Manā darbavietā LU Cietvielu fizikas institūtā laboratorijas vadītājs Anatolijs Šarakovskis jau bija iesaistījies enciklopēdijas veidošanā, rakstot pirmos šķirkļus par fiziku un tās apakšnozarēm – cietvielu fiziku, pusvadītāju fiziku. Viņš piedāvāja arī man izmēģināt spēkus, un man šis piedāvājums šķita ļoti interesants – gan kā jauns izaicinājums pašam, gan iespēja paplašināt izpratni par fizikas tēmām plašākam lasītāju lokam. Reizē tas bija gan pagodinājums, gan atbildība.

Sāku ar šķirkli “materiālu fizika”, kas ir ļoti plašs un svarīgs temats. Tas prasīja diezgan daudz laika, līdz sapratu, kā to pasniegt vislabāk. Pēc tam redakcija man piedāvāja rakstīt vēl, drīz jau arī pats piedāvāju tēmas, kas šķita aktuālas.

Var teikt, ka tēmas ir sakārtotas tādos kā ķekaros – piemēram, lielā tēma ir cietvielu elektronikas ierīces, zem kuras ir apraksti gan par tranzistoru, gan diodi – gaismas un lāzera, gan visām citām. Šāds sīkāks lielāka temata iedalījums ļauj veidot strukturētākus un precīzākus šķirkļus, sākumā meklējot vienojošus elementus, bet pēc tam jau nonākot pie specializētiem tematiem. Tāpat manējie ir mikroskopu šķirkļi – gan mikroskopija kā nozare, gan visdažādākie mikroskopi. Atsevišķi esmu aplūkojis trīs lielas mikroskopijas nozares – gaismas, elektronu un skenējošās zondes ‒, kas katra būtiski atšķiras viena no otras gan pēc pielietojuma, gan vēsturiskās izveides.

Pašlaik darbojos pie spektroskopijas ķekara. Nākotnē ir plāns veidot arī vispārīgākus šķirkļus par fizikas terminiem, definīcijām, dažādām parādībām.

Šķirkļa struktūru lielā mērā nosaka enciklopēdijas redakcijas vadlīnijas, norādot klasifikāciju, kā tiek aprakstītas zinātnes nozares. Ir jāiekļauj gan vēsturiskā attīstība, gan pētniecības metodes, gan mūsdienu izaicinājumi. Veidojot šķirkli, sākumā apkopoju pieejamo literatūru, publikācijas, aktuālos notikumus, sasniegumus, arī apbalvojumus. Tas prasa ļoti lielu plānošanu. Kā jau minēju, pirmkārt, saprotu, kāda būs vairāku šķirkļu kopējā struktūra un sazarojumi, atrodot vienojošos elementus, kas tālāk sadalās vairākās vienībās. Man pašam viena šķirkļa sagatavošana mēneša laikā šķiet labs temps. Pēc tam kopā ar redaktori izlemjam, kādas ilustrācijas būtu vispiemērotākās un precīzāk attēlotu attiecīgo tematiku.

Gada laikā top ap 10 šķirkļiem, pašlaik esmu autors jau nedaudz vairāk nekā 20. Katrā ziņā ar katru šķirkli, ko veidoju, saprotu, kā arvien precīzāk un labāk noformulēt tekstu. Arī man pašam nākas papildus pētīt literatūru, lai precīzi izteiktos, tā ka – reizē rakstu un mācos.

Tāpat man ir jāizlemj, cik sarežģītus terminus izmantot – ja raksta ļoti vienkārši, tas tomēr nav līdz galam patiesi. Taču, ja raksta tieši tā, kā tas darbojas, jāienirst pamatīgos dziļumos, fizikālās parādībās un procesos, kur neizbēgami parādās specifiski nozares termini. Mēģinu abas puses balansēt. Paši šķirkļi ir samērā konspektīvi, pasakot pašu galveno – lai ir sarežģītāk nekā skolas grāmatās, bet nav gluži augstskolas līmenis. Protams, katrai no šīm tēmām var veltīt vairākas lekcijas, tāpēc es pieskaros galvenajiem terminiem, detalizēti aprakstot vien pašus būtiskākos. Piemēram, aprakstot elektronu mikroskopu, skaidroju pamatlietas – kas ir elektrons, kā tas pārvietojas, kā notiek attēlu veidošana.

Lai arī daudzas no tēmām ir aprakstītas nozares literatūrā, veidojot šķirkļus, es secināju, ka latviešu valodas terminoloģija nav līdz galam izstrādāta. Piemēram, rakstot par aktuālo atmiņas ierīcēs, secināju, ka kāda tehnoloģijas termina latviskojums nemaz vēl neeksistē. Tad nākas improvizēt – ne tieši tulkojot, bet skaidrojot termina nozīmi. Var teikt, ka latviešu valodas pielietojums ar katru šādu šķirkļi paplašinās.

Reiz pat tulkojot gadījās kurioza kļūda, kad mikroskopa kondensora lēcu nosaucu par kondensatora lēcu, kas maina visu būtību. Pats to pamanīju un lūdzu šķirklī šo vietu izlabot.

Par to man grūti vispusīgi spriest, taču savus studentus kādā no lekcijām par spektroskopiju iepazīstināju ar Nacionālo enciklopēdiju un tur atrodamo informāciju. Studenti bija patīkami pārsteigti. Tāpēc domāju, ka enciklopēdijas popularitāte vēl augs. Tā ir ļoti laba platforma informācijas izplatīšanai, brīvi pieejama un vienkārši izmantojama. Tajā pašā laikā informācija ir ļoti bagātīga, dažos gadījumos pat ekskluzīva – īpaši par lokālaktuālām tēmām, kas nebūs saistošas citu valstu enciklopēdijām, piesaistot zinošus nozaru speciālistus, kas parakstās ar savu vārdu, tā katru padarot atbildīgu par uzrakstīto.

Arī pašlaik aktuālā attālinātā mācību forma enciklopēdijas izmantojamību tikai veicinās, jo kvalitatīva informācija elektroniskajā vidē nemaz nav pieejama tik daudz, kā gribētos.

Noslēdzoties skolas gaitām, nebiju īsti izlēmis, ko gribu studēt tālāk, taču fizikā saskatīju izaicinājumu, tāpēc izvēlējos fizikas studijas LU, kur ieguvu arī maģistra grādu. Paralēli sāku strādāt LU Cietvielu fizikas institūtā, kur Spektroskopijas laboratorijā izstrādāju arī savu noslēguma dabu. Spektroskopijā tiek pētīts, kas notiek ar vielām, materiāliem, kad uz tiem iedarbojas ar starojumu, piemēram, spīdinot virsū gaismu un analizējot, kas tiek absorbēts, atstarots vai izstarots. No tā var noteikt, kas šajā vielā notiek atomārā līmenī.

Pats es darbojos ar elektronu paramagnētiskās rezonanses (EPR) spektroskopiju, esmu metodes entuziasts. Materiālfizikā šīs metodes pielietojums Latvijā ir unikāls. Pētām vielas magnētiskajā laukā, vērojot, kā tās absorbē starojumu. Tādā veidā var detalizēti noteikt, kādi defekti ir vielā. Tas ir būtiski, jo defekti ietekmē materiāla īpašības – gan mehāniskās, gan to, kā tas mijiedarbojas ar gaismu. Aktualitāte institūtā pašlaik ir materiālu pētniecība kodolsintēzes programmas Eurofusion ietvaros. Tā kā šie materiāli tiek pakļauti ļoti agresīvas vides iedarbībai, veidojas defekti, kas veicina šo paraugu degradāciju. Mēs mēģinām defektus identificēt, pētām defektu īpašības un stabilitāti, kā arī iespējas kontrolēt to veidošanos.

Ja zinātnē nevaram pateikt kaut ko jaunu, tad nevienu tas neinteresē – mūsu institūtam jābūt konkurētspējīgam gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Pirms pusotra gada tika iegādāts jauns EPR spektrometrs, kas ļauj veikt aktuālus pasaules līmeņa pētījumus. To rezultāti ir publicējami augstvērtīgos zinātniskos žurnālos. Cietvielu fizikas institūtam unikāls ir tas, ka izmantojam daudzas savā starpā papildinošas metodes. Līdz ar to vienu materiālu varam pētīt ar daudzām metodēm – gan tā optiskās, magnētiskās īpašības, gan mikrostruktūru. Mums ir arī pašu, laboratorijā uz vietas, būvēta aparatūra.

Manuprāt, situācija zinātnē un arī tieši fizikas jomā uzlabojas. Finanšu tiek atvēlēts arvien vairāk. Vairs tikai blāvi atminos studiju laiku, kad pētījumi bija jāveic uz iekārtas, kas vecāka par mani pašu. Man patīk sava darbavieta un fakultāte, jo ir sajūta, ka nepārtraukti attīstāmies. Un es varu piedalīties pētniecībā, atklāt vēl nezināmas nianses, kas ikdienu padara aizraujošu.

Jā, esmu Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Fizikas nodaļas docents. Vadu lekcijas par fiziku, arī laboratorijas darbus, studentu noslēguma darbus. Studentu skaits, kas izvēlas šo nozari, gan ir mazāks, salīdzinot ar laiku, kad pats studēju. Fiziku šobrīd varētu uzskatīt par samērā ekskluzīvu studiju virzienu, tāpēc noteikti mudinu skolēnus to izvēlēties! Iegūstamās profesijas noteikti ir perspektīvas.

Studentu sagatavotības līmenis ir dažāds, taču kopumā tie, kas nāk uz lekcijām un ir motivēti mācīties, ir gana zinoši. Pašlaik arī augstskolā mēģinām attīstīt uz studentu centrētu pieeju, lekciju laikā nemitīgi vērojot, vai studenti seko līdzi, iedziļinās tēmā un to saprot. Līdz ar to atkarībā no sagatavotības līmeņa studiju materiāls lekciju laikā tiek pielāgots. Priecājos, ka studenti spēj iesaistīties pētījumos – un tāpēc jau studiju laikā sniedz pienesumu arī zinātniskajam darbam.

Jā, sporta dejas ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Aizsāku dejot pamatskolā, un joprojām mani tas aizrauj. Tagad gan vairs aktīvi nepiedalos sacensībās, jo tad būtu jāmaina profesija. Dejoju savam priekam un pašizaugsmei, kopā ar partneri veidojam priekšnesumus. Šopavasar, kad apstākļi bija ierobežoti, Likteņdārzā pat izveidojām laikmetīgās dejas priekšnesumu, kura videomontāžu var noskatīties Youtube.

Tā es līdzsvaroju savu zinātnisko pusi. Amizanti, ka deju studija ir vienīgā vieta, kur mani mēdz saukt par fiziķi.