Ģimenes socioloģijas izpētes lauks ir plašs un vispusīgs, pielāgojoties sociālās dzīves realitātei un ar ģimeni notiekošo procesu izmaiņām. Ģimene kā fenomens ir vairāku zinātņu nozaru – antropoloģijas, statistikas, socioloģijas, demogrāfijas, tiesību zinātnes, politikas, ekonomikas, pedagoģijas, psiholoģijas ‒ un starpdisciplināru pētījumu objekts. Ģimenes socioloģijai raksturīgi, ka kopš izpētes pirmsākumiem viens no aktuālākajiem jautājumiem ir bijis saistīts ar ģimenes jēdziena definīciju, kas lielā mērā ietekmē izpratni par izpētes objektu, priekšmetu un jomas tvērumu kopumā. Arī mūsdienās jautājumi par ģimenes jēdziena definīciju ir kļuvuši aizvien aktuālāki gan zinātniskajās diskusijās, gan kontekstā ar tiesību sistēmā un dažādos normatīvajos aktos esošo definīciju piemērotību un atbilstību realitātei.
Ģimenes socioloģijas ietvaros, attīstoties pētniecības jautājumu plašumam un izpētes dziļumam, par atsevišķām apakšnozarēm izveidojušās laulības socioloģija, intīmo attiecību socioloģija, bērnības socioloģija, mātes socioloģija un tēva socioloģija. Ģimenes socioloģijai ir cieša saskare ar dzimtes socioloģiju un darba un nodarbinātības socioloģiju.
