Stilistikas agrÄ«najÄ periodÄ alternatÄ«vais roks vienlÄ«dz uzskatÄms gan par muzikÄlu, gan ideoloÄ£isku fenomenu un daudzÄjÄdÄ ziÅÄ tÄ attiecÄ«bas ar rokmÅ«ziku jÄdziena plaÅ”ÄkajÄ izpratnÄ ir tÄdas paÅ”as kÄ rokam attÄ«stÄ«bas sÄkumÄ ar pÄrÄjo populÄro mÅ«ziku ā tas ir konkrÄtas paaudzes paÅ”realizÄcijas un identifikÄcijas lÄ«dzeklis, kas radies, vienlaikus gan noliedzot agrÄkÄs vÄrtÄ«bas, gan izmantojot tÄs par savas jaunrades pirmavotu.
alternatīvais roks
NekonkrÄts termins, ar ko plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļi 20. gs. 80. gados sÄka apzÄ«mÄt daudzveidÄ«gu rokmÅ«zikas stilistiku, kam raksturÄ«gs daudzu radio, televÄ«zijas un masu auditorijas akceptÄtÄ meinstrÄ«ma roka Ä«paŔību (izkopts skanÄjums, rÅ«pÄ«gs producÄjums, uzsvÄrti ÄriŔķīga vizuÄlÄ identitÄte, jaunrades pakÄrtotÄ«ba komerciÄlÄm interesÄm u. tml.), kÄ arÄ« mÅ«zikas industrijas darba metožu (ierakstu izplatÄ«Å”anas veids, lielbudžeta mÄrketings, mÄkslinieku radoÅ”Äs brÄ«vÄ«bas ierobežojumi, komercintereÅ”u prioritizÄÅ”ana u. tml.) noliegums.
Saistītie Ŕķirkļi
No labÄs: Kurts Kobeins un Krists Novoseliks no grupas Nirvana. Frankfurte, VÄcija, 12.11.1991.
Satura rÄdÄ«tÄjs
20. gs. 80. gadi. Stilistikas raÅ”anÄs
Par alternatÄ«vÄ roka priekÅ”teÄiem uzskatÄmi The Velvet Underground; Frenks Zapa (Frank Zappa); Kapteinis BÄ«fhÄrts (Captain Beefheart); The Stooges; Pink Floyd un citi mÅ«ziÄ·i, kuri 20. gs. 60. gados iedibinÄja no mÅ«zikas tirgÅ« valdoÅ”ajÄm tendencÄm atŔķirÄ«gas muzicÄÅ”anas tradÄ«ciju, kas tika dÄvÄta par pagrÄ«des roku (underground rock) vai pagrÄ«di. Å is apzÄ«mÄjums aptvÄra dažÄdu stilu mÄksliniekus, kuri netiecÄs sasniegt pÄc iespÄjas plaÅ”Äku auditoriju, bet mÅ«ziku izmantoja kÄ noteiktas dzÄ«ves pozÄ«cijas apliecinÄjumu un paÅ”izpausmes iespÄju lÄ«dzÄ«gi domÄjoÅ”u cilvÄku uzrunÄÅ”anai. Uz pagrÄ«di attiecinÄms vairÄkums 60. gadu psihedÄliskÄ roka un garÄžroka, kÄ arÄ« 70. gadu pankroka un postpanka.
TieÅ”i panku subkultÅ«ras koncepts ādari patsā (do it yourself, DIY), kas kÄ radoÅ”as neatkarÄ«bas priekÅ”noteikumu paredzÄja savrupÄ«bu no mÅ«zikas industrijas infrastruktÅ«ras (daudzi mÅ«ziÄ·i sadarbojÄs ar jaunÄm, savu domubiedru dibinÄtÄm ierakstu kompÄnijÄm vai paÅ”i organizÄja un finansÄja ierakstu radÄ«Å”anu, izdoÅ”anu un izplatÄ«Å”anu), 80. gados kļuva par vienu no galvenajiem alternatÄ«vÄ roka apriti vienojoÅ”iem parametriem.
Tikpat nozÄ«mÄ«gs, Ä«paÅ”i Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV), bija t. s. koledžu radio fenomens ā mÄcÄ«bu iestÄžu radiostacijas, kuras atskaÅoja studentu izvÄlÄtus un iecienÄ«tus roka ierakstus. AkcentÄjot pretnostatÄ«jumu komercradio iecienÄ«tajam Top 40 hitu repertuÄram, t. s. klasiskajam rokam (classic rock) un jo Ä«paÅ”i 80. gados populÄrajai t. s. matu metÄla (hair metal) stilistikai, studentu radio repertuÄru sÄka dÄvÄt vispirms par ākoledžu rokuā (college rock), bet vÄlÄk par āalternatÄ«vo rokuā.
Kaut arÄ« Ŕī mÅ«zika bija stilistiski daudzveidÄ«ga, vairumÄ gadÄ«jumu to vienoja komerciÄla marginalitÄte un popularitÄte Å”aurÄs t. s. kulta aprindÄs, autoru saistÄ«ba ar nelielÄm ierakstu kompÄnijÄm, mazbudžeta producÄjums, nosacÄ«ti vienkÄrÅ”s un neizsmalcinÄts skanÄjums, kura pamatÄ bieži bija stipri distorsÄtas Ä£itÄras, pankroka, postpanka un smagÄ roka, kÄ arÄ« psihedÄliskÄ roka un folkroka ietekmes.
PirmÄ alternatÄ«vÄ roka grupa, kas guva plaÅ”us panÄkumus meinstrÄ«ma apritÄ bija R.E.M., kuras agrÄ«nos albumus izdeva neatkarÄ«ga ierakstu kompÄnija I.R.S. Records. 1987. gadÄ, R.E.M. parakstot lÄ«gumu ar lielo koncernu Warner Bros., alternatÄ«vÄs mÅ«zikas vidÄ tika veltÄ«ti pÄrmetumi par āpÄrdoÅ”anosā, taÄu grupas tÄlÄkÄ darbÄ«ba apliecinÄja, ka tÄ arÄ« komercmÅ«zikas kontekstÄ spÄj saglabÄt uzticÄ«bu saviem radoÅ”ajiem ideÄliem.
Citi 80. gadu amerikÄÅu alternatÄ«vÄ roka mÅ«ziÄ·i, kuri saglabÄja ietekmi arÄ« nÄkamajÄs desmitgadÄs: HĆ¼sker DĆ¼; The Replacements; The Smithereens; 10, 000 Maniacs; Red Hot Chili Peppers; They Might Be Giants; Sonic Youth; Pixies; The Jesus Lizard; Ministry; Nine Inch Nails; Janeās Addiction, Toms Veitss (Tom Waits) un citi.
ApvienotajÄ KaralistÄ (AK), kur kopÅ” pankroka uzplaukuma bija stipras neatkarÄ«go ierakstu kompÄniju (independents jeb indies) tradÄ«cijas, idejiski radniecÄ«gu mÅ«ziku nereti devÄja par indÄ«roku (indie rock) jeb indÄ« (indie). IevÄrojami britu mÅ«ziÄ·i, kas Å”ajÄ laikÄ vairÄk vai mazÄk bija piederÄ«gi jaunajai estÄtikai: The Smiths; XTC; The Cure; Siouxsie and the Banshees; The Jesus and Mary Chain; The Housemartins; Laās; Bauhaus; Cocteau Twins; My Bloody Valentine; New Order; Depeche Mode; Happy Mondays; The Stone Roses; Primal Scream un citi; darbÄ«bas sÄkumstadijÄ tai pieskaitÄma arÄ« U2, kas vÄlÄk izvirzÄ«jÄs par vienu no populÄrÄkajÄm grupÄm pasaulÄ.
Desmitgades otrajÄ pusÄ par ietekmÄ«gu stilistikas pÄrstÄvi kļuva islandieÅ”u grupa The Sugarcubes ar vÄlÄk populÄro dziedÄtÄju Bjorku (Bjƶrk) ā Sugarcubes arÄ« bija vieni no pirmiem starptautiski pazÄ«stamiem alternatÄ«vÄ roka mÅ«ziÄ·iem, kuri uzstÄjÄs LatvijÄ (RÄ«gÄ, 1989).
90. gadi. TransformÄcijas un pakÄpeniska saplÅ«sme ar meinstrÄ«mu
KÄ vairums rokmÅ«zikas stilistiku, arÄ« alternatÄ«vais roks Ätri sazarojÄs dažÄdos novirzienos: neopsihedÄlija (60. gadu psihedÄliskÄ roka laikmetÄ«ga versija); sapÅu pops jeb drÄ«mpops (dream pop, melodiska atmosfÄriska skanÄjuma mÅ«zika); Ŕūgeizs (shoegaze, distorsÄtu Ä£itÄru skanÄjumÄ balstÄ«ts sapÅu popa atzarojums); gotiskais roks (gothic rock, postpanka tradÄ«cijÄ balstÄ«ta mÅ«zika ar introspektÄ«viem tekstiem, kuros bieži runÄts par nÄvi, izmantots gotisks un reliÄ£isks simbolisms); grÄndžs (grunge, smagÄ roka, smagÄ metÄla un pankroka kombinÄcija); postgrÄndžs (post-grunge, komerciÄlÄka grÄndža versija); industriÄlÄ mÅ«zika (industrial, avangardisks roka un elektroniskÄs mÅ«zikas hibrÄ«ds), trokÅ”Åu roks (noise rock, eksperimentÄla stilistika, kurÄ apvienots minimÄlisms, industriÄlÄ mÅ«zika un pankroks); emo (emo, emocionÄli sakÄpinÄta mÅ«zika, bieži ar depresÄ«vi fatÄliem, paÅ”nÄvnieciskiem tekstiem); postroks (post-rock, skaÅu faktÅ«rÄs un tembrÄlÄ izsmalcinÄtÄ«bÄ balstÄ«ta mÅ«zika ar roka, elektronikas, džeza, minimÄlisma u. c. ietekmÄm) un citos. AK 90. gadu alternatÄ«vÄ roka vadoÅ”Ä stilistika bija britpops (Britpop), kuras pÄrstÄvji, norobežojoties no globÄlÄs grÄndžroka popularitÄtes, akcentÄja britu roka un popa vÄsturiskÄs tradÄ«cijas.
Augot atseviŔķu mÅ«ziÄ·u atpazÄ«stamÄ«bai masu auditorijÄ, auga arÄ« lielo ierakstu kompÄniju interese par Å”o mÅ«ziku. AlternatÄ«vo stilistiku un mÅ«zikas industrijas attiecÄ«bu komplicÄtÄ«bu raksturo fakts, ka 1991. gadÄ tika ieviesta Grammy balvas nominÄcija LabÄkais alternatÄ«vÄs mÅ«zikas izpildÄ«jums (Best Alternative Music Performance), taÄu pirmÄ uzvarÄtÄja Ä«ru dziedÄtÄja Å ineida OāKonora (SinĆ©ad OāConnor), protestÄjot pret industrijas āmateriÄlistiskajÄm viltus vÄrtÄ«bÄmā, no godalgas atteicÄs.
RadikÄlu lÅ«zumu iezÄ«mÄja grÄndža grupas Nirvana pÄrsteidzoÅ”ie panÄkumi ā 01.1992. tÄs albums Nevermind sasniedza ASV topa 1. vietu, lÄ«derpozÄ«cijÄ simboliski nomainot āpopa karaļaā Maikla Džeksona (Michael Jackson) albumu Dangerous un aizsÄkot strauji augoÅ”u alternatÄ«vÄ roka masu popularitÄtes vilni. TurpmÄk daudzi mÅ«ziÄ·i sadarbojÄs ar lielajÄm kompÄnijÄm, to ierakstus un videoklipus pÄrraidÄ«ja komercradio un mÅ«zikas televÄ«zija MTV. Jauno stilistiku prestižu un izplatÄ«bu bÅ«tiski veicinÄja arÄ« ceļojoÅ”ais festivÄls Lollapalooza, kas pirmo reizi notika 1991. gadÄ un kļuva par nozÄ«mÄ«gu t. s. alternatÄ«vÄs nÄcijas (alternative nation, festivÄla aizsÄcÄja, grupas Janeās Addiction dziedÄtÄja Perija Ferela, Perry Farrell, formulÄts apzÄ«mÄjums) notikumu ar plaÅ”u rezonansi.
TomÄr arÄ« laikÄ, kad daudzi sÄkotnÄji alternatÄ«vajai apritei piederÄ«gi mÄkslinieki iekļÄvÄs rokmÅ«zikas pamatstraumÄ, virkne mÅ«ziÄ·u (Pavement; Fugazi; Mudhoney; Sleater-Kinney; Swans u. c.) joprojÄm palika uzticÄ«gi stilistikas sÄkotnÄji nekomerciÄlajam patosam ā viÅu jaunrade arÄ« ASV arvien biežÄk tika dÄvÄta par indÄ«roku; laika gaitÄ apzÄ«mÄjums āindÄ«roksā ir kļuvis par starptautiski lietotu jÄdziena āalternatÄ«vais roksā sinonÄ«mu.
IevÄrojami alternatÄ«vÄ roka mÅ«ziÄ·i Å”ajÄ laikÄ: Pearl Jam; Soundgarden; Alice in Chains; Hole; Stone Temple Pilots; Smashing Pumpkins; Elenisa Morisete (Alanis Morissette); Skunk Anansie; Beks (Beck); P. Dž. HÄrvija (PJ Harvey); Weezer; Bush; Garbage; Torija Eimosa (Tori Amos); Niks Keivs (Nick Cave); Blur; Suede un citi.
21. gs.
21. gs. sÄkumÄ amerikÄÅu grupas The White Stripes; The Strokes; Black Rebel Motorcycle Club, kÄ arÄ« zviedru The Hives un austrÄļu The Vines aizsÄka strauju garÄžroka popularitÄtes pieaugumu, vÄl vairÄk veicinot alternatÄ«vÄ roka saplÅ«Å”anu ar meinstrÄ«ma mÅ«ziku. PlaÅ”us panÄkumus starptautiskajÄ tirgÅ« guva arÄ« tÄdas grupas kÄ Radiohead; Green Day; The Offspring; My Chemical Romance; Panic! At the Disco; Fall Out Boy un citas.
LÄ«dz ar principiÄlÄm izmaiÅÄm mÅ«zikas industrijÄ, ierakstu kompÄniju lomas mazinÄÅ”anos, ieskaÅojumu virtuÄlÄs izplatÄ«Å”anas apjoma pieaugumu un daudzu alternatÄ«vo stilistiku mÅ«ziÄ·u komercpanÄkumiem, kas nereti sasniegti mÄksliniecisku kompromisu rezultÄtÄ, alternatÄ«vÄ roka jÄdziens ā vismaz tÄ dumpÄ«gais un konfrontÄjoÅ”ais aspekts ā lielÄ mÄrÄ zaudÄjis kÄdreizÄjo jÄgu un aktualitÄti.
NozÄ«mÄ«gi alternatÄ«vÄ roka mÅ«ziÄ·i 21. gs. pirmajÄs desmitgadÄs: White Stripes; Strokes; Radiohead; Arcade Fire; Franz Ferdinand; Yeah Yeah Yeahs; The Black Keys; Interpol; Kings of Leon; Placebo; Arctic Monkeys; Gorillaz; Džeks Vaits (Jack White); Bon Iver; Devendra Benharts (Devendra Banhart); Wilco; Beks; N. Keivs; Bjorka; P. Dž. HÄrvija; The War on Drugs; The Flaming Lips; Sigur RĆ³s; Mogwai; Sentvinsenta (St. Vincent); Tame Impala; Å Ärona van Etena (Sharon Van Etten); The National; Twenty One Pilots un citi.
Multivide
No labÄs: Kurts Kobeins un Krists Novoseliks no grupas Nirvana. Frankfurte, VÄcija, 12.11.1991.
The Sugarcubes uzstÄÅ”anÄs. ParÄ«ze, Francija, 1990. gads.
Pearl Jam uzstÄÅ”anÄs. Londona, 02.03.1992.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
KlÄss VÄvere "AlternatÄ«vais roks". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-alternat%C4%ABvais-roks (skatÄ«ts 13.04.2026)