Bija izsludināta vakance uz ilustrāciju redaktora amatu, ko pamanīja paziņa un nodomāja, ka esmu tai piemērota. Izturēju konkursu un pirms pieciem gadiem kļuvu par pirmo un pagaidām vienīgo ilustrāciju redaktori. Man un pārējām redaktorēm bija iespēja piedalīties enciklopēdijas saturiskās un vizuālās izveides procesā. Pētīju citu valstu nacionālās enciklopēdijas, paši veidojām un apspriedām šķirkļu veidošanas metodoloģiju, ilustrāciju atlases principus un veidus. Sākumā redakcijā nebija īsti priekšstata, no kurienes ņemsim ilustrācijas un kādas tās būs. Kad saņēmu pirmos topošos dažādu jomu šķirkļus, sāku meklēt. Tikai vēlāk izveidojās arī budžets ilustrāciju iegādei, tāpat sākām veidot sadarbības ar mūsu partneriem – muzejiem, arhīviem, fotogrāfiem, attēlu vietnēm un piegādātājiem.

Pārsvarā es pati domāju, kādas ilustrācijas iederas attiecīgajā šķirklī, taču ļoti labprāt ņemu vērā autoru ieteikumus. Tas gan nav nekādā veidā viņu pienākums, bet sadarbība ir ļoti vēlama, jo šķirkļi mēdz būt specifiski. Piemēram, nesen tapa šķirklis par ledājiem, kam autors atsūtīja ļoti labas savas fotogrāfijas. Es, uz tām skatoties, redzu vienkārši ainavu, bet attiecīgās jomas pētnieks tajās redz tēmai specifiskas pazīmes. Ja, piemēram, tas ir šķirklis par kādu personību, tad meklēt attēlus jau ir daudz vienkāršāk – zinu, ka vajag kvalitatīvu un pievilcīgu portretfoto. Ja tas ir aktieris, tad papildus būs attēli ar viņa nozīmīgākajām lomām. Ja politiķis – viņu raksturojoši notikumi u.tml.

Šķirkļa galvenajam attēlam ir jāparāda tā kopējā ideja, lai radītu priekšstatu, par ko būs teksts. To ir vieglāk izvēlēties, piemēram, raksturojot kādu arhitektūras stilu ar attiecīgā stila ēkas foto, bet šķirklim par tēmu “patiesība”, kas ir abstrakts jēdziens, ir labi jāpadomā, kā to ilustrēt, lai radītu īstās asociācijas un iztiktu bez banalitātēm. Tad noder dažādas alegorijas, piemērota ir arī plakātu māksla.

Šo gadu laikā man jau ir izveidojusies zināma pieredze, kā un kur piemeklēju ilustrācijas, pie tam man ir jādomā arī par enciklopēdijas kopējo vizuālo stilu. Drukātajā sējumā tas bija vēl jo būtiskāk, jo grāmata uztverama kā vienots veselums. Elektroniskajā vidē katru šķirkli skatām atsevišķi, tomēr arī šeit ir nepieciešams ieturēt stilu, un, piemēram, vienas tēmas titulbildes piemeklēt līdzīgas. Vienlaicīgi ilustrācijas ir jāatrod ļoti operatīvi, man nav doti ne mēneši, ne nedēļas, reizēm vienā dienā jāatrod attēli trīs un vairāk šķirkļiem.

Ik pa laikam tāda vajadzība rodas. Mums bibliotēkā ir fotogrāfs, kurš reizēm palīdz nofotografēt grāmatas, priekšmetus vai cilvēkus. Vēl bija brīnišķīga pieredze, kad organizējām fotosesiju visiem valsts apbalvojumiem Rīgas pilī. Tas bija ļoti īpašs notikums, jo bija jāiesaista prezidenta administrācija, jāsaskaņo laiks. Bija jāatrod īstais apgaismojums un telpa, lai ordeņos neatspīdētu sienu krāsojums. Tāpat fotografējām ordeņus konkrētā secībā, jo tie ir atšķirīgi pēc izmēra, dažādām detaļām, vēl atsevišķi ir lentes, kuras bija jāgludina... Tas bija ļoti intensīvs un strukturēts darba process! Bet rezultāts bija tik labs, ka Andra Tones veidotās augstas kvalitātes fotogrāfijas izmanto arī citas institūcijas un izdevumi.

Protams, ļoti daudz izmantoju un arī speciāli meklēju brīvpieejas resursus, ja vien tie ir atbilstošā kvalitātē, jo tas ietaupa mūsu resursus. Nesen, piemēram, sāku izmantot arī Igaunijas Nacionālo arhīvu, bet tas nav tik vienkārši – viss ir igauniski, jāsaprot, pēc kādas sistēmas informācija ir sakārtota, ar Google Translate palīdzību tulkoju attēlu anotācijas. Enciklopēdijā ilustrāciju aprakstiem ir liela nozīme – izmantojam nevis vispārīgus attēlus, bet iespējami specifiskas un detalizētas tekstu paskaidrojošas ilustrācijas.

Pirmkārt, es izlasu šķirkli. Dažus es varu lasīt “pa diagonāli”, bet citus – ļoti rūpīgi, lai saprastu, kas ir jāpiemeklē, kā arī ņemu vērā autora norādes, ja tādas ir bijušas. Tad arī man rodas priekšstats, ko un kur meklēšu. Attiecīgi pēc atslēgas vārdiem skatos dažādos arhīvos un citās ilustrāciju vietnēs. Ir vairāki aspekti, ko ņemu vērā, neskaitot pašas bildes vizuālo un tehnisko kvalitāti. Skatos, lai ilustrācijas būtu dažādas, atspoguļotu tēmas dažādus aspektus un atbilstu šķirkļa struktūrai, tāpat arī paskaidrotu tekstu. Reizēm, piemēram, lai atrastu vienu ēkas foto, apskatu simtiem attēlu, kur vērtēju gan atbilstošo rakursu, gan apgaismojumu un attēla radīšanas vietu un laiku, protams, arī autortiesības. Jāņem vērā arī datu aizsardzības un ētiskie aspekti, lai attēls nebūtu aizskarošs vai tendenciozs. Nesen man bija jāilustrē šķirklis par politiskajām represijām Padomju Savienībā, par šo tēmu nav daudz oriģinālfoto. Izvēlējos attēlu ar raudošu sievieti politisko represiju upuru piemiņas vietā, kur var redzēt arī garos sarakstus ar cietušo cilvēku vārdiem. Katram attēlam ir savs emocionālais vēstījums un ietekme uz skatītāju. Katrā ziņā enciklopēdijas ilustrēšana atšķiras no tā, kā savu rakstu ilustrētu, piemēram, dzeltenā prese. Tāpat mums svarīgi izvēlēties ilgmūžīgus attēlus jeb tādus, kuru aktualitāte nezudīs pēc īsa laika.

Latvijā tie ir visi lielākie muzeji, arhīvi, ziņu un foto aģentūras ar saviem foto arhīviem, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, individuāli fotogrāfi, kā arī starptautiskas foto aģentūras. Esmu ļoti lepna, ka panācu sadarbību ar Getty Images, kas ir viena no pasaulē lielākajām attēlu krātuvēm. Tur ir arī ļoti plašs vēsturisko ilustrāciju klāsts, kā arī izdevīgi sadarbības noteikumi. Tas ir daudz ērtāk nekā slēgt līgumu ar kādu ārvalstu muzeju vai arhīvu par attiecīgas tēmas bilžu izmantošanu. Taču, protams, ja ir nepieciešamība, sazinos arī ar atsevišķām institūcijām, atkarībā no viņu pretimnākšanas, atbildes ātruma un izmaksām.

Par katru ilustrāciju ir jābūt juridiskai skaidrībai, ka mēs to drīkstam publicēt. Parasti tas ir līgums ar iestādi vai organizāciju, atsevišķu autoru vai vismaz rakstisks apliecinājums man. Jāsaprot, ka autortiesības attiecas ne tikai, piemēram, uz attiecīgo mākslas darbu, bet arī fotogrāfu, kas ir to nofotografējis. Pat ja tā ir kāda latviešu vecmeistara glezna. Cenšos izmantot profesionālu fotogrāfu attēlus, jo kvalitatīvi nofotografēt gleznu ir sarežģīti, īpaši eļļas, kas atstaro gaismu. Lai darbu darītu operatīvāk, cenšos noslēgt līgumu uzreiz par, piemēram, 50 attēlu izmantošanu, nevis vienu.

Man ir bijusi lieliska sadarbība ar daudziem Latvijas fotogrāfiem! Tiešām priecājos, ka ikdienā sanāk sadarboties ar šiem profesionāļiem! Arī visās institūcijās ir brīnišķīgi darbinieki, kas man palīdz atrast nepieciešamos attēlus. Tie ir mani neredzamie palīgi, ar ko ikdienā sastrādājos un kas palīdz veidot enciklopēdijas saturu!

Dažkārt žēl, ka īsti nevaram atļauties izmantot attēlus, ko pārstāv Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), jo par tiem ir jāmaksā katru gadu. Tā kā mums attēlu skaits ikgadu aug, bet budžets īpaši lielāks nepaliek, tāds risinājums mums nav izdevīgs.

Jā, šis darbs bija ļoti saspringts, jo termiņi tiešām bija spiedīgi. Palīdzēja arī mana intuīcija, jo daudzi šķirkli tapa vienlaikus, vienu ilustrāciju dabūju ātrāk, citu vēlāk. Par enciklopēdijas vizuālo izskatu rūpējās māksliniece, taču ilustrāciju sagatavošana bija tikai manā pārziņā.

Jā, gan mana izglītība, gan darba pieredze ļoti palīdz pašreizējā darbā. Esmu beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skolu, kas man ielika pamatīgus pamatus klasiskajā glezniecībā, zīmēšanā, kompozīcijā un citos mākslas priekšmetos. Paralēli pabeidzu arī mūzikas skolu. Studēt tomēr neaizgāju uz Mākslas akadēmiju, bet izvēlējos Latvijas Universitātes komunikācijas zinātni, kur ieguvu arī maģistra grādu. Tas man palīdz orientēties mediju pasaulē. Tāpat man ir pieredze filmu montāžā un režijā, kas man ļauj rīkoties ar audiovizuāliem medijiem un praktiski izmantot dažādu veidu programmatūru. Nesen ieguvu vēl vienu maģistra grādu digitālajās humanitārajās zinātnēs.

Interesanti, ka studiju gados mani interesēja foto žurnālistika, lai arī īsti nesapratu, kur varētu ar to reāli nodarboties. Nopirku milzīgu Getty Images foto žurnālistiskas albumu, ko nebūt nedaru bieži, un tajā ir daudzi materiāli, ar kuriem strādāju šobrīd. Varbūt domas materializējas, jo pašlaik ar šo starptautisko aģentūru sadarbojos!

Man tiešām te patīk strādāt. Nacionālā enciklopēdija ir nozīmīgs projekts, tas ir uzticams informācijas avots latviešu valodā. Ir būtiski, ka salīdzinoši nelielajam latviešu valodas pratēju pulkam varam nodrošināt tik kvalitatīvu saturu. Mūsdienu visdažādākās informācijas pārpilnajā pasaulē tas ir ļoti būtiski.

Liels gandarījums ir tad, kad apzinos – esmu šķirklim ieguvusi unikālus, labus materiālus. Ir sasniegts vizuālais un saturiskais balanss. Un pašlaik jau zinu, ka šādu šķirkļu ir bijis tiešām daudz!