Apzinoties, ka mediji ietekmÄ visus sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas, kultÅ«ras, ekonomisko, politisko un sociÄlo attiecÄ«bu aspektus, mediju socioloÄ£ijas pÄtniecisko intereÅ”u laukÄ ir sabiedrÄ«bas un mediju mijiedarbÄ«ba, koncentrÄjoties uz diviem savstarpÄji saistÄ«tiem pÄtnieciskiem virzieniem: uz mediju satura ietekmi, konkrÄtu tematu, žanru, formÄtu iedarbÄ«bas sekÄm un vÄrtÄjot, kÄdi faktori (ekonomiskÄ, politiskÄ, kultÅ«ras vide, mediju Ä«paÅ”nieku struktÅ«ra un to kontrole) Ärpus mediju organizÄcijÄm un tajÄs nosaka mediju radÄ«to saturu. Mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumos sociÄlo procesu un problÄmu mediatizÄcija tiek skaidrota, izmantojot socioloÄ£ijas teorijas, galvenokÄrt funkcionÄlisma, konfliktu un simboliskÄ interakcionisma teorÄtiskÄs pieejas, kÄ arÄ« socioloÄ£ijai raksturÄ«gÄs pÄtniecÄ«bas metodes.
mediju socioloģija
Saistītie Ŕķirkļi
Nozares un apakŔnozares
- attīstības socioloģija
- bÄrnÄ«bas socioloÄ£ija
- biogrÄfiskÄ metode
- brÄ«vÄ laika socioloÄ£ija
- darba socioloģija
- deviances socioloģija
- ekonomikas socioloģija
- emociju socioloģija
- ģimenes socioloģija
- izglītības socioloģija
- jaunatnes socioloģija
- kara socioloģija
- klÄ«niskÄ socioloÄ£ija
- Ä·ermeÅa socioloÄ£ija
- lauku socioloģija
- mediju socioloģija
- mūzikas socioloģija
- nÄkotnes pÄtÄ«jumi
- novecoŔanas socioloģija
- organizÄciju socioloÄ£ija
- pÄrtikas socioloÄ£ija
- pilsÄtas socioloÄ£ija
- politikas socioloģija
- reÄ£ionÄlÄ attÄ«stÄ«ba
- sociÄlÄs stratifikÄcijas pÄtniecÄ«ba
- sociÄlo kustÄ«bu pÄtniecÄ«ba
- sociÄlo pÄrmaiÅu pÄtniecÄ«ba
- sporta socioloģija
- tiesÄ«bu socioloÄ£ija, socioloÄ£ijÄ
- vardarbības socioloģija
- veselības un medicīnas socioloģija
- vÄsturiskÄ socioloÄ£ija
- vides socioloģija
- zinÄtnes un tehnoloÄ£ijas socioloÄ£ija
Satura rÄdÄ«tÄjs
Mediju socioloÄ£ija piedÄvÄ nozÄ«mÄ«gu mediju darbÄ«bas aspektu socioloÄ£isku analÄ«zi, priekÅ”plÄnÄ izvirzot mediju ietekmi, Ä«paÅ”i jaunu mediju attÄ«stÄ«bu, mediju Ä«paÅ”umtiesÄ«bu un mediju kontroles jautÄjumus, mediju globalizÄciju un mediju praksi, kas nosaka ziÅu izvÄli un reprezentÄciju.
Mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumos var identificÄt divus galvenos virzienus: mediju ietekmi jeb mediju efektus, kas sabiedrÄ«bÄ raisa bažas jeb āmorÄlÄs panikasā. Tie ir pÄtÄ«jumi par to, kÄ, piemÄram, mediju saturs var veicinÄt vardarbÄ«bu sabiedrÄ«bÄ, izplatÄ«t konkrÄtÄ kultÅ«rÄ nepieÅemamus morÄlos standartus vai dezinformÄciju. Otrs virziens aptver mediju satura veidoÅ”anu, pievÄrÅ”ot uzmanÄ«bu mediju organizÄciju struktÅ«rai un darbÄ«bai, vÄrtÄjot profesionÄlÄs normas un gaidas attiecÄ«bÄ uz mediju darbu un to ietekmi uz mediju saturu, ar to domÄjot arÄ« ādienas kÄrtÄ«bas noteikÅ”anuā un āvÄrtu sargaā funkcijas. LÄ«dzÄs mediju organizÄciju jeb mezolÄ«meÅa izpÄtei mediju socioloÄ£ijas skatÄ«jumÄ nozÄ«mÄ«gi bijuÅ”i politiskÄs ekonomikas pieejÄ novÄrtÄtie jeb makrolÄ«meÅa aspekti, kas ietver mediju Ä«paÅ”umtiesÄ«bu struktÅ«ru, tirgus stÄvokli, koncentrÄciju un konkurenci, politikas un mediju biznesa mijiedarbÄ«bu, kas var ietekmÄt sabiedrÄ«bai piedÄvÄto mediju saturu.
Mediju ietekmes pÄtÄ«jumos vÄsturiski ir bijuÅ”i ļoti svarÄ«gi Å”Ädi jautÄjumi: mediju hegemonija, kultÅ«ras imperiÄlisms, globalizÄcija un mediju satura standartizÄcija. Interneta mediju un digitÄlÄs vides attÄ«stÄ«ba, sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs platformu attÄ«stÄ«ba, mediju biznesa modeļu maiÅa devusi jaunas ierosmes diskusijai par mediju ietekmi uz sabiedrÄ«bu, uzsverot tÄ«mekļa piedÄvÄtÄs iespÄjas mazinÄt mediju ietekmju homogenizÄciju, proti, pievÄrst uzmanÄ«bu lokÄlu kopienu interesÄm. DigitÄlo mediju kontekstÄ bÅ«tiskas arÄ« Å”Ädas mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumu tÄmas: digitÄlÄs kopienas, lÄ«dzdalÄ«ba un aktÄ«visms, patÄriÅÅ”, dzÄ«ves stils un citas. To datu skaidroÅ”anÄ jaunu nozÄ«mi iegÅ«st tÄdas teorÄtiskÄs pieejas kÄ izpratne par sociÄlo kapitÄlu, tÄ«klotÄs sabiedrÄ«bas teorija, virtuÄlo kopienu noŔķirtÄ«bas un atvÄrtÄ«bas izpratne. MÅ«sdienu digitÄlÄs komunikÄcijas ietekme uz sabiedrÄ«bu liek iekļaut mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumu laukÄ ne vien saiknes starp indivÄ«diem, kopienÄm un sabiedrÄ«bÄm, bet arÄ« telekomunikÄcijas, tehnoloÄ£iju un mediju ietekmi.
Mediju socioloÄ£ijÄ nozÄ«mÄ«gi ir publiskÄs sfÄras pieejamÄ«bas un kvalitÄtes pÄtÄ«jumi, feministiskie pÄtÄ«jumi, lÄ«dztiesÄ«bas un nevienlÄ«dzÄ«bas pÄtÄ«jumi, sabiedriskÄs domas dinamikas izmaiÅu sociÄli ekonomiskÄs krÄ«zÄs pÄtÄ«jumi, mediju lomas kara un konfliktu apstÄkļos pÄtÄ«jumi.
Lai analizÄtu mediju ietekmes cÄloÅus, mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumos tiek analizÄta mediju darbÄ«ba, secinot, ka mediji atspoguļo individuÄlu mediju satura veidotÄju (žurnÄlistu un redaktoru), mediju vadÄ«tÄju un mediju organizÄciju emocijas, aizspriedumus, uzskatus, vÄrtÄ«bas. TÄpÄc nozÄ«mÄ«ga ir mediju organizÄciju kultÅ«ras ietekmes uz savu darbinieku veidoto saturu izpÄte, uzsverot, ka darbinieki ir iesaistÄ«ti mediju organizÄciju mÄrÄ·u sasniegÅ”anÄ un viÅiem doto uzdevumu izpildÄ. Å ajÄ kontekstÄ svarÄ«gas ir mediju socioloÄ£ijas atziÅas par žurnÄlistu un redaktoru sociÄli demogrÄfiskÄ profila ietekmi uz mediju saturu, piemÄram, tÄ vienveidÄ«bu, ja saturu veido galvenokÄrt vÄ«rieÅ”i vai vidusŔķiras pÄrstÄvji, veicinot elites izpratnes dominanci par sociÄli nozÄ«mÄ«giem jautÄjumiem.
Mediju socioloÄ£ijas raksturoÅ”anai noder pÄtÄ«jumi, kuros mÄÄ£inÄts analizÄt, kÄ Å¾urnÄlistu un redaktoru emocijas jeb neobjektivitÄte, attieksmes un uzskati ietekmÄ mediju veidoto saturu, piemÄram, pirms vÄlÄÅ”anÄm, noraidot ideju par mediju satura sabalansÄtÄ«bu un objektivitÄti dažÄdu politisko spÄku atspoguļojumÄ. Å ajos pÄtÄ«jumos noskaidrots, ka mediju darba procesÄ konkrÄti jautÄjumi tiek izcelti un citi tiek noklusÄti, tÄdÄjÄdi veidojot mediju dienas kÄrtÄ«bu. TÄtad mediju socioloÄ£ija meklÄ atbildes uz jautÄjumiem, kÄdi faktori nosaka to, kÄ mediju vÄstÄ«jumi tiek konstruÄti. Å o aspektu izceļ feministiski pÄtÄ«jumi, kuros uzsvÄrts, ka mediji piedÄvÄ stereotipizÄtu un ierobežotu skatÄ«jumu uz sievietes lomu, nostiprinot patriarhÄlus priekÅ”tatus par sievietes uzdevumiem un spÄjÄm.
Å emot vÄrÄ mediju socioloÄ£ijas starpdisciplinaritÄti un mediju kÄ fenomena izplÅ«duÅ”Äs robežas, vairÄki autori, viens no tiem Silvio Veisbords (Silvio Waisbord), kritiski vÄrtÄ uzskatu, ka mediju socioloÄ£ija ir atseviŔķa zinÄtnes joma. ViÅÅ” to sauc par mediju izpÄti, kuras pamatÄ ir socioloÄ£ijai raksturÄ«gi problÄmjautÄjumi un teorijas. Mediju socioloÄ£ija cenÅ”as analizÄt mediju nozÄ«mi, vÄrtÄjot tÄdas svarÄ«gas sabiedrÄ«bas dimensijas kÄ noslÄÅoÅ”anos, organizÄcijas, identitÄti, autonomiju, individuÄlismu, kopienas, sociÄlo ietekmi un varu. S. Veisbords uzskata, ka mediju izpÄtei bÅ«tu jÄpalÄ«dz izprast galvenÄs sociÄlÄs norises, savukÄrt sabiedrÄ«bas izpÄtei vajadzÄtu palÄ«dzÄt izprast mediju procesus un institÅ«cijas. Mediju socioloÄ£ijai trÅ«kst kopÄ«gu teorÄtisku jautÄjumu un teorÄtisku virzienu. TÄ izmanto socioloÄ£ijas teorÄtiskÄs pieejas, lai izvÄrtÄtu mediju attÄ«stÄ«bu, tÄpÄc S. Veisbords to sauc par postdisciplÄ«nu. Mediju socioloÄ£ija ir tik ļoti sadrumstalota, jo pievÄrÅ”as medijiem, organizÄcijÄm, mediju veicinÄtiem procesiem, tÄ lÄ«dzÄ«gi kÄ mediju studijas atrodas sociÄlo un humanitÄro zinÄtÅu krustcelÄs, tÄpÄc mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumi nereti tiek saukt par mediju vai komunikÄcijas pÄtÄ«jumiem.
Mediju socioloÄ£ija analizÄ mediju un sabiedrÄ«bas attiecÄ«bas, savstarpÄjÄs ietekmes, veido jaunus teorÄtiskos modeļus un attÄ«sta teorijas, lai skaidrotu, piemÄram, sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs platformu lietojuma ietekmi uz realitÄtes konstruÄÅ”anu, sociÄlo identitÄti, dezinformÄcijas un mediÄtas politikas ietekmi uz sabiedrÄ«bu. NozÄ«mÄ«gi mediju socioloÄ£ijas teorÄtiskie jautÄjumi saistÄ«ti ar medijpratÄ«bas nozÄ«mi mÅ«sdienu sabiedrÄ«bÄs.
PraktiskÄ lÄ«menÄ« mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumi ir noderÄ«gi datos balstÄ«tas mediju politikas un izglÄ«tÄ«bas satura veidoÅ”anÄ, sabiedriskÄs domas noskaidroÅ”anÄ un analÄ«zÄ, izglÄ«tÄ«bÄ, mediju un publiskÄs komunikÄcijas pakalpojumu sniedzÄjiem. DemokrÄtijas attÄ«stÄ«bas analÄ«zei nozÄ«mÄ«gi mediju socioloÄ£ijas pieejÄ veikti pÄtÄ«jumi par mediju lietojuma paradumiem, mediju vides un žurnÄlistikas kvalitÄti, tÄs attÄ«stÄ«bas stÄvokli, profesionÄlajÄm lomÄm un identitÄtÄm. AnalizÄjot sabiedrÄ«bas mediju lietojumu, attieksmi pret publiskÄs vides aktuÄlajiem vÄstÄ«jumiem, to sniedzÄjiem un vÄrtÄjot zinÄÅ”anu, noskaÅojuma, vÄrtÄ«bu un citu aspektu maiÅu, mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumi sniedz lÄmumu pieÅÄmÄjiem nozÄ«mÄ«gus datus, kas dod iespÄju iecerÄt un veidot politikas, kÄ arÄ« attÄ«stÄ«t regulÄjumu mediju un citÄs jomÄs.
Mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumos mediju loma tiek vÄrtÄta, izmantojot funkcionÄlisma, konfliktu un simboliskÄ interakcionisma teorÄtiskÄs pieejas. Mediju darbÄ«ba funkcionÄlisma teorijas skatÄ«jumÄ tiek analizÄta, vÄrtÄjot, kuras sabiedrÄ«bas daļas funkcionÄ un kÄdÄ veidÄ tÄs saglabÄ vai grauj esoÅ”o sociÄlo kÄrtÄ«bu. MÅ«sdienÄs funkcionÄlistu perspektÄ«va ir noderÄ«ga sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs platformu ietekmes analÄ«zei, pievÄrÅ”ot uzmanÄ«bu, kÄ sabiedrÄ«bu ietekmÄ indivÄ«du paÅ”prezentÄcijas iespÄjas un kuras sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs platformu funkcijas veicina indivÄ«du savstarpÄjo komunikÄciju. Procesi, ko izraisa sabiedrÄ«bu komunikÄcija sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs vietnÄs, mediju socioloÄ£ijas skatÄ«jumÄ var veicinÄt diskusijas ar lÄ«dzÄ«gi domÄjoÅ”iem lietotÄjiem, dot iespÄju uzturÄt kontaktus ar daudz lielÄku cilvÄku skaitu, nekÄ tas bÅ«tu iespÄjams bez digitÄlo tehnoloÄ£iju izmantojuma. Vienlaikus socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumu uzmanÄ«bas centrÄ ir jautÄjums par Ä«stÄm vai viltotÄm lietotÄju identitÄtÄm un sekÄm, ko rada personiskas informÄcijas publiskoÅ”ana bez iespÄjas kontrolÄt, kÄ Å”Ä« informÄcija tiks izmantota.
Konfliktu teorijas perspektÄ«va mediju socioloÄ£ijÄ dod iespÄju digitÄlÄs komunikÄcijas vidÄ identificÄt dažÄdas grupas, kuras iegÅ«st augstÄka vai zemÄka lÄ«meÅa priekÅ”rocÄ«bas. PÄtÄ«jumos tiek dokumentÄta nevienlÄ«dzÄ«ga pieeja digitÄlajiem resursiem un privileÄ£Äto grupu iespÄjas realizÄt savas intereses. Konfliktu teorijas skatÄ«jumÄ galvenais ir jautÄjums, kas kontrolÄ mediju un digitÄlÄs platformas, kas gÅ«st labumu no to darbÄ«bas un uz kÄ rÄÄ·ina? Konfliktu teorijas pieejÄ labumu gÅ«st mediju un sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs vietÅu Ä«paÅ”nieki, reklÄmdevÄji, uzÅÄmÄji un citi, kas vÄlas pÄrdot preces un pakalpojumus ar mediju starpniecÄ«bu.
SimboliskÄ interakcionÄlisma perspektÄ«va nosaka, kÄ mediju vidÄ tiek skaidrota sevis apzinÄÅ”anÄs, simboli un vienoÅ”anÄs par tajÄ esoÅ”ajÄm attiecÄ«bÄm, uzdodot jautÄjumu, kÄ sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs platformu komunikÄcijÄ iesaistÄ«tie piedzÄ«vo, interpretÄ, ietekmÄ un reaÄ£Ä uz to, ko dara un saka citi? Ar simboliskÄ interakcionisma teorijas palÄ«dzÄ«bu iespÄjams skaidrot, kÄ sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs platformas piedÄvÄ iespÄju cilvÄkiem gÅ«t ievÄrÄ«bu un saÅemt atgriezenisko saiti no citiem. Daļas pÄtÄ«jumu uzmanÄ«bas centrÄ ir apsvÄrumi, kÄ sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs platformu lietotÄji realizÄ nodomu kÄdu pievienot savam tÄ«klam vai liegt tam pieeju, kÄda veida attiecÄ«bas tiek izveidotas sevis prezentÄcijÄ un sagaidot atbildes reakcijas uz paÅ”prezentÄciju.
Mediju un sabiedrÄ«bas ietekmju izvÄrtÄjuma kontekstÄ nozÄ«mÄ«gas ir vairÄkas citas teorijas, kuras lielÄkoties analizÄ, kÄ mediji ietekmÄ sociÄlos procesus. Viena no svarÄ«gÄkajÄm mediju ietekmes mÅ«sdienu izpratnei un mediju socioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bÄ ir Niklasa LÅ«mana (Niclas Luhman) sociÄlo sistÄmu teorijas attÄ«stÄ«ba. SavÄ grÄmatÄ āMasu mediju realitÄteā (Die RealitƤt der Massenmedien, 1995) N. LÅ«mans, kas iepriekÅ” nodalÄ«tas sociÄlÄs sistÄmas saistÄ«ja ar politiku, ekonomiku, tiesÄ«bu jomu, zinÄtni, mÄkslu, reliÄ£iju, pievienoja medijus kÄ atseviŔķu apakÅ”sistÄmu, kas dod iespÄju izpÄtÄ«t masu mediju lomu sociÄlÄs realitÄtes konstruÄÅ”anÄ.
SabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas likumsakarÄ«bu raksturoÅ”anai mediju socioloÄ£ijÄ Ä¼oti svarÄ«ga ir Jirgena HÄbermÄsa (JuĢrgen Habermas) sociÄlÄs sfÄras teorija, kas medijus redz kÄ vÄl vienu vidi, kas dod iespÄju ieinteresÄtiem pilsoÅiem brÄ«vi iesaistÄ«tes publiskÄs diskusijÄs par sabiedriski politiskiem jautÄjumiem. J. HÄbermÄss analizÄ demokrÄtijas attÄ«stÄ«bu kontekstÄ ar mediju pieejamÄ«bu, kritiski vÄrtÄjot mediju komercializÄciju, kas sabiedrÄ«bas debates pÄrvÄrÅ” par āreklÄmas platformuā, padarot tÄs sensacionalizÄtas un triviÄlas.
Mediju uztvere, interpretÄcija un efekti attiecas uz auditorijas studijÄm un cenÅ”as novÄrtÄt, kÄ populÄri mediju produkti veido attiecÄ«bas starp sabiedrÄ«bu un masu medijiem. Viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem autoriem Å”ajÄ pÄtÄ«jumu grupÄ ir Stjuarts Halls (Stuart Hall), kas 1973. gadÄ piedÄvÄja komunikÄcijas modeli, ko sauc arÄ« par uztveres teoriju vai auditorijas teoriju. TajÄ viÅÅ” skaidro, kÄ mediju satura producenti izmanto dažÄdas zÄ«mes (tÄs ietver ideoloÄ£iju un resursus), lai kodÄtu auditorijai paredzÄtos vÄstÄ«jumus, un to, kÄ auditorija atkodÄ Å”os vÄstÄ«jumus, izmantojot savas zinÄÅ”anas un veidojot nozÄ«mes, kas atklÄj attiecÄ«bas starp tekstu un tÄ saÅÄmÄju. S. Halla skatÄ«jumÄ mediju satura izpratnei sociÄlais un kultÅ«ras konteksts ir ļoti nozÄ«mÄ«gs.
KanÄdieÅ”u filozofs MÄrÅ”als MaklÅ«ens (Marshal McLuhan) radÄ«jis vienu no mediju teorijÄm savÄ grÄmatÄ āIzprotot medijusā (Understanding Media, 1964). TeorijÄ viÅÅ” skaidro mediju ietekmi uz auditorijÄm un sabiedrÄ«bu. ViÅa skatÄ«jumÄ tieÅ”i izmantotais medijs (televÄ«zija, radio vai kino), nevis medija piedÄvÄtais saturs lielÄkÄ mÄrÄ un ilgÄkÄ laika periodÄ ietekmÄ cilvÄku domÄÅ”anu. M. MaklÅ«ena izteiciens, ka āmedijs ir vÄstÄ«jumsā (medium is the message), tiek interpretÄts kÄ zinÄtnieka ideja, ka konkrÄta medija izmantojums un tÄ klÄtbÅ«tne rada daudz nozÄ«mÄ«gÄkas strukturÄlas izmaiÅas sabiedrÄ«bÄ, nekÄ tÄ ikdienas saturs. PÄc M. MaklÅ«ena domÄm, medijs kÄ tÄds nosaka auditorijas reakcijas un uztveri, jo, piemÄram, grÄmatas lasÄ«Å”ana atŔķiras no filmas skatÄ«Å”anÄs, otrkÄrt, katra medija lietojuma pieredzi ietekmÄ sociÄlais konteksts, treÅ”kÄrt, katrs medijs izmaina veidu, kÄ indivÄ«di un sabiedrÄ«bas domÄ un pÄrstrÄdÄ informÄciju.
MeklÄjot atbildes uz jautÄjumiem, kÄ mediji un mediÄta komunikÄcija veido sociÄlo vidi, mediju socioloÄ£ijÄ attÄ«stÄ«juÅ”ies pÄtÄ«jumi, kas izmanto mediatizÄcijas teorÄtisko pieeju. MediatizÄcija tiek skaidrots kÄ komplekss process, kurÄ mediji caurvij visus sabiedrÄ«bas dzÄ«ves aspektus un to darbÄ«bas pamatprincipi jeb āloÄ£ikaā izmaina ne tikai mediju un tehnoloÄ£iju jomu, bet sÄk noteikt citu sociÄlo institÅ«ciju darbÄ«bu, piespiežot tÄs pielÄgoties mediju darbÄ«bas loÄ£ikai, tÄdÄjÄdi veicinot agrÄk nezinÄmas sociÄlÄs pÄrmaiÅas. MediatizÄcijas teoriju attÄ«stÄ«jis Deivids Alteide (David Altheide) un citi autori, bet tÄ tiek vÄrtÄta kritiski, uzdodot jautÄjumus, kas Ä«sti veido mediju loÄ£iku ā tehnoloÄ£iju struktÅ«ra un darbÄ«ba, mediju organizÄciju darbÄ«bas modeļi vai domÄÅ”anas veids, ko izsaka žurnÄlistikas loÄ£ika, nosakot aktuÄlo ziÅu vÄrtÄ«bu. MediatizÄcijas teorijas skatÄ«jumÄ mediji tiek identificÄti kÄ galvenais spÄks, kas mÅ«sdienÄs ietekmÄ sociÄlo dzÄ«vi, savÄ dinamiskajÄ attÄ«stÄ«bÄ neatgriezeniski izmainot sabiedrÄ«bas, jo skar visas sociÄlÄs dzÄ«ves jomas un procesus.
Mediju socioloÄ£ijÄ tiek izmantotas socioloÄ£ijai un citÄm sociÄlajÄm zinÄtnÄm raksturÄ«gÄs pÄtniecÄ«bas metodes un instrumenti. KvantitatÄ«vie pÄtÄ«jumi, to datus analizÄjot ar statistiskÄs analÄ«zes metodÄm, tiek izmantoti, lai noskaidrotu sabiedriskÄs domas izmaiÅas attiecÄ«bÄ uz mediju lietojumu un to uztveri (uzticÄÅ”anas medijiem, to uztvere, mediju kvalitÄtes vÄrtÄjums u. c.). KvantitatÄ«vÄs un kvalitatÄ«vÄs pÄtniecÄ«bas metodes tiek apvienotas, lai noskaidrotu mediju un to vÄstÄ«jumu uztveri, padziļinÄti analizÄjot dažÄdu sabiedrÄ«bas grupu attieksmi, vÄrtÄjumu, uzvedÄ«bu. Ar kvalitatÄ«vo pÄtniecÄ«bas metožu palÄ«dzÄ«bu (pÄrsvarÄ izmantojot etnogrÄfiskÄs pÄtniecÄ«bas metodes) tiek pÄtÄ«ta žurnÄlistikas un mediju organizÄciju iekÅ”ÄjÄ vide, lai skaidrotu profesionÄlo vÄrtÄ«bu, principu un ikdienas prakses ietekmi uz mediju vÄstÄ«jumu veidoÅ”anos.
Mediju socioloÄ£ijas pirmsÄkumi ir 20. gs. 20. gados, kad interesi par mediju lomu sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bÄ izrÄdÄ«ja ÄikÄgas socioloÄ£ijas skolas pÄrstÄvji. Mediju socioloÄ£ijas pÄtniecÄ«bÄ nozÄ«mÄ«gÄkÄ ir Herberta Blamlera (Herbert George Blumer) izveidotÄ simboliskÄ interakcionisma teorÄtiskÄ pieeja, kas analizÄ ÄrÄjÄs vides un sociÄlo struktÅ«ru ietekmi uz indivÄ«da uzvedÄ«bu. 20. gs. 30. gados mediju socioloÄ£ijas attÄ«stÄ«ba saistÄ«ta ar mediju ietekmÄtas sabiedriskÄs domas veidoÅ”anÄs likumsakarÄ«bu izpÄti un kara propagandas ietekmes izvÄrtÄjumu.
Jomas attÄ«stÄ«bu ietekmÄja pÄtnieku kritiska attieksme pret mediju ietekmi uz sabiedrÄ«bu, liekot meklÄt jaunus skaidrojumus sociÄlajiem procesiem un sabiedriskÄs domas veidoÅ”anÄs likumsakarÄ«bÄm, kuru daļa ir jaunu mediju veidu attÄ«stÄ«ba un masu auditorijas veidoÅ”anÄs. Mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumu veikÅ”anÄ liela loma ir amerikÄÅu sociologiem Polam Lazarfeldam (Paul Lazarsfeld) un Elihu Kacam (Elihu Katz), kuri analizÄja politisko vÄstÄ«jumu ietekmi un viedokļu lÄ«deru lomu sabiedriskÄs domas veidoÅ”anÄ.
20. gs. 40. gados vÄcu socioloÄ£e Herta Hercoga (Herta Herzog) pievÄrsÄs auditorijas pÄtniecÄ«bai, analizÄjot auditorijas struktÅ«ru, identitÄtes un mediju lietojuma funkcijas.
20. gs. 60. un 70. gados franÄu sociologi pievÄrsÄs kritiskai mediju satura uz sabiedrÄ«bu ietekmes analÄ«zei. Å ajÄ laikÄ sÄka attÄ«stÄ«ties mediju un žurnÄlistikas prakses pÄtÄ«jumi, kurus sauc arÄ« par ziÅu socioloÄ£iju, jo to uzmanÄ«bas centrÄ ir ziÅu konstruÄÅ”anas procesi.
TÄlÄkie pÄtÄ«jumi analizÄja dažÄdus mediju satura diskursus un to, kÄ mediju ietekme varÄtu bÅ«t saistÄ«ta ar sociÄlÄm problÄmÄm. KopÅ” 20. gs. 70. gadiem nozÄ«mÄ«ga Å”ajÄ lÄ«menÄ« ir vardarbÄ«ga mediju satura ietekme uz vardarbÄ«bas pieaugumu sabiedrÄ«bÄ. Å o pÄtniecisko interesi atspoguļo kultivÄcijas teorija. PakÄpeniski mediju socioloÄ£ijas pÄtniecÄ«bÄ tika iekļautas citas pÄtniecÄ«bas jomas: politika, psiholoÄ£ija, organizÄciju vadÄ«bas principu izpÄte, kultÅ«ras studijas.
20. gs. 90. gados un 21. gs. sÄkumÄ, attÄ«stoties mediju digitalizÄcijas tendencÄm un izmainoties dažÄdu sabiedrÄ«bas grupu mediju lietojuma paradumiem, pieauga pÄtnieku interese par dažÄdu paaudžu mediju lietojumu un tÄ ietekmi uz sabiedrÄ«bas noslÄÅoÅ”anos, kÄ arÄ« par konkrÄtu mediju lomu atŔķirÄ«gu paaudžu identitÄtes veidoÅ”anÄ. Zviedru mediju pÄtnieks JÄrans BÅ«lins (Gƶran Bolin) pievÄrsies konkrÄta vÄsturiska perioda mediju vides kÄ konkrÄtas paaudzes sociÄlajÄ veidoÅ”anÄ iesaistÄ«tas kontekstuÄlas struktÅ«ras analÄ«zei. Noteikta laika mediju struktÅ«ra kopÄ ar vecuma un dzÄ«ves gÄjuma apstÄkļiem nosaka konkrÄtas paaudzes pasaules uzskatus, komunikÄcijas paradumus, mediju lietojumu. J. BÅ«lins raksta, ka mediju vide jeb mediatizÄtÄs vÄstures posmi nosaka āmediju paaudzesā, jo veido mediju lietojuma paradumus un ietekmÄ dažÄdu paaudžu pÄrstÄvju pasaules izpratnes atŔķirÄ«bas. J. Bolina āmediju paaudžuā pÄtÄ«jumi palÄ«dz saprast sociÄlÄs pÄrmaiÅas, kolektÄ«vÄs atmiÅas veidoÅ”anÄs priekÅ”noteikumus un to saistÄ«bu ar populÄrajiem medijiem, paaudžu kultÅ«ras identitÄtes un mediju ietekmi uz sociÄlo pieredzi.
MÅ«sdienÄs mediju socioloÄ£ijas izpÄtes centrÄ ir mobilo mediju, digitÄlo mediju algoritmu, cilvÄka un datortehnoloÄ£iju mijiedarbÄ«bas izpÄte.
Mediju socioloÄ£ija mÅ«sdienÄs lielÄkoties nodarbojas pÄtÄ«jumiem par mediju un informÄcijas lietojumu, izpÄti par sabiedrÄ«bas uzticÄÅ”anos informÄcijas avotiem, dezinformÄcijas un maldinoÅ”as informÄcijas ietekmes analÄ«zi. Strauja digitÄlo tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba, to izmantojums visÄs sabiedrÄ«bas dzÄ«ves jomÄs paplaÅ”inÄjusi mediju socioloÄ£ijas pÄtniecisko problÄmu loku. Ä»oti daudzi pÄtÄ«jumi veltÄ«ti sociÄlÄs tÄ«kloÅ”anÄs platformu lietojuma procesiem un sekÄm, analizÄjot dažÄdu sabiedrÄ«bas grupu pieeju tehnoloÄ£ijÄm to ietekmi uz identitÄtes un dažÄdu kolektÄ«visma formu veidoÅ”anos, sociÄlo un politisko aktÄ«vismu, kÄ arÄ« citiem ar sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bu saistÄ«tiem jautÄjumiem. NozÄ«mÄ«gi kļuvuÅ”i pÄtÄ«jumi par jaunu komunikÄcijas veidu ietekmi uz to lietotÄjiem, piemÄram, influenceru mÄrketingu tÄ«meklÄ«, politiskÄs komunikÄcijas ietekmi uz vÄlÄtÄjiem.
Jaunie mediji un mediju tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba izmainÄ«jusi ne tikai mediju lietojumu un daudzus sabiedrÄ«bas dzÄ«ves aspektus, bet vairÄkas socioloÄ£iskas pieejas Å”o pÄrmaiÅu vÄrtÄjumÄ.
NozÄ«mÄ«ga mediju socioloÄ£ijas tÄma ir mediju globalizÄcija ā iespÄja visu veidu masu medijus producÄt, izplatÄ«t un patÄrÄt globÄlÄ lÄ«menÄ«, nodroÅ”inot ideju apmaiÅu starp dažÄdÄm kultÅ«rÄm. Mediju socioloÄ£ijas skatÄ«jumÄ mediju globalizÄcija ietekmÄ sabiedrÄ«bas kultÅ«ru, veicinot kultÅ«ras globalizÄciju, tÄtad atŔķirÄ«gu kultÅ«ras vÄrtÄ«bu, ideju, attieksmju un produktu pieÅemÅ”anu un apmaiÅu globÄlÄ lÄ«menÄ«. KultÅ«ras globalizÄcija, kas notiek ar masu mediju palÄ«dzÄ«bu, izmainÄ«jusi gandrÄ«z visus nozÄ«mÄ«gÄkos sabiedrÄ«bas dzÄ«ves aspektus, bet visspilgtÄk vÄrojama patÄriÅÄ un uztura izvÄlÄ, migrÄcijas paradumos, mÄkslÄ, sportÄ un izklaidÄ. GlobalizÄcija veicinÄjusi jaunu dzÄ«ves stilu un jaunas domÄÅ”anas veidoÅ”anos par dzÄ«ves scenÄrijiem. Otra nozÄ«mÄ«ga mediju globalizÄcijas ietekme saistÄ«ta ar augstÄka lÄ«meÅa sociÄlo risku apzinÄÅ”anos, jo mediji arvien vairÄk un ÄtrÄk piegÄdÄ informÄciju par terorismu, noziedzÄ«bu, sociÄliem konfliktiem, dabas katastrofÄm.
MÅ«sdienÄs mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumu struktÅ«ras robežas ir grÅ«ti nosakÄmas. AttÄ«stoties mediju videi un mediju tehnoloÄ£ijÄm, mediju socioloÄ£ijÄ tiek iekļautas arvien jaunas izpÄtes tÄmas, mijiedarbojoties ar citÄm socioloÄ£ijas jomÄm, piemÄram tehnoloÄ£iju socioloÄ£iju vai atpÅ«tas socioloÄ£iju.
KatrÄ valstÄ«, kurÄ universitÄtÄs darbojas socioloÄ£ijas studijas vai mediju studijas, daļa no pÄtÄ«jumiem un studiju satura parasti veltÄ«ta mediju socioloÄ£ijai. ArÄ« komerciÄli pÄtniecÄ«bas uzÅÄmumi, tÄdi kÄ starptautiskÄs pÄtniecÄ«bas iestÄdes Kantar vai Nordicom, kÄ arÄ« nacionÄlÄs pÄtniecÄ«bas firmas regulÄri vÄc datus par mediju lietojumu vai iedzÄ«votÄju attieksmi pret medijiem. Eiropas SavienÄ«bas (European Union) lÄ«menÄ« dalÄ«bvalstu iedzÄ«votÄju mediju lietojumu, uzticÄÅ”anos medijiem, attieksmi pret dezinformÄciju un citiem ar mediju darbu saistÄ«tiem jautÄjumiem pÄta organizÄcija Eurobarometer, ar medijiem saistÄ«ti dati par Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m pieejami arÄ« Eiropas SavienÄ«bas statistikas tÄ«mekļa vietnÄ Statista.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) VaÅ”ingtonas UniversitÄtes (Washington University) SocioloÄ£ijas departamentÄ tiek veikti pÄtÄ«jumi, kuros izvÄrtÄtas sabiedrÄ«bas nevienlÄ«dzÄ«bas un mediju lietojuma kopsakarÄ«bas. Datus par mediju lietojumu ASV un citiem ar medijiem saistÄ«tiem jautÄjumiem piedÄvÄ pÄtniecÄ«bas uzÅÄmums Pew Research Center. ArÄ« PensilvÄnijas UniversitÄtes Annenbergas KomunikÄcijas skolas (Annenberg School for Communication at the University of Pennsylvania) ASV pÄtÄ«jumos liela uzmanÄ«ba tiek pievÄrsta mediju un kultÅ«ras savstarpÄjÄm attiecÄ«bÄm. Mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumi notiek daudzÄs universitÄtÄs un institÅ«tos VÄcijÄ, piemÄram, BerlÄ«nes BrÄ«vÄs universitÄtes (Freie UniversitƤt Berlin) Mediju un komunikÄcijas studiju institÅ«tÄ (Publizistik- und Kommunikationswissenschaft), Hansa Bredova institÅ«tÄ (Hans-Bredow-Institut) HamburgÄ. Minhenes UniversitÄtes (Ludwig Maximilian University of Munich) Mediju un komunikÄcijas departamentÄ atrodas globÄlÄ Å¾urnÄlistikas prakses Worlds of Journalism Studies pÄtÄ«juma vadÄ«bas centrs. ZviedrijÄ SÄdertÄrnas UniversitÄtÄ (Sƶdertƶrns hƶgskola) mediju un komunikÄcijas studiju ietvaros tiek veikti auditorijas un citi mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumi.
Mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumu rezultÄti lielÄkoties tiek publicÄti gan socioloÄ£ijas žurnÄlos, gan politiskÄs un biznesa komunikÄcijas žurnÄlos, gan starpdisciplinÄros akadÄmiskos žurnÄlos, kuru uzmanÄ«bas centrÄ ir mediju un sabiedrÄ«bas analÄ«ze, kÄ arÄ« mediju, komunikÄcijas un kultÅ«ras pÄtÄ«jumi.
Media, Culture & Society (kopÅ” 1979. gada) ir starptautisks žurnÄls, kura uzmanÄ«bas centrÄ ir diskusijas veicinÄÅ”ana par medijiem, jaunÄkajÄm informÄcijas komunikÄcijas tehnoloÄ£ijÄm. ŽurnÄla prioritÄte ir ieguldÄ«jums teorijas metodoloÄ£ijas attÄ«stÄ«bÄ.
ŽurnÄls American Sociological Review (kopÅ” 1936. gada) ir Amerikas Sociologu asociÄcijas (American Sociological Association) nozÄ«mÄ«gÄkais žurnÄls, kas dibinÄts ar mÄrÄ·i publicÄt oriÄ£inÄlus pÄtÄ«jumus par socioloÄ£ijas nozari kopumÄ, jauniem teorÄtiskiem sasniegumiem. TajÄ rodami pÄtÄ«jumu rezultÄti, kas veicina izpratni par fundamentÄliem sociÄlajiem procesiem un nozÄ«mÄ«gÄm pÄtniecÄ«bas metodoloÄ£ijas inovÄcijÄm. ŽurnÄlÄ atrodami arÄ« mediju socioloÄ£ijas problÄmu pÄtÄ«jumi.
ASV SabiedriskÄs domas izpÄtes asociÄcijas (American Association for Public Opinion Research) izdotais žurnÄls Public Opinion Quarterly (kopÅ” 1937. gada) publicÄ oriÄ£inÄlus pÄtÄ«jumus, kas dod iespÄju uzlabot pÄtnieku un sabiedrÄ«bas izpratni par sabiedriskÄs domas veidoÅ”anos, komunikÄciju, politisko uzvedÄ«bu, attieksmes veidoÅ”anos un metodÄm, kas tiek izmantotas, lai izprastu Ŕīs parÄdÄ«bas.
ŽurnÄls Social Media + Society (kopÅ” 2015. gada) koncentrÄjas uz izpratnes veicinÄÅ”anu par sociÄlajiem medijiem un to ietekmi uz sabiedrÄ«bas pagÄtni, tagadni un nÄkotni.
Par vienu no pirmajiem ieguldÄ«jumiem mediju socioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bÄ uzskatÄms Voltera Lipmena (Walter Lippman) darbs āSabiedriskÄ domaā (Public Oppinion, 1922), kurÄ viÅÅ” analizÄ kara propagandas ietekmi uz sabiedrÄ«bas viedokļa veidoÅ”anos.
Viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem mediju socioloÄ£ijas pamatlicÄjiem ir P. Lazarsfelds. ViÅÅ” iesÄka mediju ietekmes uz sabiedrÄ«bu pÄtÄ«jumus, skaidrojot, kÄ un vai mediji atstÄj iespaidu uz iedzÄ«votÄju izvÄlÄm vÄlÄÅ”anÄs. P. Lazarsfelds radÄ«ja divu soļu plÅ«smas teoriju, kas skaidroja, kÄ labi informÄti un daudzveidÄ«gus medijus izmantojoÅ”i viedokļu lÄ«deri ietekmÄ pÄrÄjos sabiedrÄ«bas locekļus. Å Ä« teorija izskaidroja datus, kuri parÄdÄ«ja, ka ietekmÄ«gÄko mediju (laikrakstu un radio) tieÅ”a ietekme uz vÄlÄtÄjiem ir daudz mazÄka, nekÄ iepriekÅ” prognozÄts.
ŽurnÄlistikas un citu sabiedrÄ«bas jomu kopsakarÄ«bu izpratnei nozÄ«mÄ«ga ir franÄu sociologa PjÄra BurdjÄ (Pierre Bourdieu) lauku teorija, kurÄ viÅÅ” identificÄ Å¾urnÄlistiku starp citÄm daļÄji autonomÄm jomÄm, kas apzÄ«mÄ politikas, ekonomikas, sociÄlo sfÄru vai lauku atŔķirÄ«bas un hierarhiskas varas attiecÄ«bas starp Å”iem laukiem. P. BurdjÄ skatÄ«jumÄ Å¾urnÄlistika atrodas atkarÄ«gÄs attiecÄ«bÄs no politikas un ekonomikas laukiem. Å ajÄs attiecÄ«bÄs tÄ var pakÄpeniski zaudÄt savu autonomiju. P. BurdjÄ pievÄrsies arÄ« žurnÄlistikas prakses analÄ«zei. SavÄ darbÄ āPar televÄ«zijuā (Sur la tĆ©lĆ©vision, 1996) viÅÅ” ļoti kritiski vÄrtÄjis televÄ«zijas debaÅ”u ietekmi un to iespÄjas noskaidrot patiesÄ«bu par politiku un citiem nozÄ«mÄ«giem jautÄjumiem.
VÄcu politikas zinÄtniece Elizabete Noelle-Neimane (Elizabeth Noelle Neumann), vÄrtÄjot sociÄlÄs vides ietekmi uz indivÄ«da viedokļa veidoÅ”anos, izveidoja klusuma spirÄles teoriju, kas bÅ«tiska mediju socioloÄ£ijas pÄtÄ«jumos.
Maikls Å udsons (Michael Schudson) ir viens no mediju ziÅu redakciju profesionÄlÄs prakses pÄtÄ«jumu iedibinÄtÄjiem. ViÅÅ” pÄtÄ«jis arÄ« reklÄmas ietekmi un populÄro kultÅ«ru. VislielÄko ieguldÄ«jumu M. Å udsons sniedzis ziÅu socioloÄ£ijas attÄ«stÄ«bÄ, vÄrtÄjot žurnÄlistu ikdienas prakses un profesionÄlo vÄrtÄ«bu ietekmi uz sabiedrÄ«bai pieejamo aktuÄlo informÄciju un skatot ziÅas kÄ kultÅ«ras formu. ZiÅu ietekmi uz sabiedrÄ«bas kultÅ«ru, ziÅu satura nozÄ«mi sociÄlÄs realitÄtes konstruÄÅ”anÄ pÄtÄ«jusi socioloÄ£e Gaje Tukmane (Gaye Tuchman).
Mediju komercializÄcijas un kapitÄlisma kÄ ekonomiskas sistÄmas ietekmi uz medijiem mediju socioloÄ£ijÄ pÄrstÄv Roberts MakÄesnijs (Robert Waterman McChesny), kas mediju un sabiedrÄ«bas mijiedarbÄ«bu analizÄ politiskÄs ekonomikas pieejas skatÄ«jumÄ.
Anda Rožukalne "Mediju socioloÄ£ija". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/160671-mediju-sociolo%C4%A3ija (skatÄ«ts 14.10.2026)