AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 21. maijā
Gita Rēvalde

augstākā izglītība Latvijā

(lībiešu kuordimi opātõks Lețmōl, latgaliešu augstuokuo izgleiteiba Latvejā)
Latvijā valsts atzītu augstākās izglītības diplomu var iegūt, studējot valsts akreditētā augstskolā vai akreditētā koledžā akreditētā studiju virzienā un studiju programmā.

Saistītie šķirkļi

  • arodizglītība Latvijā
  • augstākā izglītība
  • Baltijas Universitāte
  • interešu izglītība Latvijā
  • Latvijas izglītības politika
  • pamatizglītība un vispārējā vidējā izglītība Latvijā
  • pirmsskolas izglītība Latvijā
  • pieaugušo izglītība Latvijā
  • speciālā izglītība Latvijā
Latvijas Universitātes galvenā ēka. Rīga, 2017. gads.

Latvijas Universitātes galvenā ēka. Rīga, 2017. gads.

Fotogrāfs Toms Grīnbergs. Avots: Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.

Satura rādītājs

  • 1.
    Pamatprincipu īss raksturojums
  • 2.
    Īsa vēsture
  • 3.
    Pašreizējais attīstības stāvoklis
  • 4.
    Augstskolu uzskaitījums un raksturojums
  • 5.
    Nozīmīgākās institūcijas
  • 6.
    Nozīmīgākās profesionālās organizācijas
  • 7.
    Nozīmīgākie darbinieki
  • 8.
    Nozīmīgākās studentu organizācijas
  • Multivide 6
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Pamatprincipu īss raksturojums
  • 2.
    Īsa vēsture
  • 3.
    Pašreizējais attīstības stāvoklis
  • 4.
    Augstskolu uzskaitījums un raksturojums
  • 5.
    Nozīmīgākās institūcijas
  • 6.
    Nozīmīgākās profesionālās organizācijas
  • 7.
    Nozīmīgākie darbinieki
  • 8.
    Nozīmīgākās studentu organizācijas
Pamatprincipu īss raksturojums

Augstāko izglītību iegūst pēc vidējās izglītības, un tā tiek iedalīta bakalaura, maģistra un doktorantūras studijās, kā arī  koledžas līmeņa studijās, kas ir  bakalaura studiju daļa (2‒3 gadus pilna laika profesionālās studijas). Bakalaura studijas ilgst 3‒4 gadus, maģistra ‒ 1‒2 gadus, bet maģistra grāda iegūšanai kopā jāstudē piecus gadus. Gan bakalaura, gan maģistra studijas var būt gan profesionālas, gan akadēmiskas. Doktorantūra ir trešā augstākās izglītības pakāpe. Doktorantūra ilgst 3‒4 gadus.

Augstākā izglītība Latvijā tiek iedalīta akadēmiskā un profesionālā. To apgūst akadēmiskā un profesionālā bakalaura un maģistra studijās. Profesionālās augstākās izglītības studijās iegūst ne tikai grādu, bet arī profesionālo kvalifikāciju. Doktorantūra Latvijā ir tikai akadēmiska, un tā uzskatāma gan par visaugstāko izglītības pakāpi, gan par zinātniskā darba iesākumu. Bakalaura, maģistra un doktorantūras līmeņa studijas var apgūt augstskolās.

Augstskolas Latvijā tiek dalītas augstskolās, akadēmijās un universitātēs. Augstskola drīkst saukties par universitāti, akadēmiju vai augstskolu, ja tā atbilst noteiktiem kritērijiem. Koledžas līmeņa studijas ir 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studijas, un tās parasti apgūst koledžās, bet arī augstskolas var īstenot koledžas līmeņa programmas.

Īsa vēsture

1862.–1918. gads ir augstākās izglītības pirmsākumi Latvijas teritorijā. Pirmā augstskola tagadējās Latvijas teritorijā (tā laika Krievijas Impērijas sastāvā) tika atvērta Rīgā 14.10.1862. ‒ Rīgas Politehnikums. Tā bija arī pirmā tehniskā augstskola Baltijā. Tā tika veidota pēc Cīrihes un Karlsrūes tehnisko augstskolu parauga. Tai bija sešas nodaļas: Inženierzinātņu, Ķīmijas, Lauksaimniecības, Mehānikas, Tirdzniecības, Arhitektūras. 1869.‒1888. gadā darbojās arī Mērniecības nodaļa. Rīgas Politehnikums bija privāta augstskola, kurā mācījās tikai vīrieši vācu valodā; studijas bija par maksu.

1918.‒1940. gadā raksturīga nacionālas augstākās izglītības un zinātnes rašanās un attīstība neatkarīgajā Latvijas valstī. Galvenais augstākās izglītības uzdevums bija sagatavot augstākā līmeņa profesionāļus un attīstīt zinātni nacionālas valsts izaugsmei. 28.09.1919. Rīgas Politehniskā institūta ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā, tika nodibināta Latvijas Augstskola ar deviņām fakultātēm, kas kļuva par izglītības, zinātnes, kultūras centru. Pirmo reizi varēja studēt latviešu valodā. Latvijas Augstskolā tika ielikti augstskolu autonomijas un pašpārvaldes pamati, pieņemot augstskolas Satversmi 1923. gadā (no tā laika Latvijas Universitāte, LU). Šajā laikā radās arī studentu organizācijas, kas izcēlās ar augstu sabiedrisko aktivitāti. 1919. gadā tika nodibināta Mākslas akadēmija (tagad Latvijas Mākslas akadēmija, LMA) un 1921. gadā – konservatorija (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, JVLMA). 1939. gadā Latvijā darbojās šādas augstskolas – LU, LMA, Latvijas Konservatorija, 1939. gadā dibināta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, LBTU). Par studijām pārsvarā bija jāmaksā. Pastāvēja arī privātās augstskolas – Rīgas Komercinstitūts, Komerczinību institūts un etnisko minoritāšu augstskolas, piemēram, vācu Herdera institūts (1921‒1939), kas gatavoja teologus, skolotājus, juristus vācu valodā. 1920./1921. mācību gadā Latvijā augstskolas absolvēja apmēram 4000 studentu, 1930./1931. ‒ vairāk nekā 9000, 1937./1938. ‒ vairāk nekā 7000 studentu. Pēc studentu skaita uz 10 000 iedzīvotāju 20. gs. 30. gados Latvija bija 1. vietā Eiropā.

Padomju okupācijas laikā (1940‒1991) augstākajai izglītībai Latvijā raksturīga augsta centralizācijas pakāpe. Esošās augstskolas tika pārveidotas pēc vienota Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) augstskolu modeļa. Studiju programmas tika izstrādātas centralizēti PSRS, un visās programmās tika ietverta padomju marksisma‒ļeņinisma ideoloģija, kas sevišķi ietekmēja studijas sociālajās zinātnēs. Studijas parasti ilga 5‒6 gadus, noslēdzās ar diplomdarbu. Studijas varēja turpināt aspirantūrā, kas pēc sekmīgas disertācijas uzrakstīšanas un aizstāvēšanas noslēdzās ar zinātņu kandidāta nosaukuma iegūšanu. Nākamā pakāpe bija habilitācija, kuru pabeidzot ieguva zinātņu doktora grādu. Šo pakāpju piešķiršana notika centralizēti PSRS līmenī. 1940. gadā PSRS valdība atcēla LU Satversmi, saglabājot universitātes nosaukumu.

1945. gadā tika nodibināta jauna augstskola – Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valodu un literatūras pedagoģijas institūts (1958. gadā tas tika slēgts). 1946. gadā nodibināja Latvijas Fiziskās kultūras institūtu. 1948. gadā dibināja Latvijas Teātra institūtu, ko 1951. gadā pārveidoja par Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti. 1950. gadā uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes nodibināja Rīgas Medicīnas institūtu, 1952. gadā – Daugavpils Pedagoģijas institūtu, 1954. gadā – Liepājas Pedagoģijas institūtu. 1960. gadā nodibināja arī Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu, kurā studēja studenti no PSRS draudzīgām valstīm.

1907. gada pastkarte ar Rīgas Politehniskā institūta ēku (tagad Latvijas Universitātes galvenā ēka).

1907. gada pastkarte ar Rīgas Politehniskā institūta ēku (tagad Latvijas Universitātes galvenā ēka).

Fotogrāfs Toms Grīnbergs. Avots: Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.

Augstskolas Latvijā 20. gs. 20. gados.

Augstskolas Latvijā 20. gs. 20. gados.

Autors Mārtiņš Lapiņš. Avots: Latvijas Valsts arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Pašreizējais attīstības stāvoklis

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas augstākā izglītība pielāgojās Eiropas augstākās izglītības prasībām, augstskolas kļuva autonomas pašpārvaldes iestādes, uzņemoties atbildību par studiju programmu izstrādi, grādu piešķiršanu un vēlāk arī budžetu. Augstskolu satversmes tika apstiprinātas Saeimā. Studēt gribētāju skaits strauji pieauga, līdz ar to radās vairākas jaunas valsts augstskolas (Ventspils Augstskola (VeA), Vidzemes Augstskola, ViA); tika nodibinātas privātās augstskolas. Studentu skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs no 46 000 studentu 1990./1991. mācību gadā pieauga līdz maksimumam 2005./2006. mācību gadā (131 072 studenti), pēc tam atkal samazinoties līdz 82914 studentiem 2016./2017. mācību gadā.

Ieviešot augstskolu un studiju programmu akreditāciju un 1996. gadā Latvijai kļūstot par Boloņas procesa dalībvalsti, Latvijas augstskolu diplomi kļuva pielīdzināmi Rietumeiropas un citu attīstīto valstu augstskolu diplomiem. Tika ieviests studiju dalījums trīs līmeņos – bakalaura, maģistra un doktora studijās. PSRS zinātņu kandidāta un doktora grāds tika pielīdzināts Latvijas Republikas doktora zinātniskajam grādam.

Vairākas augstskolas paplašināja studiju piedāvājumu un kļuva par universitātēm. Universitātes kļuva par galvenajiem izglītības, kultūras un zinātnes virzītājspēkiem, tajās koncentrējās galvenais cilvēkkapitāls un līdzekļi zinātniskajai pētniecībai.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004.‒2006. gadā izglītībā un zinātnē bija pieejami 57,3 miljoni struktūrfondu līdzekļu, 2007.‒2013. gadā apmēram 881 miljoni. Tika uzlabota infrastruktūra, iepirktas zinātniskās iekārtas, nodrošinot pasaules līmeņa augstākās izglītības un zinātnes bāzi. Tā rezultātā tapušas jaunas modernas augstskolu celtnes – LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā, pilnveidojas Ķīpsalas studentu pilsētiņa Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un citas.

Augstskolu uzskaitījums un raksturojums

2017. gadā Latvijā bija 16 valsts augstskolas, no tām sešas universitātes (LU, RTU, RSU, LBTU, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte), kā arī desmit akadēmijas un augstskolas (Banku augstskola, JVLMA, Latvijas Jūras akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), LMA, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, ViA, VeA).

Augstskolas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, izņemot RSU, kura atrodas Veselības ministrijas pārraudzībā, LBTU, kura atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā, LKA, LMA, JVLMA, kuras atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā, un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kura atrodas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā. Valsts augstskolām, izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ir augsta autonomijas pakāpe un atvasinātas publiskas personas statuss.

2017. gadā Latvijā darbojās 11 privātās augstskolas, no kurām lielākās ir Baltijas Starptautiskā akadēmija, Biznesa augstskola “Turība”, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”. Vairākas augstskolas radušās uz Rīgas Aviācijas universitātes bāzes, piemēram, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Transporta un sakaru institūts. LU sastāvā esošajās Rīgas Juridiskajā augstskolā un Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga) studijas notiek angļu valodā. 2017. gadā Latvijā darbojās arī divas ārvalstu katoļu augstskolas Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles: Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Rīgas Teoloģijas institūts.

Studentu skaitam samazinoties, vairākas augstskolas un koledžas tika pievienotas universitātēm ‒ 2017. gadā tika likvidēta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), studentus un resursus nododot LU; Daugavpils Medicīnas koledža tika pievienota DU. Latvijā 2017. gadā darbojās arī 12 valsts un piecas valsts augstskolu koledžas, no kurām galvenā ‒ Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas Tehniskā koledža, vairākas medicīnas koledžas, vairākas koledžas reģionos ‒ Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža, Liepājas Jūrniecības koledža, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Malnavas koledža, trīs Iekšlietu ministrijas koledžas ‒ Valsts policijas koledža, Valsts robežsardzes koledža, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža. Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā, citas – Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Dažu valsts koledžu sastāvā ir arī profesionālās vidusskolas.

Latvijā darbojas arī astoņas juridisko personu koledžas, no kurām lielākās ir Alberta koledža un Juridiskā koledža.

Latvijā ir pieejamas valsts finansētas budžeta vietas pārsvarā inženierzinātnēs, dabas zinātnēs, medicīnā. Studiju maksu uz citām studiju vietām augstskolas var noteikt pašas. Privātās augstskolās studijas pārsvarā ir par maksu. 2016./2017. mācību gadā par valsts budžeta līdzekļiem mācījās 42 % studentu.

Studijas pārsvarā notiek latviešu valodā. Valsts augstskolās drīkst mācīt tikai Eiropas Savienības (ES) valodās, privātām augstskolām ierobežojumu nav. Krievu valodā Latvijā studē 5 %, angļu valodā 10 %, citā 1 %, bilingvāli 2 % no studentu kopskaita. Augstskolas nodarbojas ar augstākās izglītības eksportu un piesaista ārzemju studentus. Visvairāk ārzemju studentu no valsts augstskolām 2016./2017. mācību gadā piesaistīja RSU (22 %), RTU (11 %), LU (7 %), no privātajām augstskolām – Rīgas Ekonomikas augstskola (37 %), Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (32 %), Rīgas Aeronavigācijas institūts (27 %). Ārzemju studentu skaits katru gadu strauji pieaug. 2016./2017. mācību gadā visvairāk ārzemju studentu Latvijā mācījās no Vācijas (1182), Uzbekistānas (1057), Indijas (750), Krievijas (603), Zviedrijas (369), Kazahstānas (358), Francijas (346). Salīdzinot ar 2015./2016. mācību gadu, ārzemju studentu skaits pieaudzis par 25,9 %.

1991.–2016. gadā Latvijā augstāko izglītību apguvuši kopā apmēram 446 000 absolventu. Latvijas augstskolas un koledžas 2016. gadā absolvēja 15796 studentu, no tiem valsts augstskolas – 10749, privātās – 2556, valsts koledžas – 1640, privātās koledžas – 851. Akadēmisko bakalaura grādu ieguva 22 %, profesionālo – 38 %, akadēmiskā maģistra grādu – 11 %, profesionālo maģistra grādu – 16 %, profesionālo 5. līmeņa kvalifikāciju (ārsts u. c.) – 4 %. Doktora grādu ieguvušo skaits Latvijā ir nepietiekams. Tas apdraud nozares ilgtspēju un cilvēkresursu atjaunošanos: 2000.‒2016. gadā kopā doktora grādu ieguvušas 2709 personas, 2016. gadā ‒ 197 (no tām LU – 94, RTU – 39, RSU – 17, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) – 15, DU – pieci, LMA – pieci, LKA– četri, Liepājas Universitātē – trīs).

2016./2017. mācību gadā Latvijas augstskolās un koledžās dominēja sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apguva 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. 2016./2017. mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3 %, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6 %, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu.

No Latvijas augstskolām 2017. gadā prestižajā QS (Quacquarelli Symonds) pasaules augstskolu reitingā bija RTU (651.‒700. vieta) un LU (701.‒750. vieta).

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Ķīpsalā. Rīga, 2016. gads.

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Ķīpsalā. Rīga, 2016. gads.

Avots: Rīgas Tehniskā universitāte/LETA.

Latvijas Mākslas akadēmija, Rīga, 2012. gads.

Latvijas Mākslas akadēmija, Rīga, 2012. gads.

Fotogrāfs Indriķis Stūrmanis.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava, 2014. gads.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava, 2014. gads.

Fotogrāfs Eduards Kapša. Avots: Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Nozīmīgākās institūcijas

Latvijas augstskolas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas funkcionālā pārraudzībā. Dažādas uzraudzības funkcijas ir deleģētās arī Augstākās izglītības padomei, Akadēmiskajam informācijas centram, Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Darbojas arī Eiropas finansējuma piešķiršanai izveidotas iestādes – Valsts izglītības un attīstības aģentūra, Centrālā finanšu un līguma aģentūra ‒, kurās augstskolas, piesakot projektus, var saņemt finansējumu dažādiem mērķiem.

Augstākās izglītības padome ir koleģiāls lēmējorgāns, kuru veido 12 no dažādām ar augstāko izglītību saistītām organizācijām deleģēti pārstāvji, kurus apstiprina Saeima. Padome izstrādā augstākās izglītības attīstības nacionālo koncepciju, ilgtermiņa plānus augstākajā izglītībā, veicina augstskolu līdztiesīgu attīstību, izstrādā priekšlikumus par budžetu finansēto vietu skaitam katrā nozarē un par augstskolu struktūru valstī. Augstākās izglītības padome pārrauga profesoru padomes un pieņem lēmumus par augstskolu (un koledžu) institucionālo akreditāciju. Padomei ir tiesības pieprasīt ārkārtas akreditāciju. 2017. gadā Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs bija Jānis Vētra.

Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības diplomu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs. Kopš 2015. gada centrā izveidotā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra organizē studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu, kā arī uztur studiju virzienu reģistru. Aģentūra izstrādā studiju virzienu vērtēšanas metodiku un procedūras, kas atbilst Boloņas procesa ietvaros veidotajā Eiropas augstākās izglītības telpā pieņemtajiem standartiem un vadlīnijām augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. 1996.‒2015. gadā akreditācijas procesu organizēja un akreditēto studiju programmu datu bāzi uzturēja Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs un lēmumus pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā akreditācijas komisija.

Izglītības kvalitātes valsts dienests ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas uztur augstskolu un zinātnisko institūtu reģistru, licencēto programmu reģistru, izskata privātpersonu iesniegumus izglītības iestāžu darbības un izglītības procesa īstenošanas jautājumos, veic pārbaudes augstskolās un koledžās.

Nozīmīgākās profesionālās organizācijas

Lai nodrošinātu sadarbību un iesaistītos augstākās izglītības politikas veidošanā, Latvijā darbojas vairākas nozares organizācijas. Augstskolu intereses pārstāv Latvijas Rektoru padome. Tā ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas apvieno visu Latvijas augstskolu rektorus. Rektoru padome koordinē augstskolu sadarbību un organizē kopējos pasākumus, piedalās valsts augstākās izglītības politikas veidošanā un konsultē valsti augstākās izglītības dokumentu izstrādē. Ministrijām jāsaskaņo normatīvo aktu projekti augstākajā izglītībā un zinātnes jomā ar Rektoru padomi. Padomes priekšsēdētājs 2017. gadā bija Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Privāto augstskolu intereses pārstāv arī Latvijas Privāto augstskolu asociācija, kas apvieno visu privāto augstskolu rektorus.

Latvijas Koledžu asociācija ir biedrība, kas pārstāv koledžu intereses. Asociācija apvieno koledžu direktorus. Tās mērķis ir veicināt koledžu un augstskolu, kas īsteno 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, attīstību un pilnveidošanos, darbības efektivitātes paaugstināšanu, sadarbību valsts un starptautiskā mērogā. Latvijas Koledžu asociācija izstrādā priekšlikumus koledžu attīstības stratēģijai. 2017. gadā asociāciju vadīja Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats.

Latvijas Augstskolu profesoru asociācija ir sabiedriska organizācija, dibināta 1996. gadā, lai sekmētu Latvijas augstākās izglītības stratēģijas izstrādāšanu, paaugstinātu profesoru prestižu un viņu sociālo stāvokli, iekļautos starptautiskajos akadēmiskajos procesos. Asociācija piedalās to normatīvo aktu izstrādē, kas attiecas un profesoru ievēlēšanas kārtību un citiem jautājumiem. Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas vadītāja 2017. gadā bija LLU profesore Baiba Rivža.

Latvijas Universitāšu asociācija dibināta 2009. gadā ar nolūku koordinēt universitāšu darbību, veicinot augstākās izglītības un zinātnes attīstību un nostiprinot universitāšu līmeņa izglītību Latvijā. Asociācijā apvienojušās visas sešas Latvijas universitātes. Asociācijas valdes priekšsēdētājs mainās rotācijas kārtībā. 2017. gadā Latvijas Universitāšu asociācijas valdes priekšsēdētājs bija RTU rektors Leonīds Ribickis.

Nozīmīgākie darbinieki

Nozīmīgs darbinieks Latvijas augstākajā izglītībā ir Pauls Valdens (Paul Walden) – Rīgas Politehniskā institūta rektors (1902‒1905) un Latvijas Augstskolas rektors (1918‒1919). Mecenāta Kristapa Morberga 1925. gadā sastādītais testaments paredzēja ievērojamu atbalstu centīgiem latviešu studentiem. K. Morbergs uzskatāms par mecenātisma tradīciju aizsācēju augstākajā izglītībā. Pēc neatkarības atgūšanas nozīmīga bijusi pirmo vēlēto rektoru darbība. Pirmais vēlētais LU rektors Juris Zaķis veicināja pāreju uz trīs līmeņu augstākās izglītības sistēmu. Nozīmīga bijusi arī pirmā RTU rektora pēc neatkarības iegūšanas Egons Lavendeļa, kā arī ilggadējā RTU rektora Ivara Knēta darbība. Viņi devuši ieguldījumu inženieru izglītības modernizācijā Latvijā. Nozīmīgu ieguldījumu devusi arī Augstākās izglītības padomes ilggadējā priekšsēdētāja, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas vadītāja, bijusī izglītības un zinātnes ministre B. Rivža. Viens no pirmajiem Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktoriem Atis Kapenieks vadīja Augstskolu likuma izstrādi. J. Vētra ir pirmais RSU rektors atjaunotajā Latvijā, Rektoru padomes priekšsēdētājs, vēlāk Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs. Pēteris Laķis un Jānis Siliņš izveidojuši LKA. Kādreizējais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis aktīvi piedalījies zinātnes attīstības veicināšanā augstskolās. Andrejs Rauhvargers ilgus gadus pārstāvējis Latviju Boloņas procesa darba grupā Eiropā. Kādreizējais LLU rektors Juris Skujāns attīstījis lauksaimniecības izglītību. L. Ribickis devis ieguldījumu tehnisko zinātņu attīstībā un augstskolu īpašumu jautājumu sakārtošanā. RSU rektors Jānis Gardovskis sniedzis lielu ieguldījumu medicīnas studiju infrastruktūras izveidē. Nozīmīga ir arī bijušās Banku augstskolas rektores un Rektoru padomes priekšsēdētājas Tatjanas Volkovas darbība. 2017. gadā viņa bija Studiju akreditācijas un studiju programmu licencēšanas komisijas priekšsēdētāja.

Nozīmīgākās studentu organizācijas

Neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolās un koledžās ir studējošo pašpārvalde, kuras dalībnieki tiek ievēlēti no studentu vides. Studentu pašpārvalde pārstāv arī augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām. Studējošo pārstāvji tiek ievēlēti fakultāšu domēs, augstskolas Senātā (vismaz 20 %) un augstskolas Satversmes sapulcē (vismaz 20 %); tiem ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošos.  

Latvijas Studentu apvienība radās 1994. gadā, tās sākotnējais mērķis bija panākt obligātā kara dienesta atcelšanu. Šobrīd Latvijas Studentu apvienība pārstāv visu Latvijā studējošo intereses valsts un starptautiskā mērogā un ir nozīmīgs augstākās izglītības politikas veidotāju partneris jautājumos, kas skar studējošos. Apvienības biedri ir Latvijas augstskolu studējošo pašpārvaldes.

Vēsturiski Latvijas augstskolās nozīmīgas bijušas slēgtās studentu un studiju beidzēju mūža organizācijas, kuras iespējams sadalīt pēc vairākiem tipiem: studentu un studenšu korporācijas, konkordijas, vienības un biedrības. Studentu organizāciju mērķis ir audzināt nac. inteliģenci, nodrošināt augstu tās kultūras un zināšanu līmeni, audzināt valstij talantīgus speciālistus. Katrai organizācijai ir savas krāsas, devīze un cita atribūtika, kā arī tiek ievērota iekšējā hierarhija un tradīcijas. Vēsturiski senākās tradīcijas ir korporācijām, kuras veidotas pēc Vācijā pastāvējušo organizāciju parauga. Studentu mūža organizāciju lielākās aktivitātes un ietekmes laiki bija 20. un 30. gadi. Padomju okupācijas laikā studentu korporācijas tika slēgtas, taču vairums no tām turpināja darboties trimdā. Mūsdienās pastāv 23 studentu un 13 studenšu korporācijas, kuras apvienotas Prezidiju konventā, Studenšu prezidiju konventā un Šaržēto konventā, kā arī akadēmiskās vienības “Austrums”, “Latviete”, konkordija “Valdemārija”, biedrība “Fraternitas Rusticana” un latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība “Dzintars”. Vairumam šo organizāciju darbojas arī filistru vai vecbiedru organizācijas, kas apvieno studijas beigušos biedrus.

Augstskolas veido arī absolventu asociācijas, kas popularizē un atbalsta augstskolas. Gandrīz visām augstskolām ir padomdevējinstitūcijas ‒ padomnieku konventi.

 Latvijas studentu un studenšu akadēmiskās mūža organizācijas, 2021

Autores veidota.

Nosaukums

Organizācijas tips

Dibināšanas datums un vieta

Piederība jumtorganizācijai

Lettonia

Studentu korporācija

19.02.1870., Tērbata

Šaržēto konvents

Fraternitas Arctica

Studentu korporācija

21.10.1880., Rīga

Prezidiju konvents

Selonija

Studentu korporācija

24.11.1880., Rīga

Prezidiju konvents

Austrums

Akadēmiskā vienība

31.10.1883., Maskava

Nav

Lettgallia

Studentu korporācija

08.02.1899., Tērbata

Prezidiju konvents

Talavija

Studentu korporācija

14.12.1900., Rīga

Šaržēto konvents

Fraternitas Lettica

Studentu korporācija

20.10.1902., Maskava

Prezidiju konvents

Latvia

Studentu korporācija

17.02.1917., Tērbata

Prezidiju konvents

Ventonia

Studentu korporācija

21.11.1917., Tērbata

Prezidiju konvents

Fraternitas Rusticana

Studentu biedrība

02.11.1921., Rīga

Nav

Daugaviete

Studenšu korporācija

06.11.1921., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

Tervetia

Studentu korporācija

30.04.1922., Rīga

Prezidiju konvents

Beveronija

Studentu korporācija

09.03.1922., Rīga

Prezidiju konvents

Gundega

Studenšu korporācija

29.11.1923., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

Philyronia

Studentu korporācija

11.05.1924., Rīga

Prezidiju konvents

Dzintra                                                 

Studenšu korporācija

20.05.1924., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

Fraternitas Metropolitana

Studentu korporācija

06.10.1924., Rīga

Prezidiju konvents

Fraternitas Vesthardiana

Studentu korporācija

08.10.1924., Rīga

Prezidiju konvents

Imeria

Studenšu korporācija

19.11.1924., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

Fraternitas Academica

Studentu korporācija

04.02.1925., Rīga

Prezidiju konvents

Latviete

Akadēmiskā studenšu vienība

01.03.1925., Rīga

Nav

Fraternitas Lataviensis

Studentu korporācija

19.09.1926., Rīga

Prezidiju konvents

Patria

Studentu korporācija

20.09.1926., Rīga

Prezidiju konvents

Fraternitas Livonica

Studentu korporācija

29.10.1926., Rīga

Prezidiju konvents

Valdemārija

Studentu konkordija

11.02.1927., Rīga

Nav

Selga

Studenšu korporācija

17.02.1927., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

Vendia

Studentu korporācija

20.03.1927., Rīga

Prezidiju konvents

Gaujmaliete

Studenšu korporācija

22.03.1927., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

Varavīksne

Studenšu korporācija

25.11.1927., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

Lacuania

Studentu korporācija

07.12.1927., Rīga

Sororitas Tatiana

Studenšu korporācija

17.01.1932., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

Aurora

Studenšu korporācija

08.05.1933., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

Dzintars

Katoļu studentu biedrība

02.02.1947., Getingena

Nav

Fraternitas Imantica

Studentu korporācija

18.02.1947., Pinneberga

Prezidiju konvents

Spīdola

Studenšu korporācija

11.03.1947., Pinneberga

Studenšu prezidiju konvents

Gersicania

Studentu korporācija

14.03.1947., Pinneberga

Prezidiju konvents

Zinta

Studenšu korporācija

21.04.1947., Pinneberga

Studenšu prezidiju konvents

Fraternitas Cursica

Studentu korporācija

07.05.1947., Pinneberga

Prezidiju konvents

Fraternitas Vanenica

Studentu korporācija

20.06.1947., Minhene

Prezidiju konvents

Staburadze

Studenšu korporācija

02.09.1947., Minhene

Studenšu prezidiju konvents

Līga

Studenšu korporācija

01.03.1993., Rīga

Studenšu prezidiju konvents

 Augstskolu un koledžu uzskaitījums un raksturojums Latvijā 2017. gadā

Nosaukums

Dibināšanas gads

Studējošo skaits

Akadēmiskā personāla skaits (ievēlēti pamatdarbā)

Galvenā specializācija

Valsts universitātes

Daugavpils Universitāte

1921

2314

198

Vispārēja tipa universitāte

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

1939

4223

317

Tehnoloģiju universitāte ar specializāciju dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā 

Latvijas Universitāte

1919

12750

1195

Vispārēja tipa universitāte

Liepājas Universitāte

1954

1342

98

Vispārēja tipa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte

1950

8238

445

Veselības aprūpe un sociālās zinātnes

Rīgas Tehniskā universitāte

1862

14997

992

Tehniskā universitāte ar uzsvaru uz inženierzinātnēm

Valsts augstskolas

Banku augstskola

1992

1458

47

Finanses un uzņēmējdarbība

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

1919

501

132

Mūzika, kompozīcija, horeogrāfija, mūzikas pedagoģija

Latvijas Jūras akadēmija

1989

846

38

Jūrniecība

Latvijas Kultūras akadēmija

1991

556

67

Aktiermāksla, režija, radošās industrijas

Latvijas Mākslas akadēmija

1919

837

109

Māksla

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija

1992

190

8

Militārā vadība

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

1921

1455

59

Sports, pedagoģija

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija

1993

1876

85

Plaša profila akadēmija ar uzsvaru uz tehniskajām zinātnēm un izglītību

Ventspils Augstskola

1997

868

75

Informācijas tehnoloģijas, tulkošana, vadībzinātnes, elektronika

Vidzemes Augstskola

1997

823

56

 Informācijas tehnoloģijas, tūrisms, sabiedriskās attiecības, bizness

Juridisko personu dibinātas augstskolas

Baltijas Starptautiskā akadēmija

1992

2522

170

Uzsvars uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm, informācijas tehnoloģijām

Biznesa augstskola “Turība”

1993

3883

69

Uzņēmējdarbība, tūrisms, tiesības

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”

1992

2684

58

Plašs profils, uzsvars uz biznesu, vadību, radošajām industrijām

Ekonomikas un kultūras augstskola

1998

1080

25

Sociālās un humanitārās zinātnes

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola

1994

1354

47

Informācijas tehnoloģijas, ekonomika, vadība, tūrisms

Latvijas Kristīgā akadēmija

1993

111

43

Teoloģija, mākslas, sociālā labklājība

Lutera Akadēmija

1997

47

5

Baznīcas mūzika, draudžu darbinieku izglītība

Rīgas Aeronavigācijas institūts

1992

345

22

Aviācijas transports, tehniķi

Rīgas Ekonomikas augstskola

1994

489

17

Biznesa izglītība

Rīgas Juridiskā augstskola

1998

393

18

Tiesības, bizness un diplomātija

Transporta un sakaru institūts

1999

2814

63

Uzsvars uz transportu, loģistika, aviāciju, informācijas tehnoloģijām

Valsts un valsts augstskolu koledžas

Rīgas Celtniecības koledža

1995

478

25

Būvzinības, arhitektūra, inženiersistēmas

Rīgas Tehniskā koledža

1935

702

77

Elektrotehnika, informācijas tehnoloģijas, mehānika, telekomunikācijas u. c.

Olaines Mehānikas un  tehnoloģiju koledža

1964

83

7

Pārtikas un biotehnoloģijas, vides aizsardzība u. c.

Jēkabpils Agrobiznesa koledža

1927

165

10

Grāmatvedība, komercdarbība, namu pārvaldība u. c.

Liepājas Jūrniecības koledža

2002

786

34

Jūrniecība u. c.

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža

2002

154

12

Ugunsdzēsība, civilā aizsardzība u. c.

Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža

1991

204

18

Koledžas izglītība cilvēkiem ar invaliditāti daudzās nozarēs

Valsts Robežsardzes koledža

2002

80

22

Robežapsardze

Daugavpils Medicīnas koledža

1945

214

9

Māszinības, ārstniecība, rehabilitācija u. c.

Malnavas koledža

1921

312

21

Banku zinības, lauksaimniecība

Rīgas 1. medicīnas koledža

1902

580

37

Veselības aprūpe, ārstniecība

Valsts policijas koledža

2006

335

48

Policijas darbs

LKA Latvijas kultūras koledža

1946

386

17

Dizains, deja, teātra māksla u. c.

LU Paula Stradiņa Medicīnas koledža

1939

925

40

Māszinības, ārstniecība u. c.

LU Rīgas Medicīnas koledža

1980

615

53

Māszinības, ārstniecība

RSU Sarkanā krusta medicīnas koledža

1920

520

29

Māszinības, ārstniecība, framācija

Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža

2015

82

11

Komercdarbība, mārketings

Juridisko personu dibinātās koledžas

Alberta koledža

2001

788

15

Tūrisms, uzņēmējdarbība, personāla darba organizācija u. c.

Biznesa vadības koledža

2003

422

14

Biznesa vadība, komercdarbība u. c.

Juridiskā koledža

2000

805

14

Tiesības, uzņēmējdarbības vadība, grāmatvedība u. c.

Grāmatvedības un finanšu koledža

2002

213

6

Grāmatvedība, finanses, audits u. c.

Latvijas biznesa koledža

2005

766

20

Nav akreditēta, bizness

Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža

2003

214

9

Skaistumkopšana

Kristīgās vadības koledža

1922

22

11

Biznesa vadība

Novikontas jūras koledža

2011

255

16

Jūrniecība

Hotel School Viesnīcu biznesa koledža

2013

18

11

Nav akreditēta. Viesnīcu bizness

Ārvalstu augstskolu filiāles

Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle “Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts”

1992

53

21

Reliģija, kristīgās mācības skolotājs

Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle “Rīgas Teoloģijas institūts”

1999

10

4

Teoloģija

Multivide

1907. gada pastkarte ar Rīgas Politehniskā institūta ēku (tagad Latvijas Universitātes galvenā ēka).

1907. gada pastkarte ar Rīgas Politehniskā institūta ēku (tagad Latvijas Universitātes galvenā ēka).

Fotogrāfs Toms Grīnbergs. Avots: Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.

Augstskolas Latvijā 20. gs. 20. gados.

Augstskolas Latvijā 20. gs. 20. gados.

Autors Mārtiņš Lapiņš. Avots: Latvijas Valsts arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Latvijas Universitātes galvenā ēka. Rīga, 2017. gads.

Latvijas Universitātes galvenā ēka. Rīga, 2017. gads.

Fotogrāfs Toms Grīnbergs. Avots: Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Ķīpsalā. Rīga, 2016. gads.

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Ķīpsalā. Rīga, 2016. gads.

Avots: Rīgas Tehniskā universitāte/LETA.

Latvijas Mākslas akadēmija, Rīga, 2012. gads.

Latvijas Mākslas akadēmija, Rīga, 2012. gads.

Fotogrāfs Indriķis Stūrmanis.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava, 2014. gads.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava, 2014. gads.

Fotogrāfs Eduards Kapša. Avots: Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

1907. gada pastkarte ar Rīgas Politehniskā institūta ēku (tagad Latvijas Universitātes galvenā ēka).

Fotogrāfs Toms Grīnbergs. Avots: Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.

Saistītie šķirkļi:
  • Latvijas Universitāte
  • augstākā izglītība Latvijā
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • arodizglītība Latvijā
  • augstākā izglītība
  • Baltijas Universitāte
  • interešu izglītība Latvijā
  • Latvijas izglītības politika
  • pamatizglītība un vispārējā vidējā izglītība Latvijā
  • pirmsskolas izglītība Latvijā
  • pieaugušo izglītība Latvijā
  • speciālā izglītība Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Statistika par augstāko izglītību 1995–2017.

Ieteicamā literatūra

  • Augstākā un profesionālā izglītība Latvijā un ārzemēs, Rīga, Smails, 2011–2016
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Briedis, J. (atb. red.) u. c., Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā, 1.–4. sēj., Rīga, Rīgas Tehniskā universitāte, 2002–2011.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Grīnberga, H. (sast.), Virzītājspēks: rakstu krājums par augstāko izglītību Latvijā, Rīga, Izglītības un zinātnes ministrija, 2007.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Melnis, A. et al. (eds.), Higher education in Latvia, Riga, Ministry of Education and Science of Latvia, 2003.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Privātās augstākās izglītības 15 gadi Latvijā, Rīga, Biznesa augstskola “Turība”, 2006.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rizvža, B. un I. Brence (red.), Studiju programmu starptautiskā izvērtēšana kā priekšnoteikums Latvijas augstākās izglītības modernizācijai, Rīga, Latvijas Republikas Augstākās izglītības padome, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Stradiņš, J., Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā, 2. izd., Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Strīķis, V. (galv. red.), Ekonomikas augstākā izglītība – laukiem, Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2003.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Gita Rēvalde "Augstākā izglītība Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/10214-augst%C4%81k%C4%81-izgl%C4%ABt%C4%ABba-Latvij%C4%81 (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/10214-augst%C4%81k%C4%81-izgl%C4%ABt%C4%ABba-Latvij%C4%81

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana