Ekonomikas socioloÄ£ijas galvenais pÄtÄ«jumu temats ir valsts un ekonomikas savstarpÄjÄs attiecÄ«bas. Tas izriet no pieÅÄmuma, ka sabiedrÄ«ba izveidojusi institÅ«cijas, kuras veido uzvedÄ«bas noteikumus, kas ietekmÄ ekonomisko aktivitÄti (piemÄram, nauda kÄ apmaiÅas vienÄ«ba, Ä«paÅ”uma tiesÄ«bas, kapitÄlisms un tamlÄ«dzÄ«gi). TradicionÄlÄ ekonomikas teorija pieÅem atseviŔķu indivÄ«du kÄ analÄ«zes sÄkuma punktu. Ekonomikas socioloÄ£ija analÄ«zi sÄk ar grupu vai sabiedrÄ«bu, indivÄ«dus aplÅ«kojot kÄ sabiedrÄ«bu veidojoÅ”us subjektus. UzmanÄ«ba tiek vÄrsta uz to, kÄ indivÄ«du savstarpÄjÄ saskarsmÄ veidojas individuÄlÄs intereses, pÄrliecÄ«bas un darbÄ«bas motivÄcija. Å Äda pieeja, kurÄ ekonomiska darbÄ«ba tiek aplÅ«kota kÄ sociÄla parÄdÄ«ba, t. i., orientÄta uz citiem indivÄ«diem, ļauj ekonomikas sociologiem uzskatÄ«t, ka tÄdi socioloÄ£ijÄ nozÄ«mÄ«gi jÄdzieni kÄ vara, kultÅ«ra, organizÄcijas un institÅ«cijas ir noteicoÅ”ie arÄ« ekonomikÄ. Ekonomikas socioloÄ£ijas skatÄ«jumÄ valsts un ekonomika pastÄv savstarpÄji atkarÄ«gÄs ilgtermiÅa attiecÄ«bÄs: valsts ir atkarÄ«ga no ekonomiskÄs darbÄ«bas, gÅ«stot nodokļu ienÄkumus, savukÄrt ekonomika ir atkarÄ«ga no valsts tÄs likumdevÄja varas dÄļ. Å is uzskats ir pretÄjs tam, ko pauž ekonomikas teorija par tirgus darbÄ«bu, kurÄ valsts un tirgus aktivitÄtes tiek aplÅ«kotas kÄ viena otrai opozÄ«cijÄ esoÅ”as. Sakot, ka ekonomika ir iesakÅota sociÄlajÄ un politiskajÄ struktÅ«rÄ, ekonomikas sociologi atsaucas uz savstarpÄji atkarÄ«gajÄm attiecÄ«bÄm starp ekonomiku, valsti un pilsonisko sabiedrÄ«bu. Ekonomikas socioloÄ£ijÄ uzÅÄmÄjdarbÄ«bas attÄ«stÄ«ba un darba tirgus procesi tiek analizÄti ekonomisko intereÅ”u un sociÄlo attiecÄ«bu aspektÄ.
ekonomikas socioloģija
Saistītie Ŕķirkļi
Nozares un apakŔnozares
- attīstības socioloģija
- bÄrnÄ«bas socioloÄ£ija
- biogrÄfiskÄ metode
- brÄ«vÄ laika socioloÄ£ija
- darba socioloģija
- deviances socioloģija
- ekonomikas socioloģija
- emociju socioloģija
- ģimenes socioloģija
- izglītības socioloģija
- jaunatnes socioloģija
- kara socioloģija
- klÄ«niskÄ socioloÄ£ija
- Ä·ermeÅa socioloÄ£ija
- lauku socioloģija
- mediju socioloģija
- mūzikas socioloģija
- nÄkotnes pÄtÄ«jumi
- novecoŔanas socioloģija
- organizÄciju socioloÄ£ija
- pÄrtikas socioloÄ£ija
- pilsÄtas socioloÄ£ija
- politikas socioloģija
- reÄ£ionÄlÄ attÄ«stÄ«ba
- sociÄlÄs stratifikÄcijas pÄtniecÄ«ba
- sociÄlo kustÄ«bu pÄtniecÄ«ba
- sociÄlo pÄrmaiÅu pÄtniecÄ«ba
- sporta socioloģija
- tiesÄ«bu socioloÄ£ija, socioloÄ£ijÄ
- vardarbības socioloģija
- veselības un medicīnas socioloģija
- vÄsturiskÄ socioloÄ£ija
- vides socioloģija
- zinÄtnes un tehnoloÄ£ijas socioloÄ£ija
BelvjÅ« forums par demokrÄtijas nÄkotni. BerlÄ«ne, 2018. gads.
Satura rÄdÄ«tÄjs
ApakÅ”nozare tiek iedalÄ«ta divos attÄ«stÄ«bas posmos ā klasiskajÄ un mÅ«sdienu jeb jaunajÄ ekonomikas socioloÄ£ijÄ. Klasiskais posms ir no 19. gs. 40. gadiem, kad agrÄ«nie socioloÄ£ijas teorÄtiÄ·i pievÄrsÄs ekonomiskÄs uzvedÄ«bas pÄtniecÄ«bai, lÄ«dz 20. gs. 20. gadiem. No 20. gs. 20. gadiem lÄ«dz 20. gs. 80. gadiem sociologi novÄrsÄs no ekonomiskÄs uzvedÄ«bas per se (paÅ”as par sevi) pÄtniecÄ«bas. Interese par ekonomiskÄs uzvedÄ«bas pÄtniecÄ«bu atsÄkÄs 20. gs. 80. gadu vidÅ«, kad ekonomikas socioloÄ£ija sÄka veidoties par atseviŔķu socioloÄ£ijas apakÅ”nozari.
JÄdzienu āekonomikas socioloÄ£ijaā 1879. gadÄ pirmo reizi lietojis britu ekonomists Viljams Stenlijs Dževonss (William Stanley Jevons). PriekÅ”vÄrdÄ otrajam āPolitiskÄs ekonomikas teorijasā (The Theory of Political Economy, 1879) izdevumam V. Dževonss raksta, ka ekonomika radusies no vairÄku zinÄtÅu nozaru apvienojuma; ieteicama tÄs dalÄ«Å”ana nozaru virzienos. V. Dževonss nosaucis vairÄkas apakÅ”nozares, starp kurÄm, iedvesmojoties no sociologa Herberta Spensera (Herbert Spencer) darbiem, tiek minÄta arÄ« ekonomikas socioloÄ£ija. JÄdziens āekonomikas socioloÄ£ijaā parÄdÄ«jÄs arÄ« Emila Dirkema (Ćmile Durkheim) un Maksa VÄbera (Max Weber) darbos. JÄdzienu ājaunÄ ekonomikas socioloÄ£ijaā pirmo reizi 1985. gadÄ lietojis amerikÄÅu sociologs Marks Grenoveters (Mark Granovetter), lai nodalÄ«tu to no āvecÄs ekonomikas socioloÄ£ijasā, kuru M. Grenoveters saistÄ«ja ar tÄdiem socioloÄ£ijas teorÄtiÄ·iem kÄ Tolkots PÄrsonss (Talcott Parsons), NÄ«ls Smelsers (Neil Smelser) un Vilberts MÅ«rs (Wilbert Moore) un ar industriÄlo socioloÄ£iju ā pieejÄm, kuras bija attÄ«stÄ«tas 20. gs. 60. gados, bet vÄlÄk piedzÄ«voja norietu.
Ekonomikas socioloÄ£ijas aizsÄkums tiek saistÄ«ts ar KÄrļa Marksa (Karl Marx) darbiem. K. Markss uzskatÄ«ja, ka varas attiecÄ«bas, kas darbojas caur politiskajÄm institÅ«cijÄm, nosaka jebkuru ekonomisko vienoÅ”anos. K. Marksa analÄ«zes sÄkuma punkts bija darbs un ražoÅ”ana, uzskatot, ka cilvÄki strÄdÄ, lai dzÄ«votu. Darbs ir sociÄls, nevis individuÄls, jo indivÄ«diem ir savstarpÄji jÄsadarbojas, lai kaut ko radÄ«tu. NozÄ«mÄ«gÄkajÄm interesÄm (piemÄram, materiÄlajÄm interesÄm) arÄ« ir kolektÄ«va daba. TÄs K. Markss saucis par Ŕķiras interesÄm. TaÄu Ŕīs intereses var ietekmÄt rÄ«cÄ«bu (piemÄram, veidot savstarpÄjo sadarbÄ«bu) tikai tad, ja indivÄ«di apzinÄs, ka pieder pie noteiktas Ŕķiras. K. Markss uzskatÄ«ja, ka mÅ«sdienu sabiedrÄ«ba var radÄ«t labklÄjÄ«bu dažÄdos veidos, jo ekonomiskie likumi ir plaÅ”i un pieļauj dažÄdu veiksmÄ«gu tirgus un ekonomisko vienoÅ”anos veidu esamÄ«bu. PolitiskÄs institÅ«cijas (piemÄram, pastÄvoÅ”Ä valsts iekÄrta) var veidot tirgu, padarot valsti spÄjÄ«gu vai nespÄjÄ«gu veidot noteiktu politiku, atbalstot kapitÄlistus vai birokrÄtus vai veidojot korporatÄ«vÄs uzvedÄ«bas modeļus.
Otrs ekonomiskÄs socioloÄ£ijas virziena aizsÄcÄjs ir vÄcu sociologs M. VÄbers. Divi viÅa nozÄ«mÄ«gÄkie darbi ekonomikas socioloÄ£ijas aspektÄ ir āProtestantisma Ätika un kapitÄlisma garsā (Die protestantische Ethik und der āGeistā des Kapitalismus,1904ā1905) un āEkonomika un sabiedrÄ«baā (Wirtschaft und Gesellschaft. GrundriĆ der verstehenden Soziologie, 1922). M. VÄbers pievÄrsÄs K. Marksa ignorÄtajai institÅ«ciju analÄ«zei, kas nosaka ekonomiskÄs rÄ«cÄ«bas motÄ«vus, mÄrÄ·us un iespÄjas. M. VÄbers minÄjis, ka divu aÄ£entu (piemÄram, indivÄ«du) ekonomiskÄ rÄ«cÄ«ba, kas orientÄta vienam pret otru, veido ekonomiskÄs attiecÄ«bas. Å Ä«s attiecÄ«bas iegÅ«st dažÄdas izteiksmes (piemÄram, konkurenci, konfliktu un varu). EkonomiskÄs attiecÄ«bas, lÄ«dzÄ«gi kÄ jebkuras sociÄlÄs attiecÄ«bas, var bÅ«t atvÄrtas un slÄgtas. ÄŖpaÅ”ums uzskatÄms par slÄgto ekonomisko attiecÄ«bu piemÄru. KoncentrÄÅ”anÄs uz sociÄlÄs rÄ«cÄ«bas jeb rÄ«cÄ«bas, kas vÄrsta uz citiem indivÄ«diem, izpÄti ļÄva M. VÄberam analizÄt varas, uzskatu, ieradumu un organizÄciju nozÄ«mi ekonomiskajÄ dzÄ«vÄ. M. VÄbers uzsvÄra, ka politiskÄ kÄrtÄ«ba saistÄ«ta ar tiesisko kÄrtÄ«bu, kas rada ekonomiskÄs kÄrtÄ«bas pamatu attiecÄ«gajÄ sabiedrÄ«bÄ.
Lai gan E. Dirkems lielÄkajÄ daÄ¼Ä savu darbu nebija orientÄjies uz ekonomikas izpÄti, pozitÄ«visma pieeja rosinÄja viÅu analizÄt valsts un ekonomikas attiecÄ«bas. E. Dirkema pirmais nozÄ«mÄ«gÄkais darbs āSabiedriskÄ darba dalÄ«Å”anaā (De la division du travail social, 1893) ir vistieÅ”Äk saistÄ«ts ar ekonomikas socioloÄ£iju. Å ajÄ darbÄ E. Dirkems norÄdÄ«jis, ka ekonomisti aplÅ«ko darba dalÄ«Å”anu pÄrÄk Å”auri (tikai kÄ ekonomisku parÄdÄ«bu) un tÄs ieguvumus ā tikai no efektivitÄtes viedokļa. E. Dirkems Å”im skatÄ«jumam pievienoja socioloÄ£isku darba dalÄ«Å”anas dimensiju. TajÄ tiek apskatÄ«ts, kÄ darba dalÄ«Å”ana ar koordinÄjoÅ”u aktivitÄÅ”u palÄ«dzÄ«bu integrÄ sabiedrÄ«bu. E. Dirkems lielu uzmanÄ«bu pievÄrsis kapitÄlisma negatÄ«vajÄm sekÄm, kuras radÄs no atbilstoÅ”u institucionÄlu struktÅ«ru, Ä«paÅ”i valsts, kura rada tiesisko ietvaru, attÄ«stÄ«bas trÅ«kuma. Å Ä«m struktÅ«rÄm, pÄc autora domÄm, bÅ«tu jÄatbalsta veselÄ«ga tirgus apmaiÅa. E. Dirkems uzskatÄ«ja, ka vÄji attÄ«stÄ«ta valsts ir iemesls tam, ka veidojas obligÄtÄ nodarbinÄtÄ«ba un darba konflikti, kÄ arÄ« sociÄlÄs integrÄcijas trÅ«kums.
Ceturtais socioloÄ£ijas klasiÄ·is, kura ieguldÄ«jums tiek attiecinÄts arÄ« uz ekonomikas socioloÄ£iju, ir Georgs Zimmels (Georg Simmel). DarbÄ āNaudas filozofijaā (Philosophie des Geldes, 1900) autors iekļÄvis pÄrdomas par naudas saistÄ«bu ar autoritÄti, emocijÄm, uzticÄÅ”anos un citÄm parÄdÄ«bÄm.
NozÄ«mÄ«gi autori ir arÄ« Jozefs Å umpÄters (Joseph Schumpeter), Karojs PolaÅi (KĆ”roly PolĆ”nyi) un T. PÄrsonss. K. PolaÅi pirmais 1944. gadÄ darbÄ āLielÄ transformÄcijaā (The Great Transformation) lietoja jÄdzienu āiesakÅotÄ«baā (embeddedness). Å is ir viens no galvenajiem jÄdzieniem mÅ«sdienu ekonomikas socioloÄ£ijÄ, taÄu tas tiek lietots citÄ nozÄ«mÄ, nekÄ to lietojis autors. SaskaÅÄ ar mÅ«sdienu izpratni, ekonomiskÄ rÄ«cÄ«ba vienmÄr ir iesakÅota kÄdÄ sociÄlajÄ struktÅ«rÄ; K. PolaÅi uzskatÄ«ja, ka ekonomiskÄ rÄ«cÄ«ba kļūst destruktÄ«va, kad tÄ nav iesakÅota vai nav sociÄlas vai citas neekonomiskas autoritÄtes pÄrvaldÄ«ta, t. i., sÄkotnÄji autors ir pieļÄvis iespÄju, ka ekonomiskÄ uzvedÄ«ba var nebÅ«t iesakÅota. K. PolaÅi uzskatÄ«jis, ka kapitÄlisma problÄma saistÄ«ta ar to, ekonomika valda pÄr sabiedrÄ«bu tÄ vietÄ, lai sabiedrÄ«ba lemtu par ekonomiku.
BÅ«tisku ieguldÄ«jumu apakÅ”nozares attÄ«stÄ«bÄ mÅ«sdienÄs devuÅ”as arÄ« citas filozofijas un socioloÄ£ijas apakÅ”nozares, no kurÄm ekonomikas socioloÄ£ija aizguvusi teorijas un pÄtnieciskos virzienus. Ekonomikas socioloÄ£ijÄ svarÄ«gs strukturÄlisms un tÄ«klu teorija, organizÄciju teorija, kultÅ«ras socioloÄ£ija, vÄsturiskÄ un salÄ«dzinoÅ”Ä pieeja. TÄ«klu teorijas pielietojums devis otru mÅ«sdienu ekonomikas socioloÄ£ijai bÅ«tisku jÄdzienu ā āstrukturÄlie caurumiā ā, ko 1992. gadÄ ieviesis Ronalds BÄrts (Ronald Burt). OrganizÄciju teorija sekmÄ«gi izmantota, lai pÄtÄ«tu uzÅÄmumu struktÅ«ru un saites starp uzÅÄmumiem un to vidi. ÄŖpaÅ”a nozÄ«me jaunÄs ekonomikas socioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bÄ bijusi trim organizÄciju teorijas virzieniem: resursu atkarÄ«bas teorijai, sociÄlajai ekoloÄ£ijai un jaunajam institucionÄlismam. Resursu atkarÄ«bas teorija nosaka, ka organizÄciju izdzÄ«voÅ”anas spÄja atkarÄ«ga no to apkÄrtÄjÄs vides; sociÄlÄ ekoloÄ£ija balstÄ«ta idejÄ, ka galvenais organizÄciju virzÄ«tÄjspÄks ir izdzÄ«voÅ”ana. Jaunais institucionÄlisms socioloÄ£ijÄ un kultÅ«ras teorija ir devuÅ”i izpratni, ka izpratnes kodi, normas, vÄrtÄ«bas un paražas ietekmÄ ekonomisko institÅ«ciju veidoÅ”anos un darbÄ«bu. TÄdÄjÄdi pasaules valstu starpÄ novÄrojamas bÅ«tiskas atŔķirÄ«bas, kÄ tirgus ekonomika darbojas RietumeiropÄ, ASV un AustrumÄzijÄ, kÄ arÄ« Å”aurÄkÄ mÄrogÄ, piemÄram, Eiropas valstu starpÄ.
Ekonomikas sociologi lieto visas socioloÄ£ijas metodes ā gan kvantitatÄ«vÄs (aptaujas un to rezultÄtu statistisko analÄ«zi), gan kvalitatÄ«vÄs sociÄlo pÄtÄ«jumu metodes (padziļinÄtÄs intervijas, lÄ«dzdalÄ«bas novÄrojumus un tamlÄ«dzÄ«gi).
MÅ«sdienÄs ekonomikas socioloÄ£ija pÄrsvarÄ izplatÄ«jusies ASV. Å ajÄ apakÅ”nozarÄ joprojÄm darbojas daudzi amerikÄÅu sociologi, kuri veicinÄjuÅ”i nozares atdzimÅ”anu 20. gs. 80. gados. IevÄrojamÄkie apakÅ”nozares pÄrstÄvji ir RiÄards Svedbergs (Richard Swedberg), M. Grenoveters, Džeimss Kolemens (James Coleman), Frenks Dobins (Frank Dobbin), Freds Bloks (Fred Block), Pols Dimadžio (Paul DiMaggio), Viviana ZÄ«laizere (Viviana Zelizer). EiropÄ ekonomikas socioloÄ£ija attÄ«stÄ«jusies vÄlÄk, sÄkotnÄji aplÅ«kojot atŔķirÄ«gus jautÄjumus nekÄ ASV (piemÄram, vairÄk akcentÄjot intereÅ”u, nevis sociÄlo attiecÄ«bu nozÄ«mi, kÄ tas raksturÄ«gs amerikÄÅu pÄtÄ«jumos). NozÄ«mÄ«gÄkie Eiropas pÄtnieki ekonomikas socioloÄ£ijÄ ir franÄu sociologi PjÄrs BurdjÄ (Pierre Bourdieu) un Luks Boltanskis (Luc Boltanski) un vÄcu pÄtnieki Jenss Bekerts (Jens Beckert) un Kristofs DoiÄmanis (Christoph Deutschmann).
Ekonomikas socioloÄ£ijas atdzimÅ”ana tiek cieÅ”i saistÄ«ta ar M. Grenovetera iesakÅotÄ«bas jÄdziena lietojumu. 1985. gadÄ viÅÅ” publicÄja rakstu āEkonomiskÄ rÄ«cÄ«ba un sociÄlÄ struktÅ«ra: iesakÅotÄ«bas problÄmaā (Economic Action and Social Structure: The Problem of Embeddedness). TajÄ uzsvÄrts, ka ekonomiskÄ rÄ«cÄ«ba iesakÅota sociÄlajos tÄ«klos (piemÄram, draugu un paziÅu lokÄ). JÄdziens āiesakÅotÄ«baā veicinÄja tÄdu tÄ«klojumu pÄtniecÄ«bu, kuri pastÄv uzÅÄmumu starpÄ, darba meklÄjumos, ražoÅ”anas, finanÅ”u, apdroÅ”inÄÅ”anas tirgos, dažÄdu produktu patÄriÅÄ un uz etniskajiem principiem balstÄ«tajÄ uzÅÄmÄjdarbÄ«bÄ. VÄlÄkajos gados M. Grenoveters bÅ«tiski paplaÅ”inÄja jÄdziena lietojumu, attiecinot to arÄ« uz institucionÄlo teoriju. SaskaÅÄ ar Å”o teoriju ekonomiskÄs institÅ«cijas raksturo pakÄpe, kÄdÄ iespÄjama kolektÄ«vajai rÄ«cÄ«bai nepiecieÅ”amo resursu mobilizÄcija (resursu mobilizÄcija notiek, piemÄram, gadÄ«jumos, kad tiek dibinÄtas uzÅÄmÄju apvienÄ«bas un tamlÄ«dzÄ«gi).
21. gs. sÄkumÄ ekonomikas socioloÄ£ijÄ var novÄrot centienus iesakÅotÄ«bas perspektÄ«vu aizstÄt ar atŔķirÄ«gu pieeju, kas izriet no P. BurdjÄ darbiem un sociologu aizguvumiem no jaunumiem ekonomikas teorijas attÄ«stÄ«bÄ (piemÄram, diskusijÄm par spÄļu teorijas izmantoÅ”anu ekonomikÄ un tamlÄ«dzÄ«gi). TÄ rezultÄtÄ mÅ«sdienu ekonomikas socioloÄ£ijÄ, atŔķirÄ«bÄ no ekonomikas, pastÄv vairÄki savstarpÄji konkurÄjoÅ”i teorÄtiskie virzieni. Viens no mÅ«sdienu ekonomikas socioloÄ£ijas virzieniem turpina aplÅ«kot dažÄdus sociÄlos tÄ«klus ne tikai mÅ«sdienÄs, bet arÄ« vÄsturiski (piemÄram, Džons Pedžets (John Padgett) parÄdÄ«jis, ka FlorencÄ valdoÅ”Ä MediÄi Ä£imene vismaz daļÄji savu varu noturÄja, pateicoties spÄjai izveidot un izŔķiroÅ”ajos brīžos aktivizÄt dažÄda veida ekonomiskos un politiskos tÄ«klus). Citi ekonomikas socioloÄ£ijas virzieni nodarbojas ar patÄriÅa tirgus un uzÅÄmumu darbÄ«bas izpÄti. 21. gs. sÄkumÄ ekonomikas sociologi pievÄrsuÅ”ies arÄ« jaunÄm tÄmÄm ā banku sektoram, tiesiskÄ regulÄjuma un likumu nozÄ«mei ekonomikÄ (piemÄram, darba tiesÄ«bÄm), labklÄjÄ«bai un sociÄlajai stratifikÄcijai, salÄ«dzinoÅ”i vÄsturiskajai pÄtniecÄ«bai par to, kÄ dažÄdÄs valstÄ«s attÄ«stÄ«jusies kÄda saimnieciskÄ darbÄ«ba. MÅ«sdienÄs notiek arÄ« mÄÄ£inÄjumi atgriezties pie ekonomikas socioloÄ£ijas klasiskajÄm tradÄ«cijÄm, visbiežÄk balstoties uz M. VÄbera, G. Zimmela, K. PolaÅi un J. Å umpÄtera darbiem.
SpÄcÄ«gÄkÄs apakÅ”nozares pÄtniecÄ«bas iestÄdes izvietotas ASV. TÄs ir Stenforda UniversitÄte (Stanford University), kurÄ strÄdÄ M. Granoveters, Prinstonas UniversitÄte (Princeton University), kurÄ darbojas V. ZÄ«laizere, Kalifornijas UniversitÄte (University of California-āBerkeley), kurÄ darbojas NÄ«ls FligÅ”tains (Neil Fligstein), un HÄrvarda UniversitÄte (Harvard University), kurÄ strÄdÄ F. Dobins. KopÅ” 2001. gada Amerikas Sociologu asociÄcijÄ (American Sociological Association, ASA) darbojas ekonomikas socioloÄ£ijas apakÅ”sekcija. Ekonomikas sociologus pasaulÄ apvieno starptautiskÄ organizÄcija āEkonomikas socioloÄ£ija un politiskÄ ekonomikaā (The Economic Sociology and Political Economy).
LÄ«dzÄs jau minÄtajiem pazÄ«stamÄkie apakÅ”nozares pÄrstÄvji EiropÄ ir Florences UniversitÄtes (UniversitĆ degli Studi di Firenze) profesors Karlo Trigilia (Carlo Trigilia), Edinburgas UniversitÄtes (University of Edinburgh) profesors Donalds Makenzijs (Donald MacKenzie), britu sociologs Naidžels Dods (Nigel Dodd) un zviedru sociologs Patriks Asperss (Patrik Aspers). Ekonomikas socioloÄ£ijas popularizÄÅ”anai EiropÄ un jaunumu apkopoÅ”anai izveidota tÄ«mekļa vietne āEkonomikas socioloÄ£ija. Eiropas tÄ«mekļa vietneā (Economic sociology. The European website). TÄ«mekļa vietni uztur Ķelnes Maksa Planka sabiedrÄ«bas pÄtÄ«jumu institÅ«ta (Max-Planck-Institut fĆ¼r Gesellschaftsforschung) darbinieki.
SvarÄ«gÄkais nozares periodiskais izdevums ASV ir žurnÄls The American Journal of Economic and Sociology (kopÅ” 1941. gada; izdod Roberta Å alkenbaha fonds, The Robert Schalkenbach Foundation). ŽurnÄla mÄrÄ·is ir atbalstÄ«t starpdisciplinÄru sociÄlo problÄmu pÄtniecÄ«bu. Å obrÄ«d žurnÄls izdod piecus tematiskos numurus gadÄ.
EiropÄ nozÄ«mÄ«gÄkais nozares periodiskais izdevums ir starpdisciplinÄrs žurnÄls Economy and Society (kopÅ” 1972. gada), kura redkolÄÄ£iju veido LielbritÄnijas universitÄÅ”u mÄcÄ«bspÄki. ŽurnÄla mÄrÄ·is ir veicinÄt sociologu, antropologu, politikas zinÄtnieku un ekonomistu debates par Å”o zinÄtÅu jomÄs svarÄ«gÄm tÄmÄm.
Apvienojoties vairÄkiem reÄ£iona pÄtnieciskajiem institÅ«tiem ā SocioloÄ£isko pÄtÄ«jumu centram (Š¦ŠµŠ½ŃŃ ŃŠ¾ŃŃŠ¾Š»Š¾Š³ŃŃŠ½ŠøŃ Š“Š¾ŃŠ»ŃŠ“Š¶ŠµŠ½Ń) UkrainÄ, MÄ«kola Romera universitÄtei (Mykolo Romerio universitetas) LietuvÄ, Bukarestes Ekonomisko zinÄtÅu akadÄmijai (Academia de Studii Economice din BucureČti) RumÄnijÄ un SÄecinas UniversitÄtei (Uniwersytet SzczeciÅski) PolijÄ ā, kopÅ” 2009. gada Äetras reizes gadÄ tiek izdots žurnÄls Economics and Sociology. ŽurnÄla mÄrÄ·is ir popularizÄt jaunÄkos pÄtÄ«jumus ekonomikÄ un socioloÄ£ijÄ, kÄ arÄ« Å”o zinÄtÅu starpdisciplinÄrus pÄtÄ«jumus.
Multivide
BelvjÅ« forums par demokrÄtijas nÄkotni. BerlÄ«ne, 2018. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Oksana Žabko "Ekonomikas socioloÄ£ija". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-ekonomikas-sociolo%C4%A3ija (skatÄ«ts 26.02.2026)