AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 17. decembrī
Anda Rožukalne

mediju socioloģija

(angļu media sociology, vācu Mediensoziologie, franču sociologie des mĆ©dias, krievu Š¼ŠµŠ“ŠøŠ°ŃŠ¾Ń†ŠøŠ¾Š»Š¾Š³ŠøŃ)
viens no socioloÄ£ijas zinātnes virzieniem. Tās uzmanÄ«bas centrā ir mediju un sociālo attiecÄ«bu izpēte, analizējot mediju satura ietekmes un mediju tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bas saistÄ«bu ar sabiedrÄ«bas izmaiņām, mediju organizāciju ietekmi uz mediju saturu, mediju profesionāļu identitātes veidoÅ”anos un profesionālās vides stāvokli.

Saistītie Ŕķirkļi

  • komunikācija
  • medijpratÄ«ba
  • sociālie mediji

Nozares un apakŔnozares

socioloģija
  • attÄ«stÄ«bas socioloÄ£ija
  • bērnÄ«bas socioloÄ£ija
  • biogrāfiskā metode
  • brÄ«vā laika socioloÄ£ija
  • darba socioloÄ£ija
  • deviances socioloÄ£ija
  • ekonomikas socioloÄ£ija
  • emociju socioloÄ£ija
  • Ä£imenes socioloÄ£ija
  • izglÄ«tÄ«bas socioloÄ£ija
  • jaunatnes socioloÄ£ija
  • kara socioloÄ£ija
  • klÄ«niskā socioloÄ£ija
  • Ä·ermeņa socioloÄ£ija
  • lauku socioloÄ£ija
  • mediju socioloÄ£ija
  • mÅ«zikas socioloÄ£ija
  • nākotnes pētÄ«jumi
  • novecoÅ”anas socioloÄ£ija
  • organizāciju socioloÄ£ija
  • pārtikas socioloÄ£ija
  • pilsētas socioloÄ£ija
  • politikas socioloÄ£ija
  • reÄ£ionālā attÄ«stÄ«ba
  • sociālās stratifikācijas pētniecÄ«ba
  • sociālo kustÄ«bu pētniecÄ«ba
  • sociālo pārmaiņu pētniecÄ«ba
  • sporta socioloÄ£ija
  • tiesÄ«bu socioloÄ£ija, socioloÄ£ijā
  • vardarbÄ«bas socioloÄ£ija
  • veselÄ«bas un medicÄ«nas socioloÄ£ija
  • vēsturiskā socioloÄ£ija
  • vides socioloÄ£ija
  • zinātnes un tehnoloÄ£ijas socioloÄ£ija

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Kopsavilkums
  • 3.
    Praktiskā un teorētiskā nozīme
  • 4.
    Nozares teorijas
  • 5.
    Galvenās pētniecības metodes
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    Galvenās pētniecības iestādes
  • 9.
    Svarīgākie periodiskie izdevumi
  • 10.
    Nozīmīgākie pētnieki
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Kopsavilkums
  • 3.
    Praktiskā un teorētiskā nozīme
  • 4.
    Nozares teorijas
  • 5.
    Galvenās pētniecības metodes
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    Galvenās pētniecības iestādes
  • 9.
    Svarīgākie periodiskie izdevumi
  • 10.
    Nozīmīgākie pētnieki
Kopsavilkums

Apzinoties, ka mediji ietekmē visus sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas, kultÅ«ras, ekonomisko, politisko un sociālo attiecÄ«bu aspektus, mediju socioloÄ£ijas pētniecisko intereÅ”u laukā ir sabiedrÄ«bas un mediju mijiedarbÄ«ba, koncentrējoties uz diviem savstarpēji saistÄ«tiem pētnieciskiem virzieniem: uz mediju satura ietekmi, konkrētu tematu, žanru, formātu iedarbÄ«bas sekām un vērtējot, kādi faktori (ekonomiskā, politiskā, kultÅ«ras vide, mediju Ä«paÅ”nieku struktÅ«ra un to kontrole) ārpus mediju organizācijām un tajās nosaka mediju radÄ«to saturu. Mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumos sociālo procesu un problēmu mediatizācija tiek skaidrota, izmantojot socioloÄ£ijas teorijas, galvenokārt funkcionālisma, konfliktu un simboliskā interakcionisma teorētiskās pieejas, kā arÄ« socioloÄ£ijai raksturÄ«gās pētniecÄ«bas metodes.

Kopsavilkums

Mediju socioloÄ£ija piedāvā nozÄ«mÄ«gu mediju darbÄ«bas aspektu socioloÄ£isku analÄ«zi, priekÅ”plānā izvirzot mediju ietekmi, Ä«paÅ”i jaunu mediju attÄ«stÄ«bu, mediju Ä«paÅ”umtiesÄ«bu un mediju kontroles jautājumus, mediju globalizāciju un mediju praksi, kas nosaka ziņu izvēli un reprezentāciju.

Mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumos var identificēt divus galvenos virzienus: mediju ietekmi jeb mediju efektus, kas sabiedrÄ«bā raisa bažas jeb ā€œmorālās panikasā€. Tie ir pētÄ«jumi par to, kā, piemēram, mediju saturs var veicināt vardarbÄ«bu sabiedrÄ«bā, izplatÄ«t konkrētā kultÅ«rā nepieņemamus morālos standartus vai dezinformāciju. Otrs virziens aptver mediju satura veidoÅ”anu, pievērÅ”ot uzmanÄ«bu mediju organizāciju struktÅ«rai un darbÄ«bai, vērtējot profesionālās normas un gaidas attiecÄ«bā uz mediju darbu un to ietekmi uz mediju saturu, ar to domājot arÄ« ā€œdienas kārtÄ«bas noteikÅ”anuā€ un ā€œvārtu sargaā€ funkcijas. LÄ«dzās mediju organizāciju jeb mezolÄ«meņa izpētei mediju socioloÄ£ijas skatÄ«jumā nozÄ«mÄ«gi bijuÅ”i politiskās ekonomikas pieejā novērtētie jeb makrolÄ«meņa aspekti, kas ietver mediju Ä«paÅ”umtiesÄ«bu struktÅ«ru, tirgus stāvokli, koncentrāciju un konkurenci, politikas un mediju biznesa mijiedarbÄ«bu, kas var ietekmēt sabiedrÄ«bai piedāvāto mediju saturu.

Mediju ietekmes pētÄ«jumos vēsturiski ir bijuÅ”i ļoti svarÄ«gi Ŕādi jautājumi: mediju hegemonija, kultÅ«ras imperiālisms, globalizācija un mediju satura standartizācija. Interneta mediju un digitālās vides attÄ«stÄ«ba, sociālās tÄ«kloÅ”anās platformu attÄ«stÄ«ba, mediju biznesa modeļu maiņa devusi jaunas ierosmes diskusijai par mediju ietekmi uz sabiedrÄ«bu, uzsverot tÄ«mekļa piedāvātās iespējas mazināt mediju ietekmju homogenizāciju, proti, pievērst uzmanÄ«bu lokālu kopienu interesēm. Digitālo mediju kontekstā bÅ«tiskas arÄ« Ŕādas mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumu tēmas: digitālās kopienas, lÄ«dzdalÄ«ba un aktÄ«visms, patēriņŔ, dzÄ«ves stils un citas. To datu skaidroÅ”anā jaunu nozÄ«mi iegÅ«st tādas teorētiskās pieejas kā izpratne par sociālo kapitālu, tÄ«klotās sabiedrÄ«bas teorija, virtuālo kopienu noŔķirtÄ«bas un atvērtÄ«bas izpratne. MÅ«sdienu digitālās komunikācijas ietekme uz sabiedrÄ«bu liek iekļaut mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumu laukā ne vien saiknes starp indivÄ«diem, kopienām un sabiedrÄ«bām, bet arÄ« telekomunikācijas, tehnoloÄ£iju un mediju ietekmi.

Mediju socioloģijā nozīmīgi ir publiskās sfēras pieejamības un kvalitātes pētījumi, feministiskie pētījumi, līdztiesības un nevienlīdzības pētījumi, sabiedriskās domas dinamikas izmaiņu sociāli ekonomiskās krīzēs pētījumi, mediju lomas kara un konfliktu apstākļos pētījumi.

Lai analizētu mediju ietekmes cēloņus, mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumos tiek analizēta mediju darbÄ«ba, secinot, ka mediji atspoguļo individuālu mediju satura veidotāju (žurnālistu un redaktoru), mediju vadÄ«tāju un mediju organizāciju emocijas, aizspriedumus, uzskatus, vērtÄ«bas. Tāpēc nozÄ«mÄ«ga ir mediju organizāciju kultÅ«ras ietekmes uz savu darbinieku veidoto saturu izpēte, uzsverot, ka darbinieki ir iesaistÄ«ti mediju organizāciju mērÄ·u sasniegÅ”anā un viņiem doto uzdevumu izpildē. Å ajā kontekstā svarÄ«gas ir mediju socioloÄ£ijas atziņas par žurnālistu un redaktoru sociāli demogrāfiskā profila ietekmi uz mediju saturu, piemēram, tā vienveidÄ«bu, ja saturu veido galvenokārt vÄ«rieÅ”i vai vidusŔķiras pārstāvji, veicinot elites izpratnes dominanci par sociāli nozÄ«mÄ«giem jautājumiem.

Mediju socioloÄ£ijas raksturoÅ”anai noder pētÄ«jumi, kuros mēģināts analizēt, kā žurnālistu un redaktoru emocijas jeb neobjektivitāte, attieksmes un uzskati ietekmē mediju veidoto saturu, piemēram, pirms vēlēŔanām, noraidot ideju par mediju satura sabalansētÄ«bu un objektivitāti dažādu politisko spēku atspoguļojumā. Å ajos pētÄ«jumos noskaidrots, ka mediju darba procesā konkrēti jautājumi tiek izcelti un citi tiek noklusēti, tādējādi veidojot mediju dienas kārtÄ«bu. Tātad mediju socioloÄ£ija meklē atbildes uz jautājumiem, kādi faktori nosaka to, kā mediju vēstÄ«jumi tiek konstruēti. Å o aspektu izceļ feministiski pētÄ«jumi, kuros uzsvērts, ka mediji piedāvā stereotipizētu un ierobežotu skatÄ«jumu uz sievietes lomu, nostiprinot patriarhālus priekÅ”tatus par sievietes uzdevumiem un spējām.

Ņemot vērā mediju socioloÄ£ijas starpdisciplinaritāti un mediju kā fenomena izplÅ«duŔās robežas, vairāki autori, viens no tiem Silvio Veisbords (Silvio Waisbord), kritiski vērtē uzskatu, ka mediju socioloÄ£ija ir atseviŔķa zinātnes joma. ViņŔ to sauc par mediju izpēti, kuras pamatā ir socioloÄ£ijai raksturÄ«gi problēmjautājumi un teorijas. Mediju socioloÄ£ija cenÅ”as analizēt mediju nozÄ«mi, vērtējot tādas svarÄ«gas sabiedrÄ«bas dimensijas kā noslāņoÅ”anos, organizācijas, identitāti, autonomiju, individuālismu, kopienas, sociālo ietekmi un varu. S. Veisbords uzskata, ka mediju izpētei bÅ«tu jāpalÄ«dz izprast galvenās sociālās norises, savukārt sabiedrÄ«bas izpētei vajadzētu palÄ«dzēt izprast mediju procesus un institÅ«cijas. Mediju socioloÄ£ijai trÅ«kst kopÄ«gu teorētisku jautājumu un teorētisku virzienu. Tā izmanto socioloÄ£ijas teorētiskās pieejas, lai izvērtētu mediju attÄ«stÄ«bu, tāpēc S. Veisbords to sauc par postdisciplÄ«nu. Mediju socioloÄ£ija ir tik ļoti sadrumstalota, jo pievērÅ”as medijiem, organizācijām, mediju veicinātiem procesiem, tā lÄ«dzÄ«gi kā mediju studijas atrodas sociālo un humanitāro zinātņu krustcelēs, tāpēc mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumi nereti tiek saukt par mediju vai komunikācijas pētÄ«jumiem.

Praktiskā un teorētiskā nozīme

Mediju socioloÄ£ija analizē mediju un sabiedrÄ«bas attiecÄ«bas, savstarpējās ietekmes, veido jaunus teorētiskos modeļus un attÄ«sta teorijas, lai skaidrotu, piemēram, sociālās tÄ«kloÅ”anās platformu lietojuma ietekmi uz realitātes konstruēŔanu, sociālo identitāti, dezinformācijas un mediētas politikas ietekmi uz sabiedrÄ«bu. NozÄ«mÄ«gi mediju socioloÄ£ijas teorētiskie jautājumi saistÄ«ti ar medijpratÄ«bas nozÄ«mi mÅ«sdienu sabiedrÄ«bās.

Praktiskā lÄ«menÄ« mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumi ir noderÄ«gi datos balstÄ«tas mediju politikas un izglÄ«tÄ«bas satura veidoÅ”anā, sabiedriskās domas noskaidroÅ”anā un analÄ«zē, izglÄ«tÄ«bā, mediju un publiskās komunikācijas pakalpojumu sniedzējiem. Demokrātijas attÄ«stÄ«bas analÄ«zei nozÄ«mÄ«gi mediju socioloÄ£ijas pieejā veikti pētÄ«jumi par mediju lietojuma paradumiem, mediju vides un žurnālistikas kvalitāti, tās attÄ«stÄ«bas stāvokli, profesionālajām lomām un identitātēm. Analizējot sabiedrÄ«bas mediju lietojumu, attieksmi pret publiskās vides aktuālajiem vēstÄ«jumiem, to sniedzējiem un vērtējot zināŔanu, noskaņojuma, vērtÄ«bu un citu aspektu maiņu, mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumi sniedz lēmumu pieņēmējiem nozÄ«mÄ«gus datus, kas dod iespēju iecerēt un veidot politikas, kā arÄ« attÄ«stÄ«t regulējumu mediju un citās jomās.

Nozares teorijas

Mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumos mediju loma tiek vērtēta, izmantojot funkcionālisma, konfliktu un simboliskā interakcionisma teorētiskās pieejas. Mediju darbÄ«ba funkcionālisma teorijas skatÄ«jumā tiek analizēta, vērtējot, kuras sabiedrÄ«bas daļas funkcionē un kādā veidā tās saglabā vai grauj esoÅ”o sociālo kārtÄ«bu. MÅ«sdienās funkcionālistu perspektÄ«va ir noderÄ«ga sociālās tÄ«kloÅ”anās platformu ietekmes analÄ«zei, pievērÅ”ot uzmanÄ«bu, kā sabiedrÄ«bu ietekmē indivÄ«du paÅ”prezentācijas iespējas un kuras sociālās tÄ«kloÅ”anās platformu funkcijas veicina indivÄ«du savstarpējo komunikāciju. Procesi, ko izraisa sabiedrÄ«bu komunikācija sociālās tÄ«kloÅ”anās vietnēs, mediju socioloÄ£ijas skatÄ«jumā var veicināt diskusijas ar lÄ«dzÄ«gi domājoÅ”iem lietotājiem, dot iespēju uzturēt kontaktus ar daudz lielāku cilvēku skaitu, nekā tas bÅ«tu iespējams bez digitālo tehnoloÄ£iju izmantojuma. Vienlaikus socioloÄ£ijas pētÄ«jumu uzmanÄ«bas centrā ir jautājums par Ä«stām vai viltotām lietotāju identitātēm un sekām, ko rada personiskas informācijas publiskoÅ”ana bez iespējas kontrolēt, kā Ŕī informācija tiks izmantota.

Konfliktu teorijas perspektÄ«va mediju socioloÄ£ijā dod iespēju digitālās komunikācijas vidē identificēt dažādas grupas, kuras iegÅ«st augstāka vai zemāka lÄ«meņa priekÅ”rocÄ«bas. PētÄ«jumos tiek dokumentēta nevienlÄ«dzÄ«ga pieeja digitālajiem resursiem un privileģēto grupu iespējas realizēt savas intereses. Konfliktu teorijas skatÄ«jumā galvenais ir jautājums, kas kontrolē mediju un digitālās platformas, kas gÅ«st labumu no to darbÄ«bas un uz kā rēķina? Konfliktu teorijas pieejā labumu gÅ«st mediju un sociālās tÄ«kloÅ”anās vietņu Ä«paÅ”nieki, reklāmdevēji, uzņēmēji un citi, kas vēlas pārdot preces un pakalpojumus ar mediju starpniecÄ«bu.

Simboliskā interakcionālisma perspektÄ«va nosaka, kā mediju vidē tiek skaidrota sevis apzināŔanās, simboli un vienoÅ”anās par tajā esoÅ”ajām attiecÄ«bām, uzdodot jautājumu, kā sociālās tÄ«kloÅ”anās platformu komunikācijā iesaistÄ«tie piedzÄ«vo, interpretē, ietekmē un reaģē uz to, ko dara un saka citi? Ar simboliskā interakcionisma teorijas palÄ«dzÄ«bu iespējams skaidrot, kā sociālās tÄ«kloÅ”anās platformas piedāvā iespēju cilvēkiem gÅ«t ievērÄ«bu un saņemt atgriezenisko saiti no citiem. Daļas pētÄ«jumu uzmanÄ«bas centrā ir apsvērumi, kā sociālās tÄ«kloÅ”anās platformu lietotāji realizē nodomu kādu pievienot savam tÄ«klam vai liegt tam pieeju, kāda veida attiecÄ«bas tiek izveidotas sevis prezentācijā un sagaidot atbildes reakcijas uz paÅ”prezentāciju.

Mediju un sabiedrÄ«bas ietekmju izvērtējuma kontekstā nozÄ«mÄ«gas ir vairākas citas teorijas, kuras lielākoties analizē, kā mediji ietekmē sociālos procesus. Viena no svarÄ«gākajām mediju ietekmes mÅ«sdienu izpratnei un mediju socioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bā ir Niklasa LÅ«mana (Niclas Luhman) sociālo sistēmu teorijas attÄ«stÄ«ba. Savā grāmatā ā€œMasu mediju realitāteā€ (Die RealitƤt der Massenmedien, 1995) N. LÅ«mans, kas iepriekÅ” nodalÄ«tas sociālās sistēmas saistÄ«ja ar politiku, ekonomiku, tiesÄ«bu jomu, zinātni, mākslu, reliÄ£iju, pievienoja medijus kā atseviŔķu apakÅ”sistēmu, kas dod iespēju izpētÄ«t masu mediju lomu sociālās realitātes konstruēŔanā.

SabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas likumsakarÄ«bu raksturoÅ”anai mediju socioloÄ£ijā ļoti svarÄ«ga ir Jirgena Hābermāsa (Jürgen Habermas) sociālās sfēras teorija, kas medijus redz kā vēl vienu vidi, kas dod iespēju ieinteresētiem pilsoņiem brÄ«vi iesaistÄ«tes publiskās diskusijās par sabiedriski politiskiem jautājumiem. J. Hābermāss analizē demokrātijas attÄ«stÄ«bu kontekstā ar mediju pieejamÄ«bu, kritiski vērtējot mediju komercializāciju, kas sabiedrÄ«bas debates pārvērÅ” par ā€œreklāmas platformuā€, padarot tās sensacionalizētas un triviālas.

Mediju uztvere, interpretācija un efekti attiecas uz auditorijas studijām un cenÅ”as novērtēt, kā populāri mediju produkti veido attiecÄ«bas starp sabiedrÄ«bu un masu medijiem. Viens no nozÄ«mÄ«gākajiem autoriem Å”ajā pētÄ«jumu grupā ir Stjuarts Halls (Stuart Hall), kas 1973. gadā piedāvāja komunikācijas modeli, ko sauc arÄ« par uztveres teoriju vai auditorijas teoriju. Tajā viņŔ skaidro, kā mediju satura producenti izmanto dažādas zÄ«mes (tās ietver ideoloÄ£iju un resursus), lai kodētu auditorijai paredzētos vēstÄ«jumus, un to, kā auditorija atkodē Å”os vēstÄ«jumus, izmantojot savas zināŔanas un veidojot nozÄ«mes, kas atklāj attiecÄ«bas starp tekstu un tā saņēmēju. S. Halla skatÄ«jumā mediju satura izpratnei sociālais un kultÅ«ras konteksts ir ļoti nozÄ«mÄ«gs.

KanādieÅ”u filozofs MārÅ”als MaklÅ«ens (Marshal McLuhan) radÄ«jis vienu no mediju teorijām savā grāmatā ā€œIzprotot medijusā€ (Understanding Media, 1964). Teorijā viņŔ skaidro mediju ietekmi uz auditorijām un sabiedrÄ«bu. Viņa skatÄ«jumā tieÅ”i izmantotais medijs (televÄ«zija, radio vai kino), nevis medija piedāvātais saturs lielākā mērā un ilgākā laika periodā ietekmē cilvēku domāŔanu. M. MaklÅ«ena izteiciens, ka ā€œmedijs ir vēstÄ«jumsā€ (medium is the message), tiek interpretēts kā zinātnieka ideja, ka konkrēta medija izmantojums un tā klātbÅ«tne rada daudz nozÄ«mÄ«gākas strukturālas izmaiņas sabiedrÄ«bā, nekā tā ikdienas saturs. Pēc M. MaklÅ«ena domām, medijs kā tāds nosaka auditorijas reakcijas un uztveri, jo, piemēram, grāmatas lasīŔana atŔķiras no filmas skatīŔanās, otrkārt, katra medija lietojuma pieredzi ietekmē sociālais konteksts, treÅ”kārt, katrs medijs izmaina veidu, kā indivÄ«di un sabiedrÄ«bas domā un pārstrādā informāciju.

Meklējot atbildes uz jautājumiem, kā mediji un mediēta komunikācija veido sociālo vidi, mediju socioloÄ£ijā attÄ«stÄ«juÅ”ies pētÄ«jumi, kas izmanto mediatizācijas teorētisko pieeju. Mediatizācija tiek skaidrots kā komplekss process, kurā mediji caurvij visus sabiedrÄ«bas dzÄ«ves aspektus un to darbÄ«bas pamatprincipi jeb ā€œloÄ£ikaā€ izmaina ne tikai mediju un tehnoloÄ£iju jomu, bet sāk noteikt citu sociālo institÅ«ciju darbÄ«bu, piespiežot tās pielāgoties mediju darbÄ«bas loÄ£ikai, tādējādi veicinot agrāk nezināmas sociālās pārmaiņas. Mediatizācijas teoriju attÄ«stÄ«jis Deivids Alteide (David Altheide) un citi autori, bet tā tiek vērtēta kritiski, uzdodot jautājumus, kas Ä«sti veido mediju loÄ£iku ā€“ tehnoloÄ£iju struktÅ«ra un darbÄ«ba, mediju organizāciju darbÄ«bas modeļi vai domāŔanas veids, ko izsaka žurnālistikas loÄ£ika, nosakot aktuālo ziņu vērtÄ«bu. Mediatizācijas teorijas skatÄ«jumā mediji tiek identificēti kā galvenais spēks, kas mÅ«sdienās ietekmē sociālo dzÄ«vi, savā dinamiskajā attÄ«stÄ«bā neatgriezeniski izmainot sabiedrÄ«bas, jo skar visas sociālās dzÄ«ves jomas un procesus.

Galvenās pētniecības metodes

Mediju socioloÄ£ijā tiek izmantotas socioloÄ£ijai un citām sociālajām zinātnēm raksturÄ«gās pētniecÄ«bas metodes un instrumenti. KvantitatÄ«vie pētÄ«jumi, to datus analizējot ar statistiskās analÄ«zes metodēm, tiek izmantoti, lai noskaidrotu sabiedriskās domas izmaiņas attiecÄ«bā uz mediju lietojumu un to uztveri (uzticēŔanas medijiem, to uztvere, mediju kvalitātes vērtējums u. c.). KvantitatÄ«vās un kvalitatÄ«vās pētniecÄ«bas metodes tiek apvienotas, lai noskaidrotu mediju un to vēstÄ«jumu uztveri, padziļināti analizējot dažādu sabiedrÄ«bas grupu attieksmi, vērtējumu, uzvedÄ«bu. Ar kvalitatÄ«vo pētniecÄ«bas metožu palÄ«dzÄ«bu (pārsvarā izmantojot etnogrāfiskās pētniecÄ«bas metodes) tiek pētÄ«ta žurnālistikas un mediju organizāciju iekŔējā vide, lai skaidrotu profesionālo vērtÄ«bu, principu un ikdienas prakses ietekmi uz mediju vēstÄ«jumu veidoÅ”anos.

ÄŖsa vēsture

Mediju socioloÄ£ijas pirmsākumi ir 20. gs. 20. gados, kad interesi par mediju lomu sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bā izrādÄ«ja Čikāgas socioloÄ£ijas skolas pārstāvji. Mediju socioloÄ£ijas pētniecÄ«bā nozÄ«mÄ«gākā ir Herberta Blamlera (Herbert George Blumer) izveidotā simboliskā interakcionisma teorētiskā pieeja, kas analizē ārējās vides un sociālo struktÅ«ru ietekmi uz indivÄ«da uzvedÄ«bu. 20. gs. 30. gados mediju socioloÄ£ijas attÄ«stÄ«ba saistÄ«ta ar mediju ietekmētas sabiedriskās domas veidoÅ”anās likumsakarÄ«bu izpēti un kara propagandas ietekmes izvērtējumu.

Jomas attÄ«stÄ«bu ietekmēja pētnieku kritiska attieksme pret mediju ietekmi uz sabiedrÄ«bu, liekot meklēt jaunus skaidrojumus sociālajiem procesiem un sabiedriskās domas veidoÅ”anās likumsakarÄ«bām, kuru daļa ir jaunu mediju veidu attÄ«stÄ«ba un masu auditorijas veidoÅ”anās. Mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumu veikÅ”anā liela loma ir amerikāņu sociologiem Polam Lazarfeldam (Paul Lazarsfeld) un Elihu Kacam (Elihu Katz), kuri analizēja politisko vēstÄ«jumu ietekmi un viedokļu lÄ«deru lomu sabiedriskās domas veidoÅ”anā.

20. gs. 40. gados vācu socioloÄ£e Herta Hercoga (Herta Herzog) pievērsās auditorijas pētniecÄ«bai, analizējot auditorijas struktÅ«ru, identitātes un mediju lietojuma funkcijas.

20. gs. 60. un 70. gados franču sociologi pievērsās kritiskai mediju satura uz sabiedrÄ«bu ietekmes analÄ«zei. Å ajā laikā sāka attÄ«stÄ«ties mediju un žurnālistikas prakses pētÄ«jumi, kurus sauc arÄ« par ziņu socioloÄ£iju, jo to uzmanÄ«bas centrā ir ziņu konstruēŔanas procesi.

Tālākie pētÄ«jumi analizēja dažādus mediju satura diskursus un to, kā mediju ietekme varētu bÅ«t saistÄ«ta ar sociālām problēmām. KopÅ” 20. gs. 70. gadiem nozÄ«mÄ«ga Å”ajā lÄ«menÄ« ir vardarbÄ«ga mediju satura ietekme uz vardarbÄ«bas pieaugumu sabiedrÄ«bā. Å o pētniecisko interesi atspoguļo kultivācijas teorija. Pakāpeniski mediju socioloÄ£ijas pētniecÄ«bā tika iekļautas citas pētniecÄ«bas jomas: politika, psiholoÄ£ija, organizāciju vadÄ«bas principu izpēte, kultÅ«ras studijas.

20. gs. 90. gados un 21. gs. sākumā, attÄ«stoties mediju digitalizācijas tendencēm un izmainoties dažādu sabiedrÄ«bas grupu mediju lietojuma paradumiem, pieauga pētnieku interese par dažādu paaudžu mediju lietojumu un tā ietekmi uz sabiedrÄ«bas noslāņoÅ”anos, kā arÄ« par konkrētu mediju lomu atŔķirÄ«gu paaudžu identitātes veidoÅ”anā. Zviedru mediju pētnieks Jērans BÅ«lins (Gƶran Bolin) pievērsies konkrēta vēsturiska perioda mediju vides kā konkrētas paaudzes sociālajā veidoÅ”anā iesaistÄ«tas kontekstuālas struktÅ«ras analÄ«zei. Noteikta laika mediju struktÅ«ra kopā ar vecuma un dzÄ«ves gājuma apstākļiem nosaka konkrētas paaudzes pasaules uzskatus, komunikācijas paradumus, mediju lietojumu. J. BÅ«lins raksta, ka mediju vide jeb mediatizētās vēstures posmi nosaka ā€œmediju paaudzesā€, jo veido mediju lietojuma paradumus un ietekmē dažādu paaudžu pārstāvju pasaules izpratnes atŔķirÄ«bas. J. Bolina ā€œmediju paaudžuā€ pētÄ«jumi palÄ«dz saprast sociālās pārmaiņas, kolektÄ«vās atmiņas veidoÅ”anās priekÅ”noteikumus un to saistÄ«bu ar populārajiem medijiem, paaudžu kultÅ«ras identitātes un mediju ietekmi uz sociālo pieredzi.

Mūsdienās mediju socioloģijas izpētes centrā ir mobilo mediju, digitālo mediju algoritmu, cilvēka un datortehnoloģiju mijiedarbības izpēte.

PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis

Mediju socioloÄ£ija mÅ«sdienās lielākoties nodarbojas pētÄ«jumiem par mediju un informācijas lietojumu, izpēti par sabiedrÄ«bas uzticēŔanos informācijas avotiem, dezinformācijas un maldinoÅ”as informācijas ietekmes analÄ«zi. Strauja digitālo tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba, to izmantojums visās sabiedrÄ«bas dzÄ«ves jomās paplaÅ”inājusi mediju socioloÄ£ijas pētniecisko problēmu loku. Ä»oti daudzi pētÄ«jumi veltÄ«ti sociālās tÄ«kloÅ”anās platformu lietojuma procesiem un sekām, analizējot dažādu sabiedrÄ«bas grupu pieeju tehnoloÄ£ijām to ietekmi uz identitātes un dažādu kolektÄ«visma formu veidoÅ”anos, sociālo un politisko aktÄ«vismu, kā arÄ« citiem ar sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bu saistÄ«tiem jautājumiem. NozÄ«mÄ«gi kļuvuÅ”i pētÄ«jumi par jaunu komunikācijas veidu ietekmi uz to lietotājiem, piemēram, influenceru mārketingu tÄ«meklÄ«, politiskās komunikācijas ietekmi uz vēlētājiem.

Jaunie mediji un mediju tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba izmainÄ«jusi ne tikai mediju lietojumu un daudzus sabiedrÄ«bas dzÄ«ves aspektus, bet vairākas socioloÄ£iskas pieejas Å”o pārmaiņu vērtējumā.

NozÄ«mÄ«ga mediju socioloÄ£ijas tēma ir mediju globalizācija ā€’ iespēja visu veidu masu medijus producēt, izplatÄ«t un patērēt globālā lÄ«menÄ«, nodroÅ”inot ideju apmaiņu starp dažādām kultÅ«rām. Mediju socioloÄ£ijas skatÄ«jumā mediju globalizācija ietekmē sabiedrÄ«bas kultÅ«ru, veicinot kultÅ«ras globalizāciju, tātad atŔķirÄ«gu kultÅ«ras vērtÄ«bu, ideju, attieksmju un produktu pieņemÅ”anu un apmaiņu globālā lÄ«menÄ«. KultÅ«ras globalizācija, kas notiek ar masu mediju palÄ«dzÄ«bu, izmainÄ«jusi gandrÄ«z visus nozÄ«mÄ«gākos sabiedrÄ«bas dzÄ«ves aspektus, bet visspilgtāk vērojama patēriņā un uztura izvēlē, migrācijas paradumos, mākslā, sportā un izklaidē. Globalizācija veicinājusi jaunu dzÄ«ves stilu un jaunas domāŔanas veidoÅ”anos par dzÄ«ves scenārijiem. Otra nozÄ«mÄ«ga mediju globalizācijas ietekme saistÄ«ta ar augstāka lÄ«meņa sociālo risku apzināŔanos, jo mediji arvien vairāk un ātrāk piegādā informāciju par terorismu, noziedzÄ«bu, sociāliem konfliktiem, dabas katastrofām.

Mūsdienās mediju socioloģijas pētījumu struktūras robežas ir grūti nosakāmas. Attīstoties mediju videi un mediju tehnoloģijām, mediju socioloģijā tiek iekļautas arvien jaunas izpētes tēmas, mijiedarbojoties ar citām socioloģijas jomām, piemēram tehnoloģiju socioloģiju vai atpūtas socioloģiju.

Galvenās pētniecības iestādes

Katrā valstÄ«, kurā universitātēs darbojas socioloÄ£ijas studijas vai mediju studijas, daļa no pētÄ«jumiem un studiju satura parasti veltÄ«ta mediju socioloÄ£ijai. ArÄ« komerciāli pētniecÄ«bas uzņēmumi, tādi kā starptautiskās pētniecÄ«bas iestādes Kantar vai Nordicom, kā arÄ« nacionālās pētniecÄ«bas firmas regulāri vāc datus par mediju lietojumu vai iedzÄ«votāju attieksmi pret medijiem. Eiropas SavienÄ«bas (European Union) lÄ«menÄ« dalÄ«bvalstu iedzÄ«votāju mediju lietojumu, uzticēŔanos medijiem, attieksmi pret dezinformāciju un citiem ar mediju darbu saistÄ«tiem jautājumiem pēta organizācija Eurobarometer, ar medijiem saistÄ«ti dati par Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m pieejami arÄ« Eiropas SavienÄ«bas statistikas tÄ«mekļa vietnē Statista.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) VaÅ”ingtonas Universitātes (Washington University) SocioloÄ£ijas departamentā tiek veikti pētÄ«jumi, kuros izvērtētas sabiedrÄ«bas nevienlÄ«dzÄ«bas un mediju lietojuma kopsakarÄ«bas. Datus par mediju lietojumu ASV un citiem ar medijiem saistÄ«tiem jautājumiem piedāvā pētniecÄ«bas uzņēmums Pew Research Center. ArÄ« Pensilvānijas Universitātes Annenbergas Komunikācijas skolas (Annenberg School for Communication at the University of Pennsylvania) ASV pētÄ«jumos liela uzmanÄ«ba tiek pievērsta mediju un kultÅ«ras savstarpējām attiecÄ«bām. Mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumi notiek daudzās universitātēs un institÅ«tos Vācijā, piemēram, BerlÄ«nes BrÄ«vās universitātes (Freie UniversitƤt Berlin) Mediju un komunikācijas studiju institÅ«tā (Publizistik- und Kommunikationswissenschaft), Hansa Bredova institÅ«tā (Hans-Bredow-Institut) Hamburgā. Minhenes Universitātes (Ludwig Maximilian University of Munich) Mediju un komunikācijas departamentā atrodas globālā žurnālistikas prakses Worlds of Journalism Studies pētÄ«juma vadÄ«bas centrs. Zviedrijā Sēdertērnas Universitātē (Sƶdertƶrns hƶgskola) mediju un komunikācijas studiju ietvaros tiek veikti auditorijas un citi mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumi.

Svarīgākie periodiskie izdevumi

Mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumu rezultāti lielākoties tiek publicēti gan socioloÄ£ijas žurnālos, gan politiskās un biznesa komunikācijas žurnālos, gan starpdisciplināros akadēmiskos žurnālos, kuru uzmanÄ«bas centrā ir mediju un sabiedrÄ«bas analÄ«ze, kā arÄ« mediju, komunikācijas un kultÅ«ras pētÄ«jumi.  

Media, Culture & Society (kopÅ” 1979. gada) ir starptautisks žurnāls, kura uzmanÄ«bas centrā ir diskusijas veicināŔana par medijiem, jaunākajām informācijas komunikācijas tehnoloÄ£ijām. Žurnāla prioritāte ir ieguldÄ«jums teorijas metodoloÄ£ijas attÄ«stÄ«bā.

Žurnāls American Sociological Review (kopÅ” 1936. gada) ir Amerikas Sociologu asociācijas (American Sociological Association) nozÄ«mÄ«gākais žurnāls, kas dibināts ar mērÄ·i publicēt oriÄ£inālus pētÄ«jumus par socioloÄ£ijas nozari kopumā, jauniem teorētiskiem sasniegumiem. Tajā rodami pētÄ«jumu rezultāti, kas veicina izpratni par fundamentāliem sociālajiem procesiem un nozÄ«mÄ«gām pētniecÄ«bas metodoloÄ£ijas inovācijām. Žurnālā atrodami arÄ« mediju socioloÄ£ijas problēmu pētÄ«jumi.

ASV Sabiedriskās domas izpētes asociācijas (American Association for Public Opinion Research) izdotais žurnāls Public Opinion Quarterly (kopÅ” 1937. gada) publicē oriÄ£inālus pētÄ«jumus, kas dod iespēju uzlabot pētnieku un sabiedrÄ«bas izpratni par sabiedriskās domas veidoÅ”anos, komunikāciju, politisko uzvedÄ«bu, attieksmes veidoÅ”anos un metodēm, kas tiek izmantotas, lai izprastu Ŕīs parādÄ«bas.

Žurnāls Social Media + Society (kopÅ” 2015. gada) koncentrējas uz izpratnes veicināŔanu par sociālajiem medijiem un to ietekmi uz sabiedrÄ«bas pagātni, tagadni un nākotni.

Nozīmīgākie pētnieki

Par vienu no pirmajiem ieguldÄ«jumiem mediju socioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bā uzskatāms Voltera Lipmena (Walter Lippman) darbs ā€œSabiedriskā domaā€ (Public Oppinion, 1922), kurā viņŔ analizē kara propagandas ietekmi uz sabiedrÄ«bas viedokļa veidoÅ”anos.

Viens no nozÄ«mÄ«gākajiem mediju socioloÄ£ijas pamatlicējiem ir P. Lazarsfelds. ViņŔ iesāka mediju ietekmes uz sabiedrÄ«bu pētÄ«jumus, skaidrojot, kā un vai mediji atstāj iespaidu uz iedzÄ«votāju izvēlēm vēlēŔanās. P. Lazarsfelds radÄ«ja divu soļu plÅ«smas teoriju, kas skaidroja, kā labi informēti un daudzveidÄ«gus medijus izmantojoÅ”i viedokļu lÄ«deri ietekmē pārējos sabiedrÄ«bas locekļus. Å Ä« teorija izskaidroja datus, kuri parādÄ«ja, ka ietekmÄ«gāko mediju (laikrakstu un radio) tieÅ”a ietekme uz vēlētājiem ir daudz mazāka, nekā iepriekÅ” prognozēts.

Žurnālistikas un citu sabiedrÄ«bas jomu kopsakarÄ«bu izpratnei nozÄ«mÄ«ga ir franču sociologa Pjēra Burdjē (Pierre Bourdieu) lauku teorija, kurā viņŔ identificē žurnālistiku starp citām daļēji autonomām jomām, kas apzÄ«mē politikas, ekonomikas, sociālo sfēru vai lauku atŔķirÄ«bas un hierarhiskas varas attiecÄ«bas starp Å”iem laukiem. P. Burdjē skatÄ«jumā žurnālistika atrodas atkarÄ«gās attiecÄ«bās no politikas un ekonomikas laukiem. Å ajās attiecÄ«bās tā var pakāpeniski zaudēt savu autonomiju. P. Burdjē pievērsies arÄ« žurnālistikas prakses analÄ«zei. Savā darbā ā€œPar televÄ«zijuā€ (Sur la tĆ©lĆ©vision, 1996) viņŔ ļoti kritiski vērtējis televÄ«zijas debaÅ”u ietekmi un to iespējas noskaidrot patiesÄ«bu par politiku un citiem nozÄ«mÄ«giem jautājumiem.

Vācu politikas zinātniece Elizabete Noelle-Neimane (Elizabeth Noelle Neumann), vērtējot sociālās vides ietekmi uz indivÄ«da viedokļa veidoÅ”anos, izveidoja klusuma spirāles teoriju, kas bÅ«tiska mediju socioloÄ£ijas pētÄ«jumos.

Maikls Å udsons (Michael Schudson) ir viens no mediju ziņu redakciju profesionālās prakses pētÄ«jumu iedibinātājiem. ViņŔ pētÄ«jis arÄ« reklāmas ietekmi un populāro kultÅ«ru. Vislielāko ieguldÄ«jumu M. Å udsons sniedzis ziņu socioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bā, vērtējot žurnālistu ikdienas prakses un profesionālo vērtÄ«bu ietekmi uz sabiedrÄ«bai pieejamo aktuālo informāciju un skatot ziņas kā kultÅ«ras formu. Ziņu ietekmi uz sabiedrÄ«bas kultÅ«ru, ziņu satura nozÄ«mi sociālās realitātes konstruēŔanā pētÄ«jusi socioloÄ£e Gaje Tukmane (Gaye Tuchman).

Mediju komercializācijas un kapitālisma kā ekonomiskas sistēmas ietekmi uz medijiem mediju socioloģijā pārstāv Roberts Makčesnijs (Robert Waterman McChesny), kas mediju un sabiedrības mijiedarbību analizē politiskās ekonomikas pieejas skatījumā.

Saistītie Ŕķirkļi

  • komunikācija
  • medijpratÄ«ba
  • sociālie mediji

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Hall, S., ā€˜Encoding and Decoding in the Television Discourse’, Centre for Contemporary Cultural Studies, University of Birmingham, England, 1973
  • PētniecÄ«bas uzņēmums ā€œPew Research Centerā€

Ieteicamā literatūra

  • Altheide, D.L., Creating Reality: How TV News Distorts Events, Beverly Hills, CA, Sage Publications, 1976.
  • Altheide, D.L. and R.P. Snow, Media logic, Beverly Hills, CA, Sage Publications,1979.
  • Baecker, D., ā€˜The Sociology of Media’, in I. Baxmann, T. Beyes and C. Pias (eds.), Social Media – New Masses, Zürich, Diaphanes, 2016, pp. 151–171.
  • Bagdikian, B.H., The new media monopoly: A completely revised and updated edition with seven new chapters, Boston, Massachusetts, Beacon Press, 2004.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Bolin, G., Media Generations. Experience, identity and mediatised social change, London, New York, Routledge, Taylor & Francis Group, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Bourdieu, P., On Television, New York, NY, New Press, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Brienza, C. and M. Revers, ā€˜The Field of American Media Sociology: Origins, Resurrection, and Consolidation’, Sociology Compass, vol. 10, 2016, pp. 539–552.
  • Couldry, N., ā€˜Media Meta-Capital: Extending the Range of Bourdieu’s Field Theory’, Theory and Society, vol. 32, no 5‒6, 2003, pp. 653–677.
  • Curran, J. and M. Gurevitch, (eds.), Mass Media and Society, 3rd edn., London, Arnold, 2000.
  • Gitlin, T., ā€˜Media Sociology’, Theory and Society, vol. 6, no. 2, 1978, pp. 205–253.
  • Habermas, J., The Structural Transformation of the Public Sphere: An Inquiry Into a Category of Bourgeois Society, Cambridge, MA, MIT Press, 1992.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Hesmondhalgh, D., ā€˜Bourdieu, the Media and Cultural Production’, Media, Culture & Society, vol. 28, no. 2, 2006, pp. 211–31.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Katz, E., ā€˜Why Sociology Abandoned Communication’, The American Sociologist, vol. 40, no. 3, 2009, pp. 167–74.
  • Lazarsfeld, P., Gaudet, F. and B. Berelson, The People’s Choice: How the Voter Makes up His Mind in a Presidential Campaign, New York, Columbia University Press, 1968.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lippman, W., Public Opinion, New York, London, Free Press, 1965.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Luhmann, N., Soziale Systeme: Grundriß einer allgemeinen Theorie, Frankfurt am Main, Suhrkamp, 1988.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Luhmann, N., Die RealitƤt der Massenmedien, Opladen, Westdeutscher Verlag, 1996.
  • McChesney, R., Rich Media, Poor Democracy: Communication Politics in Dubious Times,.Urbana, University of Illinois Press, 1999.
  • McLuhan, M., Understanding Media: The Extensions of Man, Routledge, London, 1994.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • McQuail, D. (ed.), Sociology of Mass Communications: Selected Readings, London, Penguin, 1972.
  • Schudson, M., The Power of News, Cambridge, Mass., Harvard University Press, 1996.
  • Shoemaker, P.J. and S.D. Reese, Mediating the Message in the 21st Century: A Media Sociology Perspective, London, UK, Routledge, 2014.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Waisbord, S. (ed.), Media Sociology: A Reappraisal, Cambridge, Polity Press, 2014.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Anda Rožukalne "Mediju socioloģija". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/160671-mediju-sociolo%C4%A3ija (skatīts 14.10.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/160671-mediju-sociolo%C4%A3ija

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 6009 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana