Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) ir viens no Nacionālās enciklopēdijas sadarbības partneriem, kas palīdz papildināt šķirkļus ar noderīgiem un pat ekskluzīviem vēstures materiāliem. Tā direktore Māra Sprūdža ir pārliecināta, ka bez arhīva neviena enciklopēdija pat nespētu pastāvēt, jo uzticamie un daudzveidīgie arhīvos saglabātie materiālie sniedz vērtīgu ieskatu par plašu tēmu loku.
Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš par fiziku prot runāt patiesi aizrautīgi. Tā, ka satraukums, kas palicis atmiņā no fizikas stundām, kad izdalīja mazās lapiņas ar uzdevumiem, sāk iegūt maigākas aprises. Varbūt tiešām uz fiziku ir vērts paraudzīties ne tikai kā uz milzīgu formulu mudžekli, kur stari, leņķi, masas un ātrumi dzīvo savā stingrā kārtībā, bet kā uz skaidrību viesošām likumsakarībām, kas iemāca saprast pasauli mums visapkārt visās tās izpausmēs.
Antīkā literatūra, filozofija, valsts iekārta un daudzi citi aspekti atstājuši neizdzēšamu iespaidu uz Eiropas kultūru un dzīves izpratni. Nacionālajā enciklopēdijā vairākus sengrieķu literatūras, reliģijas un valodas šķirkļus ir veidojusi Dr. philol. Brigita Kukjalko. Viņa pati gan tekoši runā grieķu valodā, gan pasniedz latīņu un sengrieķu valodu, tāpēc savos šķirkļos nereti pievieno oriģinālus tulkojumus no šīm valodām.
“Ja ir enciklopēdija, tad, protams, ir vajadzīgas arī kartes”, saka SIA "Jāņa sēta" padomes priekšsēdētājs Jānis Turlajs, arī Nacionālās enciklopēdijas Ilustrāciju redakcijas kolēģijas loceklis. Viņa pārstāvētais uzņēmums savā jomā ir vadošais Baltijā, tāpēc gluži likumsakarīgi, ka izvēlēts arī Nacionālās enciklopēdijas bagātināšanai. Te gan nav runa par kartēm, ko var izmantot, lai orientētos svešā apvidū, bet kartēm, kas atspoguļo senus notikumus un procesus valstīs un pilsētās, kas dažkārt pat vairs neeksistē.
