Pirms 116 gadiem pirmo reizi tika publicēta Lielā norvēģu leksikona drukātā versija. Tas notika laikā, kad Norvēģija bija tikko atguvusi savu neatkarību (no Zviedrijas), tāpēc tas bija nacionālās atmodas laiks un sava enciklopēdija tajā ļoti iederējās. Drukātās enciklopēdijas izdevumi bija ļoti populāri, izdevniecības ar to varēja labi nopelnīt. 2000. gadā enciklopēdija nonāca arī tiešsaistes vidē. Tā bija viena no lielākajām mājaslapām Norvēģijā tajā laikā.  

2005. gadā ilggadējā izdevniecība publicēja savu pēdējo drukāto enciklopēdiju. Tas nesa zaudējumus, 2010. gadā šis uzņēmums bankrotēja, un vairāk nekā gadu norisinājās diskusija, ko ar enciklopēdiju iesākt tālāk. Kopš 1996. gada tā bija privāta uzņēmējdarbības iniciatīva. Valsts to atteicās atbalstīt. Jāsaka, ka tolaik pilnīgi nebija aktuāls tāds termins kā fake news jeb viltus ziņas. Enciklopēdiju izglāba Vārda brīvības asociācija (Stiftelsen Fritt Ord), kas ir mūsu lielākā nevalstiskā organizācija – viņiem iepriekš piederēja arī Latvijā zināmais Narvessen, kuru pārdodot tika nodibināta šī organizācija. Iesaistījās arī Norvēģijas Zinātņu akadēmija (Det Norske Videnskaps-Akademi), Norvēģijas Dokumentālo darbu autoru un tulkotāju asociācija (Norsk faglitterær forfatter- og oversetterforening), kas četru gadu garumā plānoja, kā enciklopēdiju attīstīt. Pēc tam iesaistījās augstskolas, kas uzņēmās tādu kā kolektīvo atbildību. Norvēģijā ir 11 universitātes, kas visas pašlaik arī ietilpst Lielā norvēģu leksikona konsorcijā, tajā kopskaitā ir 21 biedrs – arī fondi un institūcijas.

Pusi enciklopēdijas budžeta veido konsorcija biedru nauda, vēl kādu ceturto daļu veido valsts atbalsts. Nopelnām arī paši, pārdodot tehnoloģijas, mūsu veidotās un programmētās publicēšanas sistēmas. Pirms diviem gadiem Dāņu Nacionālā enciklopēdija (Den store danske) pārcēlās uz mūsu publicēšanas sistēmu, viņi burtiski nokopēja visu to, kā darbojamies mēs. Mums tagad ir tuvi kolēģi, ar ko apspriesties!

Atšķirībā no Latvijas enciklopēdijas mums ir ne tikai šķirkļu autori, bet arī ap tūkstoš rūpīgi atlasītu speciālistu, kas labo un papildina šķirkļus par savu zināšanu jomu. Viņiem ir piekļuve sistēmai, taču paveikto pēc tam pārbauda redaktori.

Redakcijā mums ir 15 darbinieki, kas sadarbojas gan ar dažādu jomu speciālistiem, gan šķirkļu autoriem – kopā ap 5000 cilvēku. Apmēram 60 % no viņiem ir universitāšu pārstāvji, pārsvarā profesori. Taču ir daudzi temati, par kuriem īsti nav akadēmisku zināšanu, kaut vai – Latvija! Norvēģijā taču neviens nenodarbojas ar padziļinātu Latvijas izpēti, tāpēc jāmeklē vienkārši zinoši cilvēki. Tāpat ir ar, piemēram, ģeogrāfijas tematiem vai grafiskā dizaina attīstību.

Samaksa par šķirkļu sagatavošanu ir četri centi par burtu. Parasti raksts nedrīkst pārsniegt 10 000 zīmju apjomu, tātad par to autors saņem apmēram 480 eiro. Tā ir standarta likme Norvēģijas Dokumentālo darbu autoru un tulkotāju asociācijā. Ja esi augstskolas profesors, droši vien šī summa nav pārāk būtiska, taču ārštata žurnālistiem tas ir no svara.

Pirms diviem gadiem mēs caurskatījām un atjaunojām 82 000 šķirkļu viena gada laikā. Ir vajadzīga rūpīga sistēma, lai paveiktu tik milzīgu darbu. Pašlaik enciklopēdija lielā mērā balstās uz pēdējo papīra formāta izdevumu – 16 lielu sējumu – apjomu. Ja enciklopēdija tiktu izdota šodien, tie būtu apmēram 65 sējumi. Tā kā mums ir uzkrāts milzīgs informācijas apjoms, tas ir regulāri jāpārskata un jāatjauno, lai to kvalitāte atbilstu mūsdienu prasībām. Daļa tekstu ir radīti pat 20. gs. sākumā, un pēc tam daudzas reizes pārskatīti un laboti. Dažās jomās, piemēram, matemātikā daudz nekas nemainās satura ziņā, taču ir jāizlabo kaut kas no gramatikas, jāpadara modernāka izteiksme.

Kad sākās enciklopēdijas atdzimšana, šķirkļi tika caurskatīti un papildināti, kā arī dzēsti, taču to skaits pašlaik nav ievērojami pieaudzis. Saņēmām mantojumā apmēram 250 000 šķirkļu, un tagad to ir apmēram 282 000. Norvēģu enciklopēdija interneta vidē bija viena no pirmajām, nebija daudz paraugu, uz kuriem skatīties. Lielā mērā tā balstījās uz papīra versijas digitalizēšanu. Šis milzīgais saturs pats sevi strukturē.

Principā pēdējo trīs gadu laikā esam izgājuši cauri pilnīgi visiem šķirkļiem. Sākumā koncentrējamies tikai uz visvairāk lasītajiem, bet pēc tam izlēmām izlasīt pilnīgi visus. Pandēmija šim procesam savā ziņā palīdzēja. Taču jebkurā gadījumā – to paveikt 15 cilvēkiem ir milzu darbs! Tas nozīmēja – vidēji dienā bija jāizskata 35 šķirkļi. Protams, daudziem no tiem bija nepieciešami pavisam nelieli precizējumi. Taču šobrīd ir apmēram 29 000 šķirkļu, kurus neuzskatu par pietiekami gataviem un kuros ir nepieciešami dažāda mēroga uzlabojumi, vai kas ir gluži vienkārši par īsu, vai aptver tikai vienu problēmas aspektu.

Mums ir apmēram 3,5 miljonu unikālo lietotāju mēnesī. Tā kā Norvēģijā ir 5,3 miljoni iedzīvotāju, redzam, ka liela daļa lieto enciklopēdiju. Šogad janvārī veicām enciklopēdijas zīmola atpazīstamības pētījumu, kas parādīja, ka jaunāku cilvēku vidū atpazīstamības procents ir ļoti augsts – vismaz 90 % skolu jaunatnes to zina un lieto ikdienā. Vecumā pēc 60 gadiem par enciklopēdiju zina ap 35 % cilvēku. Laika gaitā šī problēma, protams, atrisināsies pati no sevis, taču pašlaik mums tas ir izaicinājums – varbūt mārketinga jautājums, jo finanšu līdzekļi taču ir tieši šīs vecākās paaudzes kontrolē! Dažkārt arī redzams, ka vecāki cilvēki ne vienmēr apzinās, ka informāciju ir atraduši tieši enciklopēdijā – jo ieraksta meklējamo Google, kur tas aizved pie ieraksta, bet viņi nepamana, ka tas ir bijis šķirklis enciklopēdijā. Turpretī skolēniem pašlaik tiek ļoti mācīts pievērst uzmanību avotam, no kurienes tiek iegūta informācija, nevar vienkārši paņemt pirmo atbildi, kas internetā parādās.

Redzot visvairāk meklētākos tematus, ir skaidrs, ka tos meklē skolēni, piemēram – pasaules reliģijas, Franču revolūcija, Pirmais pasaules karš un Otrais pasaules karš. Taču tieši tikpat populāri ir šķirkli par zodiaka zīmēm vai, piemēram, rudenī par sēnēm, savukārt vasarā sevišķi tiek meklēts šķirklis par ērcēm.   

Visvairāk meklētā tematu kategorija ir medicīna – tālu priekšā visām pārējām. Bieži vien tajā tiek precizēti dažādi ārstu lietoti termini, slimību apraksti.

Mums ir plašs atbilstības kritēriju klāsts. Piemēram, norvēģu rakstniekam jābūt sarakstījušam vismaz divas grāmatas, jābūt noteiktiem apbalvojumiem vai jābūt pārdotiem vismaz 10 000 grāmatas eksemplāru, tad par šo autoru enciklopēdijā tiks izveidots šķirklis. Savukārt, lai mēs iekļautu šķirkli par latvieti, viņam ir jābūt jūsu valsts prezidentam! Protams, mums ir šķirkļi par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, literatūru, ekonomiku u. tml. – tur noteikti tiek pieminēti arī citi nozīmīgi latvieši. Šādi aptuveni 20 šķirkļi ir izveidoti par katru pasaules valsti.   

Ja runājam par šķirkļu struktūru, ir tēmas, kuras tiek aprakstīta pēc konkrēta plāna, piemēriem, tie paši valstu apraksti – tā ir viegli arī informāciju salīdzināt savā starpā. Tieši tāpat, piemēram, par valodām, kur šķirklī ir vienas un tās pašas apakšnodaļas – gramatika, vēsture, oficiālais statuss, pieraksta veids... Taču, piemēram, cilvēka biogrāfiju var aprakstīt dažādos veidos – gan tikai hronoloģiski, gan balstoties uz viņa darbības jomām.

Taču jebkurā gadījumā visiem šķirkļiem ir jāsākas ar definīciju un norādi par galvenajiem apakšpunktiem. Ir aizliegts lietot tādus vārdus kā “es” un “mēs”, izpaust savu personīgo viedokli. Neteiktu gan, ka pieturamies pie ļoti akadēmiska rakstības stila. Mēs neietveram šķirkļos atsauces, piemēram,  “atsaucoties uz šo avotu X, var uzskatīt, ka ir Y...” Tas tikai mulsinātu lasītāju. Mēs savā ziņā vēlamies būt autoritatīvi, katram rakstam ir redzams autors, kurš tad arī ir pietiekami respektabls avots, lai izteiktos bez atsaucēm.

Šķirkļiem pievienojam attēlus, taču cita veida audiovizuālos materiālus neizmantojam. Īsti neesmu drošs, vai tas ir nepieciešams. Tas prasītu arī milzīgus tehniskos un laika resursus. Redzu, ka lietotāji enciklopēdijā vidēji pavada ļoti īsu laiku – atrod sev vajadzīgo un dodas prom. Un tas ir pilnīgi normāli! Mums nevajag, lai cilvēks vēl paliek skatīties videosižetu. Tomēr dažos gadījumos tas būtu vērtīgi, piemēram, dzirdēt, kā skan svešvaloda vai dažādi mūzikas instrumenti spēlē vienu un to pašu melodiju.

Ar Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galveno redaktoru Valteru Ščerbinski es iepazinos 2018. gadā Briselē, kad Eiropas Parlaments bija publicējis materiālu par apstiprinātiem informācijas avotiem. Tika izcelta jūsu enciklopēdija kā jauna iniciatīva šajā jomā un mūsu enciklopēdija kā labs paraugs, apvienojot speciālistu un sabiedrisko ieguldījumu enciklopēdijas izveidē. Es biju tiešām iespaidots par to kvalitātes latiņu, kāda bija uzstādīta jūsu enciklopēdijas izveidei. Mums vajadzēja vairāk nekā 100 gadus, lai nonāktu tur, kur tagad esam! Mūsu vīzijas izrādījās ļoti līdzīgas! Domāju, ka Latvijas Nacionālās enciklopēdijas ambīcijas ir ļoti lielas, taču tai nepietiek redaktoru, autoru – visu nepieciešamo resursu, lai strādātu vēl jaudīgāk. Norvēģu enciklopēdija strādā kā mašīna, ir iesaistīti tūkstošiem cilvēku, ir nemitīgs darbu saraksts, kas jāpaveic. Latvijas redakcija savukārt ļoti rūpīgi strādā pie šķirkļu kvalitātes, tie tiek laboti, pārrakstīti, lai iegūtu perfektu rezultātu. Te redakcija arī īsti vēl nav nonākusi līdz stadijai, kad ir regulāri jālabo jau uzrakstītie šķirkļi, kas savukārt ir liela mūsu darba daļa.

Redzu, ka daži jūsu šķirkļi ir patiesi gari, mēs cenšamies šķirkli sadalīt vairākos, lai katrs atsevišķi būtu īsāks. Tāpat – ja autors nevar iekļauties mūsu noteiktajās 10 000 zīmēs, tad iesakām to sadalīt vairākās loģiskās atsevišķās daļās.

Mums ir sadarbības projekts (Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.−2021. gada perioda projekta "Divpusējās sadarbības fonds 2018.−2025. gadam" finansētais projekts "Sabiedrības noturības veidošana, izmantojot pārbaudītus zināšanu avotus: Latvijas−Norvēģijas enciklopēdijas pieeja"), kura ietvaros latviešu redaktori dodas pie norvēģu redaktoriem un otrādi. Apspriežam dažādas darba nianses, izvēlamies rakstus, ko varētu iztulkot otrā valodā, lai operatīvi papildinātu saturu. Esam tik pārsteigti, ka Valters izlasa katru jaunu šķirkli, kas tiek publicēts enciklopēdijā... Man tas šķiet kas neiespējams! Tad man būtu jāizlasa pāris tūkstoši raksti nedēļā...!

23 gadu vecumā uzsāku darbu norvēģu ziņu kompānijā, biju viens no pirmajiem žurnālistiem, kas sāka strādāt interneta platformās. Izveidoju laika ziņu servisu, kas ar laiku kļuva ļoti populārs, strādāju arī ar citiem digitālajiem projektiem, sāku nodarboties ar programmēšanu. Daudz saskāros ar politiskajiem jautājumiem, piemēram, biju atbildīgs par vēlēšanu norises atspoguļošanu televīzijā. Esmu dzīvojis Tuvajos Austrumos, kur pētīju valstu politiku, vēsturi, par to arī sarakstīju pāris grāmatas. Jau studiju laikā es daudz ceļoju un darīju dažādus gadījuma darbus. Bet vispār es saucu sevi par žurnālistu, neskatoties uz visām daudzveidīgajām pieredzēm.

Kādā brīdī televīzijā man palika garlaicīgi, man tomēr patīk lietas, kur ir kaut kāda krīze, un man šķita, ka enciklopēdija būtu īstā vieta, kur strādāt. Tolaik, ap 2015./2016. gadu enciklopēdijas reputācija nebija laba. Taču es sapratu, ka patiesībā nekādas krīzes enciklopēdijai nav, tai ir ļoti labs saturs un daudz lietotāju, ir tikai mārketinga problēmas. Tomēr man šis darbs aizvien šķiet ļoti aizraujošs. Es satieku daudz interesantu cilvēku!

Manuprāt, pēc pāris gadiem mūsu enciklopēdija izskatīties aptuveni tāpat kā tagad. Tā ir vieta, kur ātri atrast sev vajadzīgo informāciju, tāpēc lielas izmaiņas un uzlabojumi tai nav nepieciešami. Es gan vienmēr ticu revolūcijai un lielu izmaiņu nepieciešamībai, taču enciklopēdija – tā ir laba tieši tādā formātā, kāda tā ir!