Vēsturiskā socioloģija pamatā pēta sabiedrības makrostruktūru izmaiņas ilgā laika perspektīvā: ekonomisko sistēmu transformācijas un kapitālisma rašanos, valstu institūciju veidošanos, militāro tehnoloģiju attīstību, revolūcijas un nāciju rašanos, demokratizāciju, pārmaiņas kultūras jomā un ikdienas praksēs. Viena no vēsturiskās socioloģijas galvenajām tēmām ir ekonomisko, politisko un kultūras faktoru mijiedarbība pārejā no viduslaikiem modernajā laikmetā. Tā cenšas izskaidrot dažādu civilizāciju īpatnības, modernizācijas procesu Eiropā un citos pasaules reģionos. Apakšnozares pētījumi atšķiras pēc tā, kura pieeja tiek uzsvērta vairāk – vēsturiska, kas pievērš lielāku uzmanību konkrēto notikumu aprakstam, vai vispārinoša un socioloģiska, kurā tiek veidoti koncepti un meklēti teorētiskie skaidrojumi.