“Tilde” ir viens no valodu tehnoloģiju aizsācējiem ar vīziju par valodām bagātu  pasauli, kurā cilvēki brīvi var lietot jebkuru valodu pēc izvēles un bez ierobežojumiem. Te jāatkārto jau dzirdētā frāze par Gūtenberga efektu – ja kādreiz izdzīvoja tās valodas, kas tika iespiestas, tad tagad tas pats attiecas uz digitālo vidi – lai valoda neizdzistu, tai ir jāizcīna sava vieta digitālajā telpā. Nu jau 30 gadus strādājam pie tā, lai digitālajā vidē būtu pieejams tehnoloģiskais atbalsts un plaša informācija latviešu valodā.

Cilvēku īpatsvars, kas informāciju primāri patērē digitāli, nevis drukātā veidā, arvien pieaug – atbildes uz visiem iespējamiem jautājumiem ir atrodamas mūsu viedierīcēs. Pasaulē ir gandrīz 7000 valodu, bet ne visas no tām ir vienlīdzīgi pārstāvētas tiešsaistes plašumos – tikai 12 valodas veido 98 % tīmekļa lapu, kur angļu valoda izteikti dominē. Tehnoloģijas diktē jaunos spēles noteikumus, un mēs, “Tilde”, neesam gatavi samierināties ar to, ka šīm tehnoloģijām nav nodrošinājuma latviešu valodā. Tieši tas mums deva pamatu piedalīties arī Nacionālās enciklopēdijas izveidē.

Var teikt, ka “Tilde” sākās 1991. gadā ar fontu “latviskošanu”, tā nodrošinot iespēju datorā rakstīt latviešu valodā. Pašlaik jau šķiet, ka tas noticis tik sen, bet, ja skatās visā cilvēces vēsturē, pagājis ir ārkārtīgi īss laiciņš. Šobrīd “Tilde” jau izstrādā uz mākslīgā intelekta balstītas valodas tehnoloģijas ne tikai Baltijai, bet visai Eiropai.

Viens no mūsu pirmajiem projektiem, ko 20. gs. 90. gadu beigās atbalstīja arī “Sorosa fonds–Latvija”, bija “Latvijas vēstures datorenciklopēdija”, kas tapa kopā ar Latvijas Universitāti (LU). Tieši tajā laikā sapratām, cik liela loma ir autoriem jeb savas jomas ekspertiem. Šķiet, ka tas bija pirmais tāda veida digitālais projekts, kas tika veltīts Latvijas vēsturei. Gluži vienkārši bija skaidrs, ka par Latvijai unikālām tēmām elektroniski nekad nebūs tik daudz informācijas kā par citiem, globāliem vai komerciālākiem, tematiem. Šis projekts tika izdots CD diskā, tāpat arī iztulkots angliski. Tā sākās mūsu ceļš jau latviešu valodā esošas informācijas digitalizācijā un digitālas informācijas latviešu valodā radīšanā. Vēlāk sadarbojāmies ar Pēteri Apini, kas gatavoja apjomīgu enciklopēdisko vārdnīcu – tā iznāca tikai digitālā formātā. Pēc tam tapa zinību portāls “letonika.lv”. Tajā apkopots gan kultūrvēsturisks saturs, gan dažādu valodu vārdnīcas un pilnteksta literatūra, tas joprojām ir viens no pieprasītākajiem izziņas un mācību resursiem latviešu valodā, ikdienā sasniedzot 20 000 lietotāju auditoriju. Tādējādi mums bija uzkrāta pieredze, kā veidot saturu plašai auditorijai un nodrošināt tā ērtu digitālu pieejamību.

Ideja par Nacionālo enciklopēdiju ik pa laikam virmoja gaisā, parādījās dažādiem izdevējiem, taču neviens to nespēja īstenot. Arī mēs sapratām, ka tāda mēroga projekts nebūs paceļams mums vieniem pašiem. Kad sākām veidot Nacionālo enciklopēdiju, sarunās ar galveno redaktoru Valteru Ščerbinski tapa skaidrs, kāds varētu būt saturs – cik sarežģīta, resursu un laikietilpīga būs tās tapšana un uzturēšana, tādēļ “Tilde” šajā gadījumā uzņēmās nodrošināt “vienīgi” enciklopēdijas tehnisko pusi.

Mums ir liels gandarījums, ka varējām savu pieredzi ieguldīt šajā milzīgajā darbā, kas tiek īstenots tieši digitālā formātā. Liels paldies Valteram, kuram bija skaidri enciklopēdijas mērķi un uzdevumi, bet mēs šim “labākajām saturam Latvijā” varējām piedāvāt savu tehnoloģiskā risinājuma redzējumu.

Un tas nemaz nebija tik vienkārši izdarāms. Jo informācijas internetā kļūst arvien vairāk, tāpēc jāspēj panākt, ka, ievadot atslēgvārdu meklētājā, enciklopēdijas rezultāts parādās kā viens no pirmajiem. Jo tieši caur Google jau notiek lielākā daļa meklēšanas, īpaši uzziņu informācijas meklēšana. Un tehnoloģijas palīdz to izdarīt – padarīt enciklopēdiju “redzamu” internetā. Savukārt, ja saturs būs labs, lietotājs enciklopēdijā atgriezīsies atkal un atkal.

Varbūt šķiet, ka enciklopēdija rada konkurenci “Letonikai” – t. i., mēs radām konkurenci paši sev, bet mans uzskats ir – jo vairāk kvalitatīvas informācijas latviešu valodā būs internetā, jo vieglāk tai būs iegūt auditoriju. Un, ja ir vairākas vietnes, tas jau tikai veicina interesi salīdzināt un kritiski padomāt. Citi atkal “Vikipēdijā” saskata konkurenci enciklopēdijai. Tomēr, līdzīgi kā “letonika.lv” materiālos, arī enciklopēdijā katram ierakstam ir norādīts autors, kas “Vikipēdijā” nav darīts. Tas rada lielāku uzticēšanos, kas nav mazsvarīgi šajā anonīmās informācijas laikmetā.

Noteikti, jo pašlaik enciklopēdijā esam realizējuši vien nelielu daļu no iecerēm. Redakcijai ir svaigas idejas, savukārt mūsu arvien jaunākās tehnoloģijas tām var palīdzēt īstenoties. Piemēram, tulkošanas iespējas uz dažādām valodām, virtuālie asistenti, balss lasīšanas iespējas – tas ir tas, ko attīstām “Tildē” un ar laiku gribētu integrēt arī enciklopēdijā. Piemēram, mašīntulku var apmācīt specifisku tekstu tulkošanai, izmantojot attiecīgās jomas terminoloģiju, piemēram, par juridisku, politisku vai arheoloģisku tēmu. Tam ir nākotne! Es redzu, cik dārgi ir radīt patiesi augstvērtīgu saturu un cik mazas ir iespējas, lai citvalodu enciklopēdijas uzrakstītu vispusīgus šķirkļus par, piemēram, Latvijas vēsturi. Kvalitatīvi iztulkojot jau gatavu materiālu, var ietaupīt daudz resursu.   

Viena puse ir vide enciklopēdijas redaktoriem, ko tehniskā valodā sauc par back-end jeb lietotājam neredzamā daļa. Te tiek sagatavoti un ar ilustrācijām papildināti šķirkļi, kas pēc tam tiek publicēti un pēc nepieciešamības arī papildināti. Šī satura radīšanas un uzturēšanas plūsma ir diezgan sarežģīta. Redaktoru vidē, piemēram, ir redzamas visas izmaiņas, kas jebkad šķirklī ir veiktas – šķirkļa tapšanas un “dzīves” pilna vēsture. Var tiešām teikt, ka projekta neredzamā puse bija sarežģītāk veidojama nekā visiem pieejamā enciklopēdijas daļa.

Otra daļa ir front-end jeb tas, ko redz jebkurš lietotājs, ienākot enciklopēdijas lapā. Lai šis rezultāts būtu veiksmīgs, ir svarīgi, lai visa radošā komanda – arī ikviens redaktors un izstrādātājs – varētu iesaistīties šīs redzamās daļas vīzijas izveidē. Kopā ar dizaineru Orianu Anvari esam daudzas stundas pavadījuši, diskutējot un vienojoties par to, kā šim projektam ir jāizskatās un kas galu galā ir tā galvenais lietotājs un būtiskākie lietošanas scenāriji.

Enciklopēdijas darbībai galvenais nosacījums, protams, bija, lai tā būtu ātri un ērti lietojama gan datorā, gan uz mobilajām iekārtām. Šķirkļi ir apjomīgi, bet lietotājs vēlas visu uzzināt zibenīgi, tātad ir nepieciešams izcelt šķirkļa kodolīgu definīciju. Tāpat jābūt atsevišķi pieejamiem vizuālajiem un citiem multimediālajiem materiāliem. Izvēloties tehnoloģisko risinājumu, būtiski bija to veidot gana elastīgu, papildināmu. Arvien tiek veikti dažādi uzlabojumi, kas enciklopēdiju padara atraktīvāku un krāsaināku, piemēram, iespēja pievienot infogrammas, Spotify dziesmu sarakstu. Tad vienlaikus tiek papildināta gan rediģēšanas vide, gan lietotājiem pieejamās iespējas. Digitālais formāts ir ļoti ērts, mūsdienīgs un, galvenais, dzīvs.

Pirmā versija enciklopēdijas lietotājiem tika izstrādāta aptuveni gada laikā. Redaktoru darba videi mums jau bija lielākas iestrādes, tāpēc tā tapa ātrāk, savukārt publisko vidi būvējām pilnīgi no jauna, izmantojot aktuālākās front-end tehnoloģijas. Protams, savus ierobežojumus uzliek arī valsts nodrošinātie finanšu līdzekļi, kuru ietvaros mums ir jāizdara maksimāli labākais, sabalansējot vajadzības un pieejamos resursus.

Ik pa laikam satiekamies un izvirzām enciklopēdijas uzlabojumu un attīstības prioritātes. Piemēram, meklēšanas iespēju enciklopēdijā attīstīšana ir ar augstāko prioritāti, jo enciklopēdija savā ziņā ir kā melnā kaste, uzreiz nav nemaz redzams, kas tajā ir iekšā. Digitālajai versijai nepastāv tāds pilns šķirkļu saraksts kā drukātam sējumam. Tāpēc strādājam, lai, ievadot vienu divus atslēgvārdus, lietotājs atrastu vajadzīgo informāciju. Tāpat liela nozīme ir enciklopēdijas vizuālajam noformējumam un bagātīgajām ilustrācijām, kas ir liels bonuss enciklopēdijai digitālā formātā. Vienā brīdī saskārāmies ar problēmu, ka enciklopēdijā bija jau tik daudz apjomīga satura un vizuāli bagātu šķirkļu, ka enciklopēdijas darbība palika ievērojami lēnāka. Ātrdarbības uzlabošana uzreiz kļuva par pirmo prioritāti, jo lēnums nekādā veidā nespēj konkurēt par apmeklētāju uzmanību.

Ideju attīstībai ir daudz! Izveidot uz enciklopēdijas bagātīgā satura bāzētus resursus noteiktām vajadzībām – tas būtu vēl viens solis tuvāk lietotājam. Daudz satura varētu noderēt izglītības mērķiem. Piemēram, “letonika.lv” resursu abonē skolas saviem skolēniem, un redzam, ka pieprasīti ir materiāli par latviešu valodu un literatūru, Latvijas kultūru un vēsturi. “Tilde” šobrīd “letonika.lv” ietvaros veido jaunu mācību līdzekli literatūrā 7.–9. klasēm, un esmu patiesi gandarīta, cik daudz labas informācijas var atrast enciklopēdijā, piemēram, par mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Ar prieku vedīsim arī mūsu mācību līdzekļa lietotājus uz enciklopēdiju!

Izglītojošu materiālu pieejamība internetā kļūst arvien aktuālāka, īpaši jau pēdējos divos gados. Mūsu, pieaugušo, atbildība ir radīt avotus, no kuriem bērni mācīsies. Arī tādā ziņā Nacionālā enciklopēdija ir trāpījusi tieši laikā. Nevar prasīt, lai skolotāji zinātu pilnīgi visu par visu, mums ir jāpalīdz un jāpiedāvā labākie informācijas un mācību resursi klikšķa attālumā. “Tilde” vienmēr ir gribējusi veidot kvalitatīvus projektus latviešu valodā, un enciklopēdija ir viens no tiem!

Jā, jo viena lieta ir acīmredzami un nepieciešami uzlabojumi, lai enciklopēdija būtu ērta, ātra un darbotos uz visām iekārtām, jaunākajām operētājsistēmām, otrs ir sekošana tendencēm, padarot enciklopēdiju arvien pievilcīgāku un daudzveidīgāku.

Enciklopēdija ir brīvpieejas portāls, un var teikt, ka tas nav ļoti sarežģīts risinājums tehniskā ziņā, tajā nav jāšifrē sensitīva lietotāju informācija. Galvenais ir tās ērta lietojamība, kas nebūt nav tik triviāls uzdevums. Nevar būt tā, ka pirmajā lapā saliek visu iespējamo, lai parādītu savu bagātību, tad lietotājam ir grūti noorientēties. Mēs enciklopēdijā kā centrālo esam izcēluši meklēšanas logu, un vairākus satura blokus. Dinamiku piedod jaunāko šķirkļu un kopējā šķirkļu skaita atainojums. Tajos informācija nomainās, līdzko redaktores publicē vai atjauno kādu šķirkli. Interneta un mājaslapu mode un tendences mainās, tomēr būtiskākais vienmēr paliks saturs un tā pieejamība. Tagad ļoti daudzos Google meklējumos enciklopēdijas resurss parādās kā viens no pirmajiem.

Kopā ar “Tildes” kolēģiem – dizaineru, izstrādātāju un testētāju – parasti esam 3–4 cilvēku komanda, kas pēc nepieciešamības strādā pie enciklopēdijas uzlabojumiem. Jauninājumus izveidojam un pārbaudām “Tildes” infrastruktūrā, tad arī enciklopēdijas pusē tie tiek pārbaudīti, lai esam droši, ka viss strādā. Galvenais ir parūpēties, lai līdz ar jauninājumiem tiktu saglabāta arī pilnīgi visa iepriekšējā informācija.

Esmu gandarīta par sadarbību ar enciklopēdijas redakciju un to, kā enciklopēdija šobrīd izskatās un darbojas.

Laikā, kad enciklopēdija tika izstrādāta, serveris bija mūsu pārziņā. Kad projekts tapa gatavs, visu nodevām Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB), kur par tehnisko daļu atbilstoši parūpējas. Viens no izstrādes uzdevumiem ir nodrošināt, lai tie jauninājumi, ko esam izveidojuši pie sevis, darbotos arī LNB infrastruktūrā.

Esmu beigusi LU Fizikas un matemātikas fakultāti, studēju lietišķo matemātiku. Savā laikā mācījos programmēt uz mašīnām, kas aizņēma veselas istabas. Dators toreiz visu nakti varēja veikt darbību, ko tagad veic pāris sekundēs. Pēc studijām 1991. gadā sāku strādāt par maketētāju laikrakstā “Diena”. Esmu piedalījusies paša pirmā “Dienas” numura tapšanā. Mans vīrs Andrejs kopā ar Uldi Dzeni rūpējās par laikraksta tehnoloģisko nodrošinājumu, un bija nepieciešami fonti, lai gluži elementāri saliktu avīzi latviešu valodā. Tā viņi abi nodibināja uzņēmumu “Tilde” un sāka darboties šajā jomā. Viens no pirmajiem “Tildes” radītajiem produktiem ir arī tulkošanas vārdnīcas. “Datora latviskošana” aizrāva arī mani, īpaši tuvi kļuva ar kultūras un izglītības jomu saistītie projekti. Nupat esmu realizējusi vienu no saviem sapņiem – kopā ar literatūras skolotāju ir tapis virtuālais asistents Cibiņš. Man patīk radīt lietas, ko reāli ikdienā izmanto daudzi lietotāji.

Tilde ir vilnīša simbols uz tastatūras, un ar šī taustiņa palīdzību var datorrakstā iegūt latviešu valodā nepieciešamās garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Kā vēsta mūsu sauklis – mēs latviskojam pasauli!