds u. c.), Liepājas teātra studijas audzēkņi, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitekti, LMA studenti, viesi no Igaunijas, tostarp populārais dziedonis Jāks Joala (Jaak Joala).

1992. gadā festivāla koncerti notika RTU zālē un Rīgas pilī, kur bija aplūkojama darbu izstāde; tur arī notika atklāšanas koncerts. Skanēja folkmūzikas akustiskie un roka koncerti; “Bildēs” debitēja “Prāta Vētra”, Arņa Medņa džeza trio un dziedātāja Olga Pīrāga, “Labvēlīgais Tips”, Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīte”, “Policijas akadēmija”, F. Art, Hot Dogs u. c., uzstājās mākslinieku apvienotais koris, apvienība “Sudraba saites” (Aigars Voitišķis, Ingus Ulmanis, Aigars Grāvers, Aigars Krēsla), S. Vraita no Igaunijas. Pirmoreiz tika sarīkots koncerts bērniem un viņu vecākiem, kur savus talantus demonstrēja mūziķi kopā ar savām atvasēm. “Bilžu” avīzi izdeva “Diena”, kuras koris uzstājās atklāšanas koncertā.

1993. gadā festivāla norisē ietilpa balvu izcīņa ūdens kulšanā un peldcepurīšu konkurss “Slapjās bildes” RTU peldbaseinā, kā arī nakts spēles – “Parlaments pret mafiju”. Izstāde notika Rīgas skaņu ierakstu studijā, kur skanēja arī džeza (O. Pīrāga, Harijs Bašs, “Asambleja”, “DAO”, “Mazās lapas”, Jolanta Gulbe u. c.) un akustiskās rokmūzikas koncerti. Folkkoncerta mūziķu vidū bija Valdis Atāls, Andris Kārkliņš, Haralds Sīmanis, Kristīne Sudmale, festivālā debitēja Overnight Sensations, “Pamatinstinkts”, orķestris “Stabu ielas džess”, “Vecie draugi”, dziedātājs Guntars Ruņģis, pianiste Jautrīte Putniņa un citi.

1994. gadā “Bildes” svinēja 10. jubileju, koncerti notika Kongresu namā, kur bija izvietotas četras izstādes, tostarp bērnu zīmējumi par tēmu “Mans mīļākais mūziķis”, kā arī fotoizstāde par festivāla vēsturi. Paralēli desmit koncertiem lielajā zālē instrumentālā mūzika skanēja arī Kongresu nama kafejnīcā, notika “Parlaments pret mafiju” cīņa un basketbola turnīrs; muzicēja “Menuets”, “Otra Puse”, “Gans un avis”, Igors Siliņš, Ilze Purmaliete un citi. “Bilžu” noslēgumā koncertu sniedza krievu rokmūziķis Boriss Grebenščikovs (Борис Борисович Гребенщиков, bija apskatāma mūziķa darbu personālizstāde) un grupa “Akvarium” (Аквариум).

Sākot ar 1995. gadu, mainījās festivāla izstādes koncepcija – mūziķi turpmāk apdarināja līdzīgus objektus, togad notika šķīvju apgleznošana. “Bildes” pirmoreiz notika decembrī un Jaunajā Rīgas teātrī. Lielajā zālē muzicēja pieredzējušie, mazajā – mazpazīstami mūziķi. Jaunās grupas uzstājās arī klubā “Slepenais eksperiments”. “Bildēs” debitēja “Pienvedēja piedzīvojumi”, Time After Time, “Rāpuļi ar putniem”, Rīgas fagotistu kvartets un citi.

1996. gadā izstādi veidoja apgleznoti krekli; debitēja “Līvi”, Žoržs Siksna, “Skumju Akmeņi”, The Satellites, “Herlis”, Los Amigos u. c., pārsteigumu sagādāja Renāra Kaupera pievienošanās kameransamblim “Marana”, uzstājās kādreizējais rīdzinieks Valērijs Beļinovs no Sanktpēterburgas ar blūza grupu.

1997. gadā “Bildes” decembrī atgriezās Rīgas Kongresu namā, koncertos uzstājās 350 mūziķu, izstādē bija apskatāmas apgleznotas galda virsmas un instalācijas no datortehnikas. Notika atsevišķs jauno un perspektīvo grupu (“Lolitas brīnumputns”, Exit, “Metrs” u. c.) koncerts, Kaspara Bindemaņa projektā Old Soldiers pie bungām sēdās premjerministrs Ivars Godmanis. Debitēja “Keksi”, “Tumsa”, “Melnā princese” un citi. Festivāla koncertus demonstrēja Latvijas Televīzija (LTV).

1998. gadā izstādi veidoja apgleznotas stikla pudeles, dažādu žanru koncertos piedalījās mazāk jauno mūziķu (Shake & Bake, “100. Debija” u. c.), debitēja ziņu aģentūra LETA ar rokkomandu Leta House Band.

1999. gadā festivāls nenotika.

2000. gadā “Bildes” svinēja 15. jubileju, izdodot foto un tekstu albumu “Tikai tā!”. Jubilejas albuma un apvienības “Liepājas brāļi” albuma prezentācija festivāla ieskaņā tika sarīkota tirdzniecības centrā “Mols”. Programmā ietilpa koncerts “Bildēs pirmo reizi” (Gunārs Kalniņš, Linda Leen, “Autobuss debesīs” u. c.), festivālā uzstājās jau iepriekšējo gadu dalībnieku bērni ar saviem projektiem, pēc klusēšanas perioda “Bildēs” muzicēja “Inversija”, “Marana” un citi. Īpašie viesi – grupa Skamp no Lietuvas.

2001. gada koncertus rīkoja Lielajā ģildē. Togad sākta tradīcija – organizēt jauno grupu un mūziķu kopīgus projektus ar pieredzējušajiem kolēģiem, mūziķiem, radošām personībām.

2002. gadā festivāls atgriezās Rīgas Kongresu namā, izstādes tēma – krēsli, par tradīciju turpmāk kļuva “Bilžu” veterānu koncerti.

2003. gada izstādē bija apskatāmi no pogām darināti mākslas darbi, tika rīkota akcija “Pogas nāk”, visā Latvijā savācot vairāk nekā miljonu pogu. Daļa koncertu notika klubā “Kaļķu vārti”; tika nodalīti blūza un kantrī stila koncerti.

2004. gadā izstādes tēma bija “Ķiseni un deķi”, kur izstādē Rīgas Biržas zālē ar saviem darbiem piedalījās arī skolēni. Festivāla ietvaros notika grupas “Līvi” un Liepājas simfoniskā orķestra koncerts. 

2005. gadā festivālā tika sarīkota Latvijas bērnu gleznoto mūziķu portretu izstāde, kā arī iepriekšējo gadu izstāžu retrospekcija notika Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Koncertu skaitā ietilpa arī “Bilžu” 20. jubilejas sarīkojums “Dzimuši Bildēs”, kurā piedalījās “Liepājas brāļi”, Rebel, “Dzidriņas megasistēma”, Time After Time, “Putnu balle”, “ Re:Public” un citi.

2006. gada izstādei tika darināti darbi par tēmu “Katram savu karotīti”, koncertos novembra beigās un decembrī svinēja festivāla pilngadību.

2007. gadā pirmoreiz “Bilžu” vasaras nometne notika ārpus Latvijas – Austrijā, Bādgašteinā; par izstādes galveno objektu tika izraudzīts čemodāns. Par izstādes dalībniekiem kļuva arī pašmāju un ārzemju diplomāti.

2008. izstādes “Saule spīd, lietus līst” veidošanai izmantoja lietussargus, koncerti notika Rīgas kongresu namā un klubā “Četri balti krekli”.

2009. gada izstādes darbu tēma bija “Ergorapido un Lidojošie paklāji”, koncerti notika septembra beigās un oktobra sākumā.

2010. gadā izstāde bija veidota kā pēdējo gadu retrospekcija. Par godu 25. jubilejai “Bilžu” koncertu programma bija sevišķi plaša, tie notika Spīķeros, Lielajā Ģildē, kino Splendid Palace un citur. Tika prezentēti divi festivāla rīkotāja “Bilžu biroja” izdoti kompaktdiski, grupas “Līvi” un aktiera Vara Vētras dziesmu albumi.

2011. gada izstādes dalībnieki veidoja mandalas, 2012. gada izstādes tēma bija “Maskas”, koncerti notika Lielajā ģildē un Kongresu namā.

2013. gadā “Bilžu” ietvaros notika septiņi koncerti Kongresu namā, kā arī izstāde “Ciparu un burtu spēles”, folkkoncerts bija veltīts dziesminieces Austras Pumpures 85. jubilejai. 

“Bildes ‘2014” programmas nagla bija mūziķa, “Līvu” dibinātāja Jura Pavītola 65. jubilejas un grupas “Krasts” 30. jubilejas atzīmēšana ar jubilāru priekšnesumu veterānu koncertā. 2015. gadā festivāla laikā bija apskatāma mākslinieka U. Baltuta izstāde “Bilžu logotipi 1985–2015”. 

2016. gadā tapa “Bilžu” dalībnieku darbu izstāde “Mans puķu dārzs” ar ziedu atveidojumu, veterānu koncertā uzstājās virkne jubilāru: Adrians Kukuvass, “Pērkons”, “Opus Pro”, “Rīgas Viļņi”.

2017. mūziķi darbus darināja par tēmu “Instrumenti. Pārvērtības”. Koncerti notika Kongresu namā, mūzikas namā “Daile”, Spīķeros, mūzikas klubā “Kaļķu vārti”. Nākamajā gadā – arī koka ēku renovācijas centrā “Koka Rīga”.

2019. gadā izstādes tēma bija “Pastkastītes”, koncerti notika mūzikas namā “Daile”, “VEF kultūras pilī”, klubā “Kaļķu vārti”, uz skatuves atgriezās grupa “Vaidava”.

2000. un 2021. gadā festivāls nenotika.

Kopš pirmā festivāla “Bildes” arī visus turpmākos rīkoja RPI (RTU) studentu kluba vadītāja T. Auziņa ar savu komandu, sadarbojoties ar citām organizācijām (“Remix MM”), brīvprātīgajiem palīgiem. 2004. gadā tika dibināts “Bilžu birojs” – organizācija, kas nodarbojās ar koncertu, izstāžu rīkošanu, izdevējdarbību.

Festivāla “Bildes” dalībnieku vidū gadu no gada bijuši Latvijas mūzikas profesionāļi un iesācēji, pirmajos gados – arī neprofesionāli mūziķi no mākslas pasaules, tā norisē ietilpa izstādes un koncerti, performances, improvizācijas, teatralizēti uzvedumi un citi. Pakāpeniski no rotaļas ar mākslas daudzveidīgajām izpausmēm un improvizācijas pasākums pārtapa ne tikai muzikāli un radoši, bet arī sabiedriski nozīmīgā pasākumā, kur atradās vieta ļoti nopietniem uzvedumiem: 1988. gadā mākslinieku grupa atveidoja parafrāzi par bermontiādi, festivālu noslēdza Liepājas simfoniskais orķestris kopā ar grupu “Remix”.

1991. gadā festivāla noslēgumā skanēja zviedru grupas ABBA mūziķu rokoperas Chess (“Šahs”) koncertvariants, kurā piedalījās tā brīža labākie dziedātāji Zigfrīds Muktupāvels, I. Vanzovičs, Niks Matvejevs, M. Zīvere un citi.

Sākotnēji pašmāju mūziķu priekšnesumi “Bildēs” atspoguļoja Latvijas populārās mūzikas aktuālās tendences, attīstības virzienus, tika atskaņotas teju pilnas koncertprogrammas kā mūziķu gada radošā atskaite. Pakāpeniski pasākuma dalībnieku skaits un muzikālais spektrs arvien paplašinājās, kopš 90. gadu vidus nozīmīgu vietu ieņēma bērnu mūzika, vēlāk jauno, nepieredzējušo mūziķu priekšnesumi, dažādi muzikāli eksperimenti, saraibinot programmu un mazinot publikas interesi par festivālu. Daži mūziķi “Bildēs” piedalījās vienreiz, citi – gadu no gada, kur rekordisti ir grupa “Pērkons”, V. Vētra, Normunds Rutkis, Juris Riekstiņš un “Rīgas Viļņi”, A. Hermanis un citi. Arvien saruka dalībnieku priekšnesumu garums – līdz pāris dziesmām, izņēmums – īpašie viesi un speciālas programmas, piemēram, “Līvi” un Liepājas simfoniskais orķestris.

Vairākkārt “Bildes” mūziķiem kļuva par pirmo nozīmīgo arēnu, festivālā debitēja virkne vēlāk nozīmīgu grupu (“Liepājas brāļi”, “Rīgas Viļņi”, “Labvēlīgais Tips” u. c.). Tieši “Bilžu” koncertiem pēc pastāvēšanas beigām atkalapvienojās grupas “Mazie brāļi”, “Dzidriņas megasistēma”, “Inversija”, “Krasts”, “Vecās mājas”. Pēc skatuves karjeras beigām tur uzstājušies agrāk slaveni solisti, kā Lolita Vambute, Ēriks Kamarūts, Māra Krievkalne, I. Vanzovičs un citi. 1990. gadā “Bildēs” tika pirmatskaņots A. Hermaņa cikls “Klusums starp mums” (solisti I. Akuratere un Igo), veidoti ikdienā kopā nestrādājošu mūziķu sastāvi īpaši priekšnesumam festivālā. 

Katru gadu festivālam īpašu emblēmu veidoja mākslinieks U. Baltutis. 80. gadu pasākumus vadīja un arī muzikālus priekšnesumus sniedza mākslas kritiķis P. Bankovskis. 90. gadu pirmajā pusē izstādes darbus vērtēja mākslas zinātniece Sarmīte Sīle. 90. gadu vidū mākslas nozīme tika unificēta, veidojot konkrētas tēmas darbus, saruka muzicējošo mākslinieku skaits, līdz izzuda pavisam. Festivāla koncertu vadība pārgāja mūziķu ziņā, viņu vidū bijuši A. Freidenfelds, U. Marhilēvičs, V. Vētra, Roberts Gobziņš, Laimis Rācenājs, A. Miltiņš, Kārlis Kazāks, Jānis Bukums un citi. Festivāla koncerti notika dažādās Rīgas kultūrtelpās: RTU Lielajā zālē, Studentu klubā, Anglikāņu baznīcā, Lielajā ģildē, Jaunajā Rīgas teātrī, Kongresu namā, klubā “Kaļķu vārti”, VEF Kultūras pilī un citur.

Kopš 1990. gada tika rīkotas “Bilžu” vasaras nometnes (Kalnmuižas pilī, Valguma ezera krastā, Bīriņu pilī utt.). Nometņu dalībnieki muzicēja, radīja mākslas darbus rudens izstādēm. Izstādes ceļojušas pa visu Latviju, to tapšanā iesaistījās Latvijas skolēni, citi interesenti.

Par godu 15. jubilejai izdots foto un rakstu albums “Tikai tā!”, turpmāk – mākslas un foto albumi ar izstāžu darbiem. Vairākus gadus izdota “Bilžu” avīze, atspoguļojot dalībnieku biogrāfijas, festivāla programmu un tradīcijas.

2017. gadā lēsts, ka festivāla pastāvēšanas laikā uz “Bilžu” skatuves skatītājus priecējušas 1414 grupas un projekti, kuros piedalījušies vairāk nekā 4100 mūziķu. Latvijas Mūzikas biedrības rīkotajā aptaujā jeb Raimonda balvā 20. gs. 90. gadu sākumā regulāri “Bildes” atzītas par gada nozīmīgāko notikumu Latvijas populārajā mūzikā. Līdzdalība tajā ir būtisks sasniegums republikas mūziķu biogrāfijā.