Populārā mūzika adresēta plašam klausītāju lokam. Tās attīstība cieši saistīta ar sociālo, ekonomisko un tehnoloģisko progresu, savukārt tās vērtējumā noteicošie var būt mākslinieciski, komerciāli vai sociāli aspekti. Izplatītākie populārās mūzikas žanri ir hiphops (hip hop, arī rap), ritmblūzs (R&B, arī contemporary R&B), regetons (reggaeton), roks (rock), popmūzika (pop; nav populārās mūzikas sinonīms), kantri (country), alternatīvā mūzika (alternative music) un elektroniskā mūzika (electronic music), kā arī to atvasinājumi un starpžanri. Arī plaši pazīstami un bieži atskaņoti klasiskās mūzikas skaņdarbi un operu ārijas bieži tiek iekļauti klasifikācijā “populārā mūzika”.

Kā visi plaša patēriņa produkti, populārā mūzika ir atkarīga no pavairošanas un izplatīšanas iespējām. 19. gs. un 20. gs. sākumā galvenais izplatīšanas veids bija drukāti nošu izdevumi. Līdz ar 1895. gadā izgudroto gramofonu (skaņuplašu atskaņotājs) pieauga mūzikas ierakstu popularitāte. 1923. gadā blūza (blues) dziedones Besijas Smitas (Bessie Smith) ieskaņotā dziesma Down Hearted Blues Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) tika pārdota 750 tūkstoši eksemplāru tirāžā. Vēl plašāk pieejama populārā mūzika kļuva līdz ar radio ienākšanu sadzīvē 1920. gados un televīzijas (TV) uzplaukumu 1950. gados. Elvisa Preslija (Elvis Aaron Presley) un rokenrola (pēc tam arī The Beatles u. c.) popularitāte bez TV būtu ievērojami mazāka. 1982. gadā pārdošanā parādījās kompaktdiski (CD) – digitāli kodētu informāciju saturošas skaņuplates, kas kļuva par populārāko mūzikas ierakstu formātu līdz 21. gs. sākumam, kad strauji auga mūzikas ierakstu virtuāla izplatīšana un patēriņš internetā, kā arī atjaunojās vinila skaņuplašu – izplatītākais formāts pirms CD – pieprasījums.

Populārās mūzikas saknes sniedzas līdz viduslaiku Eiropai, kad ceļojoši izklaidētāji pilsētu laukumos uzstājas ar dažādiem, t. sk. muzikāliem, priekšnesumiem. Radās trubadūri (Dienvidfrancija), truvēri (Ziemeļfrancija), menestreli (Anglija, Francija), minnezengeri (vācu zemes) – dziesmu autori un izpildītāji, kuru sacerējumos baznīcas dziesmām tuvā veidā stāstīts par romantiskām un sadzīviskām norisēm, kā arī varonību kaujaslaukā.

Par populārās mūzikas dzimšanas brīdi tiek uzskatīts 1679. gads, kad ar itāļu komponista Alesandro Skarlati (Alessandro Scarlatti) operu “Nevainīgais malds jeb maldīgā līdzība” (Gli Equivoci nell sembiante) aizsākās Neapoles operas tradīcija. Būtisks pavērsiens sekoja industriālajai revolūcijai un urbanizācijas vilnim 19. gs. vidū, kad ievērojami auga masu izklaides iespējas. Lielpilsētās arvien populārāki kļuva teātris, cirks, kabarē, mūzikhols, krogi, kafejnīcas, deju zāles. Jaunās izklaides radīja jauna veida publiku, izpildītājus, autorus un repertuāru – mūziku, kas paredzēta plašai auditorijai, tūlītējai uztveršanai un līdzi dziedāšanai, visbiežāk atvasināta no aktuālām modes dejām.

Viens no pirmajiem globāli iecienītajiem populārās mūzikas žanriem ir valsis – sākotnēji vācu, austriešu un čehu zemnieku deja, kas 19. gs. otrajā pusē strauji izplatījās visos sabiedrības slāņos, ietekmēja arī profesionālo mūzikas kultūru un visā pasaulē padarīja slavenu Vīnes valša fenomenu. Ļoti izplatīta kļuva polka (čehu tautas deja), kas, tāpat kā valsis, arvien biežāk tika atskaņota arī ārpus deju pasākumiem – tendence, kas populārajai mūzikai raksturīga līdz mūsdienām.

Vēsturiski populārās mūzikas žanri ir arī romance, operete, šansons, kanconeta un citi žanri. 20. gs. (īpaši pirmajā pusē) ļoti iecienīta bija Dienvidamerikas deju mūzika (tango, rumba, samba, basanova).

Lokālus un reģionālus panākumus guvuši daudzi izpildītāji un autori – Edīte Piafa (Ėdith Piaf), Šarls Aznavūrs (Charles Aznavour), Mišels Legrāns (Michel Legrand), Seržs Gensbūrs (Serge Gainsbourg), Fransuāza Ardī (Françoise Hardy) Francijā; Adriāno Čelentāno (Adriano Celentano), Mina (Mina), Toto Kutunjo (Toto Cutugno), Vasko Rossi (Vasco Rossi) Itālijā; Raimonds Pauls, Alla Pugačova (Алла Борисовна Пугачёва), Laima Vaikule bijušās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un citi. Gandrīz visu valstu populārajai mūzikai piemīt nacionālas savdabības, kas reizēm gūst globālu izplatību (Trinidadas un Tobago kalipso, Jamaikas regejs un dabs, Kubas salsa u. c.), tomēr 20. gs. noteicošā bija ASV daudzveidīgās muzikālās kultūras ietekme.

Nozīmīgākie ASV populārās mūzikas žanri ir blūzs, džezs (jazz), mūzikls (musical), popmūzika, kantri, ritmblūzs, rokenrols (rock and roll, rock’n’roll), souls (soul), laikmetīgā folkmūzika (contemporary folk), roks, disko (disco), hiphops – radušies laikā no 19. gs. beigām līdz 1970. gadu beigām; tie ir daudzu valstu populārās mūzikas pamatā.

Kopš 1960. gadiem un grupas The Beatles panākumiem otra nozīmīgākā populārās mūzikas lielvalsts ir Apvienotā Karaliste (AK). Par mākslinieciski ietilpīgāko un sociāli nozīmīgāko žanru kļuva roks, kurā angļu, amerikāņu un citas mūzikas ietekmes saplūdušas ar jaunatnes kontrkultūras noskaņojumu. Citi ievērojami mūziķi 1960. gados: Bobs Dilans (Bob Dylan), Džoana Baeza (Joan Baez), Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix), Dženisa Džoplina (Janis Joplin), Otiss Redings (Otis Redding), Arita Frenklina (Aretha Franklin), grupas The Rolling Stones; The Who; The Kinks; Cream; The Beach Boys; The Doors; Creedence Clearwater Revival; The Velvet Undergroundun citas.

1970. gadu populārajā mūzikā dominēja roks un tā daudzie stilistiskie novirzieni, arī popmūzika un souls, desmitgades otrajā pusē – disko un eirodisko (Euro disco). Nozīmīgs pavērsiens ar nezūdošo ietekmi bija pankroka (punk rock) rašanās, kas desmitgades nogalē noveda pie postpanka (post punk) un jaunā viļņa (new wave) dzimšanas. Strauji attīstījās ierakstu un menedžmenta kompānijas, koncertaģentūras, FM radiostacijas; auga populārajai mūzikai veltītu preses izdevumu tirāžas. Pieprasītāko ierakstu pārdošanas apjoms sasniedza vairākus miljonus un līdz ar jaunām skaņas pastiprināšanas tehnoloģijām, izplatīti kļuva koncerti lielos stadionos. Radās slavenības, kuru dzīvesveidam, izskatam un uzskatiem bija pievērsta ne mazāka uzmanība kā mūzikai. Ievērojamākie 1970. gadu mūziķi un grupas: Pink Floyd; Led Zeppelin; Deep Purple; Deivids Bovijs (David Bowie); Queen; Genesis; King Crimson; Kerola Kinga (Carole King), Eltons Džons (Elton John); Rods Stjuarts (Rod Stewart); Fleetwood Mac; The Eagles; The Sex Pistols; The Clash; Blondie; Talking Heads; The Bee Gees; ABBA; Donna Sammere (Donna Summer) un citi.

1980. gadu aktualitāte bija daudzi jauni deju mūzikas (dance) stili – deju pops (dance pop), hauss (house), asidhauss (acid house),  eirodānss (Euro dance), elektro (electro), tehno (techno), kā arī hiphops, sintpops (synthpop) un tīņu pops (teen pop). Rokā dominēja glammetāls (glam metal) un trašmetāls (thrash metal). Liela nozīme bija sintezatoriem, digitālajām tehnoloģijām un priekšnesuma vizualizācijai. 1981. gadā darbību sāka mūzikas video televīzijas kanāls MTV (Music Television), kas palīdzēja rasties vēl nebijuša mēroga zvaigznēm – Prinss (Prince), Madonna (Madonna), Maikls Džeksons (Michael Jackson), kura Thriller (1982) ir visu laiku pieprasītākais mūzikas albums (pārdots 70 miljoni–100 miljoni kopiju). Panākumiem bagāti mūziķi bija arī Vitnija Hjūstone (Whitney Houston); Šādei (Sade); Run D.M.C.; Public Enemy; Beastie Boys; Brūss Springstīns (Bruce Springsteen); Fils Kolinss (Phil Collins); Culture Club; Duran, Duran; Depeche Mode; Bon Jovi; AC/DC; Def Leppard; Aerosmith; ZZ Top; Mötley Crüe; Metallica; The Smiths; U2; R.E.M.; Modern Talking un citi.

90. gados populārajai mūzikai bija raksturīga agrāko tendenču variēšana un sazarošanās. Ievērojamus panākumus guva hiphops un ritmblūzs, parādījās neosouls (neo soul) un jauni elektroniskās deju mūzikas stili – transs (trance), džangls (jungle) un triphops (trip hop). Rokmūzikas novitātes bija grāndžs (grunge), britpops (britpop) un industriālais roks (industrial rock). Arvien lielāku ievērību guva žanriski daudzveidīga t. s. alternatīvā mūzika (alternative jeb indie), kam raksturīgs komercmūzikas klišeju noliegums. Desmitgades veiksmīgākie mūziķi bija Meraija Kerija (Mariah Carey); Šineida O’Konora (Sinéad O’Connor); Bjorka (Björk); Elenisa Morisete (Alanis Morissette); Lorina Hila (Lauryn Hill); Dženeta Džeksone (Janet Jackson); Kvīna Latifa (Queen Latifah); Salt-N-Pepa; D’Andželo (D’Angelo); Boyz II Men; Gārts Brukss (Garth Brooks); Dr. Dre; Jay Z; Nirvana; Soundgarden; Pearl Jam; The Red Hot Chili Peppers; The Prodigy; Blur; Oasis; Pulp; Radiohead; Take That; Spice Girls; Backstreet Boys; Britnija Spīrsa (Britney Spears); Šerila Krova (Sheryl Crow); The Cranberries; Garbage un citi.

21. gs. pirmajās desmitgadēs turpinās žanru saplūsme un mijiedarbība – ņūmetāls (nu metal), repmetāls (rap metal), dabsteps (dubstep), izplatīta arī pagātnes tendenču atgriešanās. Galvenās aktualitātes ir hiphops, neosouls, regetons, ritmblūzs, elektroniskā deju mūzika, pops, tīņu pops un roks. Iecienīta ir dīdžeju radīta deju mūzika. Aktualitāti saglabā daudzi iepriekšējās desmitgadēs populāri mākslinieki. Līdz ar Puertoriko dzimušā regetona plašo izplatību kopš 21. gs. otrās desmitgades arvien lielāks īpatsvars globālajā apritē ir dziesmām spāņu valodā, kas veiksmīgi konkurē ar ilgstoši dominējušo angļu valodu. Populārākie un ietekmīgākie mūziķi: Adele (Adele); Rianna (Rihanna); Teilore Svifta (Taylor Swift); Lēdija Gaga (Lady Gaga); Bejonsē (Beyoncė); Šakira (Shakira); Nikija Mināža (Nicky Minaj); Lana Del Reja (Lana Del Ray); Eimija Vainhausa (Amy Winehouse); Dreiks (Drake); Deivids Geta (David Guetta); Eds Šīrans (Ed Sheeran); Bruno Marss (Bruno Mars); Marks Ronsons (Mark Ronson); Džastins Bībers (Justin Bieber); Džastins Timberleiks (Justin Timberlake); One Direction; Skrilekss (Skrillex); Eminems (Eminem); Kanje Vests (Kanye West); Kendriks Lamārs (Kendrick Lamar); Badbannijs (Bad Bunny); Džeks Vaits (Jack White); The White Stripes; Arctic Monkeys; Muse; Bon Iver; Coldplay; Daft Punk; Badbannijs (Bad Bunny) un citi.

Interneta tehnoloģiju attīstība, mp3 formāta un datnes (failu) apmaiņas programmu izplatība noved pie ierakstu tirgus straujas lejupslīdes, kā arī jaunām izplatīšanas un patēriņa iespējām – straumēšanas un lejupielādēšanas. Mazinoties ierakstu pārdošanas apjomam, daudzi mākslinieki pastiprināti pievēršas koncertdarbībai.

Lielākās ierakstu kompānijas ir Warner Music, Universal Music un Sony Music Entertainment. Vispasaules ierakstu industrijas intereses pārstāv Starptautiskā Fonogrāfijas industrijas Federācija (The International Federation of the Phonographic Industry, IFPI). Industrijas nozīmīgākie gadskārtējie apbalvojumi ir Grammy balva (piešķir ASV Ierakstu mākslas un zinātnes Nacionālā akadēmija; National Academy of Recorded Arts and Sciences, NARAS) un Brit Awards (piešķir Britu Fonogrāfijas industrija; British Phonographic Industry, BPI).

Nozīmīgākie periodiskie izdevumi: Billboard (kopš 1894, ASV), Down Beat (1934, ASV), Rolling Stone (1967, ASV), The Wire (1982, AK), Mojo (1993, AK), Uncut (1997, AK), Classic Rock (1998, AK), Classic Pop (2012, AK).