Emocijas ir starpdisciplinÄrs fenomens, kuru atŔķirÄ«gÄ perspektÄ«vÄ pÄta dažÄdas sociÄlo, humanitÄro un dabas zinÄtÅu jomÄs. Emociju socioloÄ£ija pÄta emocijas kÄ daļu no sociÄlÄs uzvedÄ«bas ā tÄs tiek piedzÄ«votas saistÄ«bÄ ar kÄdu citu indivÄ«du un ir uz kaut ko vÄrstas, tÄpÄc emocijas un to ÄrÄjo izpausmi lielÄ mÄrÄ ietekmÄ indivÄ«da vieta sociÄlajÄ struktÅ«rÄ un konkrÄtÄs kultÅ«ras normas. Emociju sociologi definÄ, klasificÄ, kategorizÄ, apraksta un analizÄ emocijas, pÄta to izcelsmi un ar tÄm saistÄ«tos procesus un sekas. Emociju socioloÄ£ijÄ pÄdÄjos 50 gados ir attÄ«stÄ«juÅ”Äs vairÄkas spÄcÄ«gas un savstarpÄji atŔķirÄ«gas teorÄtiskÄs pieejas, kÄ arÄ« ir izstrÄdÄts plaÅ”s empÄ«risko pÄtÄ«jumu lauks. SocioloÄ£iskÄ perspektÄ«va nedod vispusÄ«gu skatÄ«jumu uz emociju raÅ”anos un funkcionÄÅ”anu, tÄpÄc nepiecieÅ”ams Ŕīs teorijas integrÄt ar citu jomu, Ä«paÅ”i bioloÄ£ijas, perspektÄ«vu. Toties sociologu teorijas dod skaidrojumu par emociju ietekmi plaÅ”ÄkÄ sociokulturÄlÄ kontekstÄ, kÄ arÄ« skaidro to, kÄ emocijas ietekmÄ sabiedrÄ«bu kopumÄ.
emociju socioloģija
Saistītie Ŕķirkļi
Nozares un apakŔnozares
- attīstības socioloģija
- bÄrnÄ«bas socioloÄ£ija
- biogrÄfiskÄ metode
- brÄ«vÄ laika socioloÄ£ija
- darba socioloģija
- deviances socioloģija
- ekonomikas socioloģija
- emociju socioloģija
- ģimenes socioloģija
- izglītības socioloģija
- jaunatnes socioloģija
- kara socioloģija
- klÄ«niskÄ socioloÄ£ija
- Ä·ermeÅa socioloÄ£ija
- lauku socioloģija
- mediju socioloģija
- mūzikas socioloģija
- nÄkotnes pÄtÄ«jumi
- novecoŔanas socioloģija
- organizÄciju socioloÄ£ija
- pÄrtikas socioloÄ£ija
- pilsÄtas socioloÄ£ija
- politikas socioloģija
- reÄ£ionÄlÄ attÄ«stÄ«ba
- sociÄlÄs stratifikÄcijas pÄtniecÄ«ba
- sociÄlo kustÄ«bu pÄtniecÄ«ba
- sociÄlo pÄrmaiÅu pÄtniecÄ«ba
- sporta socioloģija
- tiesÄ«bu socioloÄ£ija, socioloÄ£ijÄ
- vardarbības socioloģija
- veselības un medicīnas socioloģija
- vÄsturiskÄ socioloÄ£ija
- vides socioloģija
- zinÄtnes un tehnoloÄ£ijas socioloÄ£ija
Satura rÄdÄ«tÄjs
Sociologi pieÅem, ka cilvÄks ir daudzpusÄ«ga bÅ«tne, kuras rÄ«cÄ«bu ietekmÄ ne vien racionÄli lÄmumi, bet arÄ« emocijas. TurklÄt emocijas un racionalitÄte nevar pastÄvÄt viena bez otras, jo tÄs ir cieÅ”i saistÄ«tas bioloÄ£iskajÄ, kognitÄ«vajÄ un biheiviorÄlajÄ lÄ«menÄ«. SmadzeÅu garozas priekÅ”ÄjÄs daivas atvienoÅ”ana no zemgarozas emociju centram apgrÅ«tinÄtu indivÄ«dam spÄju pieÅemt lÄmumus, padarot Å”os lÄmumus par neracionÄliem un nepilnvÄrtÄ«giem, tÄpÄc indivÄ«da lÄmumu pieÅemÅ”ana ir cieÅ”i saistÄ«ta ar emocijÄm. Emocijas un sajÅ«tas kÄ subjektÄ«va pieredze rodas Ä·ermenÄ« un norÄda uz konkrÄtÄm izvÄlÄm kÄ veiksmÄ«gÄm vai neveiksmÄ«gÄm, kas rezultÄtÄ vada indivÄ«du ikdienas uzvedÄ«bu.
Emocijas ne vien paÅ”as ir sociÄls fenomens, bet tÄs ir arÄ« bÅ«tiska citu sociÄlo fenomenu, piemÄram, Ä£imenes, partnerattiecÄ«bu, dažÄdu notikumu u. tml. komponente. Emocijas nevar uzskatÄ«t tikai par indivÄ«da privÄtÄs dzÄ«ves sfÄru, jo tÄs ietekmÄ domas un darbÄ«bas, kļūstot par svarÄ«gu mikrolÄ«meÅa, mezolÄ«meÅa un makrolÄ«meÅa sociÄlÄs dzÄ«ves elementu. Viena no emociju sociÄlajÄm funkcijÄm ir cilvÄku attiecÄ«bu vadÄ«Å”anu, jo ar to palÄ«dzÄ«bu mÄs varam atsaukties uz dažÄdÄm emocionÄlajÄm saiknÄm un pieredzÄm, kas vada visu lÄ«meÅa sociÄlÄs formÄcijas (piemÄram, Ä£imeni, draugu grupas, lokÄlÄs kopienas, nÄcijvalstis, starptautiskÄs apvienÄ«bas, sociÄlÄs kustÄ«bas utt.). Emocijas var gan vienot, gan graut sociÄlÄs struktÅ«ras un kultÅ«ras simbolu sistÄmas, tÄpÄc noderÄ«ga ir emociju pÄtniecÄ«ba dažÄdu socioloÄ£isku problemÄtiku kontekstÄ, kÄ nevienlÄ«dzÄ«ba, noziedzÄ«ba, deviance, dzimuma lomas, vardarbÄ«ba, spÄka un varas attiecÄ«bas, seksualitÄte, Ä£imenes dzÄ«ve, darba dalÄ«Å”ana, kultÅ«ras loma u. c.
Sociologi var pÄtÄ«t emocijas ļoti plaÅ”Ä pÄtniecisko tÄmu laukÄ, ietverot jebkuru citu fenomenu un tematu. Å obrÄ«d aktuÄlÄkÄs teorÄtiskÄs un empÄ«riskÄs diskusijas ir par jautÄjumiem, kÄ pÄtÄ«t emocijas sociÄlÄ kontekstÄ, kÄdas ir emociju attiecÄ«bas ar bioloÄ£iju un kultÅ«ru, kÄ emocijas iespÄjams aprakstÄ«t, vai emocijas ir nekontrolÄjamas vai pÄrvaldÄmas ar dažÄdu paÅÄmienu palÄ«dzÄ«bu, kÄda ir to saikne ar racionalitÄti, vai tÄs ir privÄts vai kolektÄ«vs fenomens.
SistemÄtiska emociju pÄtniecÄ«ba socioloÄ£ijÄ sÄkotnÄji nenotika, jo ilgstoÅ”i dominÄjoÅ”Ä pozitÄ«visma paradigma atbalstÄ«ja pieejas, kas pÄtÄ«ja objektÄ«vas sociÄlÄs dzÄ«ves iezÄ«mes. TÄ kÄ rietumu sabiedrÄ«bÄ un zinÄtnes aprindÄs populÄrs bija uzskats par emocijÄm un sajÅ«tÄm kÄ pretstatÄmÄm racionalitÄtei un saprÄtam, tÄs tika uzskatÄ«tas par subjektÄ«vÄm un mistiskÄm, lÄ«dz ar to Ŕī fenomena pÄtniecÄ«ba ilgu laiku nenotika. Ja socioloÄ£ijas klasiÄ·u idejÄs parÄdÄ«jÄs emocijas, tad tikai pastarpinÄti blakus citÄm svarÄ«gÄkÄm tÄmÄm, kas nesniedza nepiecieÅ”amo teorÄtisko un metodoloÄ£isko pamatojumu emociju analÄ«zÄ.
Emociju socioloÄ£ijas aizsÄkumi 20. gs. 70. gadu sÄkumÄ sakrÄ«t ar citu jomu pieaugoÅ”o interesi par emocijÄm, tomÄr sociologu idejas attÄ«stÄ«jÄs ne vien atseviŔķi no citu zinÄtÅu atklÄjumiem ā arÄ« nozares ietvaros sociologi bijuÅ”i neatkarÄ«gi viens no otra. PieaugoÅ”o interesi par emocijÄm socioloÄ£ijÄ var saistÄ«t ar pÄtnieku pÄrliecÄ«bu, ka cilvÄku motivÄciju nevar balstÄ«t tikai racionÄli ekonomiskos apsvÄrumos, bet to uzvedÄ«bu ietekmÄ emocionÄlÄ piesaiste un afektÄ«vÄs saistÄ«bas (vÄlmes, attieksmes, vÄrtÄ«bas). Å Äda paradigmu maiÅa sasaucas arÄ« ar metodoloÄ£isko attÄ«stÄ«bu un kvalitatÄ«vo metožu uzplaukumu, kas balstÄ«jÄs idejÄ par cilvÄka daudzpusÄ«bu un radÄ«ja nepiecieÅ”amÄ«bu pÄc emocionÄlÄs introspekcijas un refleksijas.
Divi nozÄ«mÄ«gÄkie emociju socioloÄ£ijas virziena aizsÄcÄji ir Ärlija HohŔīlda (Arlie Russell Hochschild) un Rendals Kolinss (Randall Collins). Ä. HohŔīlda pirmÄ lietoja jÄdzienu āemociju socioloÄ£ijaā un fokusÄjÄs uz kultÅ«ras nozÄ«mi emociju izpausmÄs. R. Kolinsa darbos parÄdÄs jauna mikroperspektÄ«va uz emocijÄm stratifikÄcijas temata ietvaros. Pie emociju socioloÄ£ijas aizsÄcÄjiem minami arÄ« tÄdi pÄtnieki kÄ Tomass Å efs (Thomas J. Scheff), Teodors Kemperss (Theodore D. Kempers), Deivids Heizs (David Reuben Jerome Heise), Normens Denzins (Norman Kent Denzin), StÄ«vens Gordons (Steven Gordon), Pegija Toitsa (Peggy A. Thoits) un SjÅ«zena Å ota (Susan Shott).
20. gs. 70. gadu sÄkumÄ tika publicÄti daudzi pÄtÄ«jumi par emociju lomu sociÄlajos procesos. NÄkamajÄ desmitgadÄ tas radÄ«ja kritisko masu nopietnai diskusijai par emocijÄm socioloÄ£ijÄ un arvien jaunu sociologu vÄlmi iesaistÄ«ties Ŕīs jomas pÄtniecÄ«bÄ. 20. gs. 80. gadi iezÄ«mÄja veiksmÄ«gu emociju socioloÄ£ijas institucionalizÄÅ”anos dažÄdÄs socioloÄ£iskÄs organizÄcijÄs. PirmÄ emociju socioloÄ£ijas sesija noritÄja Amerikas Sociologu asociÄcijas (American Sociological Association) rÄ«kotÄs konferences ietvaros 1975. gadÄ. Tikai 1986. gadÄ asociÄcija dibinÄja Emociju sekciju. EiropÄ interese par pÄtnieku pulcÄÅ”anos Emociju socioloÄ£ijas intereÅ”u grupÄ parÄdÄ«jÄs tikai 1990. gadÄ Britu Sociologu asociÄcijas (British Sociological Association) ietvaros. 1992. gadÄ Emociju socioloÄ£ijas paneli izveidoja AustrÄlijas Sociologu asociÄcija (Australian Sociological Association).
PÄtnieki dažÄs desmitgadÄs spÄjuÅ”i attÄ«stÄ«t emociju socioloÄ£iju par nozÄ«mÄ«gu apakÅ”nozari, ietverot plaÅ”u teoriju, pÄtÄ«jumu un publikÄciju klÄstu, kÄ arÄ« metodoloÄ£iski aptverot kvantitatÄ«vÄs un kvalitatÄ«vÄs metodes. Virziena vÄsturiskÄ attÄ«stÄ«ba liecina, ka emociju pÄtniecÄ«ba socioloÄ£ijÄ ir bijusi iespÄjama, tikai pateicoties pÄtnieciskÄs paradigmas maiÅai, kurÄ starp iepriekÅ” dominÄjoÅ”ajiem racionÄlajiem aspektiem cilvÄka uzvedÄ«bÄ Å”obrÄ«d emocijas tiek skatÄ«tas kÄ viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem aspektiem, kas motivÄ cilvÄka uzvedÄ«bu. PÄtnieki ar emociju socioloÄ£iju aktualizÄ starpdisciplinaritÄtes nepiecieÅ”amÄ«bu, balstot pÄtÄ«jumus par emocijÄm ne vien socioloÄ£iskajÄ tradÄ«cijÄ, bet teoriju veidoÅ”anÄ Åem vÄrÄ citu zinÄtÅu nozaru atklÄjumus. PiemÄram, neirozinÄtnes dod jaunu priekÅ”statu par smadzeÅu darbÄ«bas principiem, kas, savukÄrt, ļauj izdarÄ«t pilnvÄrtÄ«gÄkus secinÄjumus par emociju un kultÅ«ras saistÄ«bÄm. Neskatoties uz straujo apakÅ”nozares attÄ«stÄ«bu, joprojÄm ir dažÄdi neatrisinÄti konceptuÄli un metodoloÄ£iski jautÄjumi. Uz daļu no tiem nevar atrast konkrÄtas atbildes (piemÄram, emociju definÄ«ciju katra teorÄtiskÄ pieeja traktÄ atŔķirÄ«gi).
Emociju socioloÄ£ijÄ var izdalÄ«t seÅ”as dominÄjoÅ”Äs pieejas ā dramaturÄ£iskÄs un kultÅ«ras, mijiedarbÄ«bas rituÄlu, simboliskÄ interakcionisma, apmaiÅas, strukturÄlÄs (spÄka un statusa) un evolucionÄrÄs pieejas teorijas.
DramaturÄ£iskÄs un kultÅ«ras teorijas emocijas pÄta kÄ sociÄlas un konkrÄtas kultÅ«ras noteiktas. Emocijas rodas sociÄlo mijiedarbÄ«bu laikÄ un tiek iemÄcÄ«tas socializÄcijas ceļÄ. TÄs nosaka konkrÄtÄs kultÅ«ras normas, vÄrtÄ«bas, idejas un pÄrliecÄ«bas. DramaturÄ£iskÄs teorijas pieÅem, ka indivÄ«di kÄ aktieri uz skatuves spÄlÄ kultÅ«rÄ noteiktu lomu, izmantojot dažÄdas stratÄÄ£ijas un gÅ«stot sev vÄlamos resursus. SabiedrÄ«bÄ eksistÄjoÅ”Ä emocionÄlÄ kultÅ«ra, emociju apzÄ«mÄjumi (emocionÄlÄs vÄrdnÄ«cas), sajÅ«tu un to izpausmju noteikumi nosaka, kÄdÄm emocijÄm bÅ«tu jÄpastÄv attiecÄ«gÄs situÄcijÄs. Izmantojot emociju darbu (savu sajÅ«tu, emociju pÄrvaldÄ«Å”anu) un dažÄdas emociju menedžmenta stratÄÄ£ijas, indivÄ«di kontrolÄ emocijas un pÄrliecina sevi un citus, ka tie atbilst izvirzÄ«tajÄm emociju normÄm. Å Äda uzvedÄ«ba ļauj gÅ«t pÄrsvaru pÄr citiem indivÄ«diem un tikt pie nepiecieÅ”amajiem resursiem. Pie teorijas pÄrstÄvjiem minams arÄ« Ärvings Gofmens (Erving Goffman), P. Toitsu un Morisu Rozenbergu (Moriss Rosenberg).
SimboliskÄ interakcionisma teorijÄs cilvÄka uzvedÄ«bas regulators ir identitÄte un paÅ”izpratne, un tÄs ietekmÄ arÄ« emociju dinamiku. IndivÄ«ds veido un apliecina savu tÄlu un identitÄti sociÄlÄ mijiedarbÄ«bÄ. Kad tas izdodas, tiek piedzÄ«votas pozitÄ«vas emocijas, bet, kad tas neizdodas ā negatÄ«vas. Simboliskais interakcionisms pieÅem, ka pastÄv dažÄdas stratÄÄ£ijas, kas ļauj indivÄ«dam sasniegt saskanÄ«gu skatÄ«jumu ar citiem par sevi un kultÅ«ras normÄm. PiemÄram, negatÄ«vo emociju apspieÅ”ana, atteikÅ”anÄs no kÄdas identitÄtes, citu vainoÅ”ana, identitÄtes standartu izmainÄ«Å”ana un sevis mainÄ«Å”ana. Pie simboliskÄ interakcionisma pieder gan identitÄtes teorijas, gan pieejas, kas koncentrÄjas uz psihoanalÄ«zi. Galvenie Ŕīs pieejas pÄrstÄvji ir Ä. Gofmens, Ä. HohŔīlda un T. Å efs.
ApmaiÅu teorijÄs sociÄlo mijiedarbÄ«bu ietvaros indivÄ«di atdod resursus, lai pretÄ« saÅemtu daudz vÄrtÄ«gÄkus. Å Äds sociÄlais darÄ«jums ietekmÄ indivÄ«da emocijas ā pozitÄ«vas emocijas rodas, ja iegÅ«tie resursi pÄrsniedz godÄ«gÄ ceÄ¼Ä ieguldÄ«tus resursus, savukÄrt negatÄ«vas emocijas rodas, ja iegÅ«tie resursi ir mazÄki par ieguldÄ«jumu. ApmaiÅas teorijas sauc arÄ« par motivÄcijas teorijÄm, jo emocijas spÄj mobilizÄt uz pozitÄ«vu sociÄlÄs mijiedarbÄ«bas iznÄkumu. Teorijas pÄrstÄv sociologi Džordžs Homanss (George Caspar Homans), Edvards Lolers (Edward J. Lawler), PÄ«ters Blaus (Peter Michael Blau).
StrukturÄlÄs jeb spÄka un statusa teorijas pÄta indivÄ«da vietu sociÄlajÄ struktÅ«rÄ, kÄ arÄ« to, un kÄds tajÄ ir indivÄ«da spÄks un statuss. Teoriju ietvaros tiek skaidroti emociju tipi sociÄlÄs mijiedarbÄ«bas laikÄ, Åemot vÄrÄ indivÄ«da spÄku un statusu. Tie indivÄ«di, kuriem ir lielÄka vara un augstÄks statuss, pieredzÄs spÄcÄ«gÄkas pozitÄ«vÄs emocijas, piemÄram, apmierinÄjumu, pÄrliecÄ«bu, droŔību un lepnumu. Turpretim indivÄ«di ar relatÄ«vi zemÄku varas un statusa lÄ«meni var pieredzÄt vairÄk negatÄ«vu emociju, piemÄram, bailes un kaunu. IndivÄ«da spÄks un statuss sociÄlajÄ mijiedarbÄ«bÄ ietekmÄ emocionÄlo uzvedÄ«bu ā ja netiek Ä«stenotas cerÄ«bas iegÅ«t pÄrsvaru, tiek zaudÄta pÄrliecÄ«ba, bet ja Ŕīs cerÄ«bas tiek Ä«stenotas, tad indivÄ«di ir apmierinÄti un iegÅ«st citas pozitÄ«vÄs emocijas. IndivÄ«di ar lielÄku varu un statusu, izjÅ«tot pozitÄ«vÄs emocijas, var veicinÄt pozitÄ«vo emociju plÅ«smu, kas noved pie vienotÄ«bas konkrÄtÄ grupÄ. SavukÄrt varas zudums var izraisÄ«t agresiju. Å o teoriju grupu pÄrstÄv T. Kemperss, R. Kolinss, Džeks Barbalets (Jack Barbalet) un Roberts Tems (Robert Thamm).
RituÄlu teorijÄs uzmanÄ«bas centrÄ ir sociÄlÄ mijiedarbÄ«ba jeb saskarsme, ko sauc arÄ« par rituÄlu. Emocijas rodas sociÄlÄs mijiedarbÄ«bas laikÄ grupas ietvaros. Å ajÄ pieeja vispopulÄrÄkÄ ir R. Kolinsa mijiedarbÄ«bas rituÄlu teorija, kas ar mikrolÄ«meÅa notikumiem skaidro makroprocesus, un tas ļauj ar emociju palÄ«dzÄ«bu izskaidrot pÄrmaiÅas sabiedrÄ«bÄ. MijiedarbÄ«bas rituÄli rada kopÄ«gas emocijas grupÄ, kas var radÄ«t kolektÄ«vo pacilÄjumu (collective effervescence) un tÄdÄjÄdi veicina grupas vienotÄ«bu, morÄli, kopÄ«gus simbolus un ļauj uzkrÄt emocionÄlo enerÄ£iju individuÄlÄ lÄ«menÄ«. Augsta emocionÄlÄ enerÄ£ija motivÄ iesaistÄ«ties atkÄrtotÄs mijiedarbÄ«bÄs. Teoriju grupa ir ietekmÄjusies no Emila Dirkema (Ćmile Durkheim) un Ä. Gofmena idejÄm. MÅ«sdienÄs zinÄmÄkais Ŕīs pieejas pÄrstÄvis ir R. Kolinss, Meredita Rosnere (Meredith Rossner), Deivids Notneruss (David Knottnerus) un Ärika Sammersa-Eflere (Erika Summers-Effler).
EvolucionÄrÄ socioloÄ£ija ir mazÄk zinÄma, bet nozÄ«mÄ«ga pieeja emociju pÄtniecÄ«bÄ. TÄs bÅ«tiskÄkais ieguldÄ«jums ir socioloÄ£iskÄs perspektÄ«vas balstÄ«Å”ana zinÄÅ”anÄs par bioloÄ£iju, veidojot nepiecieÅ”amo tiltu starp sociÄlajÄm un dabas zinÄtnÄm. EvolucionÄrais skatÄ«jums skaidro emociju raÅ”anos un to sociÄlÄs izpausmes, Åemot vÄrÄ emociju bioloÄ£isko pamatu un smadzeÅu evolucionÄÅ”anu. Teorijas nozÄ«mÄ«gÄkais pÄrstÄvis Džonatans TÄrners (Johnatan Turner) pieÅem, ka emociju izcelsme un cilvÄku sugas attÄ«stÄ«tÄ emocionalitÄte ir balstÄ«ta bioloÄ£iskos skaidrojumos, savukÄrt kultÅ«ra ir otrŔķirÄ«ga un radusies vÄlÄk, tÄpÄc emocijas sÄkotnÄji bijuÅ”as nepiecieÅ”amas sugas izdzÄ«voÅ”anai, bet tikai pÄcÄk nodroÅ”inÄjuÅ”as kultÅ«ras un sabiedrÄ«bas pastÄvÄÅ”anu.
Emociju pÄtniecÄ«ba socioloÄ£ijÄ norisinÄs gan kvantitatÄ«vo, gan kvalitatÄ«vo metožu ietvaros, un katra pieeja dod atŔķirÄ«gas zinÄÅ”anas par emocijÄm.
PaÅ”atskaites (self-report) metodes ļauj pÄtÄ«juma dalÄ«bniekam izmÄrÄ«t savas emocijas. Tas var notikt kvantitatÄ«vi (psiholoÄ£ijas testi ar semantiski diferencÄtÄm skalÄm, aptaujas un citas statistiskÄs metodes) un kvalitatÄ«vi (retrospektÄ«vi paÅ”ziÅojumi, dienasgrÄmatu ieraksti). Ar paÅ”atskaites metodÄm var fiksÄt indivÄ«da emocionÄlÄs atmiÅas, to skaitu, biežumu un ilgumu konkrÄtÄ laika periodÄ. Metožu priekÅ”rocÄ«ba ir pieejamÄ«ba, salÄ«dzinoÅ”i zemÄs izmaksas, iespÄja izmÄrÄ«t emocionÄlÄs izpausmes un tÄs nosaukt. Metožu trÅ«kumi ir to retrospektÄ«vÄ daba, kad emocionÄlÄs pieredzes tiek fiksÄtas ar laika nobÄ«di, indivÄ«da spÄja novÄrtÄt savu emocionÄlo pieredzi, zinÄÅ”anas par emociju nosaukumiem, nevÄlÄÅ”anÄs fiksÄt konkrÄtu emocionÄlo pieredzi vai vÄlÄÅ”anÄs sagrozÄ«t to.
Satura analÄ«ze ir kvantitatÄ«va emociju pÄtniecÄ«bas metode, kas ļauj meklÄt kodus dažÄdos tekstuÄlos un vizuÄlos avotos, piemÄram, dokumentos, etnogrÄfiskajÄs liecÄ«bÄs, medijos, grÄmatÄs, filmÄs u.tml. DrukÄtais un digitÄlais saturs var bÅ«t noderÄ«gs emociju pÄtniecÄ«bÄ, jo norÄda uz emociju normÄm sabiedrÄ«bÄ, tomÄr jÄÅem vÄrÄ, ka Å”ajÄ saturÄ trÅ«kst reÄlÄs mijiedarbÄ«bas. AudiovizuÄlie materiÄli, piemÄram, video un filmas, dod papildu zinÄÅ”anas par indivÄ«du emociju pasauli ar sejas izteiksmju, balss, Ä·ermeÅa valodas palÄ«dzÄ«bu.
NovÄrojums ir viena no plaÅ”Äk izmantotajÄm metodÄm emociju pÄtniecÄ«bÄ, jo pÄtnieks var objektÄ«vi novÄrtÄt dalÄ«bnieku emocionÄlo pieredzi, Åemot vÄrÄ emociju izpausmes Ä·ermeÅa valodÄ, balsÄ«, žestos, sejÄ un acu skatienos. Å o metodi stiprina audiovizuÄlo datu izmantoÅ”ana. NovÄrojums atbalsta tÄs emociju teorijas, kuras pÄta emocionÄlÄs pieredzes attÄ«stÄ«bu mijiedarbÄ«bÄ (piemÄram, rituÄlu teorijas). NovÄrojumi var ietvert arÄ« dažÄdas ar tehnoloÄ£ijÄm saistÄ«tas metodes, piemÄram, sejas izteiksmju kodÄÅ”anas sistÄmu (Facial Action Coding System).
SocioloÄ£ijÄ retÄk izmanto fizioloÄ£iskÄs un neirozinÄtÅu metodes, kas prasa specifiskas anatomiskÄs, bioloÄ£iskÄs un tehnoloÄ£iskÄs zinÄÅ”anas. To lietderÄ«ba ir teorijÄs, kuras balstÄ«tas kÄ sociÄlos, tÄ bioloÄ£iskos aspektos. Metožu pamatÄ ir fizioloÄ£isko atbilžu fiksÄÅ”ana un emociju funkcionÄÅ”anas smadzenÄs novÄroÅ”ana. LielÄkais ieguvums Ŕīm metodÄm ir iespÄja izpÄtÄ«t neapzinÄtos emociju aspektus, ko ar iepriekÅ” minÄtÄm socioloÄ£iskÄm pieejÄm ir sarežģīti izdarÄ«t. NeirozinÄtÅu metode ir, piemÄram, funkcionÄlÄ magnÄtiskÄs rezonanses attÄldiagnostika (Functional Magnetic Resonance Imaging, fMRI), kas mÄra centrÄlÄs nervu sistÄmas aktivitÄti un nosaka precÄ«zu vietu smadzenÄs, kur notiek emociju aktivizÄcija. ElektroencefalogrÄfija (Electroencephalography) mÄra neironu darbÄ«bu smadzenÄs un dod informÄciju par to, kad kaut kas notiek smadzenÄs kÄ atbilde uz konkrÄtu stimulu. PerifÄriskÄs nervu sistÄmas aktivitÄtes (Peripheral Nervous System Acticity) mÄrÄ«jumi ir sociologiem plaÅ”Äk pieejami, jo mazÄk iejaucas pÄtÄmo objektu mijiedarbÄ«bÄ un ir lÄtÄki, ar to palÄ«dzÄ«bu var fiksÄt dažÄdas fizioloÄ£iskÄs emocionÄlÄs atbildes Ä·ermenÄ«.
PÄtnieciskie projekti emociju socioloÄ£ijÄ norisinÄs dažÄdÄs institÅ«cijÄs. KopÅ” 1998. gada pÄtniekus apvieno Amerikas SocioloÄ£ijas asociÄcijas Emociju socioloÄ£ijas sekcija. EiropÄ no 2004. gada tos apvieno Eiropas Sociologu asociÄcijas (European Sociological Association) Emociju socioloÄ£ijas pÄtniecÄ«bas tÄ«kls (RN11).
Eiropas Sociologu asociÄcija kopÅ” 2019. gada izdod zinÄtnisku žurnÄlu Emotions and Society. Sociologiem pÄtÄ«jumus par emocijÄm publicÄ arÄ« tÄdos starpdisciplinÄros periodiskos izdevumos kÄ, piemÄram, Emotions, Space and Society (iznÄk kopÅ” 2008. gada), Emotion Review (iznÄk kopÅ” 2009. gada), Emotion (iznÄk kopÅ” 2001. gada).
LÄ«ga Vinogradova "Emociju socioloÄ£ija". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-emociju-sociolo%C4%A3ija (skatÄ«ts 26.02.2026)