Pirmais mūzikas žanrs, ko jauni cilvēki radījuši sev un saviem vienaudžiem.

Žanra mākslinieciskie pamati veidojās līdz ar rokenrola dzimšanu 20. gs. 50. gados un tā pirmavoti ir blūzs, ritmblūzs, kantri, folkmūzika, arī gospelis. 21. gs. roka mākslinieciskās robežas ir ļoti plašas un nekonkrētas, taču visbiežāk tā ir neliela mūziķu sastāva (rokgrupas) atskaņota vokālinstrumentālā mūzika vai instrumentālā mūzika, kam raksturīga dinamiska ekspresija, uzsvērti aktīva ritmika, elektriski pastiprināts skanējums un emocionāls izpildījums, kurā vadošā loma ir elektriskajai ģitārai. Parasti grupas sastāvā ietilpst arī basģitāra, sitamie instrumenti, vokāls un taustiņu vai – retāk – pūšaminstrumenti. Vairumā gadījumu rokmūzikas autori ir arī tās izpildītāji, tādēļ tajā biežāk nekā industriāli radītajā popmūzikā sastopama personīga attieksme, konkrētas paaudzes vai sociāla slāņa pasaules uzskats un izjūta.

Kaut apzīmējums “roks” reizēm tika lietots jau 20. gs. 50. gados (runājot par rokenrolu), rokmūzika jēdziena vēlākajā (un joprojam aktuālajā) izpratnē radās 20. gs. 60. gadu sākumā, britu mūziķiem rokenrolu apvienojot ar skiflu, dūvapu, kantri un soulmūziku. Sākotnēji šo mūziku dēvēja par bītu (angļu beat), mersibītu vai Mersijas bītu (Merseybeat, no Mersijas grāfistes Anglijā – tās administratīvais centrs ir grupas The Beatles dzimtā pilsēta Liverpūle) un atskaņoja gandrīz tikai deju vakaros. Tās izplatībā un attīstībā ievērojama nozīme bija Beatles globālajiem panākumiem. Roka stilistiskās robežas strauji paplašinājās, bagātinoties ar dažādu populārās, tautas, klasiskās un citu mūzikas žanru ietekmēm. Salīdzinoši vienkārša muzikālā struktūra, kuras uztvere un izpildījums parasti neprasa īpašu sagatavotību, tai nodrošināja milzīgu masveidību, ļaujot kļūt par vienu no nozīmīgākajiem jaunās paaudzes vienotājiem un pašizteiksmes kanāliem. Kopš 60. gadu beigām ASV, Lielbritānijā un vēlāk arī Rietumeiropā notika lieli rokfestivāli, kas izvērtās plašās jaunatnes kultūras manifestācijās, apliecinot rokmūziku kā mākslinieciski un sociāli aktuālāko populārās mūzikas žanru ar daudzveidīgu ietekmi uz savas auditorijas dzīvesveidu.

Turpmākajās desmitgadēs roks sazarojās daudzos apakšžanros – folkroks (folk rock), blūzroks (blues rock), kantriroks (country rock), garāžroks (garage rock), psihedēliskais roks (psychedelic rock), džezroks (jazz rock), poproks (pop rock), smagais roks (hard rock), smagais metāls (heavy metal), ārtroks (art rock), progresīvais roks (progressive rock), elektroniskais roks (electronic rock) softroks (soft rock), glamroks (glam rock), pankroks (punk rock), postpanks (post-punk), alternatīvais roks (alternative rock), gotiskais roks (gothic rock), industriālais roks (industrial rock), grāndžs (grunge), postroks (post-rock) un citi. Šiem apakšžanriem raksturīga savstarpēja mijiedarbība un tālāka sazarošanās, pāraugot arvien jaunās stilistiskās, kas var būt orientētas gan uz ļoti šauru auditoriju ar specifiskām muzikālām interesēm, gan globālu daudzmiljonu publiku.

Kaut arī mūzikas tirgū nemainīgi dominē angloamerikāniskais roks, žanra ģeogrāfiskā izplatība aptver gandrīz visu pasauli. Līdzās ASV un Lielbritānijas rokam starptautiski pazīstamākā ir īru, vācu, franču, austrāliešu, islandiešu un skandināvu rokmūzika. Latvijā, tāpat kā vairumā citu valstu, pirmās rokgrupas radās 20. gs. 60. gadu beigās.

Rokmūzikas plašā izplatība un popularitāte veicināja mūzikas industrijas attīstību, kas no vienas puses sekmēja žanra profesionālo, māksliniecisko un intelektuālo progresu, no otras – attālināja to no sākotnēji jauneklīgā ideālisma un dumpīgā pirmsākuma. Pieaugot pirmo roka mūziķu un klausītāju paaudzēm, tas no jauniešu pašizpausmes un identifikācijas līdzekļa pārtapis dažāda vecuma klausītājiem adresētā un saprotamā mūzikā. Kaut mākslinieciski un sabiedriski nozīmīgākais rokmūzikas periods bija 20. gs. 60. un 70. gados, arī 21. gs. tas ir viens no iecienītākajiem populārās mūzikas žanriem, kura ietekme sastopama popmūzikā, blūzā, hiphopā, džezā, pasaules mūzikā un mūsdienu klasiskajā mūzikā.

Dažādu laiku ievērojamākie rokmūziķi tiek godināti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, Klīvlendā, ASV), dažādu žanru mūziķiem un ierakstiem tiek piešķirtas dažādu preses izdevumu (Kerrang!; Classic Rock; Prog u. c.) un mūzikas industrijas (Grammy) balvas.

Rokmūzikas aktualitātēm un klasiskajam mantojumam veltīti daudzi periodiski izdevumi un tīmekļa platformas: New Musical Express (NME, 1949, Lielbritānija), Rock and Folk (1966, Francija), Rolling Stone (1967, ASV), Kerrang! (1981, Lielbritānija), Maximumrocknroll (1982, ASV), Metal Hammer (1983, Lielbritānija), Mojo (1993, Lielbritānija), Classic Rock (1998, Lielbritānija), Rock Sound (1999, Lielbritānija), Uncut (1997, Lielbritānija), Vive Le Rock (2011, Lielbritānija) un citi. 

The Beatles; The Rolling Stones; The Who; The Kinks; Cream; Donovans (Donovan); The Yardbirds; The Small Faces; Them; The Moody Blues; Pink Floyd; Procol Harum; Bobs Dilans (Bob Dylan); Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix); Dženisa Džoplina (Janis Joplin); The Doors; The Byrds; Grateful Dead; Jefferson Airplane; Creedence Clearwater Revival; The Band; The Velvet Underground.

Pink Floyd; The Who; The Rolling Stones; Led Zeppelin; Deep Purple; Black Sabbath; Free; Frenks Zapa (Frank Zappa); Džons Lenons (John Lennon); Pols Makartnijs (Paul McCartney); Ēriks Kleptons (Eric Clapton), Rods Stjuarts (Rod Stewart); Eltons Džons (Elton John); Deivids Bovijs (David Bowie); Roxy Music; Braiens Īno (Brian Eno); Emerson, Lake & Palmer; Yes; Genesis; King Crimson; Jethro Tull; Santana; The Allman Brothers Band; Lynyrd Skynyrd; Crosby, Stills, Nash & Young; Nīls Jangs (Neil Young); B. Dilans; Queen; Electric Light Orchestra; Fleetwood Mac; The Eagles; Kiss; Ramones; Petija Smita (Patti Smith); Blondie; Talking Heads; The Sex Pistols; The Clash; The Jam; Joy Division; Lū Rīds (Lou Reed); Igijs Pops (Iggy Pop); Kraftwerk; Brūss Springstīns (Bruce Springsteen); AC/DC.

B. Springstīns; Pīters Geibriels (Peter Gabriel); Stings (Sting); Toms Veitss (Tom Waits); Toms Petijs (Tom Petty); D. Bovijs; The Stone Roses; The Smiths; R.E.M.; U2; AC/DC; Blondie; Talking Heads; Depeche Mode; Talk Talk; Marillion; Queen; Van Halen; Motörhead; Guns N’Roses; Metallica; Slayer; Rainbow; Whitesnake; Rush; The Police; New Order; Dire Straits; INXS; The Cure; The Clash; Bon Jovi; Def Leppard; Aerosmith; Judas Priest; Iron Maiden; ZZ Top.

Nirvana; Pearl Jam; Soundgarden; Alice in Chains; The Smashing Pumpkins; Red Hot Chili Peppers; Stone Temple Pilots; Metallica; Iron Maiden; Radiohead; Oasis; Blur; Suede, Pulp; The Verve; The Cure; Guns N’Roses; Nine Inch Nails; Rage Against the Machine; R.E.M.; U2; Šineida O’Konora (Sinéad O’Connor); Depeche Mode; KORN; Aerosmith; Bon Jovi; N. Jangs; P. Geibriels; T. Veitss;  Niks Keivs (Nick Cave); Pols Vellers (Paul Weller); Beks (Beck); Bjorka (Björk); P. Dž. Hārvija (PJ Harvey); Mobijs (Moby).

Radiohead; Muse, Arctic Monkeys; The White Stripes; The Raconteurs; Pearl Jam; Queens of the Stone Age; KORN; Limp Bizkit; Sigur Rós; Beks; Bjorka; Foo Fighters; Porcupine Tree; Red Hot Chili Peppers; Calexico; Lambchop; Raiens Adamss (Ryan Adams); The Libertines; N. Keivs; Wilco; P. Dž. Hārvija (PJ Harvey); Green Day; Linkin Park; The Strokes; System of a Dawn; Interpol; The Killers; Arcade Fire; Kings of Leon; The Offspring; A Perfect Circle; The Black Keys; Yeah Yeah Yeahs; Mobijs; Coldplay; The National; The Wild Beasts.

Radiohead; Muse; Arctic Monkeys; Džeks Vaits (Jack White); D. Bovijs; Queens of the Stone Age; Beks;  Bjorka; Foo Fighters; Porcupine Tree; N. Keivs; Wilco; P. Dž. Hārvija; The Strokes; Interpol; The Killers; Arcade Fire; Kings of Leon; The Black Keys; The National; Fleet Foxes; Anna Kalvi (Anna Calvi); The War on Drugs; Džons Grānts (John Grant); Sentvinsenta (St. Vincent); Courtney Barnett; Low; Beach House; Alabama Shakes.