Esmu tiešām gandarīts, ka tas attīstības virziens un principi, ko pirms 10 gadiem ieviesām, ir sevi attaisnojis. Protams, mūsu uzņemtais kurss tiek pilnveidots, taču ne fundamentāli mainīts. Tematu izvēle un autoru piesaiste, šķirkļu struktūra, apjomi – tie ir “lielie ziloņi”, uz kuriem balstās enciklopēdijas satura veidošana. Ja redzētu, ka kaut kas nestrādā, mēs to nešaubīgi mainītu. Tajā pašā laikā kopā ar redaktorēm un autoriem ik dienu uzlabojam, koriģējam un mainām, ko uzskatām par vajadzīgu – esam pastāvīgā pilnveides procesā. 

Esmu iepazinis daudzas nacionālās universālās enciklopēdijas – gan to satura veidošanas principus, gan pieejamību –, tāpēc varu teikt, ka mūsu enciklopēdija ir kvalitatīva un moderna, mums ir sava, noteikta pieeja un pārliecība, taču allaž esam gatavi arī jaunām iecerēm.

Eiropas un Ziemeļamerikas enciklopēdijas, ar kurām mums ir sadarbība, atrodas ļoti dažādās situācijās – ar privātu un publisku finansējumu, lietojamas bez maksas un ar maksas abonementiem. Ir tādas, kas cīnās ar finanšu problēmām, un ir tādas, kurām ir bagātīgāki budžeti. Katrai valstij ir savi apstākļi un redzējums par enciklopēdijas attīstību. Un mums ar daudzām ir ļoti laba sadarbība, dažkārt arī veselīga sāncensība par labākajiem attīstības risinājumiem.

Praktiski visas enciklopēdijas ir sākušas savu ceļu, digitalizējot drukātos materiālus, kas vēlāk pakāpeniski tiek piemēroti interneta videi. Mūsu enciklopēdija sākās no nulles, kas daudziem ārvalstu kolēģiem radīja izbrīnu, tomēr tas nozīmē, ka jau no pirmās dienas esam bijuši spiesti piemēroties jaunajiem apstākļiem. Es teiktu, tā bija mūsu priekšrocība, jo vajadzēja uzreiz atrast labāko veidu, kā piemērot informāciju digitālai videi – jaunradīto tekstu salikt kopā, izmantojot dažādus papildu materiālus. Gan tehnoloģiski, gan saturiski esam panākuši ļoti labus rezultātus, un tam apliecinājums ir lielais lietotāju skaits.

Es gan 5000 šķirkļus atzīmēju tikai kā būtisku skaitli morālajam tonusam, jo enciklopēdijas apjomu pēc šķirkļu skaita var noteikt tikai nosacīti. Mūsu enciklopēdijā šķirkļi ir garāki, salīdzinot ar caurmēra rakstu garumu ārvalstu enciklopēdijās. Vidēji mūsu šķirkli veido astoņi līdz divpadsmit tūkstoši zīmju jeb četras līdz sešas lapaspuses, kas ir relatīvi daudz! Tāpēc 5000 noteikti ir ievērības cienīgs skaitlis, taču ne precīzais rādītājs par apjomu.

Ir vairākas nozares, kur tēmas un šķirkļu izveidošana ir attīstījusies ļoti raiti, piemēram, literatūra, vēsture, mūzika, sports, daļēji arī bioloģija. Taču ir arī citas, kur viss notiek lēnāk. Tas daļēji ir saistīts ar mūsu pašu kapacitāti – piecām tekstu redaktorēm, kuras jau ar pašreizējo darbu apjomu ir ļoti noslogotas. Tāpat ir zinātņu jomas, kas Latvijā nemaz netiek pētītas, tāpēc tām ir grūti atrast profesionālu autoru.

Tomēr galvenokārt mazāks šķirkļu apjoms ir inženierzinātnēs, jo, gluži vienkārši, humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvjiem ikdienā ir daudz pierastāk nodarboties ar rakstīšanu, uzstāšanos konferencēs. Taču inženierzinātnēs Latvijā ir daudz labu pētnieku, tikai viņi jāiedrošina rakstīt, un arī jāatrod laiks viņu noslogotajā ikdienā.  

Saprotams, ka ir tēmas, par kurām mums ļoti vajadzīgi šķirkļi, taču to iegūšana dažkārt nav vienkāršs ceļš. Mēs arī par to ļoti nesatraucamies, bet fokusējamies uz to, kas ir izdarāms.

Liela daļa no enciklopēdijas lietotājiem ir skolu un augstskolu jaunatne, tāpēc gluži likumsakarīgi, ka meklētākie temati ir tie, kas tiek apskatīti izglītības iestādēs. Tātad, ja skolā apgūst Rūdolfa Blaumaņa daiļradi, tad ļoti daudz tiek skatīti tieši ar šo autoru saistītie šķirkļi. Ja Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā apskata tematu par ķīmisko munīciju Baltijas jūrā, redzu, ka šis šķirklis, kas ikdienā nav tik populārs, noteiktā laikā iegūst daudz skatījumu. Tāpat šķirklis “tiesības” parasti tiek skatīts septembrī un oktobrī, iespējams, saistībā ar tiesību studiju tēmām pirmkursniekiem. Savukārt dažādu nozaru teorijas un metodes tiek galvenokārt skatītas pavasarī, acīmredzot, studentiem gatavojoties kursa un bakalaura darbiem.

Domāju, ka šogad visskatītākais šķirklis būs par Imantu Ziedoni, kas ir vistiešākajā mērā saistīts ar skolu jaunatnes šķirkļu skatījumiem. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā skatītāko šķirkļu sarakstā ir bijuši Andrejs Pumpurs, eposs “Lāčplēsis”, Pirmais pasaules karš, kas noteikti ir tēmas no skolu programmām.

Dažkārt meklētākie šķirkļi ir tieši saistīti ar pasaules aktualitātēm. Piemēram, kad Latvijas 3x3 basketbola komanda ieguva zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs, ļoti daudz lasījumu bija šķirklim par šo sporta veidu. Tāpat nereti izceļas kāds aktieris vai mākslinieks, kura filma vai koncerts tiek rādīts televīzijā. Dažādi notikumi bieži ietekmē enciklopēdijas šķirkļu skatījumu skaitu.

Jā, mums ļoti palīdz nozaru kuratori, kuri savukārt labi pārzina savu kolēģu darbu, bet citus autorus atrodam mēs paši. Es arī vados pēc principa – ja cilvēks ir aizstāvējis disertāciju par kādu konkrētu tēmu, tad ir skaidrs, ka viņš par to var uzrakstīt šķirkli.

Mums bija izveidoti tematiskie plāni katrā nozarē, taču laika gaitā sapratām, ka nemaz nav tik vienkārši tam sekot, tāpēc tagad vairāk raugāmies, kādas ir reālās iespējas un kas šobrīd var uzrakstīt kvalitatīvu materiālu. Droši vien tas mūsu saturā veido zināmu eklektiku, taču tajā pat laikā – loģisku kārtību. Cilvēks ir centrā – ja mums izdodas viņu atrast, tad teksts top.

Tas ir ļoti saistošs darbs, kas ļauj iepazīt visu Latvijas zinātni, visas nozares un to spožākos prātus. Pakāpeniski apgūstam visu Latvijas zinātnes karti, taču atsevišķās tēmās meklējam autorus arī ārvalstīs. 

Nodibināt kontaktu ar potenciālo enciklopēdijas autoru ir īpaša māksla! Daudzi uzreiz saprot, kāda rakstura materiālu mēs meklējam, bet gadās arī, ka kāds speciālists tikai pēc laika “atveras” un sāk rakstīt, saprotot, ka ar viņa zināšanām par tēmu tas nemaz nav tik sarežģīti. Un tad šķirkļi seko cits citam!

Dažkārt risinu arī kādas domstarpības, kad tādas rodas par to vai citu aspektu šķirklī.

Tam noteikti jābūt līdzsvarā! Lielās tēmas, kas tieši neskar Latviju, tiek aprakstītas relatīvi vispārināti, savukārt Latvijas kontekstā tematu aprakstām jau ievērojami detalizētāk. Parasti cenšamies, lai tad, kad top vispārīgs raksts, piemēram, par ķīmiju, paralēli taptu atsevišķs šķirklis arī par ķīmiju Latvijā. Attiecīgi, jomas apakšnozares dod mums priekšstatu par to, ko vajadzētu rakstīt tālāk.

Nē, citās valodās šķirkļus neplānojam tulkot. Pirmkārt, mūsu šķirkļi ir “dzīvi”, tiek regulāri atjaunoti un laboti, tāpēc šāds iztulkots šķirklis arī būtu regulāri jāatjauno, kas prasītu nesamērīgus ieguldījumus. Tehniskie sasniegumi mūsdienās ļauj katram lasītājam tulkošanu veikt ļoti operatīvi, izmantojot tulkošanas rīkus, kas arvien vairāk attīstās. Ļoti labi zinu, ka jau pašlaik enciklopēdiju izmanto cilvēki, kas neprot lasīt latviešu valodā. Tulkošanas problēma drīz paliks arvien mazāka un citu valstu iedzīvotāji, kam vien ir interese par mūsu šķirkļiem, varēs ar tiem brīvi iepazīties.

Šobrīd nē. Uzvirmoja ideja par izdevumu uz Latvijas 110 gadiem, bet tomēr secinājām, ka neredzam tam racionālu pamatojumu, tas prasītu lielu resursu ieguldījumu, ko pašlaik labprātāk ieguldām elektroniskās vides attīstībā. Drukātam izdevumam ir savādākas funkcijas, nekā elektroniskam, taču neizslēdzu iespējas, ka kaut kad tas atkal varētu notikt.

Par šķirkļu pilnveidi domājam pastāvīgi, izmantojam arvien jaunas iespējas un padarām tos interaktīvus, pievienojot video un audio materiālus, arī kartes. Arvien vairāk izmantosim arī mākslīgā intelekta iespējas. Taču centrā ir zinātnieka, pētnieka radītais teksts, viss pārējais ir tikai papildinošs elements. Jāsaka, ka, salīdzinot ar citu valstu nacionālajām universālajām enciklopēdijām, mūsējā tomēr ir relatīvi daudz interaktīvo elementu.

Tehnoloģiski nākotnē vēlamies attīstīt iespēju šķirkļus noklausīties, procesu kontrolējot ar balsi. Tāpat saturiski plānoju, ka tuvākajos gados daudz vairāk akcentēsim ar Lietuvu un Igauniju saistītus tematus.

Norvēģu kolēģi no Lielā norvēģu leksikona (Store norske leksikon) nesen atvēra savu Mazo norvēģu leksikonu (Lille norske leksikon), kas paredzēts pamatskolas vecāko klašu skolēniem. Arī tas ir viens no mērķiem, kuru redzam kā svarīgu enciklopēdijas attīstības ceļā. Tajā nav daudz šķirkļu, teksta valoda ir vienkāršāka. Mēs pat varētu domāt par vēl mazāku bērnu auditoriju, tekstu papildinot ar krāšņām ilustrācijām. Tas būtu papildu izglītības rīks skolās, kā arī iespēja bērnu pieradināt pie enciklopēdijas kā uzticama resursa, kuru var izmantot jau no mazotnes.

Tāpat jādomā par enciklopēdijas redakcijas darbinieku attīstību, izglītojoties un pilnveidojot mūsu prasmes. Izglītošanās šobrīd jau ir kļuvusi par nepieciešamību visos vecumos.

Jā, es izlasu visu! Tas man dod pilnu priekšstatu par enciklopēdijas saturu. Tas ir arī vēl viens acu pāris, vērtējot teksta kvalitāti, ko noteikti izlasa arī redaktores un vēlāk korektore. Es pievēršu uzmanību teksta struktūrai un kādiem diskutabliem aspektiem drīzāk no redakcionālā, ne saturiskā aspekta, arī terminoloģijai. Dažkārt jāizlemj, cik interneta avotus vai literatūras avotus pievienot šķirklim. Mēdzam izšķirties par iespēju pagarināt šķirkļus, kas ir būtiski ne tikai no saturiskā, bet arī no budžeta aspekta. Esmu vēsturnieks un vēsture caurvij praktiski jebkuru šķirkli, likumsakarīgi, ka vēstures šķirkļiem es pievēršu papildu vērību.

Jāpiekrīt klasiskajam teicienam – jo kļūstu vecāks, jo vairāk un vairāk apzinos, cik daudz trūkumu ir manās zināšanās. Man ir milzīga cieņa pret zinātniekiem, pret mūsu šķirkļu autoriem. Domāju, ka viņi ir vistuvāk patiesībai katrs savā jomā, savā nozarē. Viņi nereti desmitiem gadu ir veltījuši kādas konkrētas tēmas izpētei, un viņi to pārzina vislabāk, tāpēc viņu viedoklim var uzticēties. Un tas ir pretstatā tam, ko dažādi pseidoeksperti mēdz sludināt kā savu pēkšņi jaunatklāto “patiesību”.

Mana un redaktoru loma ir “iesaiņot” šo vērtīgo informāciju sakārtotā un labi uztveramā tekstā, ko lasītājs var vienkārši un ātri izmantot. Veidot enciklopēdiju – tas ir mūsu komandas darbs, un laikam jau tagad mēs vislabāk Latvijā zinām, kā to paveikt.