Viens no antīkās literatūras tulkotājiem latviešu valodā. Pilnā apjomā atdzejoja nozīmīgākos sengrieķu un romiešu episkās dzejas darbus. Sarakstīja vairākas latīņu valodas un latviešu valodas mācību grāmatas.

Mācījās Jaunpiebalgas Pētera pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā, Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1905–1910). 1915. gadā iestājās P. Šmitena un L. Bērziņa privātģimnāzijā Dubultos, to pabeidza 1916. gadā. Tad devās studēt klasisko filoloģiju uz Tērbatas Universitāti (mūsdienās Tartu Universitāte, Tartu Ülikool) no 1916. gada līdz 1918. gadam un uz Petrogradas Universitāti (Петроградский университет) 1919. gadā. Studijas pabeidza Latvijas Universitātē (1919–1920) kā pirmais Latvijas Universitātes diplomētais klasiskais filologs. 1925.–1926. gadā papildināja zināšanas Berlīnē. Prata septiņas valodas: latviešu, krievu, lietuviešu, sengrieķu, latīņu, vācu un franču.

Paralēli mācībām sāka strādāt Mālpils draudzes skolā (1910–1911) un Bērzaunes 2. klases ministrijas skolā (1911–1915). 1914. gadā tika iesaukts Krievijas armijā, īsu brīdi dienēja Pēterburgā. Vēlāk dienēja arī Latvijas armijā. Kara beigās strādāja Cēsu pilsētas 3. pamatskolā (1918–1919), pēc tam Rīgas Valsts tehnikumā (1919–1920), Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā un arī Latvijas Jaunatnes savienības valodu kursos (1920–1924), Rīgas pilsētas amatnieku skolā un tehnikumā (1926–1927). 1924. gadā nodibināja un līdz 1932. gadam vadīja latīņu valodas kursus. Visilgāk latīņu valodu pasniedza Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1927–1951), no šī darba aizgāja, kad latīņu valoda tika izņemta no skolu mācību programmas. Pēc tam īsu brīdi mācīja latīņu valodu Rīgas Medicīnas institūtā. Darbojoties pedagoģijā, A. Ģiezens sarakstīja latīņu hrestomātijas un antīko tekstu izlases ar komentāriem skolu vajadzībām.

Pirmos tulkojumus no antīkajām valodām publicēja periodikā 20. gs. 20. gados. Pēc tam daudzi darbi pilnā apjomā izdoti grāmatās, nozīmīgākie ir abu Homēra (Ὅμηρος) eposu “Īliadas” (Ἰλιάς, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.) un “Odisejas” (Ὀδύσσεια, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.), kā arī Aristoteļa  (Ἀριστοτέλης) “Poētikas” (Περὶ ποιητικῆς) tulkojumi pilnā apjomā. A. Ģiezena tulkojumi publicēti arī periodikā un literatūras antoloģijās. Tie ir atsevišķi Katulla (Gaius Valerius Catullus) un Horācija (Quintus Horatius Flaccus) dzejoļi, fragmenti no Ovidija (Publius Ovidius Naso) “Pārvērtībām” (Metamorphoses, ap 8. gadu mūsu ērā), Lukrēcija (Titus Lucretius Carus) didaktiskās poēmas “Par lietu dabu” (De rerum natura, 1. gs. p. m. ē.), Vergilija (Publius Vergilius Maro) “Bukolikām” (Bucolica) un “Georgikām” (Georgica). Kārļa Strauberga sastādītajā “Grieķu lirikā” (1922), autoru kolektīva veidotajās “Antīkās literatūras antoloģijā I” (1951) un “Sengrieķu literatūras antoloģijā” (1990) iekļauti atdzejojumi no sengrieķu valodas.

Aizejot pensijā, A. Ģiezens bija iecerējis turpināt antīkās literatūras tulkošanu. Zināms, ka ar Latvijas Valsts izdevniecību tika noslēgts līgums par vairāku tulkojumu izdošanu, tomēr dažādu apstākļu dēļ sadarbība ar izdevniecību neīstenojās. Pirms nāves tulkotājs vairākus pabeigtos, bet nepublicētos tulkojumus uzticēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas fundamentālajai bibliotēkai. Vēlāk Ābrama Feldhūna redakcijā tika publicēta Vergilija “Eneīda” (Aeneis, 29.–19. gads p. m. ē.), Hesioda (Ἡσίοδος) “Teogonija” (Θεογονία, 700. gads p. m. ē.) un “Darbi un dienas” (Ἔργα καὶ Ἡμέραι, 29.–19. gads p. m. ē.), nepublicētie tulkojumi glabājas Misiņa bibliotēkā.

Sofokla (Σοφοκλης) “Antigone” (Ἀντιγόνη), Aristoteļa “Poētika”, Homēra “Īliada” un “Odiseja”, Aristofana (Αριστοφάνης) “Jātnieki” (Ἱππεῖς), “Mākoņi” (Νεφέλαι), “Līsistrate” (Λυσιστράτη), “Vardes” (Βάτραχοι), Aishila (Αισχύλος) “Saistītais Prometejs” (Προμηθεὺς Δεσμώτης), Eurīpida (Εὐριπίδης) “Mēdeja” (Μήδεια), Hēsioda “Teogonija”, “Darbi un dienas”.

Āpulēja (Lucius Apuleius Madaurensis) romāns “Zelta ēzelis jeb pārvērtības vienpadsmit grāmatās” (Metamorphoses (Asinus aureus), Metamorhoseon seu de Asino Aureo libri XI), Vergilija “Eneīda”. 

• “Praktiska latviešu gramatika. Pamatkurss” (1922). Vairākkārt pārstrādāta, līdz 1930. gadam izdota 11 reizes. Līdz 1939. gadam sīkākos sadalījumos iznāca vēl 6 reizes.
• “Latīņu gramatika. Sistēmisks kurss. Fonētika, morfoloģija un sintakse” (1923). Seši izdevumi, pēdējais 1939. gadā.
• 1921.–1939. gadā vairākos izdevumos iznāk “Latīņu hrestomātija”, “Latīņu gramatika”, “Vadonis latīņu valodā”. Latīņu teksti ar komentāriem – Jūlija Cēzara (Gaius Iulius Caesar) “Piezīmes par Gallu karu” (Commentarii de Bello Gallico), Ovidija “Pārvērtības” jeb “Metamorfozes”.
• “Latviešu gramatika. Sistemātisks kurss vidusskolām. Pirmā daļa. Fonētika un morfoloģija” (1925) un “Latviešu gramatika. Sistemātisks kurss vidusskolām. Otrā daļa. Sintakse” (1926).

A. Ģiezena tulkojumiem ir liela nozīme antīkās literatūras tulkošanas tradīcijas attīstībā Latvijā. Viņa un Ā. Feldhūna tulkojumi veido lielāko daļu latviski lasāmās antīkās literatūras kolekcijas. Antīko eposu un drāmu atdzejojumi joprojām ir vienīgie publicētie šo darbu tulkojumi latviešu valodā, un teksti tiek izmantoti gan izglītībā, gan mākslā. Aristoteļa “Poētikas” tulkojums kalpo par paraugu un rod recepciju vēlākos filozofiskās prozas tekstu tulkojumos. 2008. gadā mūsdienu klasiskās filoloģijas pētnieki Ināra Ķemere un Ojārs Lāms publicējuši “Poētikas” tulkojuma jaunu redakciju.

Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira (1938).