Enciklopēdijas tapšana

Publicēts 2024. gada 31. janvārī

Kā tika ierakstītas marimbas un ksilofona skaņas?

Enciklopēdijas saturu veido ne tikai teksts, bet arī dažādi ilustratīvie materiāli, tostarp audio ieraksti. Ieraksti, kas ilustrē mūzikas instrumentus, top Latvijas Nacionālās bibliotēkas ierakstu studijā un arī speciāli organizētos izbraukumos.

Audio ieraksts Nacionālās enciklopēdijas šķirklim "marimba".

Audio ieraksts Nacionālās enciklopēdijas šķirklim "marimba".

Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas mūziķis Mikus Bāliņš Nacionālajai enciklopēdijai veica marimbas un ksilofona ierakstus šķirkļiem “marimba” un “ksilofons”. Šie divi sitamie mūzikas instrumenti palīdz veidot kopējo orķestra skanējumu, un tam katram ir izteikta individuāla skaņa.

Valoda atspoguļo dzīves realitāti

Jaunākais raksts

Valoda atspoguļo dzīves realitāti

Valoda ir viens no katras nācijas svarīgākajiem stūrakmeņiem, nodrošinot tās pastāvēšanu un attīstību. Un tā mainās līdz ar mums – mainīgo dzīves, zinātnes un tehnoloģiju dabu. Tāpēc jau valoda ir dzīva, saka Dr. habil. hum. Pēteris Vanags, valodnieks, Latvijas Universitātes un Stokholmas Universitātes (Stockholms universitet) profesors, Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas loceklis valodniecības jautājumos, kā arī vairāku šķirkļu autors, arī ļoti būtiskajam šķirklim par latviešu valodu.

Rakstu arhīvs

Latviešu populārās mūzikas nianses

No “Brāļiem Laiviniekiem” līdz pat “Pērkona” roka balādēm, kā arī visu daudzveidīgo populārās latviešu mūzikas veikumu, kas tam pa vidu, – tik bagātīgu šķirkļu krājumu Latvijas Nacionālās enciklopēdijas lasītājiem devusi muzikoloģe Daiga Mazvērsīte. Pati sevi viņa sauc par pagātnes cilvēku, kurš rod prieku, mīlestību uz mūziku apvienojot ar pētniecisku precizitāti, izzinot dažādu vietējo grupu un mūziķu biogrāfijas un muzikālo devumu.

Par labu arhitektūru, smilgām pilsētā un kultūras mantojumu

Pirms intervijas sākuma ieminējos sarunu biedram, ka viņa darba un interešu loma atgādina manu “jājamzirdziņu”, reliģijpētniecību, kurā var būt gan ideju vēsture, gan ekonomisko attiecību vēsture, psiholoģija un mākslas vēsture. Šķiet, piedāvātā paralēle sarunu biedru sevišķi neieintriģēja, toties par arhitektūru domu apmaiņa izvērsās gluži labi. Ar arhitektu un Nacionālās enciklopēdijas nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvi Dr. arch. Jāni Lejnieku sarunājas Māris Zanders.

Vēsture nav “ievietojama” kādas zemes administratīvās robežās

Nav tāda vēstures perioda, kuru pētīt būtu viegli, rotaļājoties. Vai par kuru sabiedrības zināšanas ir izsmeļošas. Tomēr šķiet, ka daži laikmeti prasa no pētnieka īpašu rūpību, neatlaidību un patstāvību domāšanā. Viens no tādiem laikmetiem, manuprāt, ir viduslaiki. Ar Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas locekli viduslaiku vēstures pētniecībā, ražīgu autoru un vēstures zinātnes doktoru Ilgvaru Misānu sarunājas Māris Zanders.

Nacionālā enciklopēdija – mūsu pašapziņas muskulis

No Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) direktores Dagnijas Baltiņas staro degsme un apņēmība palielināt bibliotēkas lomu gan spriestspējīgas sabiedrības stiprināšanā, gan tās iesaisti digitālās transformācijas attīstībā visas valsts mērogā. Nacionālajai enciklopēdijai ir nozīmīga loma šajos jautājumos, pie tam ne tikai Latvijas mērogā, bet arī visas Eiropas nacionālo enciklopēdiju vidū, izceļoties ar savu moderno veidolu.

Akaroloģijas fokusā – ērces!

Ikdienā reti kurš priecājas par ērci, kas rāpo pa piedurkni. Taču akarologus gan tā var ieinteresēt, jo akaroloģijas pētījumu objekts ir ērces. Pasaulē zināmas aptuveni 60 000 ērču sugas, no kurām Latvijā atrodamas ap tūkstoti. Dr. biol. Ineta Salmane ir viena no diviem Latvijas akaralogiem un Nacionālajā enciklopēdijā ir aprakstījusi daudzveidīgo ērču pasauli.

Mūsu Nacionālās enciklopēdijas mērķis ir nemainīgs – būt starp labākajiem

Nacionālā enciklopēdija, kopš redakcijas darba uzsākšanas, pirmajos 10 pastāvēšanas gados ir nepārtraukti attīstījusies. Septiņu darbinieku redakcijā digitāli tapuši teju 5000 šķirkļi, bet uz valsts simtgadi iznācis līdz šim vienīgais drukātais enciklopēdijas izdevums, kuram bija vajadzīgs papildu metiens. Enciklopēdijas veidošana nu jau darbojas kā raits mehānisms, taču saturiski un tehnoloģiski uzlabojumi notiek nemitīgi, uzsver enciklopēdijas galvenais redaktors Dr. hist. Valters Ščerbinskis.

Latvijas kultūras kanona un grāmatniecības vēstures pērles enciklopēdijas sietā

Latvijas kultūras kanons (LKK) izceļ 108 dažādu nozaru kultūras vērtības un izcilākos darbus, kas veidojuši nacionālo identitāti un nācijas unikalitāti. Varētu teikt – mūsu kultūras pati esence, kas būtu jāzina ikvienam! Gan šis, gan “Latviešu grāmatai 500” un citi vērtīgi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) paspārnē esoši projekti vēsta par tēmām, kas atrodamas arī Nacionālās enciklopēdijas šķirkļos. Par tiem plašāk stāsta LNB Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere.

Starp bioloģiju un rododendriem

Dr. biol. Ulda Kondratoviča pārziņā Nacionālajā enciklopēdijā ir bioloģijas joma, par kuru viņš atbild kā Nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvis, kā arī viņš ir divu nozīmīgu šķirkļu – bioloģija un bioloģijas zinātne Latvijā – autors. Interese par augiem, šķiet, likumsakarīgi izaugusi no bērnībā pavadītajiem gadiem Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā, kā arī vēlmes parādīt un pierādīt, cik sarežģīta, daudzveidīga un neaizstājama ir zaļā augu pasaule.

Putniem pa pēdām

Pastaigu mežā vai parkā grūti iedomāties bez putnu dziesmām – treļļiem, čivināšanas, pogošanas... Ornitologi un entuziasti pēc skaņas vien var noteikt, kurš tieši ir konkrētais dziesminieks, izvēloties no 373 Latvijā sastopamajām putnu sugām. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs te noteikti būs viens no labākajiem padomdevējiem, un tieši viņš Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā aprakstījis visas 22 pie mums mītošo putnu kārtas.

Dzīvības sākums

Habilitētās medicīnas doktores un Rīgas Stradiņa universitātes profesores Māras Pilmanes pārziņā ir šķirkļi par cilvēka pirmsākumu jeb embrija stadiju, aprakstot dažādas embrioloģijas nozares un nozīmīgākos pētniekus. Vērtīgi, ka 11 tapušie raksti (šķirkļi) papildināti un 2022. gadā izdoti atsevišķā grāmatā “Embrioloģijas daudzveidība”, bagātinot Latvijas medicīnas literatūras bāzi.

Balets – nemainīgais un modernais

Dr. paed. Guntas Bāliņas mūža galvenā deja ir balets, tomēr Nacionālajā enciklopēdijā ar viņas gādību tapuši šķirkļi ne tikai par baleta vēsturi Latvijā, ievērojamākajiem pašmāju un pasaules baletdejotājiem, bet arī par daudzveidīgajām balles un sporta dejām. Deja – tā nav tikai kustība, bet pašizpausme, kultūra un pat vesels laikmets, ko atklāt ir īpaša prasme.

Filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” dialoga ieraksts somu valodā

Enciklopēdijas saturu veido ne tikai teksts, bet arī ilustratīvie materiāli, tai skaitā audio ieraksti. Nacionālā enciklopēdija piedāvā ieskatīties audio ieraksta aizkulisēs.

Kā tika ierakstītas marimbas un ksilofona skaņas?

Enciklopēdijas saturu veido ne tikai teksts, bet arī dažādi ilustratīvie materiāli, tostarp audio ieraksti. Ieraksti, kas ilustrē mūzikas instrumentus, top Latvijas Nacionālās bibliotēkas ierakstu studijā un arī speciāli organizētos izbraukumos.

Senā un mūsdienīgā folklora

Ar folkloru saprotam ne tikai mūsu priekšteču glabātās tautasdziesmas un tradīcijas, kas nenovēršami ietekmējušas arī 21. gs. latviešu vērtību izpratni, bet arī mūsdienu latviešu ikdienas radošās izpausmes. Nacionālās enciklopēdijas šķirkļus, kas saistīti ar folkloru, pieskata Nozaru redakcijas kolēģijas locekle Dr. philol. Dace Bula, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece.

Kā palīdzēt Google tevi atrast

Lai pircējs vai interesents internetā atrastu kādu konkrētu tīmekļa vietni, tajā jābūt ne tikai noderīgam un pilnvērtīgam saturam un vizuālajam noformējumam, bet arī jāatbilst vairākiem parametriem, kas ļautu tai nonākt meklētājprogrammu atrasto rezultātu listes augšgalā. Šim nolūkam noder SEO (no angļu valodas search engine optimization, latviski ’meklētājoptimizācija’) jeb darbību kopums, kas ir vērsts uz tīmekļa vietnes optimizāciju interneta meklētāju programmu vajadzībām. Arī Nacionālajai enciklopēdijai ir jārūpējas par to, lai lietotāji, ierakstot Google meklētājā kādu atslēgas vārdu, kā vienus no pirmajiem rezultātiem ieraudzītu tieši enciklopēdijas šķirkļus. Šim nolūkam enciklopēdijai palīdz Gints Stašāns, digitālās SEO aģentūras “SEO.lv” vadītājs.

Nacionālās vēstures raksturlielumi

Dr. hist. Arnis Radiņš iekļauts Nacionālās enciklopēdijas padomē kā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, palīdzot pārraudzīt un veicināt Nacionālās enciklopēdijas tapšanu. Latvijas vēsture no visdažādākajiem aspektiem neapšaubāmi aizņem nozīmīgu enciklopēdijas satura daļu, tāpēc šajā sarunā mēģinājām apskatīt nevis atsevišķus notikumus, bet gan saprast, kā vēsture veido priekšstatus par mums pašiem.

Pilskalnu noslēpumu glabātājs

Latvijā apzināto pilskalnu skaits tuvojas 550 – teikām un mītiem apvīti, dažviet labi saglabājušies un redzami, dažviet nezinātāja skatienam pavisam apslēpti. Turklāt katru gadu tiek atklāti arvien jauni pilskalni, kas ne tikai skaidrāk iezīmē mūsdienu Latvijā dzīvojušo sentautu apmešanās vietas dažādos laikos, bet arī liek uzdot jaunus jautājumus par to, kā un kad cilvēki tur dzīvojuši. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Mag. hist. Jānis Asaris Nacionālajā enciklopēdijā apraksta pilskalnus, kuri atrodas Kurzemē, sniedzot vispārīgu informāciju par to vēsturi, izcelsmi, lielumu, kā arī pieminējumiem teikās vai kādā literārā darbā.

Salikt mākslu pa plauktiņiem

Dr. habil. art. Eduarda Kļaviņa rokās ir tēlotājas mākslas jeb vizuālās mākslas šķirkļi Nacionālajā enciklopēdijā. Tajos detalizēti aprakstītas Rietumeiropai raksturīgo mākslas stilu un virzienu galvenās iezīmes un izmaiņas laika gaitā, ietekme uz sava laikmeta mākslu un sabiedrību, kā arī izcelti nozīmīgākie autori. Šīs apkopotās zināšanas noderēs gan entuziasma pilnam interesentam, gan rūpīgam mākslas pazinējam.

Tēvu zeme stūru stūriem

Latvijā ir vairāk nekā 500 pagasti un apmēram 5000 apdzīvoto vietu. Vismaz daļu no tām Nacionālajā enciklopēdijā ir aprakstījusi vēsturniece Elīna Rasnace.

Ticības šķirkļi

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Dr. phil. Valdis Tēraudkalns ir Latvijas Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas loceklis, atbildot par reliģijas jomas atspoguļojumu tajā, kā arī vairāku šķirkļu autors. Mēdz teikt, ka reliģija, tāpat kā politika ir starp tēmām, kuras ar nepazīstamiem cilvēkiem labāk neapspriest, lai nesastrīdētos. Taču, ja par pamatu ņem objektīvus faktus un informāciju, kas par reliģijas tematiku atrodami enciklopēdijā, sarunas var izvērsties krietni vien saturīgākas un dziļākas.

Pašrefleksija un nacionālais potenciāls

Pārstāvot Latvijas Kultūras akadēmiju, tās rektore Dr. art. Rūta Muktupāvela ir Nacionālās enciklopēdijas padomes, kas pārrauga un veicina tās darbību, sastāvā. Aizrautīga un neskopojoties ar labiem vārdiem, viņa ir gandarīta par enciklopēdijas pašreizējo veidolu. Šo darbu nekādi nevar novērtēt pārāk augstu – tas ir viens no mūsu valsts nacionālās pašapziņas stūrakmeņiem.

Sporta vēsture atklāj valsts vēsturi

Viens no vēsturnieka Andra Zeļenkova galvenajiem interešu objektiem ir 20. gs. 20.–30. gadu ziemas sporta veidi Latvijā, īpaši hokejs, kura izlases izveidei un pirmsākumiem autors veltījis arī grāmatu. Tas ir vērtīgs ieguvums Nacionālās enciklopēdijas lasītājiem, jo te atrodami desmitiem unikālu šķirkļu par starpkaru posma sportistiem un viņu sasniegumiem, kas novērtēti arī Eiropas un pasaules mērogā.

Aptvert neaptveramo

Medicīnas profesors Jānis Vētra ir viens no pirmajiem speciālistiem, kuru Nacionālās enciklopēdijas veidošanai uzrunāja tās galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. Turklāt tik milzīgas un nozīmīgas nozares aprakstīšanai kā medicīna. Sarežģītais darbs ir vainagojies ne tikai ar vērtīgiem šķirkļiem, bet arī jaunām nozarē būtiskām definīcijām.

Redaktore un rakstniece ar misijas apziņu

Evijas Laganovskas nonākšana Nacionālās enciklopēdijas redaktores amatā ir prozaiska – “pēc sludinājuma”. Viņai ir plaša pieredze darbā ar visdažādākajiem tekstiem, savukārt interese par kultūru un literatūru ļauj orientēties rediģējamo šķirkļu saturā. Studijas Latvijas Universitātes Valodu un kultūru studiju doktorantūrā un pašas topošais stāstu krājums Evijas ikdienu padara krietni piesātinātu, tomēr ir prieks par jēgpilniem darbiem.

Socioloģija ir visur

Socioloģija izzina dažnedažādus sabiedrības dzīves aspektus, pielietojot gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas metodes, tā skaidro, kā mijiedarbojas indivīdi, grupas un sociālās struktūras. Nacionālajā enciklopēdijā atrodami izsmeļoši socioloģijas un tās apakšnozaru apraksti. Par profesionālu šīs jomas atspoguļošanu atbild Latvijas Universitātes profesore Brigita Zepa.

Valsts – nepārtraukta

Tiesību zinātnieka Dr. iur. Jāņa Plepa interešu lokā ir ne tikai juridiski, bet arī vēsturiski un kultūrvēsturiski temati un diskusijas. Tos visus caurvij zināšanas par Latvijai būtiskiem notikumiem un cilvēkiem, izceļot mūsu valsts nozīmīgos izaugsmes punktus un stiprinot patriotiskās jūtas. Arī iesaistīšanās Nacionālās enciklopēdijas veidošanā kā Nozaru redakcijas kolēģijas biedram un autoram ir veids, kā stiprināt mūsu valsti – jo katrai nācijai ir jābūt enciklopēdijai savā valodā!

Redaktore ar valodnieces aicinājumu

Santa Briede ir viena no nelielās, bet spēcīgās Nacionālās enciklopēdijas redakcijas darbiniecēm, kas turklāt tur strādā gandrīz no paša enciklopēdijas izveides sākuma. Dinamiskā darba vide viņai ļauj sadarboties ar interesantiem cilvēkiem, kā arī paplašināt savas zināšanas par informācijas tehnoloģijām.

Norvēģu nacionālās bagātības

Vēl pirms pāris gadiem šķita, ka lielas, biezas enciklopēdijas vai to ekvivalenti elektroniskā formātā savu popularitāti nepielūdzami zaudē, jo internetā taču var atrast visu par visu. Taču pašlaik izrādās, ka objektīva, nesagrozīta un augsti kvalificētu speciālistu nodrošināta informācija bieži ir atrodama tikai vietnēs ar īpašu kvalitātes zīmogu. Eiropas Parlaments 2018. gadā īpašā iniciatīvā izcēla objektīvas informācijas pieejamību Eiropas Savienībā, norādot, cik teicami šim mērķim kalpo jaunizveidotā Latvijas Nacionālā enciklopēdija un tāpat – Norvēģijas nacionālā enciklopēdija – Lielais norvēģu leksikons (Store norske leksikon), kas dibināts pirms 116 gadiem. Kā mūsdienās attīstās enciklopēdija ar tik senu vēsturi – stāsta tās galvenais redaktors Ēriks Būlstads (Erik Bolstad).

Arhivētie dārgumi

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) ir viens no Nacionālās enciklopēdijas sadarbības partneriem, kas palīdz papildināt šķirkļus ar noderīgiem un pat ekskluzīviem vēstures materiāliem. Tā direktore Māra Sprūdža ir pārliecināta, ka bez arhīva neviena enciklopēdija pat nespētu pastāvēt, jo uzticamie un daudzveidīgie arhīvos saglabātie materiālie sniedz vērtīgu ieskatu par plašu tēmu loku.

Fizika pasaules uzskata pamatā

Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš par fiziku prot runāt patiesi aizrautīgi. Tā, ka satraukums, kas palicis atmiņā no fizikas stundām, kad izdalīja mazās lapiņas ar uzdevumiem, sāk iegūt maigākas aprises. Varbūt tiešām uz fiziku ir vērts paraudzīties ne tikai kā uz milzīgu formulu mudžekli, kur stari, leņķi, masas un ātrumi dzīvo savā stingrā kārtībā, bet kā uz skaidrību viesošām likumsakarībām, kas iemāca saprast pasauli mums visapkārt visās tās izpausmēs.

Pa antīko kultūru pēdām

Antīkā literatūra, filozofija, valsts iekārta un daudzi citi aspekti atstājuši neizdzēšamu iespaidu uz Eiropas kultūru un dzīves izpratni. Nacionālajā enciklopēdijā vairākus sengrieķu literatūras, reliģijas un valodas šķirkļus ir veidojusi Dr. philol. Brigita Kukjalko. Viņa pati gan tekoši runā grieķu valodā, gan pasniedz latīņu un sengrieķu valodu, tāpēc savos šķirkļos nereti pievieno oriģinālus tulkojumus no šīm valodām.

Meklējiet kartē!

“Ja ir enciklopēdija, tad, protams, ir vajadzīgas arī kartes”, saka SIA "Jāņa sēta" padomes priekšsēdētājs Jānis Turlajs, arī Nacionālās enciklopēdijas Ilustrāciju redakcijas kolēģijas loceklis. Viņa pārstāvētais uzņēmums savā jomā ir vadošais Baltijā, tāpēc gluži likumsakarīgi, ka izvēlēts arī Nacionālās enciklopēdijas bagātināšanai. Te gan nav runa par kartēm, ko var izmantot, lai orientētos svešā apvidū, bet kartēm, kas atspoguļo senus notikumus un procesus valstīs un pilsētās, kas dažkārt pat vairs neeksistē.

Ar sirdi ledū

Apskatot jebkuru globusu, zinām, ka abi zemeslodes poli ir baltu ledāju klāti, taču vien retajam ir izdevies tos apskatīt klātienē. Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pētnieks Dr. ģeol. Kristaps Lamsters ir viens no retajiem, kurš ir bijis gan dienvidu, gan ziemeļu polārajos apgabalos, ekspedīcijās pētot tieši ledāju stāvokli. Savu aculiecinieka pieredzi zinātnieks iekļāvis arī vairākos Nacionālās enciklopēdijas šķirkļos.

Uzmanības centrā – kukainītis!

No mūsdienās zināmajiem dzīvajiem organismiem apmēram divas trešdaļas ir kukaiņi – tieši ar tik vērienīgu teikumu sākas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis “entomoloģija”. Kas to būtu domājis, ka šo mazo radībiņu ir tik daudz! Šķirkļa autors Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Dr. biol. Voldemārs Spuņģis ir izpētījis vien nelielu daļu no kukaiņu plašā klāsta, taču tas darīts ar lielu mīlestību pret dzīvo dabu un īpaši – kukaiņu klasi.

Ilustrāciju māksla

Enciklopēdija bez ilustrācijām – fotogrāfijām, zīmējumiem, kartēm, shēmām, audio, video u.c. ‒ noteikti būtu krietni mazāk interesanta un vērtīga. Taču, ja katra šķirkļa ilustrācijas tiek piemeklētas ar tādu rūpību, kā to dara Nacionālās enciklopēdijas ilustrāciju redaktore Asnāte Rībena, tad tas piešķir enciklopēdijai īpašu bagātību!

Enciklopēdija trāpījusi tieši laikā

Nacionālās enciklopēdijas saturs ir izcils, tāpēc mūsu pienākums bija tai nodrošināt līdzvērtīgu tehnisko risinājumu – lai ir ērti gan enciklopēdijas veidotājiem, gan, protams, plašajam lietotāju lokam, norāda Anita Vasiļjeva, sabiedrības “Tilde” veidotā zinību resursa “letonika.lv” vadītāja.

Vēsture jāzina, lai to neatkārtotu

Dr. hist. Daina Bleiere savā vēsturnieces interešu lokā īpaši ir turējusi 20. gs. padomju režīma vēsturi, kas nozīmē iedziļināšanos pret Latvijas iedzīvotājiem vērstajās represijās, tāpat arī interesi par politiķiem, kas veidoja režīma seju. Šai tematikai, tāpat kā vēstures un politikas zinātnes problēmām, autore Nacionālajā enciklopēdija veltījusi jau 35 šķirkļus.

Enciklopēdija redaktores acīm

Ikvienam Nacionālās enciklopēdijas šķirklim ir konkrēts autors, taču par šķirkļa pasūtīšanu, rediģēšanu, ievietošanu un saistību ar pārējiem šķirkļiem rūpējas kāda no piecām tekstu redaktorēm. Ieva Heimane ir viena no viņām, enciklopēdijā strādā kopš tās pirmsākumiem un šajā sarunā atklāj apjomīgā darba aizkulises.

Enciklopēdijas māksla

Māra Lāce, pārstāvot savu vadīto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM), ir Nacionālās enciklopēdijas padomes locekle. Padomes uzdevums ir enciklopēdijas darba pārraudzība un attīstības veicināšana. Un tas lieliski saskan ar Māras Lāces pārliecību par enciklopēdijas nepieciešamību un augsto kvalitāti, no muzeja krājumiem nodrošinot arī nepieciešamās ilustrācijas ar mākslu saistītajiem šķirkļiem.

Komunikācija teorijā un praksē

Kā mēs komunicējam, kāpēc tieši tā un ko no mūsu raidītā uztver vēstījuma saņēmējs – tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes rod dažādi komunikācijas pētnieki. Komunikācijas zinātnes nozares tēmas Nacionālajā enciklopēdijā uzmana Dr.sc.soc. Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un Komunikācijas fakultātes dekāne, kas gan veido šķirkļus, gan darbojas Nozaru redakcijas kolēģijā.

Saprotami par fiziku

Temati, kas skolas laika fizikas stundās liek pasvīst ne vienam vien skolēnam, ir plaši aprakstīti arī Nacionālajā enciklopēdijā – kādam noderēs, lai papildinātu zināšanas par aktuālo mācību vielu, kamēr kādam citam – lai beidzot saprastu šīs daudzpusīgās dabaszinātņu nozares atslēgterminus.

Enciklopēdija un dizains

Orians Anvari ir Nacionālās enciklopēdijas elektroniskās versijas dizaineris jeb cilvēks, kas ir izveidojis to, kā enciklopēdija šobrīd izskatās un kā tā ir lietojama.

Filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” dialoga ieraksts vācu valodā

Enciklopēdijas saturu veido ne tikai teksts, bet arī dažādi ilustratīvie materiāli. Nacionālā enciklopēdija piedāvā ieskatīties audio ieraksta aizkulisēs.

Enciklopēdistes aizraujošais mūžs

Astrīdas Iltneres profesionālais mūžs bijis saistīts ar grāmatniecību teju 50 gadu garumā. Viņa kā profesionāla redaktore bijusi klāt gan pie pazīstamās Latvijas padomju enciklopēdijas radīšanas, gan šobrīd turpina darbu Nacionālās enciklopēdijas redakcijā.

Pie latviešu literārās bagātības stikla kalna

Kārtīgiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklētājiem un grāmatu tārpiem Dr. habil. philol. Benedikta Kalnača pienākumi varētu šķist kā sapnis – darba laikā var lasīt grāmatas! Literatūrzinātnieka mīlestība pret rakstīto vārdu jau kopš skolas laika likusi viņam padziļināti pētīt dažādu autoru dzīves gājumu un viņu literāros tekstus, iekļaušanos laikmeta strāvojumos, kā arī sacerējumu nonākšanu uz teātra skatuves.

Filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” dialoga ieraksts franču valodā

Enciklopēdijas saturu veido ne tikai teksts, bet arī ilustratīvie materiāli, tai skaitā audio ieraksti. Nacionālā enciklopēdija piedāvā ieskatīties audio ieraksta aizkulisēs.

Latviešu valodā jāspēj rakstīt par visu

Andris Vilks ir nesaraujami saistīts ar vismaz diviem lieliem kultūras fenomeniem Latvijas sabiedrībā – vairāk nekā 30 gadus vada Latvijas Nacionālo bibliotēku un tikpat ilgi ir saistīts ar Latvijas Nacionālās enciklopēdijas veidošanu kopš valsts neatkarības atgūšanas.

Populārās mūzikas ābece

Klāss Vāvere ir Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvis populārajā mūzikā, koordinējot un radot materiālus par ievērojamākajām ārvalstu populārās mūzikas ikonām, kuras zina pat cilvēki, kuri ar mūziku saskaras, vien ieslēdzot virtuvē radio.

Precīzi un vispusīgi: arhitektūras vēstures šķirkļi enciklopēdijā

Inga Karlštrēma ir autore vairāk nekā 20 Nacionālās enciklopēdijas šķirkļiem, kas saistīti ar dažādām arhitektūras tēmām – industriālo arhitektūru un arhitektūras stiliem.

Filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” dialoga ieraksts latviešu valodā

Enciklopēdijas saturu veido ne tikai teksts, bet arī ilustratīvie materiāli, tai skaitā audio ieraksti. Nacionālā enciklopēdija piedāvā ieskatīties audio ieraksta aizkulisēs

Kur slēpjas mūzikas spēks?

Dr. art. Arnolds Laimonis Klotiņš Nacionālajā enciklopēdijā ir spējis teorētiski aprakstīt ko tik visaptverošu, bet reizē vārdos grūti ietveramu kā šķirkli “mūzika”. Droši vien tas iespējams vien tāpēc, ka lielākā daļa autora mūža bijusi saistīta ar mūzikas aprakstīšanu, vērtēšanu un padziļinātu izpēti.

Filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” dialoga ieraksts lietuviešu valodā

Nacionālā enciklopēdija piedāvā ieskatīties, kā tapa audio ieraksts šķirklim "lietuviešu valoda".

Filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” dialoga ieraksts lībiešu valodā

Enciklopēdijas saturu veido ne tikai teksts, bet arī dažādi ilustratīvie materiāli. Nacionālā enciklopēdija piedāvā ieskatīties audio ieraksta aizkulisēs.

Kā tika ierakstītas trompetes skaņas?

Enciklopēdijas saturu veido ne tikai teksts, bet arī dažādi ilustratīvie materiāli, tostarp audio ieraksti.

Skatīt visu rakstu arhīvu